Neparedzēta reakcija [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 16th, 2017|12:20 am]
Tātad, šovakar aprijos sēnes.

Ja vēlaties nosodīt, tālāk nelasiet. Bet ja ir interese, kādas atziņas procesā es guvu - uz priekšu.

Tātad, Rimi marinētās gailenes ir ok. Nekas izcils, bet nu, tīri pieņemamas.
Viņu marinētās baravikas, turpretīm, pārsteidz. Nu kā var baraviku šitik štruntīgi iemarinēt?
Un vēl, sapratu, ka ir arī kantori, kas pamanās pat šampinjonus sačakarēt. Galvenā problēma - cukurs, vai varbūt saldinātāji. Vai vismaz burkānu pārmērīga lietošana. Nu negaršo tas kopā labi, itin nemaz!
link26 comments|post comment

[Jun. 15th, 2017|08:57 am]
Nope, es neesmu cīrulis.

Galīgi samiegojies ievilkos Rimi nopirkt proviantu. Trīsstūrmaizes, konkrēti. Apskatījos - o, šitām atlaide, jāņem.
Tad nu tagad štopēju iekšā Pedro ražoto graudu maizi ar grilētiem dārzeņiem, un brīnos, kā jamiem nav kauna par tādu cenu likt iekšā kaut ko tik maz un tik bezgaršīgu.

Arī - ciest nevaru, ka visi uzskata par baigo goda lietu rakstīt virsū "bez E621". Tak rakstiet kā ir - "ne tik garšīgs, kā varēja būt".
link11 comments|post comment

Rīta purpinājiens [Jun. 14th, 2017|09:34 am]
Vai, mans bērniņš ir sprigans, hiperaktīvs un ar sūdīgu koordināciju, neklausa mani, neskatās, kurp skrien, sabiedriskās vietās maisās visiem pa kājām un skrien virsū! Ko darīt? Izdomāju - iedošu viņam skrejriteni, bļe!
link21 comments|post comment

[Jun. 13th, 2017|05:05 pm]
TvNet: Ielauzušies veikalā, vīrieši pamatīgi piedzeras un pabaro savu suni ar kūpinātu vistu
link1 comment|post comment

[Jun. 8th, 2017|11:18 am]
Reti kaitinoša situācija: veikalā, kurā apkalpojošais personāls ir 1 gab, esmu otrais rindā. Un pēc 10 min tramvajs.

Pie kam veikals tāds, kurā var iepriekš internetos pasūtīt savu komplektiņu, un tad tik vien, kā aiziet pakaļ un norēķināties.

Bet nē, man priekšā esošais kungs ir izvēlējies atnākt uz vietas apskatīties. Lai nu būtu. Tas ta vēl tā, ja zini, ko tev vajag, tas procesu pārlieku nepagarina.

Ja.

Bet šis kungs bij viens no tiem, kuri ļoti labprāt stāv veikalos pie letes un velk "Un vēēēēēēēl man vaaaaaajaaaadzēeeeeetu... Nē, pagaidiet, es padomāšu... Jā, laaaaaaaaikam... Bet pag, vai man naudas pietiks... Mmmmmmmmm... Ziniet, varbūūūūūūūūūūt... Mmm... Ai, nu labi, vai jums ir... Pag, cik man šobrīd summa sanāk? M, tad jāāāāāāādomāāāa... Jā, ziniet, dodiet preci X!"

Eh. Nu nekas, nav jau tā, ka šajā laikā visi tramvaji brauktu uz depo, nevis tik tālu, cik vajag man, pagaidiet, TIEŠI TĀ IR GAN, BĻE!

Grr.
link9 comments|post comment

[Jun. 6th, 2017|09:55 am]
Parasti man tādas lietas nešķiet pat pieminēšanas vērtas, bet jāatzīst, ka šodien Tvnetā lasītā S. Veinbergas gaušanās (citādi to grūti nosaukt) par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem liekas izcili nesakarīga. Īpaši jau tie mājieni par kaut kādām sazvērestībām un manipulācijām. Tiešām rezultāti likās tik neparedzami, ka jāsāk šitādas teorijas vērpt? Vismaz Rīgā nekā īsti pārsteidzoša nebija, manuprāt.
link11 comments|post comment

[Jun. 5th, 2017|11:49 am]
You will not go to space today.
linkpost comment

Ambience [May. 29th, 2017|02:12 am]
Avotu iela.
Sestdiena, 27. maijs.
Avotu ielas svētki, priekšpusdiena. Cilvēks zem loga spēlē akordeonu. Manuprāt, ļoti labi čupā grūž.

