Neparedzēta reakcija [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Džins kārtējais [Aug. 3rd, 2018|12:15 am]
Šodien sanāca izbraukt no rajona - pamanījos apmeklēt RIBOCA ietvaros notiekošu pasākumu ar nosaukumu "Istabas augu simpozijs / Healer in a pot". Ārstnieciskā veģetācija mani ir allaž interesējusi, tāpēc nevarēju laist šādu pasākumu garām. Izrādījās gan mazāk informatīvs un vairāk māksliniecisks, nekā man gribētos, bet nu, tas jau tā.

Pasākuma ietvaros bija iespēja kļūt par kāda ārstnieciska istabas auga īpašnieku. Šajā pasākuma daļā gan atļāvos pastāvēt malā (kas sevī ietvēra nevis pakāpšanos nost, bet neiešanu epicentrā pie interesentiem), jo 1) man ir stipri maz vietas vēl kādiem jauniem augiem - lodžiju esmu sekmīgi aizpiparojis ar dažnedažādiem čili piparu stādiem, tad vietas trūkuma dēļ piemontējis pāris plauktiņus, un, neatejot no kases, tos apkrāvis ar garšaugiem, un 2) piedāvātie augi man bija stipri labi pazīstami, un pa daļai joprojām pieejami, ja savajadzēsies.
Un tomēr, bija forši paskatīties/paklausīties. Kad pasākuma ietvaros tika stāstīts, cik viegli kalanhoja pavairojas, cik labprāt iesējas jebkurā zem lapām novietotā puķupodā, un cik grūti iznīcināma - pilnībā stāstītāju sapratu; pašam ir gadījies cīnīties ar šīm kalanhojas īpatnībām. Ir sanācis novērot, ka pēc vairāku mēnešu prombūtnes, kuras laikā sarunātie augu laistītāji ir nolažojuši, viss ir izkaltis un beigts - viss, izņemot kalanhoju. Tas ir augs, kurš brīdī, kad pie šā atvelkas Nāve, ieņirdz tai sejā, un melnā apmetņa krokās iekaisa saujiņu savu pēcnācēju. Un aizsūta Nāvi meklēt, kam atdot šo augu sīkos, kad tie pieaugs. Un Nāve iet arī, jo citu opciju nav. Tā ir kalanhoja, ar šito nav nekādi joki.

Un tomēr, beigās aizklīdu arī prom, citus augus, vai vismaz to ekstraktus meklēdams. Bija viens konkrēts mērķis.

Mērķis bija atzīmēts ar izgaismotu logo, kurā bija ietverti burti "L" un "B".

Cik nu esmu te rakstījies, laiku pa laikam esmu vēstījis, ka mans mīļākais dzēriens iz stiprajiem ir džins. Tāpat esmu atļāvies kritizēt visādus džinam līdzīgus šķidrumus, paužot dziļu riebumu un neiegrožotu naidu pret tādām substancēm, kuras izliekas džina nosaukuma cienīgas, bet dabā ne tuvu tādas nav. Viens no tiem allaž ir bijis LB džins. Nu, tas parastais - tas, kurš ietūcīts kaut kur līdzās Kristoforam un Dervilam, un kādai no attiecīgā veikala preču zīmēm, kuras izliekas par džiniem. Un pelnīti, pa lielam.

Bet nesen izskanēja ziņa, kurai šo vajadzētu tā kā mainīt. Redz, tika izziņots, ka Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu. Produkts saucas Cross Keys Gin. Pirmoreiz šo ziņu lasot, protams, pacēlās uzacs - kā tad tā, viņu gadiem jau veikalu plauktus deldējošais LB džins piepeši pēc viņu domām vairs neskaitās džins?
Bet nu, tālāk lasot, atrodam, ka jā, stratēģija uber alles:
Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

Protams, interesanti, kas viņu pārskatā skaitās "premium džina segments". Man būtu pagrūti šo kategoriju noformulēt. Nu, mans mīļais Hendrick's noteikti. Viss, kas ir "virs" tā, t.i., Botanist, Mare, kaut vai Tanqueray 10 - jā, tas ir premium, bez jautājumiem. Bombay Sapphire? Laikam jau pieklātos. Un Beefeater? Tur jau ir grūtāk pateikt. Tas ir labs džins, bet nosaukt to par "premium"... Nu, ar piespiešanos var. Tā būtu tā vieta, kur es velku robežu, ja nu tāda jāvelk. Pārējie - tie ir izcili savā jomā, kura, diemžēl, ir zem "premium". Piedod, Hogarth's, piedod, Greenall's, piedod, Lubusky, un pat Crafter's (parastajam) jālūdz piedošana - bet tas nav "premium". Jūs esat parastie.

