|
skatoties animes ir sanācis iepazīt visādus twisted tēlus, bet šis savā šaurajā nišā ir īpašs keiss
 |
| hej diaspora, piemetiet alt.rasta. hymnas! | 1. Dec 2025 @ 20:12 |
|---|
|
Izskatās, ka šo vakaru aizvadīšu uz dīvāna, ietinusies segā, jo ir sākusies spēcīga menstruālā eiforija. |
|
Tu tāda, raksti priekšniekam, ka gaidu darbā, jo printeris raud pēc jauna kārtridža.
Šams atsūta video ar pārmainīšanas pamācību un pasaka, kur ir jaunie . Karoč, vari nomainīt?
Un otra epizode - atnācu uz darbu unieraudzīju puķes uz galda, tikai tad atcerējos, ka gribēju piektdien viņas aiznest uz māju . Fail.
|
|
Atdauzīju kājas mazo pirkstiņu. Tas aizgāja atmatā. |
| himna | 30. Nov 2025 @ 21:59 |
|---|
| write my name on a napkin | 30. Nov 2025 @ 18:23 |
|---|
|
Paklausījos amerikānieti, kura strādāja Tokijā sfērā, kur sievietes apkalpo vīriešus. Viņas mērķis galvenokārt bija piesaistīt klientus un, lai klienti viņai izmaksā dzērienus, var iet ar klientiem vakariņās un var arī ar klientiem gulēt. Viņa stāstīja par visādiem, tostarp arī briesmīgiem klientiem un to cik ļoti šajā darbā sievietes tiek padarītas par objektiem un, ja tev nav bieza āda, tad zini, ka, ja pirms tam tava psihe ir bijusi kaut cik normāla, tad, darot šo darbu visa tava pašapziņa pamazām tiks iemīta zemē un būs zemāka par zāli.
Tas nav nekas neparasts, visās grāmatās, ko esmu lasījusi par šo tēmu sieviešu stāsti ir tieši tādi, arī BBC dokumentālajos raidījumos tieši tas pats stāsts atkārtojas un tiek stāstīts atkal un atkal no sievietēm, kas to izcietušas uz savas ādas. Feminisms kādreiz postulēja un, pieļauju, ko postulē jorpojām, ka sieviešu objektificēšana nav laba lieta, gluži otrādi, tas ir pazemojums. Un tieši šis pazemojums prostitūcijā ir pār pārēm. Taču kaut kad ir notikusi idejiskā virziena pārmaiņa, tiek uzstaktīts, ka tomēr prostitūcija ir izņēmums, kurā tu šo pazemojumu it kā vari 'ownot', jo tas taču ir tikai darbs, galu galā.
Nezinu, kad tas ir noticis, bet es atceros, ka kādreiz skatījos Parks and Rec un tur viens no komiskākajiem un reizē arī intelektuāli apdalītākajiem tēliem, Endijs, vienā sērijā runāja ar feministēm un sacīja, lūk, ko:
-"Hey, maybe I'm only sexy. Then maybe that's all you see, but at least you can give me extra money. Tip money and stuff. I'll flirt with you, write my name on a napkin." They're gonna do it in a right, kind of legal way that empowers prostitution. We don't rest until we get that. That will be progress.-
Feminisma profesore viņam atbildēja: That is extremely incorrect.
Šī sērija iznāca ap 2010. gadu, tad vēl tas skaitījās muļķīgi. Tagad Endija ierosinājums meinstrīma feminismā tiktu uzskatīts par pavisam adekvātu. |
|
Kāpņu telpa šorīt
Gaisa telpa vakar
 |
|
Pilns tīmeklis ar vīriešiem, kas apgalvo, ka viņiem ir mēnešreizes. Nekolekcionēju, bet vienu te ielikšu
( ... ) |
| labvakar | 29. Nov 2025 @ 00:14 |
|---|
|
Es ļoti ilgu laiku neesmu rakstījusi. Neko.
