cibiņam neviens neraksta :))

cibiņu skaitam palielinoties līdz vairāk kā 2700 junitu viena lieta ir palikusi nemainīga- pēdējo 24 stundu laikā apdeitojušos cibiņu skaits joprojam ir robežās starp 350 un 450. tieši tāpat kā pirms gada.

nesen te zum jautāja, kāpēc gan jādzēšas. kāpēc gan nevarētu vienkārši nerakstīt.

nevar. arī virtuālais ķermenītis ir pelnījis kripatiņu cieņas, kādu asaru vai veltījumu aizgājējam. dzēšanās palīdz pievērst uzmanību- komunicēt nāvi. sava veida paziņojums par cibiņa izvadīšanu un nerakstīts aicinājums publicēt nekrologus tiem, kuriem cibiņš ir bijis nozīmīgs.

atstāt virtuālo ķermenīti bez radītāja uzmanības- tas ir nepieklājīgi. tajā ir pat kaut kas nepiedienīgs- atstāt savu virtuālo čauliņu tā vienkārši guļam sētmalē. rodas tāda kā kauna sajūta- līdzīgi kā velkot savus vecīšus ar ragutiņām uz mežu vai braucot prom no sabrukšanai nolemtām lauku mājām, kurās esi nolēmis neatgriezties. tad jau labāk nodedzināt. izdzēsties. paziņot par negadījumu.

empīrisks novērojums: vairāki īsi puksti par dažādām tēmām dod lielāku efektu (+/- draugu izpratnē) nekā viens, garš, pamatīgs un izsmeļošs apcerējums. gribat vairāk frendus- kļūstiet seklāki, ibio.

labākā aizsardzība cibā nav uzbrukums. te vairāk kā dzīvnieku pasaulē- ja tev uzbrūk, neaizsargājies, bet gan atveries vēl vienam spērienam pa kājstarpi (vislabāk iezvel pa olām sev pats). labākie aizsardzības mehānismi nav vis cibas iebūvētie banošanas, dzēšanas un skrīnošanas instrumenti bet gan pašpazemojumi. got da point?

scibologs: frendof skaits tomēr nav [vienīgais] ietekmes rādītājs. svarīgi arī, kas ir tie, kas ir frendlistē- jo vairāk tajā ir komunikācijas mezglu (cibiņu, kas kontrolē un satur komūnas, kaut kad smejmoonam piedāvāju tās [komūnas] izskaitļot) jo lielāka tava ietekme. un tas, par laimi ir atkarīgs no tā, ko tu raksti. ja tev tādu nav, tu neesi ietekmīgs cibā bet tikai savā (kaut arī, iespējams, daudzskaitlīgajā) komūnā.

maya: nezinkāpēc man likās, ka šī ir vieta par kuru beidzot iespējams runāt valodā, kas nelieto politikas jēdzienus. Un še Tev...pasūtīti socioloģiskie pētījumi par reitingiem un procesu analīze, kas jau sākotnēji valodas lietojumā paredz ietekmes sfēru dalīšanu.

skuka: ietekmīgs Cibā!!!!:)))))))))

teeja: viņš jau vairāk tā kā ar klucīšiem spēlējas, runājot par varu, ietekmi utt, tomēr tas viss šeit nenoliedzami eksistē. tāda classroom jeb armijas vide - ar visiem krutajiem un nekrutajiem, favorītiem un nefavorītiem, intelektuāļiem un ne-. ja arī tam visam tikpat mazs svars kā klucīšiem piramīdā, kādēļ teiksim man ir divas dienas sūdīgi ja mani kāds demonstratīvi izmet no frendiem un divas dienas labi ja kāds paslavē manu aprakstnieka prasmi.