Avotu iela.
Pirmdiena, 29. maijs.
Taisos iet gulēt, 2.15 naktī. Pie tuvējā nočņika uz pieturas miskastes malas sēž, un tai blakus stāv iepriekšminētajā iestādē iestiprinājusies kompānija, no kuriem vienam ir ģitāra, un diviem citiem - nepamatota pārliecība, ka viņi māk dziedāt.
link1 comment|post comment

[May. 25th, 2017|11:52 pm]
Bēres ir interesants pasākums.

Skumīgs, bet tomēr interesants.
linkpost comment

Rrrrrrromantiķis [May. 19th, 2017|09:43 am]
Pirms kādiem gadiem diviem-trim reiz gadījās novērot tādu amizantu ainiņu. Bija vasara, un es gāju pa ielu, un tobrīd biju nonācis gandrīz pie vienas baznīcas stūra. Pretī man ne visai ātri skrēja kāda sportiska jaunkundze. Ļoti glīta, un tā kā vasara, un tā kā viņa tāda sportiska, tad arī atbilstoši ģērbusies. Viņa bija tik tikko paskrējusi garām atvērtajām baznīcas durvīm, kad pa tām iznāca kāds vīrs. Šo vīru es jau iepriekš biju ievērojis pie šīs baznīcas (regulāri sanāk dienas gaitās iet tai garām), tik bieži, ka pieņēmu, ka viņš ir vai nu baznīcas darbinieks, vai arī ļoti regulārs apmeklētājs.

Vīrs ievēroja sportisko jaunkundzi. Nu, varbūt ne visu, bet sportiskās jaunkundzes dibens, iespīlēts īsajos un pieguļošajos sportiskajos šortiņos, vīra uzmanību pievērsa noteikti. Viņa skatiens tam bija kā piekalts, un viņa sejā atplauka gandrīz bērnišķīgi pārlaimīgs smaids. Pasaule viņam bija pārstājusi eksistēt, diez vai šis vīrs, ar visu savu regulāro baznīcas apmeklējumu, tobrīd būtu spējīgs atcerēties baušļu skaitu, vai Kristus vārdu. Vai savējo. Baznīca tobrīd viņam bija pie pakaļas (nu, vismaz burtiskā nozīmē - aiz muguras), viņš bija atradis jaunu pielūgsmes objektu. Sportiskā jaunkundze man bija jau paskrējusi garām, bet viņas soļu ritmu joprojām varēja nolasīt no vīra acu ābolu kustībām.

Šodien, ceļā uz darbu atkal sanāca iet gar šo pašu baznīcu. Un pie tās ieejas stāvēja tas pats vīrs. Turpat netālu kāds pāris atvadījās - pēc atvadu bučas vīrietis devās tālāk pa ielu, bet sieviete gāja uz baznīcu. Pie ieejas stāvošais vīrs viņai laipni uzsmaidīja un pasveicināja - tas liek domāt, ka drīzāk jau darbinieks. Sieviete, atņēmusi sveicienu, devās iekšā pa baznīcas durvīm.

Un šis vīrs, līdzko sieviete bija pagājusi viņam garām, tik izteiksmīgi pieliecās, lai paskatītos iekšā pa baznīcas durvīm, ka man nav nekādu šaubu, kam bija veltīts viņa skatiens. Sejas izteiksmi redzēt nevarēju, bet spēju iztēloties to pašu pilnīgās laimes pārpilno skatienu.
link19 comments|post comment

[May. 18th, 2017|10:38 am]
Nu, nav pirmā reize, kad reakciju veicu spainī, kurš parasti tiek lietots grīdas mazgāšanai (aš nostaļģija parāva, kad vilku no spaiņa ārā slotu, un krāmēju šo velkmes skapī). Šoreiz gan var gadīties, ka to smirdoņu es no tā spaiņa tā arī neatmazgāšu, un būs jāmeklē jauns telpu apkopes inventārs.
link4 comments|post comment

Nu ta par to pašu. [May. 17th, 2017|02:13 pm]
Palasīju, un pat drusku padomāju arīdzan par to "fotodiskriminācijas" padarīšanu. Nu, vairāk par diskrimināciju kā tādu - konkrētais gadījums ir aplūkots no dažādām pusēm pietiekami, man īsti nav ko tur pievienot. Bet diskriminācija kā tāda - nu, tā rodas, jo cilvēkiem ir dažādi aizspriedumi. Un tās potenciālās sekas cenšas ierobežot likumi.

Problēma šeit ir tāda, ka likumi ir uz papīra, bet aizspriedumi ir mums galvā. Tas diemžēl noved pie slēptas diskriminācijas. Nu, nepatīk kāzu fotogrāfam viendzimuma pāri, bet teikt to nedrīkst, tāpēc šamais pasaka, ka uz to datumu, diemvaižēl, ir aizņemts. Bāra īpašniekam nepatīk invalīdi, bet to atklāti teikt nedrīkst? Šis ņem un padara bāru tīri tehniski nepieejamu personām ratiņkrēslos, piemēram. Darba devējam nepatīk krievi? Sīkums, pateiks, ka diemžēl cits kandidāts izrādījies piemērotāks, pat ja tā galīgi nav. Vai vienkārši neko nepaskaidros - kurš tad prasīs, kādēļ nepieņēma? Un tādā garā.