Attiecīgi, no jaunā LB produkta gribējās sagaidīt kaut ko "premium" klasei atbilstošu. Tādēļ, kamēr citi apsvēra, kādu ārstniecības augu iegūt savā īpašumā, es domāju, kur ir tuvākā bode, kurā tikt pie solītā "premium klases džina". Atradu, nogādāju mājās, un nobaudīju.

Jāatzīst, pēc aromāta diezgan intensīvs. Piesolīti tika kadiķis, kumelītes, liepziedi un rozmarīns. Aromāts ir salds, nudien, bet garšā... Nu, ja iepriekš izlasīts, ka jābūt, var sajust, bet citādi - ne īpaši. Jā, džintoniks sanāk saldenāks, nekā plānots. Vai slikti? Gaumes lieta. Smaržai, protams, nāk par labu, un visu solīto sajust var, bet līdz garšai tas īsti pilnvērtīgi nenonāk. Un tīrajā dzerot, jā, pēcgaršā var diezgan spēcīgi just piesolītos garšaugus. Bet uzjaucot lēnai dzeršanai paredzētu kokteili? Nu, ja labi piedomā, var sajust... Bet kadiķis? O, jā. Džins, kas džins. Nosaukuma cienīgs.

Visā visumā, šis džins ir pelnījis būt tajos veikalu plauktos, kas paredzēti džinam. Šis ir sava vārda cienīgs, un ceru, ka reiz sakot "LB džins" reakcija būs nevis noskurināšanās un saviebšanās, bet sava viedokļa par šo dzērienu paušana - un, attiecīgi, ka "parastais" LB "džins" pamanīsies nomirt aizmirstībā, kur tam ir piemērotākā vieta.
link2 comments|post comment

Eh. [Jul. 18th, 2018|06:06 pm]
Cik "patīkami" lasīt tamlīdzīgas frāzes:

Изготовитель оставляет за собой право вносить изменения непринципиального характера в конструкцию и электрическую схему прибора без отражения их в руководстве по эксплуатации.

Un pēc tam vari līst tajā iekārtā iekšā un brīnīties, ko šamie tur izdomājuši ieviest.
link5 comments|post comment

[Jul. 16th, 2018|11:50 am]
Pirms kāda laika ziņoju par kāpuriem, kuri varētu būt ziedmušu kāpuri, un kuri efektīvi apkaroja laputis uz manas veģetācijas. Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka tie tiešām bija ziedmušu kāpuri - nu jau lodžijā lidinās ziedmušas.

Pirms brīža pamanīju kaut kādu jaunu spārnotu kukaini. Man nav ne jausmas, kā šis tur nonācis, jo lodžija ir šādām radībām slēgta (logam priekšā tīkls), taču te nu tas ir. Fikss gūglējiens liek domāt, ka tā ir zeltactiņa. Jap, vēl viens laputu dabīgais ienaidnieks.

Es nezinu, kur šie te uzrodas, bet nu, laipni lūgti.
link4 comments|post comment

[Jul. 13th, 2018|03:32 pm]
Pa logu var paskatīties, kā līst (nu, Rīgā vismaz), bet kā zibeņo, un kur tieši, un uz kuru pusi tas pasākums virzās, var paskatīties šeit.
link1 comment|post comment

Laputis: A New Hope [Jul. 8th, 2018|01:14 am]
Tātad, pēdējoreiz, kad ziņoju par laputu situāciju, es cerēju uz mārīšu oliņām.

Tās nepievīla.

No oliņām izšķīlās visnotaļ nesmuki radījumi, kuri palēnām izklīda katrs uz savu pusi pa auga zariem un lapām. Un visi kā viens bija visnotaļ izsalkuši.

Mārīšu kāpuriem, kā izrādās, pirms iekūņošanās un pārvēršanās par vabolēm, jāiziet četri kāpuru cikli. Katrs nākamais izskatās, nu, manām nespeciālista acīm, tāds pats kā iepriekšējais, tikai maķenīt lielāks. Dažas ciklu nomaiņas man pat izdevās pašam novērot - kad kāpurs kādu laiku paliek uz vietas, tad viņa galvgalis pāršķeļas, un no tā izlien tieši tāda paša kāpura galva un kājas. Šīs jaunās kājas sākotnēji ir zaļas, taču kādas nepilnas stundas laikā tās pieņem sākotnējo pelēki-melno krāsu. Un tad no pirmā kāpura čaulas pakaļgala izlien jaunais kāpurs, un atstāj savu bijušo apvalku aiz muguras.