evergreen: ejiet dirst, juus visi ieksvadiibai nolemtie, paldies par lielisko ieraxtu, tagad vareeshu mieriigi guleet, zinot, ka arii sheit man saak vardarbiigi uzspiest kaadus meerkjus, sisteema, shii ir veel kruchaaka sisteema nekaa tur aaraa, bljeee... buutu vismaz raxtiijis, ka te mees visi cibieshi, taadu un shitaadi - nevienam dirsaa nelienam, un vieniigais censhamies buut atklaati, galvenokaart pret sevi un sheit mees varam izteikt visu ko domaajam par citiem virtuaaliem teeliem un visu to cito sviestu, kuru ir radiijusi taada pati sisteema kaa shii tikai ar n reizes vairaak un sarezgjiitaakiem mehaanismiem, bljadj es juus visus miilu it seviskji klukuci, kad vinjsh sho savu statistiku runaa par vidi, kuru mees katrs prieks sevis censhamies uztvert kaa visatbiltoshaako, vinjsh mums atnjem iespeeju justies briivi nosaucot vaardos sheit valdoshos spiedienaparaatus, bljadj, vai lietas tieshaam vienmeer ir jaanosauc iistajos vaardos, atstaajiet man manas interpretaacijas iespeejas - naac un piedalies masu sviestaa, jo lielaaka masa, jo ikdieniskjaax pasaakums, tev vairs nav jaauztraucas par to, ko un kaa tu uzraxtiisi, jo starp intelektuaaljiem, atradiisies, kaads barinjs visticamaak veel ppraavaax, kursh pie taviem ieraxtiem savaax vajadziigo komentu skaitu, kaa punkti tiek kraati naakoshajam liimenim, jo jeelaak kaut ko pasaki, jo lielaaka masa tevi atbalsta, lai dziivo ciba!

cibu iespējams aplūkot kā sociālu sistēmu- cilvēku kopu, kas pakļauta noteiktiem principiem un pašregulācijai. parasti šādās cilvēku sistēmās (ģimene, uzņēmums, politiskā partija utt.) darbojas ilgā laika posmā iedibināti principi, kas nosaka sistēmas dzīvotspēju:
1) sistēmas eksistences princips- balstīts uz piederības sajūtu.
2) sistēmas augšana un vairošanās
3) sistēmas aizsargspējas
4) sistēmas individuācija

vairumā sistēmu piederību nosaka visu sastāvdaļu vienlīdzības princips, kas rada interesi piederēt sistēmai. cibas eksistence arī balstās uz piederību (ja nebūtu cibiņu, nebūtu arī cibas), spēkā ir vienlīdzības princips (visiem cibiņiem ir tiesības pukstēt un nopūsties). ņemot vērā apstākli, ka cibā vienīgais mijiedarbības mehānisms ir saruna, tā eksistē tikai tad, kad notiek saruna. vienlīdzīgas iespējas (un pienākums) piedalīties sarunā ir cibas eksistences pamats. šaubos, vai watt būtu gatavs uzturēt cibu, ja visi cibiņi būtu kā neputns (35 privāti ieraksti, kurus neviens nevar lasīt un komentēt).

cibas augšana, līdzīgi citām sistēmām, balstās uz ilglaicīgo cibiņu vērtības atzīšanu. watt izveidotais cibiņu akkountu dalījums (permament user) ir spilgts piemērs tam, ka labs cibiņš ir ilglaicīgs cibiņš. vecajie cibiņi ir vislasītākie, uz tiem biežāk atsaucas, to teikto respektē, stilu un manieres imitē. vienlaikus cibas vairošanās ļoti veiksmīgi atrisināta, vecajiem tās locekļiem dodot lielākas iespējas ieaicināt jaunus cibiņus, tādējādi liekot arī tiem uzņemties šefību pār sistēmas jaunajām sastāvdaļām. konflikts starp vecajo cildināšanu un nepieciešamību pievērst uzmanību jauno dalībnieku piesaistīšanai un integrēšanai, ir viena no lielākajām problēmām vairumā sistēmu, kas traucē to vairošanās procesam.

lai arī cibai nav skaidri identificējamu ārējo ienaidnieku, kas ļautu skaidri atklāt sistēmas aizsargspējas, vismaz iekšējo konfliktu risināšana ir pieejama pašiem cibiņiem- pukstu un nopūtu dzēšana, nevēlamo cibiņu banošana. no ārējā viedokļa cibas eksistenci apdraud vien watt intereses zudums un dažāda rakstura tehniskās problēmas. tāpēc mēs visi mīlam un respektējam watt. un ne tikai- sistēma jau šobrīd cīnās ar to, cibiņiem brīvprātīgi ziedojot reālu, lai arī ne pārāk lielu naudu, kas watt rada vismaz morālu :)) pienākumu uzturēt sistēmu pie labas veselības.

