''Automātiski rodas jautājums, kā šo risināt.''

Nerodas gan automātiski. Tam vajag diezgan lielu dozu sjw-isma.
Brīva valsts, brīvi cilvēki. Viens otru visu laiku diskriminē dēļ da jebkā. Domāju, ja tu tā pacenstos paanalizēt vienu dienu savā dzīvē, tu detektētu, ka pats gandrīz nepārtraukti pielieto vairāk vai mazāk diskriminējošu attieksmi pret citiem un tas ir NORMĀLI.

Otra problēma, ka te visi nāk klajā ar savām smalkajām analoģijām tiek a priori pieņemts, ka prasītājs (klients) ir labiņais, ''tavējais'', ''normālais'', bet atteicējs (fotogrāfs) ''sliktais'', tavai in-grupai naidīgs, iracionāls vai maldīgs. Protams, ka sčupojot tādu vezumu confirmation biasu savā nevajadzīgajās analoģijās, vienmēr sanāks, ka vainīgais ir tas fotogrāfs.
Tagad pieņem, ka:
fotogrāfs ir žīds, bet klients nacionālsociālsts, vai
fotogrāfs ir represētais, bet klients grib, lai iemūžina 9 maija svinības pie uzvara staba vai
fotogrāfs ir gejs, bet klients kristietis (lel)

(Reply to this) (Thread)

backgrounds varētu būt:

Privātie dara kā grib, likuma robežās ( nu tb aptiekā nevar karāties plakāts ``jūs visi degsiet ellē`` un barčiks nevar būt ar uzrakstiem white only, judenfrei utt)

Valsts darbinieki nevienu diskriminēt nedrīkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, lūk, tieši ar tām likuma robežām ta ir problēma - cik adekvāti var izvērtēt, ka diskriminācija pēc pazīmes X ir nepieņemama, bet diskriminācija pēc pazīmes Y - pilnīgi košer, lai tie, kam ir Y, iet kur citur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domāju ka šitā:

uzdodam jautājumu: vai pazīme X ir kaitīga/ bīstama? Kaitējuma/ apdraudējuma mehānismi?

rezultātā piemēram diskriminējam tos, kas neievēro personīgo higiēnu, jo tas ir bīstami - var norauties uz infekcijām, parazītiem.

vai piemēram diskriminējam tos, kas vēlas citus diskriminēt, paverdzināt, lietot pārtikā.

(Reply to this) (Parent)

Man gan šķiet, ka lietojot loģiku rodas tāds jautājums, jo x grupām būt agresīvi vai vismaz spēcīgi diskriminējoši noskanotām pret y citām grupām ir kopumā kaitējoši visasi sabiedrībai. Tas, ka mēs spējam arvien vairāk ar prātu nomākt visus neracionālos naidus un bailes, ir viens no galvenajiem sabiedrības attīstības iemesliem. Nav vairs gluži tāda tehnoloģiskā un ģeogrāfiskā situācija pasaulē, ka varētu labi izdzīvot katra grupiņa savā birzē un nevienu citu nesatikt.

Cits jautājums ir, vai šādu prāta lietošanu var kaut kā ārēji īpaši motivēt, jo kā jau piemēros, cilvēks situācijā, kad ir pateikts "nediskriminē pēc xyz pazīmēm!", drīzāk to turpinās darīt slēptā veidā, nevis padomās kārtīgi, kāpēc viņu vispā interesē, ka kāds cits cilvēks ir kāda konkrēta dzimuma, etniskās piederības, krāsas, ticības utt. Izpratnes rašanās kaut kādā ievērojamā apjomā cilvēku ir visai lēns process, ko ir grūti un sarežģīti paātrināt. Cilvēki mēdz jokot, ka visādas informācijas kampaņas un tamlīdzīgas lietas ir tukša runāšana, bet šādās lietās tas tomēr ir arī viens no vienīgajiem reālajiem līdzekļiem, kā kaut ko mainīt. Strādā tas, protams, lēni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