Un jauna slepkavošanas mašīna ir dzimusi.

Šie kāpuri diezgan sistemātiski pārmeklē lapu pēc lapas, un apstājas vienīgi tad, kad pienācis laiks pieaugt par nākamo stadiju, vai tad - kas nepieciešams pirms pieaugšanas - vajag kaut ko norīt.

Man, kā cilvēkam, kura interesēs ir piebeigt jebkuru kaitēkli, kurš vēlas traucēt mana auga attīstību, ir ārkārtīgi patīkami redzēt, kā mārītes kāpurs pagrābj un paceļ savos žokļos kārtējo laputi, kamēr pārējās metas bēgt garām šai ainai. Jo, pirmkārt, ir par vienu laputi mazāk. Otrkārt, kamēr pārējās skrien, tikmēr šamās nesūc mana auga dzīvības sulas.

Un, treškārt, nekur tālu šīs netiks, pirms tās piemeklēs tas pats liktenis.

Mārītes kāpurs ir ļoti veikls un ātrs, vismaz salīdzinot ar to priekšstatu, kuru radījis viņu vizuālais tēls. Grupa šamo spēj itin naski patrulēt pa vienu augu un piebeigt visus redzamos kaitēkļus. Viņiem tas izdevās tik efektīvi, ka man nācās ik pa brīdim šos pārgrupēt no viena stāda uz otru (ik pa brīdim dodot šiem pavēles, un vismīļākajai - iemeslu apšaubīt manu garīgo veselību), lai neļautu šiem garlaikoties, un lai neļautu zaļajiem pretekļiem atgūt kaut kvadrātmilimetru (liekas piemērota laukuma mērvienība, iztēlojoties kukaiņu karadarbību) manas veģetācijas virsmas. Daļa kāpuru aizmaldījās tālu prom, līdz pat loga rāmja daļai, kur neviena laputs nebija rādījusies pat tuvumā (es viņiem atņēmu dienesta pakāpi, viss ok), citi pievērsās kanibālismam (es nezināju, ko iesākt, tribunālam būtu nepieciešami šaujamie, ar kuriem varētu operēt kukaiņi, un tādus man sagādāt nav nedz iespēju, nedz vēlēšanās), bet eventuāli daži iekūņojās.

Un no kūniņas, kā zināms, nāk ārā mārītes. Tikpat braši karotāji pret laputīm.

Šajā brīdī arī notika pārvākšanās. Jauna vide augiem, jauna vide nu jau kūniņām. Neviens aktīvs kāpurs netika pārvests, jo uz augu pārvietošanas brīdi tādu nebija. Es cerēju, ka murgs ar laputīm ir palicis Avotu ielā.

Es maldījos.

Laputis savu atgriešanos pieteica visai drīz. Kā jau kukaiņiem, kuriem dzimumvairošanās nav obligāta, viņu rindas auga. Kūniņas mani pievīla - tikai no vienas izšķīlās mārīte, un, kā jau paredzēts, 48 stundu laikā atstāja savu dzimto vietu (tā viņas darot). Pārējās izžuva (lai gan kādu laiku palika, kā piemiņas zīme dižajiem kareivjiem, kuri spēja norīt tik daudz laputu, lai tiktu līdz tai stadijai). Neviena nekontrolētas, laputis sāka pārņemt manus piparus. Izmisuma dzīts, es nolēmu ķerties pie līdzekļiem, kurus līdz šim biju apsvēris tikai teorētiski.

Dārzniecības entuziastu saiti cita starpā rekomendēja izopropanola šķīdumu. Likās cerīgi. Tā ir visnotaļ nekaitīga, viegli gaistoša viela, taču nonākot organismā pietiekamā koncentrācijā, tā gan jau spētu nojaukt kādu vitālu mehānismu. Un "pietiekama koncentrācija", ja runa ir par niecīgiem kukaiņiem, varētu būt gana neliela, lai 50% izopropanola ūdens šķīdums, to izsmidzinot, spētu šamos itin veikli nobendēt. Bija bišku bažas par pašu augu spēju šo pasākumu pārdzīvot, tādēļ izmēģināju nosmidzināt vienu lapu. Pēc divām dienām, nekādu izmaiņu. Tātad, droši.

