Neparedzēta reakcija [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Don't do this at home (or anywhere, really) [Mar. 1st, 2020|07:43 pm]
Starp koronavīrusiem un bobslejistiem ziņās figurē arī vēsts par aplam neveiksmīgu ballīti Krievijā. Tur kāda blogere bija izdomājusi atzīmēt dzimšanas dienu, cita starpā, iegāžot baseinā palielu daudzumu sausā ledus, jo nu kruti izskatās - ar eventuālu letālu iznākumu trim iesaistītajiem.

Bišku savādi, ka diviem no šiem kā nāves iemesls norādīts "ķīmiskie apdegumi". Lai nu ko, bet to gan no ogļskābās gāzes, nedz cietā, ne arī gāzveidā, dabūt nevar. Tā ir visai ķīmiski inerta viela, un ar tām molekulām, kuras veido cilvēka ķermeni, nereaģē (vismaz ne tādā veidā, kas varētu novest pie apdeguma). Tas, ko var dabūt no sausā ledus, diezgan pašsaprotami, ir apsaldējums - pie kam pamatīgs, tā kā šamā temperatūra ir -72°C. Tiesa, tur gan jāpacenšas, vai arī jābūt bezsamaņā, jo tādu aukstumu laicīgi nesajust nav iespējams. Bet tā, iznākums likumsakarīgs, ja cilvēki nejēdz, ko dara. Bet sajēgt vajadzētu.

No notikušā varētu uztaisīt vienkāršu uzdevumu ar vairākām daļām ķīmijā 8. klasei, vai kad nu šo tagad skolās sāk mācīt.

1. Baseinā iegāž 25 kg sausā ledus, kurš ir sasaldēta ogļskābā gāze. Cik liels tilpums gāzes radīsies, tam visam iztvaikojot?

(Risinājums: papriekš aprēķina vielas daudzumu, dalot masu ar molmasu. 25000 g / 48 g/mol = 520.83 mol. Un tad, atceroties, ka viens mols gāzes normālos apstākļos aizņem 22.41 litru: 520.83 mol * 22.41 l/mol = 11671.8 l. Ērtības labad var pārveidot 11.672 kubikmetros)

2. Zinot, ka ogļskābās gāzes IDLH (immediately dangerous to life or health) koncentrācija ir 40000 ppm, cik lielā tilpumā gaisa ar iepriekš aprēķināto gāzes tilpumu var sasniegt dzīvību tūlītēji apdraudošu koncentrāciju?

(Risinājums: gluži vienkārši jāizdala gāzes tilpums ar doto koncentrācijas slieksni, nenojaucoties vienībās - t.i., jāzina, ka 40000 ppm izteikts kā daļskaitlis ir 0.04. Attiecīgi, 11.672 m^3 / 0.04 = 291.8 m^3)

3. Ja iepriekš aprēķinātais dzīvību apdraudošā gaisa/CO2 maisījuma tilpums rodas telpā, kuras griestu augstums ir, sacīsim, 3 metri (no video grūti pateikt, bet virs standarta dzīvokļa 2.5 noteikti ir), tad cik lielu telpu var tādā veidā pataisīt par tikpat kā garantētu gāzes kameru?

(Risinājums: vairs pat ne gluži ķīmija, vienkārši pieņemot telpu par +/- paralēlskaldni, tilpums = pamata laukums * augstums, no kurienes S = V/h = 291.8 m^3 / 3 = 97.26 m^2)

Pārdomas par to, vai telpa video izskatās ievērojami lielāka par 97 kvadrātmetriem, un cik acīmredzami ir tas, ka šī bija ļoti slikta ideja, var atstāt secinājumiem.
Saprotams, realitāte ir bišku sarežģītāka, jo sausais ledus neiztvaiko momentā, un kaut kāda ventilācija gan jau ka tajā telpā ir, taču no otras puses - neviena nespecializētā ventilācijas sitēma nav paredzēta tikt galā ar strauju dzīvībai bīstamas gāzes pieplūdi, un arī krietni zemākas ogļskābās gāzes koncentrācijas ir bīstamas dzīvībai - IDLH vērtība šajā gadījumā atbilst koncentrācijai, pie kuras cilvēks zaudē samaņu jau dažu minūšu laikā un nav spējīgs laicīgi no bīstamās vides izkļūt. Arī ar zemāku koncentrāciju var sekmīgi atstiept kājas, tikai tas prasa ilgāku laiku. Bez tam, ogļskābā gāze ir smagāka par gaisu, tāpēc primāri uzkrāsies telpas zemākajā daļā. Tāpēc arī tie vizuāli smukie tvaiki turas virs ūdens virsmas, nevis ceļas augšup, un ja atrašanās tajā telpā ir potenciāli bīstama, tad lēkšana tajā baseinā ir pielīdzināma pašnāvībai.

Paliek vēl jautājums - vairāk gan retorisks, nekā astotklasniekiem paredzēts - vai tiešām neviens no tās ballītes dalībniekiem nevarēja šito iedomāties? Par citiem nav zināms, bet nu pati jubilāre, cik saprotu, ir farmaceite, un par attiecīgo tēmu arī blogo - tai jau nu toč vajadzētu tā kā šo to sajēgt no ķīmijas pamatiem, vai bioķīmiju vismaz tādā līmenī, lai zinātu, kādas gāzes cilvēki elpo/elpo vienreiz. Da i pārējie gan jau ka vismaz pamatskolai cauri ir tikuši. Nekas no augstāk minētajām matemātiskajām darbībām neprasa padziļinātas zināšanas nedz ķīmijā, nedz bioloģijā, un pat par aritmētikas pamatiem tālāk neiet. Cilvēks var no galvas nezināt dažādu vielu bīstamo koncentrāciju robežvērtības, taču tas laikmetā, kad tikpat kā katram kabatā ir telefons ar interneta pieslēgumu, ir švaks arguments, un vismaz tas, ka cilvēki nevar elpot CO2, tā kā ir katram skaidrs (kam būtu jāliek kaut aizdomāties par attiecīgo izklaides programmu, nianses pēc tam var iegūglēt). Nu, vai vismaz vajadzētu būt skaidram. Citādi, kā redzams, var sanākt pagalam neveiksmīgas ballītes.
link14 comments|post comment

Mjā. [Jan. 23rd, 2020|12:17 am]
Pārfrāzēšu, jo precīzi neatceros, bet šovakar vismīļākā izteica tādu frāzi, kā "ja reiz ilgi cibā neko neraksti, tātad dzīvē viss kārtībā" - vai kaut kā aptuveni tā. Visā visumā, laikam jāatzīst, ka apmēram tā ir. Bet nu, arī ar kārtībā esošu dzīvi var atrast kādu ieganstu ar virtuālu tinti apķēzīt tikpat virtuālu koku virtuālos līķus. Manā gadījumā, iegansti mēdz būt dažādi (un ķīmiskā jomā, jei bogu, nekā interesanta sen nav bijis, tāpēc arī es tik izteikti neko), bet viens iz klasiskajiem ir džins.