Automātiski rodas jautājums, kā šo risināt. Man atbildes nav, un nedomāju, ka tāda vispār ir atrodama. Bet te ir vēl viens aspekts - vai šāda "slēptā diskriminācija" ir jebkādā veidā labāka par reālu, atklātu diskrimināciju? Vai vismaz - vai tā nav sliktāka (ar tālāko domu, vai nav gadījumi, kad diskrimināciju ierobežojošie likumi īstenībā pasliktina situāciju)?

Par piemēru - kāds ebrejs vēlas kādā tipogrāfijā izdrukāt čupiņu ar plakātiem. Aber tipogrāfijas īpašnieks ir antisemīts, un šo klientu apkalpot nevēlas. Vicināt vaļā savus antisemītiskos saukļus nedrīkst, tas var beigties ar ķurķi, tāpēc viņš samelo, ka, cik žēl, mēs jau labprāt, bet visi printeri, kas attiecīgo formātu spēj izdrukāt, ir čupā, un kad saremontēsim, nezinām. Nu neko, ebrejs dodas prom bez plakātiem.
Šajā gadījumā - varbūt, ka slēptais variants, no klienta skatupunkta, ir bišku labāks. Rezultāts tāds pats, jāmeklē cita tipogrāfija, taču vismaz nav bijusi nepatīkama pieredze, saskaroties ar antisemītismu. It kā nenozīmīgs, bet tomēr, pluss.

Cits piemērs - aptiekā par aptiekāru strādā hardcore kristietis, kuram sekss ir pieņemams tikai bērnu radīšanas nolūkā, tādēļ viņš nevēlas apkalpot tos ellei nolemtos grēciniekus, kas nāk pirkt kontracepcijas līdzekļus. Par spīti tam, viņš apzinās, ka ja šādiem klientiem sāks triekt sejā savus sprediķus, tad, kā minimums, tiks atlaists. Tādēļ maiņas sākumā viņš visus kontracepcijas līdzekļus nobāž zem letes, un ja kāds vaicā, noplāta rokas - beigušies. Pēc maiņas visu noliek paredzētajos plauktos un stendos, un dodas mājās viss tāds šķīsts.
Šajā gadījumā - ej nu sazini. No vienas puses, klientam aiztaupīta smadzeņu skalošana, un nav jau tā, ka kontracepcija būtu šausmīgi grūti atrodama lieta, no otras - šāds darbinieks nes zaudējumus uzņēmumam (ja reiz pats nav īpašnieks, kā pirmajā piemērā).

Nu un, visbeidzot - uz kādu amatu pretendē vairāki kandidāti, no kuriem viskvalificētākā ir sieviete. Darba devējs, savukārt, sievieti pieņemt negrib - tak tūlīt, kā sāks strādāt, tā skries apbērnoties, un pa dekrētiem vien dzīvos. Bet vai tā var teikt? Nē, jāsaka, ka, atvainojiet, cits kandidāts izrādījās piemērotāks. Veiksmi citur!
Vai labāka ir situācija, kurā sieviete šādas izlocīšanās dēļ uzskata, ka nav pietiekami kompetenta šāda līmeņa amata ieņemšanai, vai tomēr tāda situācija, kurā viņa apzinās, ka vienīgā "problēma" ir ar fizioloģiju, un nekādas vainas viņas kvalifikācijai nav?



Nu, un cita problēma ar visu to diskriminācijas padarīšanu - nav izslēgta iespēja, ka uzrodas personāži, kas tos ļaunprātīgi mēģina izmantot savā labā. Nu, teiksim, hiperbolizējot, ierodas viens uz darba interviju, un pirms vēl piesēdies pie galda, paziņo, ka ir gejs, cerībā, ka tā paaugstina savas izredzes tikt uzņemtam - jo darba devēji negribēs tak izskatīties pēc homofobiem. Da arī to, vai viņš tiešām ir gejs, tak nepārbaudīs. Par līdzīgu ideju arī Lenny Henry regulāri pasmējies savā skeču raidījumā. Reizēm rodas aizdomas, ka tamlīdzīgu pieeju pretdiskriminācijas likumiem ļaudis praktizē. Konkrētus piemērus gan minēt atturēšos, jo, nu, politnekorekti tak, un ja nu es kļūdos, un tā (un ne tikai tāpēc, lai ilustrētu, ka šāda pieeja var itin neslikti strādāt).
link31 comments|post comment