Dienu pirms smidzināšanas biju pamanīis kaut kādus kāpurus uz halapenjo piparu lapām. Nevarēju iedomāties, no kurienes šie nākuši, vai kas tie tādi, bet izlēmu īpašu uzmanību nepievērst. Šie bija visai lieli un mazskaitlīgi, salīdzinot ar laputu ordām. Tā problēma bija jārisina papriekš.

Tad nu, vienu stādu, kurš vēl nezied, pakļāvu ķīmiskajam uzbrukumam. 50% iPrOH noskaloja no auga lapām laputu cukuraino izdalījumu pēdas, un arī daļu laputu. Tā daļa, kura palika, pēc pāris stundām bija nekustīga. Mirusi. Uzmanīgāk ieskatoties, dažas laputis vēl varēja redzēt pārvietojamies - varbūt tās nebiju ķēris, iespējams, bija paslēpušās lapu apakšā vai kādā citā grūti aizsniedzamā vietā. Lai jau. Pēc pāris dienām procedūru atkārtošu. Var paslēpties no mārīšu kāpuriem, bet no ķīmiskā uzbrukuma paslēpties vienmēr neizdosies.

Kādu laiku vēlāk, nesu izmest no cita stāda nokritušu lapu. Uz tās bija vēl dažas kustīgas laputis, kuras gan jau arī bija atbildīgas par lapas nokrišanu. Savācot šo lapu, pie viena savācu tajā pašā plaukstā arī uz palodzes nonākušo iepriekš atrasto kāpuru. Domāju - gan jau vēl viens kaitēklis.

Bet, kamēr nesu šo kaitēkļu kompilāciju, kāpurs savam izskatam neiedomājami straujā kustībā pagrāba vienu no uz tās lapas sēdošajām laputīm, un metās izsūkt šis iekšas. Nu, tā, ka varēja skaidri redzēt, ka laputs visai ātri kļūst par iztukšotu laputs formas apvalciņu.

Sapratu, ka šie kāpuri nu ir mani draugi. Uz ātru roku gūglējot, liekas, ka tie varētu būt ziedmušas kāpuri. Palaidu šo atpakaļ uz auga, iecēlu par seržantu (apzinoties, ka diez vai viņu atpazīšu kaut rīt, ja būs divi vai vairāk kāpuri), un atstāju viņu savā vaļā. Lai izsūc ikkatru laputi, ko spēj atrast. Es viņam garantēju evakuāciju pirms nākamā ķīmiskā uzbrukuma.
link3 comments|post comment

[Jul. 8th, 2018|12:38 am]
Viens no dzimtā rajona jaukajiem aspektiem - nav jāpievērš uzmanība futbola čempionātam, lai varētu sekot līdzi spēļu "Krievija - Vienalga kas" gaitai. Pietiek ar atvērtu lodžijas logu, un elementārām zināšanām, mm, mikrorajona fonētikā, laikam vispareizāk būtu teikt. Respektīvi, jāprot atšķirt līksmais "bļāāaaa!" no skumīgā "bļāāaaa!". Diezgan viegli arī izdodas noteikt momentus, kuros tiek palaistas garām vārtu gūšanas izdevības (Nu... Nu... NNNUU... [skumjais bļā]), vai kurās notiek bīstams, taču nesekmīgs pretinieka uzbrukums (Eu, eu, eueueuEUEU, [atvieglots bļā]), vai tamlīdzīgi. Ar pendelēm bija grūtāk, bet gala rezultātu tāpat spēju noprast.

Nu, un lodžija ir aplam jauks aspekts pats par sevi. Gana vietas manai veģetācijai, var vērot to, cik šis rajons ir zaļs, pretstatā līdzšinējai dzīvesvietai, paceļot skatu, var vērot putnus (pa lielam kaijas, bet ko darīt, tāds rajons), nolaižot skatu, var vērot kaķus (kuri ļoti labprāt sēž privātmāju jumta korē - ko darīt, tāds rajons).