un visbeidzot- individuācijas princips, kas nosaka individuālo sasniegumu un spēju atzīšanu. šeit viss ir pilnīgi skaidrs. esiet interesanti citiem, un tiksiet iekļauti frendlistēs, iesakiet labus priekšlikumus un ciba tos absorbēs, apstrādās un pilnveidosies. individuāciju šobrīd var pamanīt gan cibas tulkojumā, gan cibiņu izmantotajos žurnālu stilos. esiet vislabākie un tiksiet mako vietā cibas pirmajā lapā :))

janvāris, kā manāms masu mediju izklaides sadaļās, ir dažādu balvu pasniegšanas un saņemšanas periods. šīm balvām kopīgs ir tas, ka tās nedod nekādu objektīvu vērtējumu, drīzāk gan kādas noteiktas sabiedrības grupas atzinību šīs pašas grupas dalībniekiem, pārsvarā - vienkārši par piedalīšanos grupņikā.

vai nebūtu tā kā laiks arī piešķirt kādu SC gada balvu?

tad nu laipni lūgti izteikties pollā par to, vai šāda ceremonija būtu nepieciešama; (ievērojiet, variants "ej dirst, klukuc: netiek piedāvāts) un komentāros iepostīt iespējamās nominācijas, to aprakstus, kā arī to, kā šādu ordeni nodēvēt un kā apbalvot balvu ieguvējus, varbūt piekārt pie goda dēļa?

idejām: gada seksīgākais cibiņš, gada kaku ēdājs, gada garlaicīgākais pukšķinātājs, mūža balva par ieguldījumu ciboloģijas attīstībā (hehe)


Poll #1520 gada cibiņš
Open to: All, results viewable to: All

vai vajaga Gada Cibiņa balvas pasniegšanu?

nenoliedzams un sen konstatēts fakts ir dažnedažādu emociju un favorītisma izpausmju klātesamība cibiņu izmisīgajos pukstos, bet kas gan ir tas, ko tu, cibiņ, uztver kā tuvāko savai virtuālajai sirdij?
( Polls )

šodien uzdūros kārtējam "apnika- turpmāk friends only" paziņojumam- cibiņš izdzēš vai saprotektē savus iepriekšējos pukstus un paziņo, ka lasīt tos un nopūsties pie cibiņa pukstiem varēs tikai drauģeļi (cibiņi kas ieguvuši frenda statusu). sauksim šādus cibiņus par izolētajiem cibiņiem.

liela daļa ārišķības un krietna deva nekonsekvences jau ir pašā paziņojumā (kas vairumā gadījumu ir redzams ikvienam cibiņam vai pat anonīmam apmeklētājam)- kādēļ gan reklamēt savu izolētā cibiņa statusu saviem ne-frendiem? loģiski būtu, ja šāds paziņojums tiktu paslēpts no lieko apmeklētāju acīm, tāpat kā visi pārējie izolētā cibiņa puksti. pie tam, bieži nākas novērot, ka par izolētā cibiņa drauģeli pavisam vienkārši var kļūt, nopūšoties pie friends only paziņojuma (ko daži, intereses dzīti, arī izdara)- "ai kā es gribu tevi lasīt".

tas viss vedina uz domu, ka šādi izolētais cibiņš cenšas celt savu un savu pukstu vērtību- iegūstot dažus liekus frendus, ļaujot uz mirkli saviem drauģeļiem sajusties mazliet pārākiem par citiem (kuriem nebūs tas prieks izbaudīt izolētā cibiņa briljantos pukstus) un radot īslaicīgu intrigu pārlieku zinātkāram apmeklētājam- kas gan ir aiz šīm slēgtajām durvīm?

fakts, ka šādi rīkojoties, cibiņš nekļūst vērtīgāks vai populārāks.
izolēts cibiņš ir pretdabisks.

mīlīši- jūsu vilšanās cibā ir smieklīga. viens sūdzas par to, ka viņa pukstus nelasa, otrs- ka lasa visādi stulbeņi un raksta tizlus komentus, trešais- ka nav par ko rakstīt, ceturtais- ka nav ko lasīt, piektais- ka par daudz ko lasīt. un tā tālāk. un ka tāpēc vajag izdzēsties. uz priekšu!

jūsu cerības attiecībā uz cibu radat jūs paši. paši arī protaties ar tām tikt galā. cibā, vairāk nekā jebkur citur dzīvē, viss ir atkarīgs tikai no jums.