Gadās šad un tad nobaudīt kādu jaunu šīs kategorijas šķidrumu, saprotams. Taisnību sakot, tādu, kuri būtu jāapraksta, bet nav sanācis, ir savākti listē, kurā šobrīd ir desmit gabali, par kuriem katru būtu, ko teikt, un visi ir vairāk vai mazāk ievērības cienīgi. Ja "ievērības cienīgi" saprot ne tikai pozitīvā nozīmē, moš pat sanāktu vairāk, bet ne īpaši. Bet nu, šodien izlēmu saīsināt neaudzēt garumā šo sarakstu.

Tālāk par džinu )
link9 comments|post comment

[Oct. 9th, 2019|07:21 pm]
Šodien notika tāda lieta, ko daudzi, iespējams, ir palaiduši garām - tika piešķirta šī gada Nobela prēmija ķīmijā. Par litija jonu bateriju izstrādi.
Pārmaiņas pēc balva piešķirta par ko tādu, kas nospiedošam vairumam cilvēku ir vismaz konceptuāli pazīstama lieta - šajā tūkstošgadē tas laikam nav vēl noticis, un pirms tam arī tā pagrūti atrast tik plaši zināmu lietu (nu, jēdziens "ozona caurums" varētu būt visai dzirdēts, tā kā varbūt ar to saistītā 1995. gada nominācija varētu kaut cik pietuvoties). Attiecīgi, nav šaubu par nozīmīgumu, un vienīgais jautājums varētu būt "kāpēc tik ilgi bija jāgaida to Nobeli" - bet nu, sagaidīja (viens no apbalvotās kompānijas arī kļuvis par vecāko Nobela prēmijas saņēmēju). Tā kā, viss labi.

Un vēl šodien notika tāda lieta, ko, pieņemu, tikpat kā ikviens ir palaidis garām - Flat Earth piekritēju pasākums Rīgā! Lūk, kāda notikumiem bagāta diena!
link10 comments|post comment

Nu tad par to pašu! [Jan. 1st, 2019|03:03 am]
Tātad, vēl viens zvaigznes apriņķojiens, ar kuru vispārpieņemts apsveikt citam citu. Nu tad priekā!

Vecmīlgrāvī, kā jau rajonam pieklājas, šis fakts tika atzīmēts, pirmkārt, skaļi un vērienīgi, un otrkārt, divreiz, pirmoreiz pēc kaimiņvalsts laika. Nacionālāk noskaņotos varu iepriecināt - Maskavas jaungads tika spridzināts labi ja kādu pusstundu, mūsējais - aš līdz vieniem, ar atsevišķu entuziastu retu vēlāku pievienošanos; pēdējais no viņiem pamodās ap pustrijiem. Īpaša atzinība izsakāma vīrietim, kurš uz visu apkārtējo māju iedzīvotāju salūta fona nesakautrējās, un kā uz kaimiņvalsts attiecīgo brīdi bija uzsācis, tā arī līdz kādiem pusvieniem uzstājīgi turpināja vispirms no balkona, un pēc tam no kāpņutelpas ieejas pakāpiena mētāt salīdzinoši nožēlojamas plaukšķenes.

Ja visi tosti/iegansti iedzert vēl jau izmētāti, un pienākusi gatavība ķerties pie jebkura salmiņa, varu piedāvāt vienu tādu.

Lūk, ir tāds kantoris ASV, saucas "Discovery Institute", kurš jau gadu desmitiem bīda tādu ideoloģiju, kā kreacionisms. Īsumā, doma tāda, ka, lūk, ir kaut kāds augstāks spēks, kurš vienā jaukā dienā izdomāja uztaisīt zvēriņus, baciļus, veģetāciju, utt, utjpr, līdz pat cilvēkam, un te nu mēs visi tagad esam. Un tad nu uz šitā vajadzētu balstīt bioloģiju, kas nozīmē, attiecīgi, atmest evolūcijas teoriju, pašreizējo izpratni par dzīvības izcelšanos, arī paleontoloģiju, kas ar saviem Sātana sliktā, bet tomēr diezgan augstā spēka ieliktajiem artefaktiem sajauc visu aizvēsturi, vai kosmoloģiju, kas galīgi putro, kurš debesu ķermenis ap kuru riņķo, kā arī jebko citu, kas neatbilst iepriekš aprakstītajam stāstiņam. Protams, viņu preferētā versija par "augstāko spēku" un procesu, kā viss šis pasākums notikās, aizdomīgi līdzinās Bībeles teiksmām, ar vienīgo atšķirību, ka personāži netiek saukti vārdos (kaut āža kāja, tfu, zeltītais nimbs reizēm pasprūk), un runa nav par septiņām dienām (kas gan arī netiek noliegts), un tādā garā, bet nu, piekritīsiet, "intelligent design" izklausās bišku smalkāk par "mēģinājums ievazāt ticīgo pasakas zinātnes meinstrīmā". Kas gan ir, burtiski, tieši tas, ko attiecīgais kantoris bija plānojis paveikt.

