Poll #9407 agrākie ieraksti
Open to: All, results viewable to: All

vai tu lasi pats savu žurnālu/emuāru/blogu/klabu/cibu?

emuāristu (blogeru) kategorizēšana vispar ir nepateicīgs pasākums, tomēr šādas tādas kategorijas jau ir nepieciešamas, jo dod augsni diskusijām par emuārēšanu kā tādu.

sāksim ar profesionālajiem emuāristiem. daudz izvēlētās profesionālās tēmas pukstu, daudz komentāru no neidentificētiem un neidentificējamiem personāžiem. sacensība ar citiem emuāristiem, kurš pirmais pamanīs savos daily būkmarkos vai eresesos dienas jaunumu un pārpublicēs savā emuārā. dažreiz ar īsu savu komentāru vai attieksmi. emuārs parasti nesatur emuārista dzīves personiskās detaļas, ja arī satur, tad tikai "dzīves gaišo pusi"- kāds man foršs/stilīgs hobijs, cik ļoti es mīlu savus bērnus, kādas gudras grāmatas/filmas/etc esmu apguvis. profesionāls emuārs, protams, nav anonīms, kas visnotaļ saprotams, jo parasti profesionālais emuārists emuārē ar mērķi (pat ja tas paša galvā nav pietiekami apsmadzeņots) gūt atpazīstamību un reputāciju savās profesionālajās aprindās. tātad- profesionāls emuārs ir neanonīms, sekls, ne līdz galam patiess, uzsmucināts, iztēlo emuāristu par labāku nekā tas ir patiesībā.

to be continued...

šķiet, pāri par 100 cibiņiem nav izmantojuši lielisko iespēju (klusēšana- zelts) paklusēt un izturēt atkarības testu. vainot sinboxa adminus ir stulbi un neproduktīvi, jo viņi ir tikai darba ņēmēji un šaubos vai ir ieguvuši vērā ņemamu cibas piemaksu vai prēmiju savā darba līgumā.

savukārt sinboxa menedžmentam būtu iemesls veltīt vienu mītiņu cibas problēmām un padomāt, ka ar minimāliem ieguldījumiem un attieksmi nesadirst savu neseno pirkumu. pirmais padoms no manis bez maksas- kad kaut kas nosprāgst, ziedot 5 vai 10 min dārgā administratoru laika (šķiet to pat varētu ar viņiem cilvēcīgi sarunāt bez piemaksām) un kaut vai plainhtmlā iekš klab.lv uzrakstīt ka ciba būs back piem. 1dienas pēcpusdienā. komūna jums piedos, ja godīgi savas vājības komunicēsiet, taču diez vai akceptēs ignoranci. vēlaties citus vērtīgus padomus- lūdziet un jums taps dots (tie jau būs par mazu bet taisnīgu atlīdzību, teiksim Ls 5 par katru labo padomu).

kopumā par to livejournal štelli- pa manam ir stulbi- kinda klaida klabiņi, kuriem par iemeslu turēties kopā kalpo tikai izcelsme un "kopīgās mājas". šāda komūna pēc definīcija ir lemta neveiksmei, jo kad saiņošanās un iekārtošanāsbūs beigusies, atklāsi ka kopīgā ir par maz, lai sadzīvotu. ja jau reģistrēties dzīvžurnālā, tad ar mērķi izmantot šo spēles laukumu uz pilnu klapi un atklāt ko jaunu arī sevī nevis veidot cibas projekciju livejournalā un kultivēt savu sāpi sāpīti tāpat kā cibā.

dirsā zvans kvadrātā un visi stili pa pipelēm, teica cibologs mēģinādams caur prokšiem piekļūt savam ciboxam (c) ne mans. jebiķes v rot, piebilda providence. save our souls, kliedza cibiņi kas neveiksmīgi reloudoja klab.lv savā browserī. kurš maksās manu telefona rēķinu, teica atkarīgie, kas bija atklājuši ciibas wapu. mūsu pusē viss kārtībā, teica jaunie saimnieki. tikai watt neko neteica, žvadzinādams ar piecsantīmu monētām pilnās kabatas...:))

Q: kā konstatēt, ka tev uz cibu vairs nestāv?
A: ja pa nedēļas darba dienām tev vairs neizdodas izlasīt ierakstus, kas pa weekendu sarakstīti tavā frendlistē

Q: dakter, dakter, man uz cibu vairs nestāv. ko man darīt?
A: a) pagaidi, atpūties, varbūt paries pats no sevis b) izdzēsies

dakters biezpientaure papildina:
Q: dakter, mana drauga žurnāls ir garāks nekā man, sakiet, ko man darīt.
A: redzat, nav divu vienādu žurnālu, turklāt ne visiem lasītājiem patīk gari žurnāli, noteikti ir cilvēki, kas žurnālus izvēlas pēc satura, nevis garuma vai baitu skaita.

