| Degrowth kritika |
[Nov. 20th, 2024|03:52 pm] |
pa punktiem.
Nejauši uzdūros pavecam satori rakstam par šito te degrowth.
/https://satori.lv/article/degrowth-ekonomiskas-izaugsmes-kritika/
Tātad citāti no turienes un mani komentāri.
Sākumā ir esence:
// “Degrowth” un ekoloģiskās ekonomikas piekritēji aicina ekonomisko sistēmu pielāgot cilvēku vajadzībām, lai veicinātu ne tikai vajadzību apmierināšanu, bet arī sociāli taisnīgu resursu pārdali un ekoloģisko ilgtspēju - dzīvi dabas kapitāla robežās. //
Tātad -padoties un ierobežot sevi, iznīcināt civilizāciju, kļūt atpakaļ par ekosistēmas daļu kādi mēs bijām pirms civilizāciju radījām. Involūcija, sabrukums. Mēs ēdam, mūs ēd. Līdzsvars. Nu un + ``taisnīgums``, katram pa piecītim no mana iepriekšējā piemēra.
Un cilvēks uzraksta klaju pretrunu : "Pielāgot cilvēku vajadzībām lai.... mazāk apmierinātu vajadzības bet tā vietā [seko lozungi par taisnīgumu un ilgtspēju]"
Ar šito jau pietiek lai saprastu ka degrowth ir cilvilizācijas pretinieku ideja
//Pirmkārt, tāpēc, ka mūžīga ekonomiskā izaugsme jeb IKP pieaugums nav iespējams.//
Autors nav tēmā. Mēs vēl ļoti maz esam apguvuši planētas resursus, faktiski mēs lietojam tikai ļoti viegli pieejamos izrakteņus, vēl ir arktiskie rajoni, okeānu gultnes, tuksneši, kalnu zemes. Neesam sākuši lietot resursus ārpus zemes. Tur to ir daudz. Metālu asteroīdi, ogļūdeņražu okeāni.
//Pētījumi liecina, ka apmierinātība ar dzīvi seko materiālās labklājības pieaugumam tikai līdz noteiktam slieksnim (aptuveni 10 tūkstošu dolāru gadā uz vienu iedzīvotāju). Taču, pārsniedzot šo slieksni, materiālās labklājības pieaugums vairs nepaaugstina apmierinātību ar dzīvi. Dzenoties pēc materiālās labklājības, sairst iedzīvotāju sociālais kapitāls, izirst draugu un paziņu loks, un līdz ar to krītas apmierinātība ar dzīvi.//
Tā varētu būt ja krītas cilvēku izglītības līmenis. Tātad šo var labot salabojot izglītību. Salabot izglītību nozīmē padarīt to sarežģītāku un grūtāku bet arī interesantāku, atteikties no iekļaušanas. Jā izglītībai jābūt pieejamai visiem, jā arī aklajiem un paralizētajiem pirms mēs protam viņus izārstēt, bet mums nav jāvienlīdzīgojas ar tiem kas mācīties negrib, tie ir figurāli sakot jāmet pār bortu un jāiet tālāk.
/ Piemēram, mēs izšķērdējam minerālus un metālus, ko nevarēsim atkal izmantot nākotnē, kā arī fosilo enerģiju, ko vienkārši sadedzinām, veicinot klimata izmaiņas./
Autors atkal nav tēmā. Atkritumi ir rūda. Tie atomi jau nepazūd, viņi turpat ir, tikai jāsašķiro atpakaļ. Sašķirošana, kas ir arī atdalīšana un attīrīšana ir endotermisks, enerģiju tērējošs process. Vajag enerģiju. Daudz vairāk enerģijas. AES.
/Otrā pazīme – neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, pieaug nabadzība un bads pasaulē./
Tas ir jautājums par slikti iekārtotām sabiedrībām. Teokrātijas, mafijas vara. Te ir jautājums vai mēs no ārpuses labojam slikti iekārtotās sabiedrības vai nedaram to. Jautājums ir debatējams.