Šamie reiz sarakstīja savu manifestu, kurš guvis iesauku "The Wedge Document". Tur šie kala plānus, kā viņu idejas pamazām, palēnām taps ieviestas, aizvietos pašreizējās, un soli pa solim novedīs līdz neizbēgamai viņu uzvarai, proti, zinātnes sfēras nodošanai pasaciņu mīļotāju gādībā. Tāds sīkums, kā absolūts pierādījumu, vai argumentu, kas ir kaut par eirocentu labāki par "a tu vari ienest laboratorijā pērtiķi un pārtaisīt viņu par cilvēku? Nevari? Hahā, es uzvarēju!" trūkums, netika apskatīts, protams. Bija pat uzstādīti mērķi, daudzgades plānu formātā:

Five Year Goals

-To see intelligent design theory as an accepted alternative in the sciences and scientific research being done from the perspective of design theory.
-To see the beginning of the influence of design theory in spheres other than natural science.
-To see major new debates in education, life issues, legal and personal responsibility pushed to the front of the national agenda.

Twenty Year Goals

-To see intelligent design theory as the dominant perspective in science.
-To see design theory application in specific fields, including molecular biology, biochemistry, paleontology, physics and cosmology in the natural sciences, psychology, ethics, politics, theology and philosophy in the humanities; to see its influence in the fine arts.
-To see design theory permeate our religious, cultural, moral and political life.


Apņēmības un pašpārliecības cilvēkiem netrūka, tas jāatzīst. Bet kā tad ar iemeslu iedzert?

Gluži vienkārši - tālākie viņu postulētie plāni bija šie te pēdējie, kurus bija iecerēts sasniegt divdesmit gadu laikā. Un dokuments ir sastādīts 1998. gadā.

Lai gan arī šobrīd ir vērojama tendence pasniegt dažnedažādus mēslus kā zinātniskus atzinumus, reizēm ar vēlmi attiecīgo zinātnes jomu secinājumus aizvietot ar "vēlamajiem" (atgādināšu, ka dažkārt laiks, kurā dzīvojam, tiek zākāts par informācijas laikmetu - vēlams neaizmirst atšķirību starp terminiem "informācija" un "fakti"), vismaz šobrīd viena šāda vēlme ir eleganti izgāzusies, tā kā, kaut vai par vienu spainīti sūdu mazāk. Nu tad par to!
link5 comments|post comment

Nu tad par to pašu [Dec. 8th, 2018|08:15 pm]
Kopš pēdējās reizes, kad kaut ko rakstīju par nobaudītajiem džiniem, ir pagājis kāds laiciņš. Un vispār, rakstīt ta būtu par ko, šobrīd, ja nemaldos, man mājās atrodas septiņas dažādu džinu pudeles, no kurām nevienu aprakstījis neesmu, un četras tā kā vajadzētu (no pārējām divas ir Beefeater un Tanqueray, kuri, lai gan ļoti labi un baudāmi, tomēr uzskatāmi par tādu kā pilnīgi meinstrīmu šo šķidrumu sfērā). Kaut kā nav sanācis, vienīgais. Bet šoreizīt par to septīto.

Lūk, sanāca kādu vakaru papildus citām bodēm apmeklēt arī vienu, kura specializējas uz dažādiem (pa lielam grādīgiem) dzērieniem, un rajona iemītnieku vidū nopelnījusi "aļiku veikala" nosaukumu. Un tur pārmaiņas pēc īpaši eksponēti bija divi dzērieni. Firma, vai brends, ej nu sazini, abiem viena - Johan Freitag. Baltā pudele sevī glabāja šņabi, kurš mani neinteresēja, toties tai blakus bija novietota smuka, zila taras vienība, uzraksts uz kuras vēstīja, ka iekšā esot džins.

Nu, lūk, dalītas jūtas. It kā no vienas puses - jaunums, interesanti noprovēt, plus vēl tāds it kā nepamatots un nenozīmīgs, bet tomēr, prieciņš, ka esi starp pašiem pirmajiem, kas šito dabū nodegustēt (jā, gan LBešņika Cross Keys Gin, gan arī igauņu Crafter's Aromatic Flower Gin pudeles, kuras nonāca manās rokās, lepojās ar "Batch No. 1" zīmīti). No otras, zināmi aizspriedumi pret ražotājiem, kuri līdz tam ražojuši šņabi, un tad piepeši izdomā diversificēt savu produktu klāstu dažādos virzienos. Aizspriedumi, jo tas vedina domāt, ka attiecīgie kantori ir izdomājuši kaut ko iz sērijas "eeeu, piešausim klāt pāris aromatizatorus savam šņabim, un tas būs pilnīgi cits dzēriens! Ja vēl krāsvielu, tad moš varam pavilkt līdz viskijam rumam brendijam nu labi, Stipram Alkoholiskam Dzērienam, Kas Totāli Nav Pārkrāsots Šņabis Ar Garšvielām!". Un ņemot vērā, ka vismaz džinu jomā viss lētais gals ir stāvgrūdām pilns ar briesmīgiem produktiem, pārliecība, ka tieši tā šie "ne-gluži-šņabji" tiek radīti, pastiprinās. Galu galā, šo sajūtu visizteiktāk ilustrē LB Džins parastais, par kuru es sūdzos ne retāk, kā par homeopātijas reklāmām, izplatību vai eksistenci. Un nicinu tikai bišķiņ mazāk.

Nu, eh, ko tur, paprovēs, es nospriedu. Un tad turēju plauktā kādu laiku, un šovakar paprovēju ar'.

