Neparedzēta reakcija [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Atkal sapnis [Mar. 1st, 2017|10:21 am]
Dīvaināk un dīvaināk.

Uz kāda gājēju celiņa netālu no meža viena dāma man mācīja aplam dīvainus deju soļus, un tad mūs, kopā ar nejauši garām gājušu izbijušu armijnieku, pārsteidza no meža pēkšņi izskrējusi lāču ģimene, kas mūs drīz vien saplosīja. Par pēdējo faktu es uzzināju, jau jaunā tēlā lasot sava iepriekšējā parsonāža (kā arī dāmas un eks-seržanta) nekrologu, un tad strīdoties (neatceros par ko, vienīgi) ar pensionētu policistu. Viņam bija ierocis, bet man bija taisnība. Neatceros, kā beidzās šī epizode, bet liekas, ka labāk, kā dejas pie lāčiem.
linkpost comment

Cik jauki! [Feb. 25th, 2017|02:19 pm]
One for the night
One for the uncontrol
linkpost comment

[Feb. 24th, 2017|01:18 am]
Tātad, pirms pāris stundām čoms painformēja, ka ir pavairojies.

Dēls viņam, redziet.

Taisnību sakot, esmu atbildīgs. Detaļās neizplūdīšu, bet attiecīgo vīrieti ievadīju [situācijā, kurā viņam eventuāli bija iespēja iemīlēties] attiecīgajā sievietē.

Nebija tamlīdzīgu ekspektāciju, bet pasākums izvērtās vislieliskākajās attiecībās, kādas esmu jebkad redzējis.

Un pagāja kopš iepazīstināšanas pasākuma, esnez, slinkums rēķināt, bet kādi divarpus gadi or so? (kļūdu robežas te nu ir MILZĪGAS, es daudz dzēru, un nepievērsu uzmanību kalendāram, man nav ne jausmas!)

Un te nu viņi ir.
un es tapu informēts, ka tāda lieta nu ir notikuse.
Lūk, aizdomājos par šo čomu. Un idejiski to, ko no viņa sagaida dzīve. Un kā varu turpināt būt viens iz labākajiem draugiem.
Iz stereotipiem:

Es varu apstāstīt, kā iestādīt koku. Stipri teorētiski, pats neesmu provējis. Mēslojumu pa lēto, vai custom-made varu sagādāt. Ja paprasīs. Un bedri izrakt. Nulle problēmu.

Es varu būt līdzās, padot tikpat labi ķieģeļus, kā vērtīgus padomus, vai savu roku, vai abas ja vajag - nu, ja šim sagribās uzcelt māju. Māku vairumu iesaistīto darbību, un esmu gatavs apgūt atlikušās. Un paņemt brīvas dienas no darba, lai šito realizētu. Mierīgi.

Dēlu uzaudzinās pats, pilnībā ticu. Ja vajag mani kaut kādā aspektā - viens telefona zvans, un es būšu. Ja vajag. Esnez, ķīmiju iemācīt? To es varu. Iemācīt saremontēt elektrību/santehniku/sienas/grīdas/griestus? Principā, varu. Dzīvot iemācīt? Pats nemāku lāga, lai tēvs māca, bet mani par piemēru izmantot - droši. Jebkurā jomā. Kā izcilu piemēru, vai kā atmiņā paliekošu biedinājumu - pēc savas izpratnes. Lai jau.

Bet šā vai tā.
Tas nav mans bērns.
Tas nav pat man attāla radinieka bērns.
Bet es tāpat jūsmoju.
Jo cilvēks iz manu tuvāko draugu loka (taisnību sakot, tik ekskluzīvs klubiņš, ka daudzi apvainotos, uzzinot biedru listi) ir kļuvis par tēvu. Un viņš jūtas laimīgs, un viņš šo laimes sajūtu ir pelnījis tik ļoti kā neviens.

Par to tad šovakar iedzeru.
iedzerait jūs ar, un jūsu apsveikumus labprāt nodošu jaunajam papucim.
link7 comments|post comment

Grrrrrrrr. [Feb. 22nd, 2017|12:34 pm]
Situācija - ir pudele ar šķidru reaģentu. Tiek konstatēts, ka korķis nav pietiekami hermētisks, un reaģents sūcas gar malām, ja pudeli sašķiebj. Kā rīkoties, papildus pudeles nešķiebšanai?

