cik mazsvarīgs mums liekas tas, kas mums jau ir. tv kaste ir vēlams objekts tiem, kam tās vēl nav (tie, kam tā jau ir, ecējas par tv bezjēdzīgumu un cik gan daudz labāk ir pavadīt laiku lasot, vai tiekoties ar draugiem). tas pats attiecas uz drēbēm, transporta līdzekļiem, datoru, sniegadēli. da jebko.
trakākais, ka tas pats attiecas uz cilvēkiem. nupat iegūtā meitene vairs nešķiet pati skaistākā, par esošiem draugiem mēs aizdomājamies daudz mazāk nekā par "īsto" draugu trūkumu, vecākus tā īsti pamanām mirklī, kad to vairs nav šai saulē (un tad secinām, ka neesam pietiekami tos iepazinuši).
P.S. gandarījumu sagādā tikai īss iegūšanas brīdis (un arī tad ne vienmēr) un process (ja vien tas nav pārlieku ievilcies). šajā gaismā gan konsjumerisms gan depresētu laužu kvantums šķiet pilnīgi dabīga parādība.