SSC šodien pavīdēja interesanta doma, ka vislielākais ieslodzīto skaits ir ASV, Krievijā un Ķīnā, un tas kaut kā labi korelē ar valsts lielumu. Varbūt tajā kaut kas ir, un tas ir vēl viens iemesls, lai izvairītos pārvērst Eiropu par vienu milzīgu federālu valsti, jo acīmredzot cilvēki tomēr labāk sadzīvo mazākos bariņos. Optimāli – ne vairāk par 50 miljoniem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, 50 miljonus cilvēku ar visām vienādām pazīmēm nolasīt tā, ka nav pēc kā diskriminēt, ir nereāli, tā ka tomēr arī nozīmīgi kaut kā motivēt cilvēkus savstarpēji nenaidoties paliek vajadzīgi. Par Ķīnu es zinu mazāk, bet ASV tur es vairāk liktu uz vairākām citām sociālām un politekonomiskām problēmām, ne cilvēku daudzuma. Tur arī tomēr katra štata pārvalde funkcionē gandrīz kā atsevišķa valsts ar saviem atsevišķajiem likumiem.

Kaut kādā mērā gan es piekrītu, ka pēc iespējas neagresīvākas sabiedrības nodrošināšanai ļoti lielas valstis nav optimālas, jo ir stipri grūtāk veikt jebkādu likumu ieviešanu praksē un visu kārtības uzturēšanas instanču kvalitātes kontroli, ja cilvēku un attiecīgi arī iestāžu ir tik daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir simtiem teoriju, kāpēc ASV ir tik vardarbīga, kas tas nozīmē, ka visdrīzāk mēs nezinām kāpēc. Varbūt ne jau likumu ieviešanā ir sāls, bet tajā, kas notiek ārpus likumiem.

(Reply to this) (Parent)

Diskriminējoša attieksme un diskriminācija ar reālām sekām ir divas dažādas lietas gan. Mani aizspriedumi pret ticīgajiem tev ir gana labi zināmi, bet tā kā neesmu nedz darba devējs, ne arī nodrošinu kādu pakalpojumu vai preci, tad man nav iespējas uz šāda pamata ietekmēt citu cilvēku dzīvi jebkādā veidā, kas nopietnāks par viņiem potenciāli nepatīkamu tekstu drukāšanu savā cibā.
Ja ir kāds, kurš tieši šo pašu uzskatu komplektu izmanto, lai izvēlētos, kuru pieņemt darbā, vai kaut vai, kuru galdiņu kafejnīcā apkalpot pirmo, tas jau atstāj kaut kādu iespaidu uz iesaistītajiem cilvēkiem.


Kas uz analoģijām attiecas, vismaz manis piedāvāto gadījumā nav svarīgi, kurš ir "labais", un kurš "sliktais". Tāpat tas noreducējas uz to, ka persona X vēlas preci/pakalpojumu, bet persona Y, kura to piedāvā, nevēlas to sniegt tieši personai X, iemesla Q dēļ. Bet, tā kā pēc likuma (vai kādu citu potenciālo seku sakarā) nedrīkst preci/pakalpojumu nesniegt iemesla Q dēļ, persona Y izdomā nepatiesu, taču juridiski attaisnojamu iemeslu P.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un mana doma ir - let it be. Ja tev būtu firma, tu no diviem vienādi kvalificētiem kandidātiem, pieņemsi darbā personu, kas tev vairāk imponē ar darbu nesaistītos parametros. Gribot negribot nāksies diskriminēt. Pret ko te būtu jācīnās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā situācijā - ne pret ko, protams, ka ja visi ar darbu saistītie parametri ir +/- vienādi, tad izvēle tiks izdarīta balstoties uz arbitrāriem, iespējams, pat neapzinātiem parametriem. Es gan vairāk par variantiem "atmetam visu sieviešu CV, un tad no pārējiem sākam izvēlēties", vai tamlīdzīgiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tev būtu problēma ar ''atmetam visu white nacionālistu cv''?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Btw, es zinu pāris sievietes, kas (viena darba dvēja, otra ņēmēja), kuras abas labprātāk strādā ar kolēģiem vīriešiem un pirmā atklāti teica, ka pēdējā laikā pat neizskata sieviešu kandidatūras. Vai tā arī ir diskriminācija vai ''savējie savējos drīkst''?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu to nopietni jautā, vai? Textbook case.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nopietni, jo delfos vai bbc nekad neraksta par diskrimināciju pret ''baltajiem'', ''vīriešiem'' vai ''nacionālistiem''. Arī no cibiņiem šorohs nāk tikai par usual suspects apbižošanu i to skatoties kurš ir apbižotājs.