Nu... Nu, pudele ir tīri smuka. Matēti zila. Aizmugurē apraksts arī nav pārmudrīts. Kur citi sacer nez kādu dzeju par toņiem un notīm, šie ir visai lakoniski: "Traditional taste with exceptional aroma, contains natural herbs. Great taste for all kinds of gin cocktails. Produced in EU" Nosmīnēju, ka implicēts, ka garša ir "tradicionāla" pati par sevi, un tikai kokteiļos kļūst "great". Kā pasvītrojums šim ir pudeles kaklam piestiprinātā grāmatiņa. Citi džinu ražotāji arī tā dara, un tajā apraksta savu vēsturi, tradīcijas, džina īpatnības, un dažkārt piemet pāris kokteiļu idejas. Šim ir tikai kokteiļu receptes. Nekā vairāk. Uz grāmatiņas vākiem gan ir visslavinošākā frāze, kas šim džinam veltīta no ražotāju puses: "Karalisks, skandināvu tradīcijās ražots džins". Mjāaaa.
Kokteiļu grāmatiņa gan ir pārmērīgas centības piemērs. Pats pirmais kokteilis - džins ar toniku. Nu tak, kas var būt vienkāršāk, viss jau nosaukumā pateikts. Dažiem patīk pielikt klāt vēl kādu neminētu komponenti. Kādu skābu citrusaugli vai ogu. Džina gadījumā varbūt ne tik plaši izplatīts, bet cienītāju vidū gana zināms variants ir gurķa šķēlīte. Citiem patīk garšaugi, lai izceltu to herbālo aromātu. Nu, bet tas tā, niansēs. Ko rekomendē šie?
Davai, laimu! Gurķi! Un baziliku arī piemet! Šeikerī iekšā, un davai, ar ledu! Un tad glāzē, un tad pielej toniku!
Nu, pirmkārt, ja krauj tādu buķeti ar visu ko, tad nafig džinu? No tā tāpat neko nejutīs. Tai piedevai jābūt tādam kā akcentam, nevis, davai, uztaisām augļu salātus, aplejam ar šmigu un pasludinām par koketili. Otrkārt, džintoniku vēlams gatavot bez ledus. Tobiš, ledu, protams, drīkst pievienot, bet papriekš uzjauc to kokteili istabas temperatūrā, un tad ļauj kādu brītiņu nostāvēties, un tad krāmē iekšā ledu. Lai hinīnam no tonika ir kāds laiks sakompleksēties ar terpēna atvasinājumiem iekš džina - jo vēsāka reakcijas vide, jo šis process notiek lēnāk, un ja ledu piešauj uzreiz, tad kokteiļa garša pakāpeniski mainīsies, jo šī mijiedarbība būs bremzēta. Nianse, zinu, daži pat teiktu, ka nenozīmīga, bet tomēr.

Nu, labi, no vārdiem pie darbiem, pudeli vaļā, un...

Un nožēlojam pirkumu, būtībā. Pirmajā reizē, tikko atverot pudeli, varēja pat bišku just kaut kādus tā citrusīgus aromātus. Nezinu, jo tas bija tikai vienreiz - jau nākamajā pudeles atvēršanas reizē nekā nevarēja sajust. Tīrajā ieraujot, var just stipru kadiķogu aromātu (ček), bet tas pazūd momentā, un faktiski uzreiz saproti, ka tas, ko tu tikko noriji, slīdot lejā pa barības vadu bļauj: "hahā, es īstenībā esmu šņāāāābīīīīīīs!". Un tas pats - ne tas labākais.
Nu, sūds ar to, tika tak solīts, ka garša būs "great", kad šo sajauc kokteilī. Aidā, provējam. Secinājums - ir skaidrs, kāpēc tur tā grāmatiņa, ar visām tām n-tajām sastāvdaļām pat prastākajos kokteiļos. Jo es, redz, uzjaucu normālu, nepārspīlētu džintoniku, noliku uz galda, apsēdos, un iedzēru malciņu šņabtonika. Jebkāda garša, kuru varētu gaidīt no džina, bija pazudusi. Ne kadiķi, ne jebko citu tur vairs just nevar. Toniks, un bišku grādi. Nu, labi, ir pēcgarša, bet tas nav tas, ar ko šim izstrādājumam vajadzētu lepoties. Šī nav "kad vaniļas garšu vairs nejūt, ir palikusi vien ābolu garša, kas aizslīd tālienē, ar pēdējo ābeles lapas galiņu līdzi aizvēdījot jausmas par rudens smaržu" tipa pēcgarša. Nē, šī ir "aizgāju atliet, tad uzpīpēju, atvilkos atpakaļ līdz kompim, un joprojām kaut kāda nelāga garša rīkles galā" tipa pēcgarša.
Būtībā, mums ir nopietns konkurents LB džinam. Savā ziņā pat sliktāks. Redz, LB ne par ko neizliekas. Pudeles dizains ir vienā līmenī ar kaut kādu Bartender's club universālo alkoholu. Un cena ir tikai pussolīti virs visādiem Derviliem un Kristoforiem.
Šitais, maita, ir dārgs - pudelīte ir bišku dārgāka par iepriekšminētajām šausmām, bet atširībā no tiem 0,7-niekiem šī ir puslitrīga!
Vienvārdsakot, Oh mother/ tell your children/ not to do what I have done, t.i., nepērciet šito. Es tiešām nezinu, ko iesākt ar atlikušo. Vismīļākā rekomendēja notīrīt kurpes, es sliecos uz metāla detaļu attaukošanu, bet kas attiecas uz iekšķīgām lietām, tās nāksies noskalot ar kādu no atlikušajās sešās pudelēs noglabāto.
link4 comments|post comment

[Nov. 3rd, 2018|05:39 pm]
Klejojumos pa interneta ārēm sanāca uzdurties kādam rakstam par lāzeriem.

Rakstiņš īss, un diez vai interesants ar tēmu nesaistītiem cilvēkiem. Uzmanību piesaistīja raksta nobeigums:

"It is interesting to note that the ethyl alcohol line lased very
well on vodka, gin, and rum, but it lased on only 1 line and
rather weakly compared with methyl alcohol. It is quite obvious
that there are better uses of ethyl alcohol."
linkpost comment

[Oct. 31st, 2018|11:51 am]
Darbā e-pastam atslēgts spama filtrs, tad nu pienāk visādi brīnumi.

Kā sievieti pavest tikai 15 minūtes

Sieviete patogēns Forte Love ar ātru efektu
Forte Love - nozīmē uzreiz uzlabojot seksuālo uzbudinājumu sievietēm.
Forte Love - 100% dabīgs produkts, kas izgatavots no augu un dzīvnieku sastāvdaļas
Forte Love - unikāls instruments, kas var ātri un efektīvi, lai atmodinātu sieviešu jutekliskumu.

Bezatteices sieviete patogēns
- Derīgās 5 minūtes
- Bez krāsu un smaržu!

