Ja centrālais jautājums ir, kas ir labāk mazāk slikti - atklāta diskriminācija, vai arī slēpta, jo aizliegta ar likumu - tad mana atbilde viennozīmīgi ir, ka pēdējais ir mazāk slikti. Jo tad, ja valsts ar likumu ir aizliegusi diskriminēt, tas tomēr ir nozīmīgs signāls sabiedrībai, ka šitā lieta nav ok. Uz tā pamata tālāk jau ir iespējams strādāt pie sabiedrības uzskatu izmaiņām. Ja šāda signāla no valsts puses vispār nav, tad darbs pie uzskatu maiņas ir bezjēdzīgs.

Par pēdējo rindkopu atsevišķi pateikšu, ka šī tipa pārspriedumi man šķiet ne tikai aprobežoti, bet arī kaitīgi. Varētu padomāt, ka neviena cita likuma sakarā neatradīsies apsviedīgi ļautiņi, kas pamēģinās gūt no tā kādu labumu. Bet vai tādēļ mēs apšaubām visus likumus?
Problēma nav ar diskriminācijas aizliegumu, problēma ir apsviedīgi ļautiņi, kuri, ja vien nav pierādījies pretējais, parasti ir pārāk nenozīmīgs skaits, lai viņu ierobežošanas vārdā apšaubītu likumu, kas aizstāv krietni lielāka skaita cilvēku tiesības. Kādēļ kaitīgi - jo piebaro te dažiem iemīļoto naratīvu, ka iestāšanās par marginalizēto grupu tiesību aizsardzību ir upuru, cietēju un čīkstētāju kultūra.

(Reply to this) (Thread)

Problēma ar šādu regulāciju woršipu ir tā, ka tā dod pārāk lielu daudzumu slideno nogāžu. Paskaties kaut vai kā žīdi vai dažbrīd pat citu tautību cilvēki, kam pašiem vai kuru situācijai vispār nav nekāda sakara ar holokaustu vai nacisma noziegumiem, izmanto denacifi8kācijas sekas, lai gūtu labumu vai apklusinātu kritiku. Tas pats ar sjw trakuļiem.

Likumam jānodrošina vienlīdzību. Likumi, kas speciāli izceļ apakšgadījumus vai aizsargā kādas grupas ''vienlīdzīgāk'' ir bīstami, veicina nevienlīdzību. Tu pati vari kādā brīdī nonākt situācijā, kad būs jāčīkst, jo likums aizgājis par tālu un ierobežo tavas tiesības attiecībā pret kādu citu vai izpaužas kā valsts iejaukšanās tavā personīgajā dzīvē.
Labs piemērs pirmajiem šādu seku simptomiem gadījums Vācijā, kur tiesnesis attaisnoja turku izvarotāju, jo ''viņu kultūrā tā pieņemts un viņš nesaprata, ka tas nav labi''. Šajā gadījumā pie vainas valsts politika un likumi, kas pārāk aptekalē etnisko minoritāšu tiesības, bet soda titulnāciju par tādu bs kā ''naida noziegumiem''.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādā veidā antidiskriminācijas likumi "speciāli izceļ apakšgadījumus vai aizsargā kādas grupas ''vienlīdzīgāk''" ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai minētais piemērs nebija pietiekami daiļrunīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kuram piemēram tavā komentārā vispār bija sakars ar diskrimināciju un antidiskriminācijas likumiem?
Es negribu iesaistīties sarunā ne pa tēmu. Ja gribētu papļāpāt par tavām jājamzirdziņu tēmām, tad atrastu kādu tavu kārtējo puostu par šito un komentētu tur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Kuram piemēram tavā komentārā vispār bija sakars ar diskrimināciju un antidiskriminācijas likumiem? '''

Izvarošanas keisam. Imigrantam likumu piemēroja citādi, nekā tas būtu piemērots aborigēnam, jo pirmie skaitās īpaši aizsargājama suga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Diskusijas labad pieņemot, ka gadījums ir tieši tāds, kā apraksti, nevis atkal kārtējās sagrozītās puspatiesības) tas ir tieši diskriminācijas, nevis antidiskriminācijas piemērs. Jā, diskriminācija var dažreiz notikt arī tā, ka diskriminētajam indivīdam tas konkrētajā gadījumā nāk par labu. Piemēram, tiesnešiem ir tendence sievietēm piespriest maigākus sodus kā vīriešiem par līdzvērtīgu noziegumu, taču tas nemaina faktu, ka tā ir diskriminācija.

(Reply to this) (Parent)