Un vispār, iekšā dikti liels prieks atkal būt vecmīlgrāvietim. Ielinkotu atbilstošo lokālpatriotisko dziesmiņu, bet šamo vistīrākajā formātā var atrast tikai kaut kādā brīnumainā kārtā nenosprāgušā saita draugiem.lv mūzikas sadaļā, tāpēc, ja nu kādam ir interese, varat savām rokām salūkot "Sniegavīru rūpnīca - Vecmīlgrāvietis".
link8 comments|post comment

[Jun. 30th, 2018|01:00 am]
Pēc pārcelšanās entomoloģiskās izklaides turpinās - proti, kad istabā tiek konstatēts kāds ieklīdis kukainis/naktstauriņš, jamo sabildēju, un vēlāk mēģinu identificēt. Vakar naktsmieru traucēja kāds lidonis, kas dikti izskatījās pēc Sideridis reticulata, šovakar uz lodžijas sastapu, diezgan droši, ka Amphipyra berbera. Redzēs, kas būs rīt.

Un vispār, Vecmīlgrāvis ir stipri lopisks rajons. Vakar pie šosejas netālu no Mīlgrāvja tilta redzēju stārķi, šodien turpat esot pamanīts alnis. Pirmajai nedēļai neslikti, teikšu.
link4 comments|post comment

[Jun. 15th, 2018|04:08 pm]
Mļe, kur šitie gumijas cimdi ir ražoti? I.Parādnieka vārdā nosauktā prezervatīvu rūpnīcā, vai?
link7 comments|post comment

[Jun. 2nd, 2018|11:10 pm]
Labs rakstiņš par ar medicīnu saistītajām sazvērestības teorijām.
Īsumā, labi norādīts, ka sazvērestības teorijas, būtībā, palīdz "bigfarmai" palikt sliktākai - jo cilvēki tērē laiku laužot šķēpus par lietām, kuras nav pat reālas, kr nu vēl nopietni uztveramas, un tādā veidā palaiž garām nopietnas problēmas farmācijas industrijas darbībā.

To ir gadījies redzēt tik bieži - antivaxx kustība kļūst arvien spēcīgāka un spēcīgāka, par spīti absolūtam jebkādu viņu idejas atbalstošu pierādījumu trūkumam; pa lielam viss pasākums balstās uz trulu kviekšanu no sērijas "cik viņi tev maksā, lai tu viņus atbalstītu, ko?". Protams, nekur nav pazudusi idiotiskā "tas ir ķīmisks, tāpēc slikts, labās lietas ir dabiskas" nostāja - to pārstāvošie cilvēki būtu pelnījuši nonākt tiešā kontaktā ar pavisam dabiskiem tīģeriem, manuprāt. Tāpat joprojām ir aktuālas specifiskās pozīcijas iz sērijas "viņiem ir zāles pret vēzi, bet viņi to slēpj", kuru stulbumu vajadzētu saprast jebkuram ar elementārām aritmētikas prasmēm, un tā tālāk, un tā joprojām. Un visiem šiem skābekļa zagļiem cilvēkiem šķiet, ka viņi cīnās pret "bigfarmas" netaisnībām.

Nē.

Viņi tās veicina. Nevis tās, pret kurām viņi cīnās (un kuras ārpus viņu iedomām nepastāv), bet tās, kuras notiek ikdienā, mūsu deguna priekšā.
link10 comments|post comment

[Jun. 1st, 2018|01:17 am]
Gadās, ka istabā pa logu ielido vabole. Nu, parasti cilvēki tādas evakuē. Ja nesanāk, mēģina vēlreiz. Pēc trešās/ceturtās reizes laikam ir pienācis laiks teikt, iespējams, čokālākā vietējā dīdžeja Gato Negro vārdiem, "fak hos".

Tātad, mums uz skapja (iespējams) dzīvo vabole, un viņu sauc Teodors - gluži kā jaunā biroju māja Teikā. Viņa hobiji ir randomā lidot, parasti vakaros, un tusēties zem grīdlīstēm. Ja Teodors rīt mūs pagodinās ar savu klātbūtni, piedāvāsim viņam desu.
link1 comment|post comment

Laputu sāga turpinās [May. 30th, 2018|08:49 pm]
Tātad, pirms neilga laiciņa sūdzējos par vecās problēmas ar laputīm kārtējo aktualizēšanos.

Biju lielāko šamo masu ar ūdeni noskalojis nost, un pārpalikušās mēģināju genocidēt ar atšķaidītu cukurūdeni. It kā populārs līdzeklis, doma tāda, ka laputis tajā cukurā salīp, šīm aizdambējas arī visas poras, un tad nu viņas nespēj pārvietoties un nosmok. Pēc kāda laika atliek noskalot līķus un cukura paliekas no auga, un lieta darīta. Metodes pluss: pašam augam visnotaļ nekaitīgs pasākums, ja pārāk ilgi neatstāj lapas nocukurotas (augam arī ta elpot vajag), un nekādi nesabojā produkciju, ja augs pēc tam jāēd. Mīnuss: vismaz manā izpildījumā, īpaši labi nestrādāja. Kaut kādu daļu sīko, zaļo draņķu piebeigt izdevās, bet ne pietiekami, lai uzskatītu problēmu par atrisinātu.