Nu, var nomainīt korķi, ja ir.
Var mēģināt korķa iekšpusē ievietot gumijas blīvi. Ja ir.
Var visu pasākumu pārliet pudelē, kurai nav šādas problēmas.

Nu, un principā, ja tavs tēvs ir Sātans, tad var arī šo pašu pudeli, kāda nu tā ir, ielikt divos zip-lock tipa polietilēna maisiņos, un tad iebāzt to pudeli kādā reaģentu skapī GULENISKI pa virsu citiem reaģentiem, un tad te vairs nestrādāt, un ļaut kādam citam eventuāli atklāt rezultātu.
link4 comments|post comment

[Feb. 21st, 2017|12:01 pm]
[music |Dark Tranquillity - Atoma]

Melodic Death Metal-catalyzed Multicomponent Hantszch Reaction.
link2 comments|post comment

[Feb. 21st, 2017|09:47 am]
Eh, rīta sapņi, konkrēti, tie, kas sadzīti pa starpām atkārtotajiem modinātāja signāliem kļūst arvien šizīgāki. Visu ko citu jau esmu aizmirsis, bet viens pa pusmiegam uz vēlāku atlikts modinātāja signāls pārtrauca visnotaļ sekmīgu snaipera karjeru, un padarīja mani par bērnudārza audzinātāju kādā angliski runājošā zemē.

No vienas puses, liek aizdomāties par garīgo veselību, no otras - pārskatīt turpmākās karjeras izvēles, ja nu ar pašreizējo kas atgadās. Sapņi gan ir sūdīga simulācija, bet to, ka es galīgi nemāku bērnus, es biju nojautis jau sen.
link4 comments|post comment

A vot! [Feb. 18th, 2017|11:46 am]
Tātad, ir sestdienas rīta agrums (cīruļi, kas iebilst - dirst!).

Secinu, ka vakardienas džintonika konsumēšana ir rezultējusies faktā, ka ir kāds bišķis pārpalikuša tonika, bet ne drusciņas pārpalikuša džina. Risinājums gana viegls - sperties uz veikalu.
Tiesa, apzinos, ka veikalā džinu izvēle ir tāda pašvaka.

Ir LBešņika Džins. Sūds viņu zina, kāda pārpratuma pēc šī loterijas biļete ir 1) nosaukta par džinu un 2) atļauta tirdzniecībai. Tas draņķis ir pa lielam pilnīgs ārprāts, bet neparedzams. Edz, pa reizei gadās tāda partija, kas ir pat itin pieciešama. Tāda, kas, pirmkārt, garšo pieņemami, un otrkārt, neradīs nākamajā rītā vēlmi kopā ar pārējo izvemt arī nieri (jā, vēlmi tieši, vajadzība pati atčāpos). Vairumā gadījumu tas ir kaut kas pa vidam starp diviem galapunktiem. Pirmais: kārtīga lauku kandža - tobiš, zini, ka garšos bišku pēc gumijas zābaka ar liegiem traktora toņiem tur, kur no vīna gaidītu tanīnus, bet zini arī rezultātu. Un tas ir tur, kur gribi tikt, pat ja tas "tur" nozīmē "bez drēbēm pļaviņā zem līkā bērza, kuram atlobījusies tāss no mana peregara". Un otrais galapunkts - terpentīnā pamērcēta lupata, ar kuru tu nezināmu iemeslu dēļ esi izdomājis noslaucīt sudrabegles čiekuru no sveķiem, un tad to lupatu pakošļāt. Nenosodu tos, kam šāda vēlme ir, bet nu, atklāti nenosodu arī tos, kuri pērk ElBē džinu. Lai iet, khemm, labumā. Dzeriet droši. Kamēr es pihņīju patronlentu ložmetējā.

Vēl tur ir Beefeater. Dārgs, maita. Bet arī labs, maita. Parasto veikalu high-end dzēriens šajā kategorijā. Šamo var pat (mēģināt) izbaudīt, un gana ticami, ka izdosies izbaudīt arī nākamo rītu. Šis ir labs. Labie vārdi, ko etiķete teic? Ticēt. Šis ir džins. Nonācis uz viena plaukta ar iepriekšējā rindkopā aprakstīto pārpratumu, bet nepadomājiet sliktu tamdēļ. Būtībā, atskaites punkts, ja nu izdomājat vērtēt un salīdzināt džinus.