Okei, varbūt nav korekti sacīt, ka "neko". Es neesmu ieturējusi absolūtu rakstīšanas celibātu. Es sazinos ar cilvēkiem. Bet es neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, neesmu rakstījusi dzeju, es neesmu pavadījusi laiku aktīvi rakstot.
Tagad es rakstu ierakstu klabā. Mani pārņem dažādas savādas sajūtas. Es precīzi nespēju tās nodefinēt. Man ir sajūta, ka man vajadzētu varbūt mēģināt tās nodefinēt. Varbūt tāpēc, ka lielāko savas dzīves daļu es esmu dzīvojusi caur tekstu, esmu ar sevi runājusi caur tekstu, esmu sevi izklaidējusi caur tekstu, esmu domājusi caur tekstu.
Ir jau arī tādi periodi -- es tos atpazīstu -- periodiski es rakstu, un tad periodiski es nerakstu. Vissarežģītākie ir pārejas periodi. Kad esmu aktīvi rakstījusi, gribējusi rakstīt, spējusi rakstīt, un tad iestājas nogurums -- un tad iestājas eksistenciālas bailes -- ja es nespēju rakstīt, kas es esmu? Kas ir mans atskaites punkts? Vai es jebkad spēšu rakstīt? Ko tas vispār nozīmē.
Tas ir retorisks jautājums uz kuru es pati zinu atbildi. Pat, ja nezinu -- es to sapratīšu. Man besī, ja man dod padomus, kad neesmu tos prasījusi. Mani kaitina, kad manus retoriskos jautājumus uztver par īstiem jautājumiem. Mani kaitina dīlošana ar citu cilvēku projekcijām. Mani kaitina cilvēku nespēja piefiksēt brīdi, kad viņi citu cilvēku darbībās/izteikumos ieprojicē savu personīgo problēmu ar pasauli. Bet visi tā dara, arī es. Bet es cenšos to piefiksēt. Jo vairāk par to domāju, jo biežāk piefiksēju, cik tas ir izplatīti. Tad es domāju par to, cik vieds bija manas mammas reiz izteiktais padoms, ka "nav vērts runāt ar idiotiem". Do not fall for a rage bait.
Es gribētu vecu kompi -- to balto kantaino kompi. Un baltu klaviatūru. Ar bieziem klakšķošiem taustiņiem. Kārtīgu vecu stacionāru kompi. Bet es priecātos arī par modernu, es vienkārši gribu stacionāru kompi, kārtīgu, stabilu, vienā vietā. Es tajā rakstītu.
Man ir problēmas ar koncentrēšanos. Un šis portatīvais -- šis kompjūters -- tajā ir tik daudz lietu, internets, feisbuks, atmiņas par eseju rakstīšanu studiju laikā, transkripcijas, ciešanas, piespiešanās. Es gribu tīru datoru bez nekādām asociācijām. Kad es atveru google doc, mani pārņem trauksme. Man ir kaut kāda trauma no visām reizēm, kad jutos spiesta rakstīt studiju vai darba dēļ. Ja es varētu atgriezties atpakaļ laikā, es sev teiktu -- nemeklē darbu, kas saistīts ar tekstu, jo tas saindēs tavu prieku rakstīt. Bet es esmu stipra. Es zinu, kā darbojas smadzenes. Es zinu, kā radīt jaunus ieradumus, pārrakstīt ierasto, esmu iemācījusi sevi mazgāt traukus un klāt gultu balstoties neirozinātnes teorijās. Es esmu spējīga tikt pāri traumām.
Es uzpīpēšu un uzrakstīšu vēl vismaz vienu ierakstu |
|
no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!" |
|
Foundation S1-S3 (2021-2023)
|
|
"..under the banner of “human rights”, a network of high-profile and heavily resourced NGOs is advancing the interests of those who profit from the sexual and reproductive exploitation of women. What presents itself as progressivism is the consolidation of an industry — one that merges the prostitution lobby, the surrogacy market and the gender-identity movement into a single political force and a unified system of exploitation.