Un nē, nav augļu jautājums, ja gribam būt principiāli. Es tev nepārmestu, ja tu neņemtu darbā reliģisku dunfiju vai vislatvijieti, pat ja viņš būtu labāk kvalificēts par alternatīvām.Uzskatu, ka tev jābūt tiesībām savu uzņēmumu veidot ne tikai atbilstoši sausām ekonomiskām prasībām, bet arī tā, lai pašam būtu patīkami strādāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spēju saprast vēlmi savu kantori organizēt pēc jebkādām paša vēlmēm. No otras puses, labāk būtu, ja cilvēks, kurš grib pieteikties darbā, skaidri zinātu, ka "jūsējie tur nav laipni gaidīti", līdz ar to, visiem iesaistītajiem ietaupītu laiku un pūles. Tobiš, uzskatu, ka atklāta, pa gabalu redzama diskriminācija ir kopumā labāka par tādu, kas tiek visādi nomaskēta un aizklāta ar iz pirksta izzīstiem aizbildinājumiem un slepenu muhļīšanos, ja reiz rezultāts tāds pats vien ir.

A likumi ir tādēļ, lai kādas arbitrāru iemeslu dēļ plaši nemīlētas grupas (mūsu postpadomju valstī tie paši homoseksuāļi, piemēram) netiktu būtībā izslēgtas no darba tirgus, vai šīm netiktu ievērojami ierobežots pieejamo preču/pakalpojumu klāsts. Kliedz par sjw-ismu vai nekliedz, bet tas tomēr varētu būt jēdzīgāks variants, nekā kaut kāda kastu sistēma a la Indija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tieši būtu jēdzīgāks variants? Atklātāka diskriminācija vai kaut kādi jauni likumi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pašreizējie likumi par diskrmināciju ir jēdzīgāks variants par bilnīgu diskriminācijas brīvību, tā es to biju domājis.

Lielākai atklātībai diskriminācijas ziņā teorētiski arī nebūtu ne vainas, taču neredzu, kā reālā pasaulē to varētu sekmīgi implementēt. Skaidrs, ka nedzīvojam ideālā pasaulē, bet arī to ņemot vērā nespēju iedomāties variantu, kurā, salīdzinot ar pašreizējo, būtu gan vairāk paēdušu vilku, gan arī vairāk dzīvu kazu.

(Reply to this) (Parent)

Tā ir diskriminācija, tur nevar būt nekādu šaubu. Arī vīrietis, kurš principā neņem darbā vīriešus, diskriminē. Kāda starpība vai mizogīniskuu/mizandrisku praksi piekopj tā paša vai otra dzimuma pārstāvis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, settled.

(Reply to this) (Parent)

Apples and oranges.

(Reply to this) (Parent)

Bizness ir bizness - ja tev maksā, tad dari. Jo nepatīkamākas lietas klients vēlas, jo vairāk naudas var nokāst. Atteica - pati vainīga.
Un tās lezbietes arī duras - viņām par galvu kāds sita par to, ka lesbietes? Nē tak. Cilvēks godīgi pasaka, kāpēc nesniegs pakalpojumu. Tāpēc, ka kristietis, nevis tāpēc, ka lesbietes.
Vobšem visas trīs viņas duras. Absolūts tolerances trūkums visām.

Aptiekāra piemērā jau gaidīju mazu adatiņu :)

Ā, un bija reiz tak tā, kā Lavents atcerējās, ka ir ebrejs.

(Reply to this) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Ja centrālais jautājums ir, kas ir labāk mazāk slikti - atklāta diskriminācija, vai arī slēpta, jo aizliegta ar likumu - tad mana atbilde viennozīmīgi ir, ka pēdējais ir mazāk slikti. Jo tad, ja valsts ar likumu ir aizliegusi diskriminēt, tas tomēr ir nozīmīgs signāls sabiedrībai, ka šitā lieta nav ok. Uz tā pamata tālāk jau ir iespējams strādāt pie sabiedrības uzskatu izmaiņām. Ja šāda signāla no valsts puses vispār nav, tad darbs pie uzskatu maiņas ir bezjēdzīgs.