Nu, un vēl tur ir Propeller. Sūds viņu zina, kas tas tāds, un pat speciāli meklējot alkoRozetēs (outlet) džinus, šitādu putnu nebiju ievērojis. Cena neliek cerēt uz nezin ko, katrā ziņā. Bet! Ja gaidi Elbešņika švirlaka līmeni, uz ko prasītie eiriki varētu vedināt domāt, tad būsi patīkami pārsteigts/a. Šis ir tāds "ai, nu ok, derēs" līmeņa džins, un priekš savas garšas īstenībā pat palēts. Tāds mazais patīkamais pārsteigums, ja bāzes līnija ir bijusi "gribas nopirkt džinu, bet Beefeater'am nepietiek naudiņu".


Nu lūk. Apsvēru šīs izvēles. Bet tad - pamanījos pamanīt izkārtni, kas vēstīja "ALKO OUTLET". Tobiš, vieta, kur tirgo etanola šķīdumus. Un kur pēc idejas ir ekselenta izvēle. Ņemot vērā, ka nezināju, kurai no iepriekš minētajām divām, tfu, atvainojiet, trim opcijām dot priekšroku, izlēmu dot priekšroku šim iestādījumam. Nu, jābūt tur kaut kam vairāk!
Ieslāju iestādījumā. Pēc skata, no tuvējās apkaimes otrās dienas svinētājiem nogurušajam onkulim pavaicāju, kur šajā pudeļu bibliotēkā būtu džinu nodaļa. Tur, viņs norādīja. Devos Tur. Un Tur arī bišku Ahujel.

Redziet, cienītais lasītāj, man ir aplam pierasts pie pēc cenām (un tām liegi korelējošās kvalitātes) kategorizētā preču izvietojuma veikalos. Nujā, un stikla pagaļu bodēs es tā kā sagaidītu, ka vienas kategorijas dzērienu starpā valdītu tā hierarhija, kur augstākos plauktos savas etiķetes lepni spīdina high-ends, tiem, kam gaume un finansiālā rocība iet rokrokā, aptuveni acu augstumā būtu tādi kā "tautas smalkie" padzērieni, kuru pirkšana, būtībā, ir svarīgāka veikalam, nekā potenciālajam pircējam, maķenīt zemāk būtu tie, kas ir īsti tautas padzērieni, un pašā, pašā apakšā, t.s. "rāpojamplauktos" būtu, kā nosaukums vēstī, dzērieni tiem, kuri veikalā ierāpo, un kuriem attiecīgā šmiga tad būtu acu augstumā. Un sagrābuši to, šie darāpotu līdz kasēm, norēķinātos nospeķotām sīknaudām, un rāpotu tālāk, pretī savai gaišajai nākotnei, jauniegūto šķidro draugu mīļi apskāvuši.
Esmu arī pievērsis uzmanību tam, ko veikali piedāvā šai auditorijai. Nu tā, snobiski antropoloģiskas intereses vadīts. Jo sevišķi man tik mīļo džinu sekcijā.
Nu, tur ir Kristofs. Nav bijis tas, khm, gods, un ceru, ka nebūs ar, skatoties pēc cenas. Ziniet, džinniecībā eirikos izteiktais skaitlis šo to tomēr nozīmē. Ne tā, ka ļoti, bet nu, ja tas maksā apmēram tik, cik tāda paša tilpuma odekolons, tad apmēram tā arī garšos. Īsāk sakot - Kristofs: nē. Nekad. Tāpat arī Dervils. Šie ražo jebkura profila šmigu, un es pieļauju, ka fonā ir tas pats gandrīz-iekšķīgai-lietošanai-paredzēts spirķiks, ar attiecīgiem aromatizētājiem. Dervilu gan esmu garšojis, un tas bija ārprāts, bet lepni pieveicu visu pudeli, mīnus to, ar ko cienāju čomus (diskleimeris - biju jauns, stulbs, un svaigi pamests). Nekad vairs. Ja ko līdzīgu gribēsies, nez, nopirkšu Domestos. Garša gan jau ka līdzīga, un moš litrs-uz-litru sanāks lētāk. Bet joprojām, meklēšu apakšējā plauktā. Tā teikt, kur "apakšējo" vajadzību apmierināšanai paredzētās preces.

