Nu ta par to pašu. |
[May. 17th, 2017|02:13 pm] |
|
|
|
Comments: |
Tu to nopietni jautā, vai? Textbook case.
Jā, nopietni, jo delfos vai bbc nekad neraksta par diskrimināciju pret ''baltajiem'', ''vīriešiem'' vai ''nacionālistiem''. Arī no cibiņiem šorohs nāk tikai par usual suspects apbižošanu i to skatoties kurš ir apbižotājs.
Un nē, nav augļu jautājums, ja gribam būt principiāli. Es tev nepārmestu, ja tu neņemtu darbā reliģisku dunfiju vai vislatvijieti, pat ja viņš būtu labāk kvalificēts par alternatīvām.Uzskatu, ka tev jābūt tiesībām savu uzņēmumu veidot ne tikai atbilstoši sausām ekonomiskām prasībām, bet arī tā, lai pašam būtu patīkami strādāt.
Spēju saprast vēlmi savu kantori organizēt pēc jebkādām paša vēlmēm. No otras puses, labāk būtu, ja cilvēks, kurš grib pieteikties darbā, skaidri zinātu, ka "jūsējie tur nav laipni gaidīti", līdz ar to, visiem iesaistītajiem ietaupītu laiku un pūles. Tobiš, uzskatu, ka atklāta, pa gabalu redzama diskriminācija ir kopumā labāka par tādu, kas tiek visādi nomaskēta un aizklāta ar iz pirksta izzīstiem aizbildinājumiem un slepenu muhļīšanos, ja reiz rezultāts tāds pats vien ir.
A likumi ir tādēļ, lai kādas arbitrāru iemeslu dēļ plaši nemīlētas grupas (mūsu postpadomju valstī tie paši homoseksuāļi, piemēram) netiktu būtībā izslēgtas no darba tirgus, vai šīm netiktu ievērojami ierobežots pieejamo preču/pakalpojumu klāsts. Kliedz par sjw-ismu vai nekliedz, bet tas tomēr varētu būt jēdzīgāks variants, nekā kaut kāda kastu sistēma a la Indija.
Kas tieši būtu jēdzīgāks variants? Atklātāka diskriminācija vai kaut kādi jauni likumi?
Pašreizējie likumi par diskrmināciju ir jēdzīgāks variants par bilnīgu diskriminācijas brīvību, tā es to biju domājis.
Lielākai atklātībai diskriminācijas ziņā teorētiski arī nebūtu ne vainas, taču neredzu, kā reālā pasaulē to varētu sekmīgi implementēt. Skaidrs, ka nedzīvojam ideālā pasaulē, bet arī to ņemot vērā nespēju iedomāties variantu, kurā, salīdzinot ar pašreizējo, būtu gan vairāk paēdušu vilku, gan arī vairāk dzīvu kazu. | |