Viņa piedāvās darīt, jums ir sekss
link6 comments|post comment

[Sep. 28th, 2018|09:02 pm]
Ir gūzma ar cilvēku izdarībām sabiedriskajā transportā, kuras manā skatījumā ierakstās diapazonā no "kaitinoši" līdz "idiotiski". Šodien kārtējais piemērs no pēdējā spektra gala. Autobuss mēreni piebāzts, un tajā iespiežas džeks ar divriteni. Pieturā, kura ir pie veloceliņa. Nobrauc četras pieturas, no kurām pirmās divas, garākās, atrodas tieši pie tā paša veloceliņa. Kopumā cilvēks veica 4 km garu ceļu, no kura nedaudz virs 3 km varēja ērti braukt pa to sūda veloceliņu, un arī atlikušais nedakilometrs bija visnotaļ velopieejams. Nu kāpēc? KĀPĒC?

Vienīgais leģitīmais iemesls, kuru es varētu iedomāties - čalim ritenis čupā, un viņš to ved uz remontu vai mājās. Bet šis nebija tas gadījums, pēc izkāpšanas no autobusa šis uzsēdās uz riteņa un devās tālāk. Laikapstākļi tobrīd bija pilnīgi normāli, tā kā arī tas nav arguments. Steiga? Neticu, ka tās pāris minūtes, ko šis ar savu iemīcīšanos pilnajā busā ietaupīja uz šiem 4 km, viņam bija īpaši svarīgas - vismaz pēc izkāpšanas sevišķi steidzīgs nelikās. Bailes no satiksmes? 1) bet veloceliņš taču, 2) nu i nafig tad tev tas ritenis, un 3) redzot, kā šis neskatoties šķērsoja ielu, mazvarbūtīgi. Ērtāk? Nu, ja nu vienīgi baigi patīk visu laiku censties ieorganizēt to savu riteni tā, lai viņš pēc iespējas mazāk traucētu citiem, turēt līdzsvaru, lai neuzveltos kādam cilvēkam, un visādi citādi balansēt starp traucēšanu citiem un tapšanu traucētam...

Nu nekādi nesaprotu, kas nav kārtībā ar šitādiem cilvēkiem.
link10 comments|post comment

Rajona svinību paražu īpatnības [Sep. 19th, 2018|08:20 pm]
Sanāca pa logu noklausīties sarunu, kuras laikā kāda sieviete instruēja, pēc balss spriežot, mēreni iereibušu vīrieti:

- Не забудь в понедельник напиться!
- А что в понедельник?
- Папа римский приезжает!
link2 comments|post comment

[Sep. 6th, 2018|07:51 pm]
Viss tas priekšvēlēšanu bardaks jau kādu laiku kā apnicis, taču šodien Saskaņa pamanījās man fundamentāli piebesīt.
Darbā mēdzu youtūbē uzlikt fona mūziku, un šodien to nezin cik reizes pārtrauca Saskaņas reklāma. Nu, tā tizlā, kur kaut kāds čalis sāk ar "Sveiki, es esmu Saskaņa", un trīs džeki atbild "un mēs esam koalīcija", un tad tie trīs lien no ādas laukā, lai parādītu, kādi viņi lohi, un kāda Saskaņa lieliska. Dienas gaitā sakrita uz nerviem pietiekami.

Un tad es devos mājup, un kaut kur starp veikalu un mājām ieraudzīju uzslietas baltas nojumes ar cilvēku baru apkārt.

Pašā vidu - pats Ušakovs, visā savā godībā, cik nu viņam ir, līdzās kaut kādi, pieņemu, partijas biedri, un pa tuvāko rajona apkaimi klejo jauniešu pulciņi Saskaņiešu jakās, dalīdami garāmgājējiem balonus un skrejlapas.

Grr.
link24 comments|post comment

Rīta WTF [Aug. 21st, 2018|09:29 am]
Mani šodienas jaudīgākais WTF moments ir piemeklējis jau no paša rīta, tā kā vairāk mani pārsteigt būs pagrūti.

Tāds politiskais veidojums kā KPV.LV ir zināms.
Dzirdēts arī, ka šamiem pievienojas Andris Kivičs.

Un it kā no iepriekšminētā visnotaļ loģiski būtu bijis ko tādu gaidīt, bet kaut kā neienāca prātā.

Viņš ir radījis kampaņas dziesmu!

Noteikti iesaku noklausīties, manuprāt, velk uz kategoriju "so bad it's actually good"
link10 comments|post comment

Džins kārtējais [Aug. 3rd, 2018|12:15 am]
Šodien sanāca izbraukt no rajona - pamanījos apmeklēt RIBOCA ietvaros notiekošu pasākumu ar nosaukumu "Istabas augu simpozijs / Healer in a pot". Ārstnieciskā veģetācija mani ir allaž interesējusi, tāpēc nevarēju laist šādu pasākumu garām. Izrādījās gan mazāk informatīvs un vairāk māksliniecisks, nekā man gribētos, bet nu, tas jau tā.

Pasākuma ietvaros bija iespēja kļūt par kāda ārstnieciska istabas auga īpašnieku. Šajā pasākuma daļā gan atļāvos pastāvēt malā (kas sevī ietvēra nevis pakāpšanos nost, bet neiešanu epicentrā pie interesentiem), jo 1) man ir stipri maz vietas vēl kādiem jauniem augiem - lodžiju esmu sekmīgi aizpiparojis ar dažnedažādiem čili piparu stādiem, tad vietas trūkuma dēļ piemontējis pāris plauktiņus, un, neatejot no kases, tos apkrāvis ar garšaugiem, un 2) piedāvātie augi man bija stipri labi pazīstami, un pa daļai joprojām pieejami, ja savajadzēsies.
Un tomēr, bija forši paskatīties/paklausīties. Kad pasākuma ietvaros tika stāstīts, cik viegli kalanhoja pavairojas, cik labprāt iesējas jebkurā zem lapām novietotā puķupodā, un cik grūti iznīcināma - pilnībā stāstītāju sapratu; pašam ir gadījies cīnīties ar šīm kalanhojas īpatnībām. Ir sanācis novērot, ka pēc vairāku mēnešu prombūtnes, kuras laikā sarunātie augu laistītāji ir nolažojuši, viss ir izkaltis un beigts - viss, izņemot kalanhoju. Tas ir augs, kurš brīdī, kad pie šā atvelkas Nāve, ieņirdz tai sejā, un melnā apmetņa krokās iekaisa saujiņu savu pēcnācēju. Un aizsūta Nāvi meklēt, kam atdot šo augu sīkos, kad tie pieaugs. Un Nāve iet arī, jo citu opciju nav. Tā ir kalanhoja, ar šito nav nekādi joki.