Un tātad, nonācu Tur. Tur, kur šajā alko-baudītājiem/nautiem/holiķiem plānotajā, no mārketinga viedokļa, paradīzē, būtu jāsastop džina dievs. Džina plaukts, ziniet.
Tur pāris džini bija, jā. Aci uzreiz piesaistīja Bombay Sapphire.
Ekselenta izvēle, ko novietot redzamā vietā. Pirmkārt, smuka pudele, ar savu gaišzilo krāsu un eleganti kantaino formu (pudelēm ķipa svarīgi). Otrkārt, vēstures mīļotājiem - atsaucīte uz britu koloniālisma periodu, kad Indija, Bombeju ieskaitot, bija zem šo līdz spīdumam nopucētās tupeles, un kur arī ķēra vajadzību patērēt džintoniku (man ir bijis ieraksts par šo). Nu, treškārt, man personīgās atmiņas. Edz, kad biju bezmazvai spīdoši aizstāvējis tiesību saukties par maģistru, kopā ar čomiem devāmies uz veikalu. Un tur - Bombay Sapphire ar atlaidi. Palikušas 3 pudeles. Mēs - 3 džeki. Rezultāts - pašsaprotams... Nujā, un, ceturtkārt, tas ir ellīgi labs džins. Tiešām, burvīgs. Garšo. Tīk. Smeķē. Esnezvienalgapajātkasnukuram,ziniet. Bet jā, tas ir mans high-end standarts. Ja neesi tāds pats, vai labāks, tad pis ka nu stūrītī, un pie viena savu "high-end" šiltīti nokurini nahuj, ja reiz dodies pīpēt. Ja džins grib izlikties labs, tad, kā minimums, šo jāmāk simulēt. Šis. Ir. Ekselents.

Un, blakus šim standartam, šai ekselences mērauklai, šim tradīciju nesējam, gaišzilajam kristālam, līdz to saskalo, šim ar, kā ražotāji teic, 10 botāniskajām satāvdaļām apdvestajam, šim burvīgajam, dievīgajam, neatkārtojama, šai dievības statujai, kurai drīksti nobučot kāju pirkstus, un tad - bet tikai tad - paskatīties augšup, šim neatkārtojami fantastiskajam džinam ir nolikts blakus...

...

Elbešņika "džins".

Bļe.

Edz, mēs ar mīļoto ne īpaši sen bijām Itālijā. Burvīgs ceļojums. Bet! Cita starpā mums sanāca nonākt Milānas Lampugnano autoostā. Aizdirstākā, tiešā nozīmē, vieta ever, un to es saku, būdams apmeklējis dažādu Latvijas dzelzceļa staciju tualetes. Pretīgi bija skatīties.

Tikpat pretīgi, kā redzēt šos divus džinus (viena gadījumā - džinam līdzīgu priekšmetu) vienā plauktā.
Nopietni, ja vēlies novietot Bombay Sapphire acu augstumā, tad priekš elbešņika džina tev ir jāizbūvē, kā minimums, divi stāvi pagrabā. Vēlams pēc tam, kad kāds tieši šo dzērienu prasa, pagaidīt, kamēr šis cilvēkveidīgais turp aizmuļļājas, un tad aizbērt nahuj to pagrabu. Ar betonu, stikla šķembām un ķīmiskajiem ieročiem. Lai būtu droši.

Bet nu jā, lai kā gribētos, nesāku haosu un iznīcību šmigas bodē. Lai kā viņi būtu pelnījuši papriekš Exterminatus un isi pēc tam Damnatio Memoriae, uzvedos civilizēti. Cik spēdams. Nopirku džinu. Saucas "Crafter's". Etiķete vēstī, ka esot "from finest juniper berries". Citi garšaugi nav piesaukti. Pēc garšas spriežot - jo nav. Ražots Igaunijā. Redzēs, ko mūsu ziemeļu brāļi ir uzražojuši. Esmu gatavs vērtēt, tiesa, man tuvākie veikali manu bāzes līniju ir nometuši uz grīdas. Oh well.

Priekā!
link18 comments|post comment

Gribēju kā vienmēr, sanāca labāk. [Feb. 16th, 2017|05:51 pm]
[Tags|]

Atkārtojot vienu reti riebīgu sintēzi, un ieviešot pāris modifikācijas procedūrā, sanāca iegūt kaut ko, kam pēc idejas vajadzētu būt pilnīgam mēslam. Aber fiksi noanalizējot - tas, ko man vajag. Nu, pieņēmu, ka ok, gan jau ka zvērīgi netīrs, bet joka pēc, pirms sākt čakarēties ar attīrīšanu, uzņēmu KMR spektru. Un izrādās, šis, maita, ir tīrāks par iepriekš īpaši attīrīto.