visspēcīgāk cibā atzinību esmu izjutis tajās retajās reizes, kad kāds man pavisam nezināms cibiņš pie kāda mana kārtējā puksta tiešā tekstā atzīstas, ka es šim patīkot (gada garumā savā žournālā esmu uzklausījis divas šādas atzīšanās (sveiciens skukai un krii), kuras man ir ļoti dārgas). tāpat par nozīmīgas atzinības paušanu uzskatu faktu, kad kāds cibiņš kādu no maniem pukstiem ir pievienojis savām memorijām (starp citu, ļoti maz cibiņu šo lielisko iespēju izmanto). zemāk par memorijām atzinības hierarhijā ierindojams fakts, ka cibiņš pievienojis mani savam drauģeļu sarakstam. tad nāk atzinība, kas izpaužas tā, ka cibiņi, savos pukstos atsaucas uz mani un maniem pukstiem un viszemāk atzinības hierarhijā ir cibiņu nopūtas pie maniem pukstiem.

tādējādi (mana) cibas atzinības izpausmju hierahija (virzienā no augstākā uz zemāko) ir:
- atklāta atzīšanās simpātijās
- pukstu saglabāšana memorijās
- drauģeļa statuss
- citēšana un atsaukšanās
- nopūtas pie pukstiem

protams, jāņem vērā fakts, ka šāda atzinības hierarhija par pareizu uzskatāma tikai tad, ka starp cibiņiem pastāv 100% anonimitāte. ja cibiņi ir savstarpēji pazīstami reālajā dzīvē, šāda atzinības paušana bieži vien ir tikai pienākums, izdevīgums, pieradums vai pieklājība.

jaunākā tendence- marķēt pukstus kā "pokemonu" vai "digimonu" pukstus. tā teikt- priekš tiem, kas tankā. priekš tiem, kas tāpat vien nespēj iebraukt cibiņa ironijā. vai arī pats cibiņš baidās tapt pārprasts. kā tādos stulbos sitkomos- sižeta fonā smiekli. lai var saprast, kurā vietā jāsmejas.

tomēr nevaru neaizdomāties par to, ka "pokemons" nu vairs nav tikai noteikta formāta žournāla raksturojums. tagad pokemons ir kas vairāk. tas, ko katrs no mums tajā ir ielicis. līdzīgi zinātniskajām publikācijām un patentu reģistrēšanai tam, kurš šo jēdzienu leģitimizēs, būs vislielākā ietekme tā definēšanā. ceru drīz izlasīt pokemona definīciju kādā no jaunākajiem "rīgas laika" numuriem :))

ciba pamazām pārtop par avīzi. uz to norāda gan pakāpeniskā tēmu (un autoru) nostabilizēšanās (tā teikt- ciba ir atradusi savu nišu), gan tās lietošanas paradumi.

cibiņiem ar daudzmaz nostabilizētu drauģeļu sarakstu, nekādi pārsteigumi netiek solīti- vien ikdienišķā dzejas un sapņu deva, refleksiju un skumju porcija, jautri un mazāk dzīves vērojumi, ik pa laikam kāds pašanalītisks ieskats cibas misijas un zarnu konfigurācijā. un tādā garā.

vēl jo vairāk avīzes efektu sniedz cibas lietošanas paradumi. nu kurš tad lasa avīzi vakarā? tādēļ arī lielākā pukstu un nopūtu daļa pienākas rīta cēlienam. nu gadās jau protams gadījumi, kad neesi paguvis avīzi izšķirstīt no rīta, tomēr jāapzinās ka vakara puksti un nopūtas nekādu dižo rezonansi nesasniegs. jo jau pavisam drīz būs pieejams svaigākais cibas avīzes numurs.

un galu galā- vai tad rezonanse kā reizi nav tas, ko šeit meklējam?

ja tevis nav pirmajā lapā vai kāda frendlistē, tad tevis nav vispār.

lūk- viens no bežāk izmantotajiem pukstiem. galu galā katrs cibiņš agrāk vai vēlāk kaut ko līdzīgu pasaka. lai atkratītos no kāda nīgra komentētāja, lai aizstāvētu sava puksta cēlumu vai sava žournāla tiesības izskatīties tieši tādam kāds tas ir.

tikai "nepatīk, nelasi" savā ziņā ir absurds teiciens. un ne jau tikai tādēļ, ka nelasot jau nevar uzzināt vai patīk vai nē.