// Bet pēdējo 10 gadu pētījumi par tehnoloģiskiem risinājumiem skaidri parāda, ka tehnoloģijas attīstības tempi vairs nespēj tikt līdzi ekonomiskās izaugsmes tempam.//
Autors joprojām nav tēmā. Vesela rindkopa par to kā tehnoloģija nespēj risināt lietas un - surprise - neviena vārda par atomenerģētiku, tātad par tām tehnoloģijām kuras risināt šo lietu spēj.
//Turklāt pastāv tehnoloģiskā atsitiena efekts - piemēram, tu nopērc jauno hibrīda TOYOTA Prius, bet benzīnu izlieto tikpat daudz kā agrāk, jo ietaupi uz degvielas rēķinu un vari atļauties braukt vairāk. Vai arī ietaupīto naudu vari iztērēt, piemēram, aizbraucot atpūsties uz Austrāliju. Tas ir starpkontinentāls lidojums, kas CO2 slodzes palielinās vēl vairāk nekā tad, ja tu brauktu ar savu veco autiņu. Radot jaunas tehnoloģijas, bet nemainoties cilvēku dzīves veidam, nekādas īpašās izmaiņas gaidīt nav pamata.//
Atkal, autors kļūdās jo nezina lietas. Ja tu brauc ar auto kura degviela ir ražota CO2 absorbcijas rūpnīcā kuru baro AES, tad CO2 koncentrācija atmosfērā nemainās. Ja degviela ir ūdeņradis vai auto ir elektrisks pie ;siem pašiem nosacījumiem - tad CO2 koncentrācija atmosfērā samazinās. Tik vienkārši.
//Piemēram, ja tu mājās gatavo ēst, tad tas IKP nepalielina, ja tu aizej uz restorānu paēst, palielinās IKP.//
Ne tikai. Restorānā ir ērtāk un ātrāk. Autoram varbūt ir laiks regulāri nodarboties ar ēdiena gatavošanu un trauku mazgāšanu.
//Ekonomikas ministrijai vajadzētu koncentrēties vairāk uz cilvēku vajadzību apmierināšanu un nodarbinātību, nevis uzņēmējdarbības vai rūpniecības attīstību./
Pretruna vienā teikum/a Rūpniecība rada lietas kuras apmierina cilvēku vajadzības. Autors laikam domā ka cilvēku vajadzības var apmierināt ar smumkām runām, plakātiem un lozungiem. Jā tā šis kontingents domā.
/Zviedrijā, piemēram, daudzdzīvokļu mājās visur ir koplietošanas veļasmašīnas mājas pagrabā. //
Jā un vēl var dzīvot kazarmā, darba nometnē, ēst no viena katla. Kāds pārsteigums, pamazām sākam redzēt ideju bekgraundu.
Tālāk tiešā veidā tiek piedāvāta plukatizācija:
/Viena iespēja ir brīvprātīgi izvēlēties pieticīgāku dzīves veidu (angļu valodā - voluntary lifestyle of voluntary simlicity). /
kas nozīmē iespēju, t.sk. arī mācīšanās iespēju kritumu un tiešām involūciju.
//Tas arī samazinātu patēriņu, labāk pārdalītu sabiedrībā pieejamo darbu, kā arī samazinātu bezdarbu un stiprinātu sociālo kapitālu.//
Sarkanie khmeri. Visi strādā vienādi, ar kapli laukā, zato kāds sociālais kapitāls. Jā viņš bieži lieto to vārdu ``sociālais kapitāls``, kad es pagooglēju las tas īsti ir, tas esot par čupošanos un savstarpējām attiecībām. Tātad kopīgas partijas sapulces, beigās dejas.
Tur ir vēl daudz ko kritizēt, šitas būtu īsumā. |
|
|