At its core is the belief that women’s bodies — sexually and reproductively — should be available for commercial use. What emerges is a global sexual-rights industry that rebrands male dominance as equality and exploitation as empowerment, while erasing women as a political and legal category altogether."
Tieši par Beļğiju:
"In the same country where individuals can change legal sex through self-declaration — or remove it from legal documents altogether — and where sex-disaggregated data, including statistics on violence, have been erased, women as a political and legal class are vanishing. Crimes once recognised as male violence against women are now recorded based on self-declared “gender identity” rather than sex, erasing both male perpetrators and female victims from official records."
https://athena-forum.eu/updates/the-new-human-rights-industry-the-business-of-sexual-politics/
P.S. šajā kontekstā minēt "male dominance" ir, manuprāt, vietā, jo pat pēc visas prostitūcijas pārvēršanas par legālu biznesu, suteneri, tagad kļūstot par 'priekšniekiem' joprojām vairumā ir vīrieši, klienti - vīrieši, prostituētās personas - vairumā nabadzīgas sievietes. |
|
Skotijas sabiedrības veselības un sieviešu veselības ministre Minto parlamentā raud, jo bērni nevar dabūt pub.blokatorus un hormonus tik ātri, cik ātri viņa vēlētos. |
| AI Catch 22 | 28. Nov 2025 @ 09:41 |
|---|
|
Ja tu topiku pārzini - MI tu padomu nejautāsi. Ja topiku nepārzini - pietrūks tev zināšanu, lai pārbaudītu sadzejoto!
Uuun to pašu domu atkārto arī lielie pasaules prātvēderi: https://www.youtube.com/watch?v=o4I_hOz_MLw
Morāle: nelietot AI, lietot konstanti bagātināmu bašku. Jo galva tālāk no atbalss kambariem un "izsēdētiem smadzeņu dīvāniem", jo vairāk tā spiesta analizēt un zīmēt objektīvāku pasauli.
Objektivitātes dēļ ir labi iedziļināties pretējā pusē, nevis ierakt savu galvu smiltīs un citas patiesības apriori noliegt, jo neatbilst taviem vecajiem priekšstatiem. Viens piegājiens aug, otrs - stagnē. Un stagnēšana nav miera pozīcija. Stagnēšana ir attīstība ar mīnusa zīmi, degradācija. SK noniecinošās tautas daļas lasītprasme mums bija kā uz delnas un pretīgi - rupori un boti, nevis domājošas, neatkarīgas personas. Sabijušies mūlāpi, kas uz baiļu pamata lasīt aizmirsa.
|
|
Sēdēju darbā un pienāca tie piespiedu Windows apdeiti uz 11. versiju. Darba kompis, dati visi dublēti un ko ne - brīvs un tāpat "jāizdara", jo fakinais ASV uzņēmums tā iedomājies saviem klientiem pavēlēt...
Zināju, ka maukt Windows pāri Windows ir vienkārši uzprasīšanās uz nelaimi, jo Microcock nav tā kompetentākā firma. Aizdomas piepildās: sistēmas un rakstīšanas valodas konstanti gļuki, pazūd mīkstinājuma zīmes, klavieres izkārtojumi pārslēdzas, kā grib. Valodu noņemšana un tad uzlikšana atpakaļ - nerisina, pēc kāda laika nejauši atkal uzpeldēs problēma. Language bar te parādas, te pazūd... Nemaz nerunājot par to, ka Microcock aizdirš šādi tavu sistēmas diska vietu - paralēli tiek uztaisīta mapīte Windows.old - dzēs vai nedzēs, riskē pats. Ieguvu piespiedu kārtā sapistu OS, neko vairāk. Un Windows 11 smird pa gabalu kā lopkautuve.
Nav labāka Linux reklāma par Microsoft rīcību uz kompetenču trūkuma/politiku fona. Bravo! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