Par pēdējo rindkopu atsevišķi pateikšu, ka šī tipa pārspriedumi man šķiet ne tikai aprobežoti, bet arī kaitīgi. Varētu padomāt, ka neviena cita likuma sakarā neatradīsies apsviedīgi ļautiņi, kas pamēģinās gūt no tā kādu labumu. Bet vai tādēļ mēs apšaubām visus likumus?
Problēma nav ar diskriminācijas aizliegumu, problēma ir apsviedīgi ļautiņi, kuri, ja vien nav pierādījies pretējais, parasti ir pārāk nenozīmīgs skaits, lai viņu ierobežošanas vārdā apšaubītu likumu, kas aizstāv krietni lielāka skaita cilvēku tiesības. Kādēļ kaitīgi - jo piebaro te dažiem iemīļoto naratīvu, ka iestāšanās par marginalizēto grupu tiesību aizsardzību ir upuru, cietēju un čīkstētāju kultūra.

(Reply to this) (Thread)

Problēma ar šādu regulāciju woršipu ir tā, ka tā dod pārāk lielu daudzumu slideno nogāžu. Paskaties kaut vai kā žīdi vai dažbrīd pat citu tautību cilvēki, kam pašiem vai kuru situācijai vispār nav nekāda sakara ar holokaustu vai nacisma noziegumiem, izmanto denacifi8kācijas sekas, lai gūtu labumu vai apklusinātu kritiku. Tas pats ar sjw trakuļiem.

Likumam jānodrošina vienlīdzību. Likumi, kas speciāli izceļ apakšgadījumus vai aizsargā kādas grupas ''vienlīdzīgāk'' ir bīstami, veicina nevienlīdzību. Tu pati vari kādā brīdī nonākt situācijā, kad būs jāčīkst, jo likums aizgājis par tālu un ierobežo tavas tiesības attiecībā pret kādu citu vai izpaužas kā valsts iejaukšanās tavā personīgajā dzīvē.
Labs piemērs pirmajiem šādu seku simptomiem gadījums Vācijā, kur tiesnesis attaisnoja turku izvarotāju, jo ''viņu kultūrā tā pieņemts un viņš nesaprata, ka tas nav labi''. Šajā gadījumā pie vainas valsts politika un likumi, kas pārāk aptekalē etnisko minoritāšu tiesības, bet soda titulnāciju par tādu bs kā ''naida noziegumiem''.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādā veidā antidiskriminācijas likumi "speciāli izceļ apakšgadījumus vai aizsargā kādas grupas ''vienlīdzīgāk''" ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai minētais piemērs nebija pietiekami daiļrunīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kuram piemēram tavā komentārā vispār bija sakars ar diskrimināciju un antidiskriminācijas likumiem?
Es negribu iesaistīties sarunā ne pa tēmu. Ja gribētu papļāpāt par tavām jājamzirdziņu tēmām, tad atrastu kādu tavu kārtējo puostu par šito un komentētu tur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Kuram piemēram tavā komentārā vispār bija sakars ar diskrimināciju un antidiskriminācijas likumiem? '''

Izvarošanas keisam. Imigrantam likumu piemēroja citādi, nekā tas būtu piemērots aborigēnam, jo pirmie skaitās īpaši aizsargājama suga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Diskusijas labad pieņemot, ka gadījums ir tieši tāds, kā apraksti, nevis atkal kārtējās sagrozītās puspatiesības) tas ir tieši diskriminācijas, nevis antidiskriminācijas piemērs. Jā, diskriminācija var dažreiz notikt arī tā, ka diskriminētajam indivīdam tas konkrētajā gadījumā nāk par labu. Piemēram, tiesnešiem ir tendence sievietēm piespriest maigākus sodus kā vīriešiem par līdzvērtīgu noziegumu, taču tas nemaina faktu, ka tā ir diskriminācija.

(Reply to this) (Parent)