Dubulti punkti! [May. 11th, 2017|09:57 pm]
Tikko dikti ērti atzvēlos datorkrēslā - tik ērti, ka tā rokturis, kas notur atzveltni, kapitulēja. Es, cenšoties noturēt līdzsvaru, ar kāju atspiedos pret galda kāju - un arī tā neizturēja. Vienā setā salauzu divas mēbeles. Sen nebija gadījies.
link4 comments|post comment

Rīta spēka vārdi [May. 11th, 2017|10:03 am]
Gāju uz darbu, un otrā ielas pusē gāja jaunietis, kurš skaļi runāja pa telefonu. Tik skaļi, ka varbūt varētu iztikt arī ar ruporu, ja otra persona mitinās tepat, Rīgā. Un tik skaļi, ka nemaz nekautrējos, ka sanāca bišku noklausīties:

"A varbūt tev to meiteni nemaz nevajag, varbūt tev vienkārši vajag par kaut ko priecāties! Man arī ir depresija, bet ne tik liela, jo es visu laiku skatos spogulī!"
link1 comment|post comment

. [May. 10th, 2017|09:33 pm]
[music |Frailty - Cthulhu]

Vot, piepeši sajutos vecs. Tā, kā riktīgi vecs.

Kaut ko pa Mūļgrāmatu vandoties, pamanījis, ka šur un tur kāda grupa figurē manā laiklentā, izdomāju, ka būtu forši paklausīties, laikam fonā jāatver youtube, jāuzliek kāds no viņu gabaliem.
Pagāja kāda sekunde, pec kuras smadzenes pabikstīja galvaskausu no iekšpuses, lai pievērstu manu uzmanību, un pa pusei kautrīgi, pa pusei bezkaunīgi (kā man pašam aplam patīk, ja rodas atbilstoša situācija) pavaicāja: "A kālab tev tā jūtūbe, ja tev šamo disks stāv plauktā, ko?".

Nu, neko. Paklausīgi virpinu ap Z asi zem lāzera stara disku, un pārdomāju gadus. Mjā.
link4 comments|post comment

[May. 10th, 2017|09:04 am]
Pievienojos vispārējam čozanahujam par laikapstākļiem. Ok, šobrīd pa logu redzamo, ja neskatās uz leju, var ar maija mēnesi sajaukt, bet nu pamostoties...

In other news, vēl nebiju ticis līdz darbam, kad jau ap stūri dzirdēju ugunsgrēka trauksmes signālu. Tiesa, sirēna apklusa jau pēc pāris sekundēm, tā kā nācās vien iet uz darbu; attaisnojums "nebiju, jo likās, ka tur viss deg" nebūtu izklausījies gana ticams.
link5 comments|post comment

Eeeh. [May. 9th, 2017|02:12 pm]
Ja par organisko sintēzi tiktu uzņemta, mm, piedzīvojumu filma, tai piemērots nosaukums varētu būt There Will Be "Блядь!".
link3 comments|post comment

[May. 6th, 2017|04:05 pm]
Čoms palūdza, lai palīdzu izpildīt kādas trešās personas fizikas mājasdarbu. Apskatījos - tests. Vidusskolas viela. Cik ta grūti tas varētu būt?

Divas stundas un trīs alus vēlāk es darbnīcu esmu pielocījis ar mērlentu, un cenšos izjaukt luksmetru.

Un tas ir faking tests!
link6 comments|post comment

o...k. [May. 2nd, 2017|09:28 pm]
... es pat īsti nezinu, ko lai raksta kā ievadu.

Well, netīšām kaut kur youtūbē uzdūros savdabīga produkta reklāmai. Nezinu, cik cibiņiem ir aktuāls golfs, bet ja nu kādam ir, turklāt ir problēmas ar urīnpūšļa tilpumu, tad varētu noderēt šis produkts, kurš, acīmredzot, eksistē, kaut kāda iemesla pēc: https://www.youtube.com/watch?v=zx_cmAIyaDQ
link6 comments|post comment

Ļauno garu izsaukšana [Apr. 27th, 2017|03:33 pm]
Rituāls:
Ieber 3L vārglāzē 5 ēdamkarotes bronhu-plaušu tējas un 2 ēdamkarotes Islandes ķērpja, kas pirkts no zāļu tantuka nojumītē pie Maximas. Pārlej ar 2 litriem destilēta ūdens. Pārsedz ar šķīvīti, liek uz laboratorijas plītiņas velkmē vārīties. Kad sasniedz viršanu, turpina karsēt 10 minūtes, tad izslēdz plītiņu un 20 minūtes ļauj ievilkties. Ik pa laikam izdzer kādu krūzīti.

Izsauc:
Drošības inspektoru, kurš līdz tam nebija redzēts vairāk kā nedēļu, bet tagad pēkšņi staigā pa gaiteni, šur un tur inspicēdams telpas, par laimi, pagaidām citas.
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]