Gadās arī tā. Patīkami darba dienu beigt uz visnotaļ pozitīvas nots.
link2 comments|post comment

Ticības maiņa #2 [Feb. 11th, 2017|10:00 pm]
Aiz "neko darīt" pa smadzenēm patirināju iepriekšējā ieraksta pamatdomu. Nu, to, ka tādam vērotājam no malas liekas, ka aplam daudzi sāk ticēt kauč kādam Dievam tādēļ, ka viņiem smagi/grūši/skaudri kaut kādā dzīves brīdī.

Kas ienāca prātā - vispār, WTF?

Respektīvi, tu netici kādam augstākam spēkam, tava likteņa vadītājam vai onkulim, kurš sēž pie Visuma kontoles pogām. Un tad - ŠUPAU! - notiek Sūdi tavā dzīvē. Ko darīt tagad?
Un cilvēki kā pareizo atbildi šim jautājumam atrod: ticēt kādam augstākam spēkam, tava likteņa vadītājam vai onkulim, kurš sēž pie Visuma kontoles pogām. Nopietni, acīmredzot.
Un jautājums - šis ir tas personāžs, kurš sapisa tavu dzīvi līdz tam, lai tu sāktu viņam ticēt. Pieņemot, ka tas arī ir tas, kas notiek, tad kālab kādēļ kāpēc priekš kam a nahuja viņu pielūgt? Tobiš, ar tavu dzīvi viss bija +/- štokos, bet tad uzradās kaut kāda debesu radība, un visu sapisa. Redz, lai viņu atrastu. Tikai tāpēc. Tavas dzīves kvalitāte tiek upurēta šai atklāsmei. Un tagad tu TICI.

kālab kādēļ kāpēc priekš kam a nahuja?
link13 comments|post comment

Nākamās dienas pārdomas [Feb. 11th, 2017|02:45 pm]
[Tags|]
[music |Dark Tranquillity - Cathode Ray Sunshine]

Ir tādi cilvēki, kuri, acīmredzot, ir kaut kādā fizikai neizprotamā veidā pasējuši sevi. Kāda cita iemesla pēc lai šamie dotos "sevis meklējumos"?
Bet dodas. Iet (nu, pa lielam brauc vai lido) un meklē sevi. Turklāt aiz kaut kāda pārbīļa parasti meklē sevi Tibetā, vai Indijā, vai kaut kādā citā tipa apgarotā vietā. Nez, ja es pasēju telefonu, es šo parasti meklēju vietās, kurās esmu bijis, vai, ja trūkst informācijas, kur esmu bijis, tad ar taisni savienoju atmiņu fragmentus, un piemetu uz aci kaut kādu rādiusu. Tādu, kurā Tibeta nafig neierakstās. Bet tas tā.

Nujā, un tad šie dodas pie kaut kāda guru, kurš palīdzēs atrast Sevi. Dīvaini liekas kaut vai tas, ka šie uztic meklēt Sevi - savu būtību, esmi, definīciju, īsumā, svarīgāko, kas vien cilvēkam var būt - kaut kādam vecam perdelim, kurš nav bijis spējīgs atrast opciju dzīvot +/- civilizētos apstākļos, kur nu vēl kaut ko no iepriekšminētā.

Allaž esmu pasmīkņājis par tādiem Sevis meklētājiem (ja nu iepriekšējās rindkopas kādam likās aplam nopietnas), bet tad - ziniet, atradu sevi.

Vakar sanāca tāds pozitīvais dzēriens (Ar to domāju pasākumu. Pieņemts lietot vārdu "dzerstiņš", bet tas nav gluži tas. Bija bez dzerstiņiem raksturīgā bardaka, un krietni pozitīvāk, un nekaitīgāk [9 no 10 aknu dakteriem nepiekrīt], un vienkārši - labāk. Tāpēc "dzēriens", nevis "dzerstiņš". Nu, kā "brauciens", "lēciens" utml.). Grūti tā sakarīgi aprakstīt, kas tur bija tāds, kas šo atšķīra no citiem alkanolu patērēšanas pasākumiem, bet bija citādāk. Mājās devos citāds. Labāks, manuprāt (laiks rādīs). Un, cik nu vispār iespējams manā skeptiķa prātā šim vārdu savienojumam piešķirt jēgu, jutos Atradis Sevi.

