| Džins kārtējais |
Aug. 3rd, 2018|12:15 am |
Šodien sanāca izbraukt no rajona - pamanījos apmeklēt RIBOCA ietvaros notiekošu pasākumu ar nosaukumu "Istabas augu simpozijs / Healer in a pot". Ārstnieciskā veģetācija mani ir allaž interesējusi, tāpēc nevarēju laist šādu pasākumu garām. Izrādījās gan mazāk informatīvs un vairāk māksliniecisks, nekā man gribētos, bet nu, tas jau tā.
Pasākuma ietvaros bija iespēja kļūt par kāda ārstnieciska istabas auga īpašnieku. Šajā pasākuma daļā gan atļāvos pastāvēt malā (kas sevī ietvēra nevis pakāpšanos nost, bet neiešanu epicentrā pie interesentiem), jo 1) man ir stipri maz vietas vēl kādiem jauniem augiem - lodžiju esmu sekmīgi aizpiparojis ar dažnedažādiem čili piparu stādiem, tad vietas trūkuma dēļ piemontējis pāris plauktiņus, un, neatejot no kases, tos apkrāvis ar garšaugiem, un 2) piedāvātie augi man bija stipri labi pazīstami, un pa daļai joprojām pieejami, ja savajadzēsies.
Un tomēr, bija forši paskatīties/paklausīties. Kad pasākuma ietvaros tika stāstīts, cik viegli kalanhoja pavairojas, cik labprāt iesējas jebkurā zem lapām novietotā puķupodā, un cik grūti iznīcināma - pilnībā stāstītāju sapratu; pašam ir gadījies cīnīties ar šīm kalanhojas īpatnībām. Ir sanācis novērot, ka pēc vairāku mēnešu prombūtnes, kuras laikā sarunātie augu laistītāji ir nolažojuši, viss ir izkaltis un beigts - viss, izņemot kalanhoju. Tas ir augs, kurš brīdī, kad pie šā atvelkas Nāve, ieņirdz tai sejā, un melnā apmetņa krokās iekaisa saujiņu savu pēcnācēju. Un aizsūta Nāvi meklēt, kam atdot šo augu sīkos, kad tie pieaugs. Un Nāve iet arī, jo citu opciju nav. Tā ir kalanhoja, ar šito nav nekādi joki.
Un tomēr, beigās aizklīdu arī prom, citus augus, vai vismaz to ekstraktus meklēdams. Bija viens konkrēts mērķis.
Mērķis bija atzīmēts ar izgaismotu logo, kurā bija ietverti burti "L" un "B".
Cik nu esmu te rakstījies, laiku pa laikam esmu vēstījis, ka mans mīļākais dzēriens iz stiprajiem ir džins. Tāpat esmu atļāvies kritizēt visādus džinam līdzīgus šķidrumus, paužot dziļu riebumu un neiegrožotu naidu pret tādām substancēm, kuras izliekas džina nosaukuma cienīgas, bet dabā ne tuvu tādas nav. Viens no tiem allaž ir bijis LB džins. Nu, tas parastais - tas, kurš ietūcīts kaut kur līdzās Kristoforam un Dervilam, un kādai no attiecīgā veikala preču zīmēm, kuras izliekas par džiniem. Un pelnīti, pa lielam.
Bet nesen izskanēja ziņa, kurai šo vajadzētu tā kā mainīt. Redz, tika izziņots, ka Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu. Produkts saucas Cross Keys Gin. Pirmoreiz šo ziņu lasot, protams, pacēlās uzacs - kā tad tā, viņu gadiem jau veikalu plauktus deldējošais LB džins piepeši pēc viņu domām vairs neskaitās džins?
Bet nu, tālāk lasot, atrodam, ka jā, stratēģija uber alles:
Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.
Protams, interesanti, kas viņu pārskatā skaitās "premium džina segments". Man būtu pagrūti šo kategoriju noformulēt. Nu, mans mīļais Hendrick's noteikti. Viss, kas ir "virs" tā, t.i., Botanist, Mare, kaut vai Tanqueray 10 - jā, tas ir premium, bez jautājumiem. Bombay Sapphire? Laikam jau pieklātos. Un Beefeater? Tur jau ir grūtāk pateikt. Tas ir labs džins, bet nosaukt to par "premium"... Nu, ar piespiešanos var. Tā būtu tā vieta, kur es velku robežu, ja nu tāda jāvelk. Pārējie - tie ir izcili savā jomā, kura, diemžēl, ir zem "premium". Piedod, Hogarth's, piedod, Greenall's, piedod, Lubusky, un pat Crafter's (parastajam) jālūdz piedošana - bet tas nav "premium". Jūs esat parastie.
Attiecīgi, no jaunā LB produkta gribējās sagaidīt kaut ko "premium" klasei atbilstošu. Tādēļ, kamēr citi apsvēra, kādu ārstniecības augu iegūt savā īpašumā, es domāju, kur ir tuvākā bode, kurā tikt pie solītā "premium klases džina". Atradu, nogādāju mājās, un nobaudīju.
Jāatzīst, pēc aromāta diezgan intensīvs. Piesolīti tika kadiķis, kumelītes, liepziedi un rozmarīns. Aromāts ir salds, nudien, bet garšā... Nu, ja iepriekš izlasīts, ka jābūt, var sajust, bet citādi - ne īpaši. Jā, džintoniks sanāk saldenāks, nekā plānots. Vai slikti? Gaumes lieta. Smaržai, protams, nāk par labu, un visu solīto sajust var, bet līdz garšai tas īsti pilnvērtīgi nenonāk. Un tīrajā dzerot, jā, pēcgaršā var diezgan spēcīgi just piesolītos garšaugus. Bet uzjaucot lēnai dzeršanai paredzētu kokteili? Nu, ja labi piedomā, var sajust... Bet kadiķis? O, jā. Džins, kas džins. Nosaukuma cienīgs.
Visā visumā, šis džins ir pelnījis būt tajos veikalu plauktos, kas paredzēti džinam. Šis ir sava vārda cienīgs, un ceru, ka reiz sakot "LB džins" reakcija būs nevis noskurināšanās un saviebšanās, bet sava viedokļa par šo dzērienu paušana - un, attiecīgi, ka "parastais" LB "džins" pamanīsies nomirt aizmirstībā, kur tam ir piemērotākā vieta. |
|