Par laimi, vakar darbā uz žalūzijām pamanīju mārīti - visnotaļ jaudīgu laputu dabisko ienaidnieku. Protams, adoptēju, mājās izlaidu uz cietušās veģetācijas, un ar prieku noskatījos, kā šī bez īpašiem iebildumiem pret dzīvesvietas maiņu metas virsū laputīm.

Bija gan šaubas, cik efektīvs būs šis pasākums - augs ir izaudzis visai liels, laputu daudz, bet mārīte tikai viena, un ej nu sazini, cik šī spēj norīt. Šovakar pārnācis mājās, secināju, ka mārīte šo problēmu ir izdomājusi atrisināt manā vietā - uz vienas no lapām atradu kaut kādas oliņas, pēc internetā sameklētajām bildēm noskaidroju, ka man drīz būs mārītes kāpuri, kuri ir tikpat, ja ne vēl vairāk kāri uz laputīm, un bez iespējas pēkšņi izdomāt aizlidot nezināmā virzienā. Nu tik jāgaida tālākā notikumu attīstība, bet atļaušos prognozēt, ka laputīm vairs nav ne mazāko izredžu.
link9 comments|post comment

'Tis the season, bļe. [May. 24th, 2018|10:35 pm]
Mnjāaaaa... Acīmredzot, atkal pienācis TAS laiks, kad jāķeras pie vecā hobija - laputu genocīda. Labi, ka tās zaļās maitas iekārojušas tikai vienu čili stādu, un uz otra tikai dažas knapi paspējušas pārvākties. Problēma tāda, ka šamās jāiznīdē visas - tām radībām pārošanās šajā sezonā nafig nav vajadzība, jamās sīkos dzemdē (!) tāpat vien. Un visi sīkie ir mātītes, kas paaugoties, procesu var atkārtot. Ja kaut viena paliek, pēc kāda laika atkal jāķeras pie nīdēšanas. Mļe.
link11 comments|post comment

[May. 8th, 2018|02:39 pm]
Esmu pieredzējis pietiekami daudzveidīgas smakas darbā, lai ar tām būtu ārkārtīgi grūti mani pārsteigt. Bet nu, var jau mēģināt ar smakas avotu. Un tā, man šodien neciešami smird darba stcionārais telefons.
link8 comments|post comment

[May. 3rd, 2018|04:16 pm]
Pēcremonta inventarizācijas ietvaros atradu nelielu pudelīti ar neodīma hlorīdu.

Nopietna pielietojuma šamam nav, taču varu priecāties, ka smuki izkatās - pie loga, Saules gaismā šis ir vairāk vai mazāk intensīvā rozā krāsā, savukārt dienasgaismas spuldzes gaismā šis ir zaļgandzeltens. Kā sacīt jāsaka, inčīgi. :)
link1 comment|post comment

Produktu idejas. [Apr. 25th, 2018|08:55 pm]
Kaut kā ar vismīļāko sākām spriest par dažādajiem vīriešu un sieviešu higiēnas preču nosaukumiem. Nu, tur vīriešu dezodorantu nosaukumos allaž būs kaut kādas stihijas - avalanche, tornado, utt. Sievietēm paredzētajiem produktiem atkal visādi augļi, un klāt pielikts kaut kāds termins iz sērijas "delicate", "mild", "invisible". Tad nu, radās ideja - varētu ņemt dažādu produktu nosaukumus vai saukļus, un otram dzimumam paredzēto analogu nosaukt, izmantojot oriģinālā produkta antonīmu.
Piemēri:

"Invincible man" - "vulnerable woman"
"Goji color resist fortifying conditioner" - "Candy black and white attack weakening shampoo"
"Aroma sensations so relaxed" - "Stench thoughts somewhat bothered"
"Active oral care" - "Passive rectal indifference"
"Total repair" - "partial destruction"
"Dove go fresh" - "Eagle stay stale"
link14 comments|post comment

[Apr. 21st, 2018|07:15 pm]
Sanāca atrast pavecu aptaujiņu, saistītu ar homeopātiju. Likās interesanti, tāpēc nolēmu padalīties.