Un tomēr, beigās aizklīdu arī prom, citus augus, vai vismaz to ekstraktus meklēdams. Bija viens konkrēts mērķis.

Mērķis bija atzīmēts ar izgaismotu logo, kurā bija ietverti burti "L" un "B".

Cik nu esmu te rakstījies, laiku pa laikam esmu vēstījis, ka mans mīļākais dzēriens iz stiprajiem ir džins. Tāpat esmu atļāvies kritizēt visādus džinam līdzīgus šķidrumus, paužot dziļu riebumu un neiegrožotu naidu pret tādām substancēm, kuras izliekas džina nosaukuma cienīgas, bet dabā ne tuvu tādas nav. Viens no tiem allaž ir bijis LB džins. Nu, tas parastais - tas, kurš ietūcīts kaut kur līdzās Kristoforam un Dervilam, un kādai no attiecīgā veikala preču zīmēm, kuras izliekas par džiniem. Un pelnīti, pa lielam.

Bet nesen izskanēja ziņa, kurai šo vajadzētu tā kā mainīt. Redz, tika izziņots, ka Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu. Produkts saucas Cross Keys Gin. Pirmoreiz šo ziņu lasot, protams, pacēlās uzacs - kā tad tā, viņu gadiem jau veikalu plauktus deldējošais LB džins piepeši pēc viņu domām vairs neskaitās džins?
Bet nu, tālāk lasot, atrodam, ka jā, stratēģija uber alles:
Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

Protams, interesanti, kas viņu pārskatā skaitās "premium džina segments". Man būtu pagrūti šo kategoriju noformulēt. Nu, mans mīļais Hendrick's noteikti. Viss, kas ir "virs" tā, t.i., Botanist, Mare, kaut vai Tanqueray 10 - jā, tas ir premium, bez jautājumiem. Bombay Sapphire? Laikam jau pieklātos. Un Beefeater? Tur jau ir grūtāk pateikt. Tas ir labs džins, bet nosaukt to par "premium"... Nu, ar piespiešanos var. Tā būtu tā vieta, kur es velku robežu, ja nu tāda jāvelk. Pārējie - tie ir izcili savā jomā, kura, diemžēl, ir zem "premium". Piedod, Hogarth's, piedod, Greenall's, piedod, Lubusky, un pat Crafter's (parastajam) jālūdz piedošana - bet tas nav "premium". Jūs esat parastie.

Attiecīgi, no jaunā LB produkta gribējās sagaidīt kaut ko "premium" klasei atbilstošu. Tādēļ, kamēr citi apsvēra, kādu ārstniecības augu iegūt savā īpašumā, es domāju, kur ir tuvākā bode, kurā tikt pie solītā "premium klases džina". Atradu, nogādāju mājās, un nobaudīju.

Jāatzīst, pēc aromāta diezgan intensīvs. Piesolīti tika kadiķis, kumelītes, liepziedi un rozmarīns. Aromāts ir salds, nudien, bet garšā... Nu, ja iepriekš izlasīts, ka jābūt, var sajust, bet citādi - ne īpaši. Jā, džintoniks sanāk saldenāks, nekā plānots. Vai slikti? Gaumes lieta. Smaržai, protams, nāk par labu, un visu solīto sajust var, bet līdz garšai tas īsti pilnvērtīgi nenonāk. Un tīrajā dzerot, jā, pēcgaršā var diezgan spēcīgi just piesolītos garšaugus. Bet uzjaucot lēnai dzeršanai paredzētu kokteili? Nu, ja labi piedomā, var sajust... Bet kadiķis? O, jā. Džins, kas džins. Nosaukuma cienīgs.

Visā visumā, šis džins ir pelnījis būt tajos veikalu plauktos, kas paredzēti džinam. Šis ir sava vārda cienīgs, un ceru, ka reiz sakot "LB džins" reakcija būs nevis noskurināšanās un saviebšanās, bet sava viedokļa par šo dzērienu paušana - un, attiecīgi, ka "parastais" LB "džins" pamanīsies nomirt aizmirstībā, kur tam ir piemērotākā vieta.
link2 comments|post comment

Eh. [Jul. 18th, 2018|06:06 pm]
Cik "patīkami" lasīt tamlīdzīgas frāzes:

Изготовитель оставляет за собой право вносить изменения непринципиального характера в конструкцию и электрическую схему прибора без отражения их в руководстве по эксплуатации.

Un pēc tam vari līst tajā iekārtā iekšā un brīnīties, ko šamie tur izdomājuši ieviest.
link5 comments|post comment

[Jul. 16th, 2018|11:50 am]
Pirms kāda laika ziņoju par kāpuriem, kuri varētu būt ziedmušu kāpuri, un kuri efektīvi apkaroja laputis uz manas veģetācijas. Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka tie tiešām bija ziedmušu kāpuri - nu jau lodžijā lidinās ziedmušas.

Pirms brīža pamanīju kaut kādu jaunu spārnotu kukaini. Man nav ne jausmas, kā šis tur nonācis, jo lodžija ir šādām radībām slēgta (logam priekšā tīkls), taču te nu tas ir. Fikss gūglējiens liek domāt, ka tā ir zeltactiņa. Jap, vēl viens laputu dabīgais ienaidnieks.

Es nezinu, kur šie te uzrodas, bet nu, laipni lūgti.
link7 comments|post comment

[Jul. 13th, 2018|03:32 pm]
Pa logu var paskatīties, kā līst (nu, Rīgā vismaz), bet kā zibeņo, un kur tieši, un uz kuru pusi tas pasākums virzās, var paskatīties šeit.
link1 comment|post comment

Laputis: A New Hope [Jul. 8th, 2018|01:14 am]
Tātad, pēdējoreiz, kad ziņoju par laputu situāciju, es cerēju uz mārīšu oliņām.

Tās nepievīla.

No oliņām izšķīlās visnotaļ nesmuki radījumi, kuri palēnām izklīda katrs uz savu pusi pa auga zariem un lapām. Un visi kā viens bija visnotaļ izsalkuši.