Q: dakter, man patīk pašam pārlasīt savu žurnālu - vai tas ir normāli ?
A: jā, tas ir absolūti normāli. galvenais - nepārcentieties un atstājiet laiku arī citām aktivitātēm. mēginiet palasīt citus zurnālus vai piedāvajiet savējo citiem. neskumstiet, ja kādam jūsu žurnāls neliekas labākais visā inetā.

nepietiek, ka bēdīgi slavenā komūna, kurā es pēc nelielas klīrības no komunāristu (jauns jēdziens, zameķte) puses tiku iekļauts, sekoja komūnu likumiem un agonēja uz totālās nosprāgšanas robežas jau pēdējos 3-4 mēnešus.

kā nupat pamanīju, šīs komūnas komunāristi, kuri, acīmredzot jūtas kaut kādā ziņā svarīgāki par pārējiem, izlēmuši, ka jātiek vaļā no citiem komunāristiem, piemēram- manis. tas notika bez brīdinājuma un apspriešanas, vismaz ar mani neviens nav konsultējies. un kurš vēl teica, ka komūnas nesūkā?

mīļie gribu_seksu gribētāji (par pimpjiem jūs saukt man liedz labā audzināšana :)) - šajā situācijā esiet tik laipni un izdzēsiet manus ierakstus un komentārus šajā komūnā. kā paši saprotiet, jums uz maniem tekstiem nav nekādu tiesību (neskatoties uz to, ka watt definētie autortiesību noteikumi man šķiet visai simpātiski).

anonīms useris ir zemākā cibas dzīvības forma

ja vispār ir kaut kas, ko es no sirds ienīstu cibā, tad tie ir testi. nopietni. aizdomājos par iespēju izdzēsties, lai tikai nebūtu jāredz tie stulbie testi. ņemot vērā, ka tā vai tā neko fundamentālu še vairs nerakstu, domāju- tas nebūtu nekāds lielais zaudējums, lai gan pašapziņa joprojām- oho.

esmu ievērojis, ka no jaunajiem cibiņiem vislasāmākie žournāli ir tieši gejiem.

es te tā padomāju, ka uz jebkuru pukstu vai komentāru cibā, kā atbildi var rakstīt pilnīgi jebko. pie zināmiem apstākļiem, zināmās situācijās, zināmā garastāvoklī tu esi tiesīgs teikt jebko. un saņēmājam nav tiesību sapīkt, vai, pareizāk sakot, ir tiesības sapīkt, taču tam nevajadzētu tevi uztraukt.

koments vai puksts neprasa atbildi, tā nav nekāda obligātā piedeva pie komunikācijas, atšķirībā no tā paša e-pasta, kas tomēr daudz maz prasa respektēt recipienta uztveri un iepriekšējo sarunas kontekstu. tāds tas cibas raksturs- daudz nenopietnāks, daudz bezatbildīgāks, daudz neprognozējamāks, daudz nesaistītāks. ja tu tā nedomā, pats vien esi vainīgs.

uz manu pukstu der jebkura atbilde- gan "šodien ārā saulains laiks", gan "42", gan "WwwīĪĪī", gan "ej dirst, kretīn", gan citāts no vecās derības, gan nekāda. un uz tām (atbildēm) nepretendēju un pat neapsolos tās izlasīt.un jo ilgāk par bezsakarīgiem komentāriem domā, jo interesantāki tie šķiet. puantīlisms kaut kāds, bļe.

( Vārdi nevijas teikumos )

es nepiedalos pollos, kur rezultāti nav redzami vismaz tiem, kuri piedalās.
tādi polli sūkā. un šo pollu autori neraisa uzticību.