Nu lūk, doma tāda, ka īpaši tēmu nepētījušu cilvēku vidū nereti pastāv uzskats, ka homeopātijā izmanto visādus ārstniecības augus un no tiem iegūtās drogas vai preparātus (sveķus, izvilkumus, utml). Par to, ka metodes sāls ir šo preparātu atšķaidīšana līdz bezjēdzīgumam, agrāk zināja retais, bet nu jau tas tā kā būtu vispārzināms fakts. Un tomēr, kaut kā joprojām pastāv maldīgais uzskats, ka sāk tos burvju ūdentiņus/cukurgraudiņus taisīt no ārstniecības augiem, un reti kurš ir informēts, ka homeopātijā par pilnīgi leģitīmiem izejmateriāliem tiek uzskatīti, piemēram, petroleja, arsēna trioksīds, ciānkālijs, sifilisa slimnieku izdalījumi, un cits bullšits (nopietni - Excrementum vaccinium).

Nu tad, attiecīgās aptaujas doma - dota liste ar homeopātiskajiem preparātiem. Īstiem, nopērkamiem no atzītiem homeopātijas prekursoru tirgotājiem. Ar vienu izņēmumu - viens preparāts šajā listē gan ir izdomāts. Vai spēj uzminēt, kurš? Piezīmēšu - aptauja ir veikta 2011. gadā, tā kā 1) tā ir noslēgusies, un 2) piedāvātie varianti ir sakārtoti pēc popularitātes; pašā augšā ir tas, par kuru visvairāk cilvēku domājuši, ka "tas nu gan neizklausās ticams", un tālāk dilstošā secībā pēc šī parametra.

(Neliels paskaidrojums - tie skaitļi pirms burta C norāda atšķaidījumu. C atšķaidījums nozīmē, ka sākotnējo preparātu papriekš iedabū ūdenī ar kaut kādu metodi - daudzas no tām ir absolūti muļķīgas pat priekš homeopātijas - un tad šo ūdeni atšķaida ar "parastu" ūdeni attiecībā 1:100. Tā iegūst 1C. Ja iegūto 1C ūdeni vēlreiz atšķaida ar "parasto" attiecībā 1:100, tas jau būs 2C atšķaidījums, kuru pēc tam atšķaidot 1:100 dabū 3C - un tā tālāk).

To, vai uzminējāt, kurš no šiem "ārstniecības līdzekļiem" ir pilnīgs izdomājums, varat pārbaudīt šeit. Kā veicās? :)
link2 comments|post comment

[Apr. 17th, 2018|12:43 am]
Mans oscilogrāfs nu būs aktieris!
link8 comments|post comment

Džins #hz [Apr. 15th, 2018|12:09 am]
[music |Hoth - The Unholy Conception]

Tā nu sanāca, ka šodien pēc pastaigas vislabākajā iespējamajā kompānijā mājupceļš ieveda "rozetē", jebšu Alko Outlet.

Rezultātā tika pieradināta viena pudele ārkārtīgi interesanta šķidruma: Crafter's Aromatic Flower Gin.

Biju galīgi aizmirsis, bet ar Crafter's produkciju esmu jau iepazinies, un tolaik manas atsauksmes bija stipri tālu no salūta rīkošanas, maigi izsakoties. Nav brīnums, ka neatceros, bet šoreiz labi, ka tā.

Turpat veikalā apskatoties, pudeles otrā pusē bija solīta tāda fīča, ka šis džins, redziet, pats par sevi ir kapara krāsā (reāli dzeltenīgs - vai zeltains, ja bišku piekurina iztēli), bet ja šamo pārtaisa par džintoniku, tad jamais paliekot rozā. Nu, un visādi stāsti par šamā dažādo augu saturu, kurus, būsim atklāti, uz savas stikla miesas ietetovējis praktiski da jebkurš džins (atskaitot tādus mēbeļu tīrāmos šķidrumus, kas valkā džina nosaukumu, kā dervils vai kristofors - vismaz kaut cik kaunu protas, laikam jau), tāpēc šie solījumi paši par sevi ne vienmēr garantē patīkamu garšu. Bet nu, kaut tās krāsas maiņas pēc, jāpaprovē jau bija.