Tas Es, kuru atradu, spēj kapāt Vanagam līdzīgus priekšmetus tik daudz un tik ilgi, un ar tik neievērojamām sekām, kā tas Es, kas biju pirms gadiem, nu, astoņiem, teiksim. Varbūt to Sevi arī atradu.

Līdz ar to, Tibeta, pabīdies, un vislabāk, ej, papīpē kaktiņā. Ir Vecrīga un pieguļošie rajõni, kuros sevi var atrast ne sliktāk!

Tiesa, vēl tāds aspekts, ka ja nu pieņemam, ka kādreiz tiku sevi pazaudējis, tad - vakar apmeklētās iestādes pa lielam ir tās, kurās es varētu būt kaut ko pasējis. Tā kā, meklējumu reģiona izvēles aspekts tomēr strādā, laikam.
link8 comments|post comment

Ticības maiņa [Feb. 10th, 2017|10:27 am]
Ir dzirdētas kaudzes ar stāstiem par cilvēkiem, kuri atraduši Dievu. Vai Dievus. Pirms tam nebija, bet te - opā, atradās. Neticīgais saskatīja gaismu, un sāka ticēt.
Šajos stāstos, kur galvenais varonis sākumā ir neticīgs, un beigās - ticīgs, ir viens vienojošs elements. Pa vidu starp šīm fāzēm jābūt kādam notikumam. Pie kam - sūdīgam.
Cik nav dzirdēts, ka, lūk, "man tur bija grūts periods, un tur es atradu Dievu", vai "bet labākais šajās mocībās bija tas, ka es atradu Dievu".

Līdz ar to, interesanti - vai ir kāds, kurš varētu padalīties ar pozitīvu konvertēšanās pieredzi? Kaut vai neitrālu? Iz sērijas "sēžu te viss tāds ateistisks, viss štokos, nekādas vainas dzīvei, nekādu smagumu, problēmu vai ķezu, bet kaut kā tomēr pietrūkst... O, paskat, Dievs!".

M?
link69 comments|post comment

[Feb. 7th, 2017|05:11 pm]
Vakuumdestilācija sūkā.
link6 comments|post comment

...tā neeeeenāāāāks vairs! [Feb. 2nd, 2017|10:46 am]
Mnjā, sajutos vecs.

Līdz šim allaž biju uzskatījis sevi par pilnīgu jaunieti. Galu galā, pirms pāris nedēļām spēju itin veikli uztrausties uz durvjaugšas, par citām darbībām i nerunājot. Skaidrs, ka jauns! Bet! Šodien jāatzīst, ka (vismaz) vienu fīču esmu neglābjami zaudējis, salīdzinot ar kādiem, nu, 5-6 gadiem atpakaļ. Un tā ir spēja pagulēt kādas 3 vai 4 stundas, un pēc tam būt pilnīgi funkcionējošam. Šobrīd iekšā man guļ 2 enerģijas dzērieni, un tāpat neatkāpjas sajūta, ka tūdaļ nolūzīšu.
link13 comments|post comment

Nenopietns garīgais, tāpēc [Jan. 30th, 2017|04:34 pm]
Vakar vienā pasēdēšanā cita starpā tika pieminēta padarīšana ar orgānu ziedošanu pēc nāves. Nu, tas variants, ka dzīvam esot, jāuzraksta papīrs, ka, sak, cienājietes. Esmu ar visām četrām par, jo nu, kad nolikšu ķelli, tad man tās ķidas tāpat nebūs vajadzīgas, līdz ar to, jo lietderīgāk to visu var izmantot, jo labāk (principiālu iebildumu nav arī pret, sacīsim, krūškurvja pārtaisīšanu par oriģinālu lampu, vai tml). Tā kā, kas der - transplantējiet, vai atdodiet zinātnei. Vienīgi varētu būt škrobīgā situācija, kad gan medicīna, gan zinātne tās manas ķeskas izbrāķē. Manis pēc, ja, teiksim, zarnas nevienam no šiem nevajag, tās var atdot kaut vai kādam gaļas kombinātam uz desām. Bija taču viens kantoris, kam sanāca tā šmuce, kad šie bija pamanījušies desās iemalt iekšķīgai lietošanai neparedzētu "second-hand" zirgu. Varbūt ar šiem var sarunāt.
M, un varbūt vēl piederīgie varēs mēģināt bišku nokaulēt krematorijas izmaksas - galu galā, mazāk kurināmā vajadzēs. </praktiskais>

