| Nu tad par to pašu |
Dec. 8th, 2018|08:15 pm |
Kopš pēdējās reizes, kad kaut ko rakstīju par nobaudītajiem džiniem, ir pagājis kāds laiciņš. Un vispār, rakstīt ta būtu par ko, šobrīd, ja nemaldos, man mājās atrodas septiņas dažādu džinu pudeles, no kurām nevienu aprakstījis neesmu, un četras tā kā vajadzētu (no pārējām divas ir Beefeater un Tanqueray, kuri, lai gan ļoti labi un baudāmi, tomēr uzskatāmi par tādu kā pilnīgi meinstrīmu šo šķidrumu sfērā). Kaut kā nav sanācis, vienīgais. Bet šoreizīt par to septīto.
Lūk, sanāca kādu vakaru papildus citām bodēm apmeklēt arī vienu, kura specializējas uz dažādiem (pa lielam grādīgiem) dzērieniem, un rajona iemītnieku vidū nopelnījusi "aļiku veikala" nosaukumu. Un tur pārmaiņas pēc īpaši eksponēti bija divi dzērieni. Firma, vai brends, ej nu sazini, abiem viena - Johan Freitag. Baltā pudele sevī glabāja šņabi, kurš mani neinteresēja, toties tai blakus bija novietota smuka, zila taras vienība, uzraksts uz kuras vēstīja, ka iekšā esot džins.
Nu, lūk, dalītas jūtas. It kā no vienas puses - jaunums, interesanti noprovēt, plus vēl tāds it kā nepamatots un nenozīmīgs, bet tomēr, prieciņš, ka esi starp pašiem pirmajiem, kas šito dabū nodegustēt (jā, gan LBešņika Cross Keys Gin, gan arī igauņu Crafter's Aromatic Flower Gin pudeles, kuras nonāca manās rokās, lepojās ar "Batch No. 1" zīmīti). No otras, zināmi aizspriedumi pret ražotājiem, kuri līdz tam ražojuši šņabi, un tad piepeši izdomā diversificēt savu produktu klāstu dažādos virzienos. Aizspriedumi, jo tas vedina domāt, ka attiecīgie kantori ir izdomājuši kaut ko iz sērijas "eeeu, piešausim klāt pāris aromatizatorus savam šņabim, un tas būs pilnīgi cits dzēriens! Ja vēl krāsvielu, tad moš varam pavilkt līdz viskijam rumam brendijam nu labi, Stipram Alkoholiskam Dzērienam, Kas Totāli Nav Pārkrāsots Šņabis Ar Garšvielām!". Un ņemot vērā, ka vismaz džinu jomā viss lētais gals ir stāvgrūdām pilns ar briesmīgiem produktiem, pārliecība, ka tieši tā šie "ne-gluži-šņabji" tiek radīti, pastiprinās. Galu galā, šo sajūtu visizteiktāk ilustrē LB Džins parastais, par kuru es sūdzos ne retāk, kā par homeopātijas reklāmām, izplatību vai eksistenci. Un nicinu tikai bišķiņ mazāk.
Nu, eh, ko tur, paprovēs, es nospriedu. Un tad turēju plauktā kādu laiku, un šovakar paprovēju ar'.
Nu... Nu, pudele ir tīri smuka. Matēti zila. Aizmugurē apraksts arī nav pārmudrīts. Kur citi sacer nez kādu dzeju par toņiem un notīm, šie ir visai lakoniski: "Traditional taste with exceptional aroma, contains natural herbs. Great taste for all kinds of gin cocktails. Produced in EU" Nosmīnēju, ka implicēts, ka garša ir "tradicionāla" pati par sevi, un tikai kokteiļos kļūst "great". Kā pasvītrojums šim ir pudeles kaklam piestiprinātā grāmatiņa. Citi džinu ražotāji arī tā dara, un tajā apraksta savu vēsturi, tradīcijas, džina īpatnības, un dažkārt piemet pāris kokteiļu idejas. Šim ir tikai kokteiļu receptes. Nekā vairāk. Uz grāmatiņas vākiem gan ir visslavinošākā frāze, kas šim džinam veltīta no ražotāju puses: "Karalisks, skandināvu tradīcijās ražots džins". Mjāaaa.