Pirms atjaukšanas, uzreiz, ielejot glāzē jau - ojā, rozes! Iespaidīgas intensitātes smarža, un var jau arī kaut kādus citrusaugļus sajust. Garšā arī, tīrajā dzerot. Visnotaļ patīkami. Un atjaucot ar toniku - nudien, notiek izteikta krāsu maiņa. Pārsteidzošākais tajā gan ir tas, ka pietiekami liela koncentrācija augu pigmentvielu ir pamanījušās "pārlidot pāri" destilācijas gaitā, jo tas, ka dabas vielas maina krāsu atkarībā no vides pH (toniks ir salīdzinoši skābs) nav nekas pārsteidzošs. Bet jā, smuki. Garšai tas nemaz nekaitē, kas izbrīna mazliet vairāk - pamēģiniet karkādes tējai piebērt sodu, piemēram; krāsas maiņa būs iespaidīga, bet rezultāts garšos stipri vien sūdīgi.
Rožainums, jāatzīst, džinam ļoti piestāv. Vieglas aizdomas, ka mūsu ziemeļu kaimiņi būs šo ideju nošpikojuši no Hendrick's džina radītājiem, bet nu izpildījums atšķiras pietiekami, tā kā, lai jau. Arī trīs dažādie citrusaugļi tur aplam labi piestāv. Tajā pašā laikā, pārītis džina garšai fundamentāli nozīmīgu augu nodrošina, ka šo dzērienu no savas kategorijas diskvalificēt nesanāks - tas ir un paliek džins tomēr. Negaidīti garšīgs džins. Un jā, augstāk ielinkotais viņu saits? Ja arī nerausta ar džinu saistītā informācija, apskatiet - smuki izskatās saits kā tāds.

Būtībā, lai gan līdz šim zināju, ka pirmajā vietā manā džinu topā stāv Hendrick's, un otrā vieta bija dalīta ar nelielu pulciņu, tad šobrīd vienā setā tas pulciņš ir nobīdīts uz trešo vietu, un otro ieņem šis negaidītais pretendents. Un tikai tas, ka šis dzēriens uzsvaru liek uz aromātu, nevis, kā lai labāk pasaka, būšanu džinam, liedz tam kaut cik nopietni pretendēt uz pirmo.

Totāli iesaku, vienvārdsakot!
link8 comments|post comment

[Apr. 14th, 2018|07:47 pm]
Kaut kādi spāņi uztaisījuši projektiņu ar visnotaļ trāpīgo nosaukumu "sugarfree". Tajā ir iespēja kartē atzīmēt aptiekas, kurās netiek piedāvāti homeopātiskie produkti. Valodas barjeru un zemās popularitātes dēļ pagaidām tur ir atķeksētas tikai dažas aptiekas Spānijā, bet nu varbūt ar laiku aizies plašāk tā lieta, kas zina.

Man patīk šī pasākuma neuzbāzīgā pieeja - cilvēkiem, kuriem tas ir svarīgi, tiek izveidota liste ar iestādēm, kuras atbilst viņu prasībām.
Ne visai sen uzzināju par pilnīgu pretstatu pieejas ziņā tepat, mūsu zemē. Vesels bars ļautiņu, kuriem aplam svarīgs jautājums par to, cik brīvos apstākļos atrodas dējējvistas, bija izdomājuši soctīmekļos dažādām ēdināšanas iestādēm, kuras devušas iespēju sevi novērtēt onlainā, likt vienu zvaigzni, tā čakarējot viņu reitingu, un komentēt kaut ko iz sērijas "jums olas nāk no iesprostotām vistām! Kamēr nebūs tā, kā mēs gribam, liksim jums vienu zvaigzni!". Protams, arī tā var panākt savu mērķi, bet nesalīdzināmi vieglāk panākt to, ka šos cilvēkus sāk uzskatīt par histēriskiem kretīniem, kas sabiedrības skatījumā kaut kādā mērā diskreditē to gaišo un cēlo ideju, par kuru šie cīnās.

Jo ir milzu atšķirība starp "taisām sarakstu ar vietām, kur ir tā, kā mūsējiem patīk", un "traucējam darboties vietām, kur ir tā, kā mūsējiem nepatīk". Pirmā pieeja ir atbalstāma, otrajai grūti iedomāties piemērotus apstākļus, kas to leģitimizē.
link12 comments|post comment

[Apr. 13th, 2018|10:40 am]
Ja jāsintezē savienojums, kas ir tuvs asaru gāzes analogs, tajā pasākumā ir vismaz viena laba lieta - viegli noskaidrot, ka sintēze ir izdevusies.

Ne tik patīkamie aspekti ir visai acīmredzami.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]