Mārīšu kāpuriem, kā izrādās, pirms iekūņošanās un pārvēršanās par vabolēm, jāiziet četri kāpuru cikli. Katrs nākamais izskatās, nu, manām nespeciālista acīm, tāds pats kā iepriekšējais, tikai maķenīt lielāks. Dažas ciklu nomaiņas man pat izdevās pašam novērot - kad kāpurs kādu laiku paliek uz vietas, tad viņa galvgalis pāršķeļas, un no tā izlien tieši tāda paša kāpura galva un kājas. Šīs jaunās kājas sākotnēji ir zaļas, taču kādas nepilnas stundas laikā tās pieņem sākotnējo pelēki-melno krāsu. Un tad no pirmā kāpura čaulas pakaļgala izlien jaunais kāpurs, un atstāj savu bijušo apvalku aiz muguras.

Un jauna slepkavošanas mašīna ir dzimusi.

Šie kāpuri diezgan sistemātiski pārmeklē lapu pēc lapas, un apstājas vienīgi tad, kad pienācis laiks pieaugt par nākamo stadiju, vai tad - kas nepieciešams pirms pieaugšanas - vajag kaut ko norīt.

Man, kā cilvēkam, kura interesēs ir piebeigt jebkuru kaitēkli, kurš vēlas traucēt mana auga attīstību, ir ārkārtīgi patīkami redzēt, kā mārītes kāpurs pagrābj un paceļ savos žokļos kārtējo laputi, kamēr pārējās metas bēgt garām šai ainai. Jo, pirmkārt, ir par vienu laputi mazāk. Otrkārt, kamēr pārējās skrien, tikmēr šamās nesūc mana auga dzīvības sulas.

Un, treškārt, nekur tālu šīs netiks, pirms tās piemeklēs tas pats liktenis.

Mārītes kāpurs ir ļoti veikls un ātrs, vismaz salīdzinot ar to priekšstatu, kuru radījis viņu vizuālais tēls. Grupa šamo spēj itin naski patrulēt pa vienu augu un piebeigt visus redzamos kaitēkļus. Viņiem tas izdevās tik efektīvi, ka man nācās ik pa brīdim šos pārgrupēt no viena stāda uz otru (ik pa brīdim dodot šiem pavēles, un vismīļākajai - iemeslu apšaubīt manu garīgo veselību), lai neļautu šiem garlaikoties, un lai neļautu zaļajiem pretekļiem atgūt kaut kvadrātmilimetru (liekas piemērota laukuma mērvienība, iztēlojoties kukaiņu karadarbību) manas veģetācijas virsmas. Daļa kāpuru aizmaldījās tālu prom, līdz pat loga rāmja daļai, kur neviena laputs nebija rādījusies pat tuvumā (es viņiem atņēmu dienesta pakāpi, viss ok), citi pievērsās kanibālismam (es nezināju, ko iesākt, tribunālam būtu nepieciešami šaujamie, ar kuriem varētu operēt kukaiņi, un tādus man sagādāt nav nedz iespēju, nedz vēlēšanās), bet eventuāli daži iekūņojās.

Un no kūniņas, kā zināms, nāk ārā mārītes. Tikpat braši karotāji pret laputīm.

Šajā brīdī arī notika pārvākšanās. Jauna vide augiem, jauna vide nu jau kūniņām. Neviens aktīvs kāpurs netika pārvests, jo uz augu pārvietošanas brīdi tādu nebija. Es cerēju, ka murgs ar laputīm ir palicis Avotu ielā.

Es maldījos.

Laputis savu atgriešanos pieteica visai drīz. Kā jau kukaiņiem, kuriem dzimumvairošanās nav obligāta, viņu rindas auga. Kūniņas mani pievīla - tikai no vienas izšķīlās mārīte, un, kā jau paredzēts, 48 stundu laikā atstāja savu dzimto vietu (tā viņas darot). Pārējās izžuva (lai gan kādu laiku palika, kā piemiņas zīme dižajiem kareivjiem, kuri spēja norīt tik daudz laputu, lai tiktu līdz tai stadijai). Neviena nekontrolētas, laputis sāka pārņemt manus piparus. Izmisuma dzīts, es nolēmu ķerties pie līdzekļiem, kurus līdz šim biju apsvēris tikai teorētiski.

Dārzniecības entuziastu saiti cita starpā rekomendēja izopropanola šķīdumu. Likās cerīgi. Tā ir visnotaļ nekaitīga, viegli gaistoša viela, taču nonākot organismā pietiekamā koncentrācijā, tā gan jau spētu nojaukt kādu vitālu mehānismu. Un "pietiekama koncentrācija", ja runa ir par niecīgiem kukaiņiem, varētu būt gana neliela, lai 50% izopropanola ūdens šķīdums, to izsmidzinot, spētu šamos itin veikli nobendēt. Bija bišku bažas par pašu augu spēju šo pasākumu pārdzīvot, tādēļ izmēģināju nosmidzināt vienu lapu. Pēc divām dienām, nekādu izmaiņu. Tātad, droši.

Dienu pirms smidzināšanas biju pamanīis kaut kādus kāpurus uz halapenjo piparu lapām. Nevarēju iedomāties, no kurienes šie nākuši, vai kas tie tādi, bet izlēmu īpašu uzmanību nepievērst. Šie bija visai lieli un mazskaitlīgi, salīdzinot ar laputu ordām. Tā problēma bija jārisina papriekš.

Tad nu, vienu stādu, kurš vēl nezied, pakļāvu ķīmiskajam uzbrukumam. 50% iPrOH noskaloja no auga lapām laputu cukuraino izdalījumu pēdas, un arī daļu laputu. Tā daļa, kura palika, pēc pāris stundām bija nekustīga. Mirusi. Uzmanīgāk ieskatoties, dažas laputis vēl varēja redzēt pārvietojamies - varbūt tās nebiju ķēris, iespējams, bija paslēpušās lapu apakšā vai kādā citā grūti aizsniedzamā vietā. Lai jau. Pēc pāris dienām procedūru atkārtošu. Var paslēpties no mārīšu kāpuriem, bet no ķīmiskā uzbrukuma paslēpties vienmēr neizdosies.