īpaši aplami šis teiciens skan tad, kad to saka cibiņš citam cibiņam, kurus vieno savstarpējs drauģeļa (jeb kā tas te cibā definēts- frend/frendof) statuss. jo ja ir kaut kas, kas materializē drauģeļu būšanu, tad tā ir drauģeļa žournāla rūpīga lasīšana un komentēšana. un pievienojot kādu savam drauģeļu sarakstam- tu jau esi pateicis "tu man patīc" jeb precīzāk "to, ko tu raksti, man patīk lasīt".

kāds tur vairs "nepatīk, nelasi".

jaunie cibiņi savos pirmajos pukstos nereti izsaka spriedumus par cibā valdošajām noskaņām, kas bieži vien tiek novērtētas kā depresīvu, nelaimīgu un nomāktu cibiņu gaušanās par dzīves sūrumu (lūk piemērs).

nezinu, varbūt tāds iespaids patiešām var rasties, ja ieskatās pokemonu lentā nepareizajā mēness fāzē vai ietrāpa cibā tieši tajā mirklī, kad cibiņi pilnā sparā reflektē par kādu īpaši veiksmīgi noformulētu dzīves (ne)jēgas apcerēšanas pukstu.

tādā vietā kā šī, jārēķinās ar to, ja jebkurš jebkurā mirklī teitan var iedirst jebkādu pukstu. un vairumā gadījumu šie puksti netiek pēcāk uzsmucināti, izrediģēti vai iztīrīti. šī ir tāda kā virtuālā izgāztuve. man izgāztuves vienmēr ir patikušas. tur varēja atrast daudz kā intersanta. un ja nebija nekā ņemama un netīkojās apcerēt to, ko ļauži izmet miskastē, varēja salasīt tukšās pudeles un uzrīkot kādu ekšn ar mērķī mešanu, vai vienkārši izšķaidīt tās pret tuvāko akmeni.

traki ir tad, kad kārtējais jaunais cibiņš pieņem savu sākotnējo sajūtu par formāta uzstādījumu un sāk pukstēt saskaņā ar to. kam tad tādi virtuālās sabiedrības drūmiķi ir vajadzīgi? tāpēc svarīgi jau laicīgi sulīgi uzdirst kārtējam lūzerim un paskaidrot kas un kā.

patiesībā jautājums ir par to vai konkrētai virtuālās sabiedrības grupai (cibai par piemēru) ir tiesības kaut ko (bez tradicionālajiem netiquette likumiem) prasīt un sagaidīt no kārtējā tās locekļa...

ideja smejmoonam ar viņa vieglprātīgi matemātisko mehānismu un esošajām iestrādēm:
- kā būtu nodetektēt žournālistu klanus? resp. lietotāju grupas, kuru dalībniekiem zināmā mērā ir kopīgi raksturlielumi. kā sadalošo atribūtu vajadzētu izmantot frendlisti (piem. frendu saraksts sakrīt par 80%), jo tas kas sarakstīts pie interesēm ir nekontrolēts (un arī statisks) saraksts, kas neataino savstarpējās attiecības.
- skaisti būtu uzzināt, ka tas un tas žornālists pieder tam un tam klanam un ir ļoti tuvu tam un šim klanam. tad mums būtu pielietojamais zinātniskais aparāts lai izdalītu pokemonus no digimoniem un literātus no linuxoīdiem. un detektētu autsaiderus. nu kā jau pieklājas vienā normālā sabiedrībā. škiru sabiedrībā.

krietna daļa žournālistu frendu būšanu uztver kā abpusēju procesu- ja esi šos pieliecis pie frendiem, pēc kāda laika pieliek saviem frendiem arī tevi, izmetot tādu no frendiem pēc brītiņa šis izdzēš no frendlistes savu "pāridarītāju".
bērnudārzs, nudien :))

mēs te- žournālā gandrīz visi esam saistīti. kā frendi, regulārie vuāristi un komentāru spamotāji. viens notikums izraisa citu. kāds uzraksta, cits iekomentē, cits izlasa un apraudas, vēl kāds ķiķina. vēl kāds izlasītā ietekmē izdzēš savu žournālu. iedomāsimies- es uzrakstu kaut ko tādu par tevi. apsmaidu, vai apreju, vai izsmeju, vai nodiršu. tu izdzēs savu žournālu. nav svarīga motivācija. es sajūtu, ka esmu (varbūt) nodarījis kaut ko sliktu. un arī aizbēgu- izdzēšos. vēl kāds to pamanot, pēkšņi atskārst kāds emociju surogāts tomēr ir žournāls. reakcija ir sākusies. žournāli pazūd viens pēc otra. galu galā paliek vien watt (pieņemsim- patreiz atvaļinājumā) ar pāris izolacionistiem, kas neintersējas par apkārt notiekošo, par citu virtuālajiem ķermeņiem.
nav vairs kas izdalītu kodus.
nav vairs kas raksta.
nav vairs ko lasīt.
end of the journal.