Kokteiļu grāmatiņa gan ir pārmērīgas centības piemērs. Pats pirmais kokteilis - džins ar toniku. Nu tak, kas var būt vienkāršāk, viss jau nosaukumā pateikts. Dažiem patīk pielikt klāt vēl kādu neminētu komponenti. Kādu skābu citrusaugli vai ogu. Džina gadījumā varbūt ne tik plaši izplatīts, bet cienītāju vidū gana zināms variants ir gurķa šķēlīte. Citiem patīk garšaugi, lai izceltu to herbālo aromātu. Nu, bet tas tā, niansēs. Ko rekomendē šie?
Davai, laimu! Gurķi! Un baziliku arī piemet! Šeikerī iekšā, un davai, ar ledu! Un tad glāzē, un tad pielej toniku!
Nu, pirmkārt, ja krauj tādu buķeti ar visu ko, tad nafig džinu? No tā tāpat neko nejutīs. Tai piedevai jābūt tādam kā akcentam, nevis, davai, uztaisām augļu salātus, aplejam ar šmigu un pasludinām par koketili. Otrkārt, džintoniku vēlams gatavot bez ledus. Tobiš, ledu, protams, drīkst pievienot, bet papriekš uzjauc to kokteili istabas temperatūrā, un tad ļauj kādu brītiņu nostāvēties, un tad krāmē iekšā ledu. Lai hinīnam no tonika ir kāds laiks sakompleksēties ar terpēna atvasinājumiem iekš džina - jo vēsāka reakcijas vide, jo šis process notiek lēnāk, un ja ledu piešauj uzreiz, tad kokteiļa garša pakāpeniski mainīsies, jo šī mijiedarbība būs bremzēta. Nianse, zinu, daži pat teiktu, ka nenozīmīga, bet tomēr.
Nu, labi, no vārdiem pie darbiem, pudeli vaļā, un...
Un nožēlojam pirkumu, būtībā. Pirmajā reizē, tikko atverot pudeli, varēja pat bišku just kaut kādus tā citrusīgus aromātus. Nezinu, jo tas bija tikai vienreiz - jau nākamajā pudeles atvēršanas reizē nekā nevarēja sajust. Tīrajā ieraujot, var just stipru kadiķogu aromātu (ček), bet tas pazūd momentā, un faktiski uzreiz saproti, ka tas, ko tu tikko noriji, slīdot lejā pa barības vadu bļauj: "hahā, es īstenībā esmu šņāāāābīīīīīīs!". Un tas pats - ne tas labākais.
Nu, sūds ar to, tika tak solīts, ka garša būs "great", kad šo sajauc kokteilī. Aidā, provējam. Secinājums - ir skaidrs, kāpēc tur tā grāmatiņa, ar visām tām n-tajām sastāvdaļām pat prastākajos kokteiļos. Jo es, redz, uzjaucu normālu, nepārspīlētu džintoniku, noliku uz galda, apsēdos, un iedzēru malciņu šņabtonika. Jebkāda garša, kuru varētu gaidīt no džina, bija pazudusi. Ne kadiķi, ne jebko citu tur vairs just nevar. Toniks, un bišku grādi. Nu, labi, ir pēcgarša, bet tas nav tas, ar ko šim izstrādājumam vajadzētu lepoties. Šī nav "kad vaniļas garšu vairs nejūt, ir palikusi vien ābolu garša, kas aizslīd tālienē, ar pēdējo ābeles lapas galiņu līdzi aizvēdījot jausmas par rudens smaržu" tipa pēcgarša. Nē, šī ir "aizgāju atliet, tad uzpīpēju, atvilkos atpakaļ līdz kompim, un joprojām kaut kāda nelāga garša rīkles galā" tipa pēcgarša.
Būtībā, mums ir nopietns konkurents LB džinam. Savā ziņā pat sliktāks. Redz, LB ne par ko neizliekas. Pudeles dizains ir vienā līmenī ar kaut kādu Bartender's club universālo alkoholu. Un cena ir tikai pussolīti virs visādiem Derviliem un Kristoforiem.
Šitais, maita, ir dārgs - pudelīte ir bišku dārgāka par iepriekšminētajām šausmām, bet atširībā no tiem 0,7-niekiem šī ir puslitrīga!
Vienvārdsakot, Oh mother/ tell your children/ not to do what I have done, t.i., nepērciet šito. Es tiešām nezinu, ko iesākt ar atlikušo. Vismīļākā rekomendēja notīrīt kurpes, es sliecos uz metāla detaļu attaukošanu, bet kas attiecas uz iekšķīgām lietām, tās nāksies noskalot ar kādu no atlikušajās sešās pudelēs noglabāto. |
|