Kādu laiku vēlāk, nesu izmest no cita stāda nokritušu lapu. Uz tās bija vēl dažas kustīgas laputis, kuras gan jau arī bija atbildīgas par lapas nokrišanu. Savācot šo lapu, pie viena savācu tajā pašā plaukstā arī uz palodzes nonākušo iepriekš atrasto kāpuru. Domāju - gan jau vēl viens kaitēklis.

Bet, kamēr nesu šo kaitēkļu kompilāciju, kāpurs savam izskatam neiedomājami straujā kustībā pagrāba vienu no uz tās lapas sēdošajām laputīm, un metās izsūkt šis iekšas. Nu, tā, ka varēja skaidri redzēt, ka laputs visai ātri kļūst par iztukšotu laputs formas apvalciņu.

Sapratu, ka šie kāpuri nu ir mani draugi. Uz ātru roku gūglējot, liekas, ka tie varētu būt ziedmušas kāpuri. Palaidu šo atpakaļ uz auga, iecēlu par seržantu (apzinoties, ka diez vai viņu atpazīšu kaut rīt, ja būs divi vai vairāk kāpuri), un atstāju viņu savā vaļā. Lai izsūc ikkatru laputi, ko spēj atrast. Es viņam garantēju evakuāciju pirms nākamā ķīmiskā uzbrukuma.
link3 comments|post comment

[Jul. 8th, 2018|12:38 am]
Viens no dzimtā rajona jaukajiem aspektiem - nav jāpievērš uzmanība futbola čempionātam, lai varētu sekot līdzi spēļu "Krievija - Vienalga kas" gaitai. Pietiek ar atvērtu lodžijas logu, un elementārām zināšanām, mm, mikrorajona fonētikā, laikam vispareizāk būtu teikt. Respektīvi, jāprot atšķirt līksmais "bļāāaaa!" no skumīgā "bļāāaaa!". Diezgan viegli arī izdodas noteikt momentus, kuros tiek palaistas garām vārtu gūšanas izdevības (Nu... Nu... NNNUU... [skumjais bļā]), vai kurās notiek bīstams, taču nesekmīgs pretinieka uzbrukums (Eu, eu, eueueuEUEU, [atvieglots bļā]), vai tamlīdzīgi. Ar pendelēm bija grūtāk, bet gala rezultātu tāpat spēju noprast.

Nu, un lodžija ir aplam jauks aspekts pats par sevi. Gana vietas manai veģetācijai, var vērot to, cik šis rajons ir zaļs, pretstatā līdzšinējai dzīvesvietai, paceļot skatu, var vērot putnus (pa lielam kaijas, bet ko darīt, tāds rajons), nolaižot skatu, var vērot kaķus (kuri ļoti labprāt sēž privātmāju jumta korē - ko darīt, tāds rajons).

Un vispār, iekšā dikti liels prieks atkal būt vecmīlgrāvietim. Ielinkotu atbilstošo lokālpatriotisko dziesmiņu, bet šamo vistīrākajā formātā var atrast tikai kaut kādā brīnumainā kārtā nenosprāgušā saita draugiem.lv mūzikas sadaļā, tāpēc, ja nu kādam ir interese, varat savām rokām salūkot "Sniegavīru rūpnīca - Vecmīlgrāvietis".
link9 comments|post comment

[Jun. 30th, 2018|01:00 am]
Pēc pārcelšanās entomoloģiskās izklaides turpinās - proti, kad istabā tiek konstatēts kāds ieklīdis kukainis/naktstauriņš, jamo sabildēju, un vēlāk mēģinu identificēt. Vakar naktsmieru traucēja kāds lidonis, kas dikti izskatījās pēc Sideridis reticulata, šovakar uz lodžijas sastapu, diezgan droši, ka Amphipyra berbera. Redzēs, kas būs rīt.

Un vispār, Vecmīlgrāvis ir stipri lopisks rajons. Vakar pie šosejas netālu no Mīlgrāvja tilta redzēju stārķi, šodien turpat esot pamanīts alnis. Pirmajai nedēļai neslikti, teikšu.
link4 comments|post comment

[Jun. 15th, 2018|04:08 pm]
Mļe, kur šitie gumijas cimdi ir ražoti? I.Parādnieka vārdā nosauktā prezervatīvu rūpnīcā, vai?
link7 comments|post comment

[Jun. 2nd, 2018|11:10 pm]
Labs rakstiņš par ar medicīnu saistītajām sazvērestības teorijām.
Īsumā, labi norādīts, ka sazvērestības teorijas, būtībā, palīdz "bigfarmai" palikt sliktākai - jo cilvēki tērē laiku laužot šķēpus par lietām, kuras nav pat reālas, kr nu vēl nopietni uztveramas, un tādā veidā palaiž garām nopietnas problēmas farmācijas industrijas darbībā.

To ir gadījies redzēt tik bieži - antivaxx kustība kļūst arvien spēcīgāka un spēcīgāka, par spīti absolūtam jebkādu viņu idejas atbalstošu pierādījumu trūkumam; pa lielam viss pasākums balstās uz trulu kviekšanu no sērijas "cik viņi tev maksā, lai tu viņus atbalstītu, ko?". Protams, nekur nav pazudusi idiotiskā "tas ir ķīmisks, tāpēc slikts, labās lietas ir dabiskas" nostāja - to pārstāvošie cilvēki būtu pelnījuši nonākt tiešā kontaktā ar pavisam dabiskiem tīģeriem, manuprāt. Tāpat joprojām ir aktuālas specifiskās pozīcijas iz sērijas "viņiem ir zāles pret vēzi, bet viņi to slēpj", kuru stulbumu vajadzētu saprast jebkuram ar elementārām aritmētikas prasmēm, un tā tālāk, un tā joprojām. Un visiem šiem skābekļa zagļiem cilvēkiem šķiet, ka viņi cīnās pret "bigfarmas" netaisnībām.

Nē.

Viņi tās veicina. Nevis tās, pret kurām viņi cīnās (un kuras ārpus viņu iedomām nepastāv), bet tās, kuras notiek ikdienā, mūsu deguna priekšā.
link10 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]