Jā, un iekšējo orgānu aptetovēšana laikam nekur pasaulē netiek praktizēta. Derētu uz aknām uzdrukāt, ka šitajam neķerties klāt - ka dakteris nesaindējas, vai nenolauž skalpeli, vai vēl kāda ķeza ka nenotiek. Nez, lai paņem kaut kādu puļķīti, un ar to pabīda malā, pirms velk ārā pārējo, vai kā nu šamie to dara. Vai varbūt uz vēdera uztetovēt brīdinājumu. Nu, faktiski, analogu tām zīmēm, kas vēstī, ka še dus kabelis, tik un tik metrus no šejienes nerakt.

(Ieraksts būtībā ne par ko - vienkārši paņēmu pauzi pēc ilgiem mēģinājumiem tikt galā ar molekulām. Gadās, ka sarežģīta nodarbe - šamās ir maziņas, un viņu ir traki daudz.)
link15 comments|post comment

Heh. [Jan. 27th, 2017|03:51 pm]
Mazs cianīds gāž lielu vezumu.
link1 comment|post comment

[Jan. 27th, 2017|10:46 am]
[Tags|]

Ļoti Labi: NAV.

Motivācijas laumiņa nosprāgusi, un itin neko negribas darīt. I will most certainly not go to space today.
link2 comments|post comment

Pārdomas pēc darba dienas [Jan. 26th, 2017|07:11 pm]
Njā, viņu attiecības jau sen varēja nosaukt tikai un vienīgi par saspringtām; konstanti strīdi, nesaskaņas, nevēlēšanās vienam otru redzēt un pat atrasties vienā telpā, ar īsiem saskaņas starplaikiem šad un tad... Bet šodien, šķiet, ka šis pārītis - Teorija un Prakse - galu galā ir izšķīrušies, un devušies dzīvot tik tālu viens no otra, cik vien iespējams.
link4 comments|post comment

[Jan. 22nd, 2017|03:56 pm]
[Tags|]

Diezgan kaitinoši ir, meklējot savienojuma sintēzes ceļus, atrast publikāciju iz sērijas "mēs pabarojām kaut kādas baktērijas ar asfaltu un diazometānu (hiperbola neliela, un tikai asfalta aspektā, starp citu), un viena no n-padsmit lietām, ko šīs izdirsa nosprāgstot, ir tas, ko tev vajag".
link4 comments|post comment

[Jan. 18th, 2017|10:15 pm]
Ehh, vecie, labie МЛТ rezistori... Paliek melni? Nokūp? Tas vēl nenozīmē, ka vairs nepilda savas funkcijas, vai pat ka ir vērā ņemami mainījuši pretestību!
link3 comments|post comment

21. gs., dāmas un kungi. [Jan. 12th, 2017|04:59 pm]
Kā izrādās, Veselības ministrija vērtēs homeopātijas lietošanu onkoloģijā.

Iz teksta: "Kā vienu no problēmām VM arī identificējusi to, ka nav pietiekami izvērtēta homeopātiskās un antroposofās medicīnas ārstēšanas veidu izmantošana onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Līdz ar to plāns paredz, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar profesionālajām organizācijām līdz 2018.gadam izvērtēs šādu ārstēšanas veidu lietošanas iespējas vēža pacientiem un sagatavos izvērtējumu par minēto jautājumu. Šai iecerei finansējums gan nav paredzēts."

Aha. Tā pilnīgi noteikti ir nopietnības ziņā līdzvērtīga citām problēmām "veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna projektā onkoloģijas jomā 2017.-2020. gadam". Interesanti, protams, par to "finansējums nav paredzēts". Izvērtēt par brīvu neviens to toč neies - TANSTAAFL. Kādas "profesionālās organizācijas" tiks piesaistītas, ir vēl interesantāk. Un vispār, no kurienes šitā ideja ir izrakta.

Bet nu, laikam jau dzīvojam zaļi, un tik labi tiekam ar onkoloģiju galā, ka varam atļauties dārgu ūdeni, cukurgraudiņus un to pilnīgo, neaprakstāmo (nu, šobrīd - gribas ēst, kā arī doties mājās) pizģecu, kas slēpjas zem vārdiem "antroposofā medicīna", apsvērt kā nopietnas opcijas, kuras varētu iekļaut pieejamo līdzekļu klāstā.
link23 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]