• Projekts Alter Ego - izmantojot divus žournālus, atklāti runāt pašam ar sevi (jā, jā, šizofrēnijas tehniskie palīglīdzekļi)


• Projekts Alternatīvā vēsture- uzlauzt cibu un iegūt cibiņu passwordus, pēc tam lēnām un pamazām iejaukties vēsturē, pārveidojot vai pārvietojot starp dažādiem žurnāliem ierakstus, idejas un tēmas (jā, jā, tas pats lupus gājiens, tikai ar traumējošākām sekām)


• Projekts Fēnikss- veidot jaunu supercibiņu, "aizņemoties" (arī apstrādājot/pārstrādājot) labākos no cibas ierakstiem (jā, jā, zinu par privity, zinu)


• Projekts Par un pret- ar divu žournālu palīdzību sadalīt cibiņus nometnēs, pašam izvirzot tēzes un pašam tās atspēkojot (jā, jā, orsona skota karda (vai nu kam viņš šo ideju nospēra) ideja par loki un demosfēnu)

citi priekšlikumi?

te daži pēdējā laikā gaužas, ka sapurgājuši savas platoniski- žurnāliskās attiecības, iepazīstoties ar saviem frendiem realitātē, kā rezultātā nu pukstēšana kļuvusi apgrūtināta. brīvība zudusi. protams, vienmēr paliek iespēja veidot vēl kādu žournālu, taču trenētie cibiņi jau nav ar pliku roku ņemami- ātri vien atkož sakarības un atkal priekiem beigas. nu ko- piedāvāju labāko praksi kā tavam nākamajam- 3ajam, 4ajam u.t.t (jo 2 žournāli jau ir katram sevi cienošam cibainim) žurnālam palikt neatrastam:
1) neliec frendus klāt savam jaunajam žournālam (cilvēki ir ziņkārīgi- ies iepazīties)
2) nenopūties (nekomentē) no sava jaunā žournāla pie citiem pukstiem (tā tevi ātrāk atklās)
3) puksti no semažika vai kāda cita 3ās puses tūļa, nelogojies iekšā žournāla, jo agrāk vai vēlāk, komentējot, tu netīšām apdirsīsies (neizlogosies-neielogosies) un atklāsies
4) puksti reti (tev taču tāpat nav ideju ko rakstīt)
5) pukstus raksti pašā karstākajā laikā (darbdienu priekšpusdienā), tad tavs žournāls ātri pazudīs no tekošo pukstētāju (vai frends/frendsfrends) pirmās lapas
6) neiesaisties diskusijās sava žournāla komentos (pat piepūloties netiksi vaļā no sevis iemīļotiem textuālās uzvedības modeļiem)
7) lai izslēgtu iespēju atbildēt uz komentāriem paralēlajā žurnālā ar sava basic žurnāla niku un tādējādi atklāt savas kārtis, vajag vēl pirms paralēlā žurnāla palaišanas izbanot pašam sevi no komentēšanas (ieteica ronis)
tā rīkojoties, flirtu ar pārējiem ir iespējams ievērojami paildzināt :))

tā kā mani neuzņēma kārtējā normētajā komūnā gribu_seksu, man ir visi iemesli rakstīt žultainu pukstu par komūnām kā tādām :))

tātad- komūnas sūkā:

1) komūnām ir mazāk lasītāju. talantīgs cibiņš, postējot savā žurnālā, pukstam piesaista daudz lielāku auditoriju nekā jebkura komūna. komūnas ir domātas lūzeriem, kuru pukstus neviens nelasa vai cibiņiem- iesācējiem, par kuriem neviens nezina. lielisku pukstu vai cibiņu pamanīs arī tāpat, bez komūnas palīdzības.

2) komūnas ierobežo. pakļaujoties komūnas noteikumiem, tu ļauj normēt sevi- tu kļūsti par "vienu no". tu vairs neesi īpašs un neatkārtojams. acīmredzot, tu esi gatavs ievērot komūnas tēmu, visādus slepenos rituālus (tipa- puksta slēpšana aiz friendsonly karodziņa vai lj-cut), lai sajustos kā daļa no kaut kā lielāka. tātad ja gribi pievienoties kādai komūnai, tev ir problēmas ar pašapziņu.

3) komūnas ātri mirst. protams arī cibiņi mēdz dzēsties, taču jebkurai komūnai gals ir ātrs un labi saredzams. pat tādas lieliskas komūnas kā baltais_bebrs vai gardumi izčākstēja pēc sākotnējā enerģiskā uzrāviena, izzūdot novitātes faktoram un izlādējoties pirmajai smadzeņu vētrai.

4) pieteikties komūnai nozīmē lūgt labvēlību. kuram gan tas patīk? tāpēc komūnas, kurām nevar pievienoties automātiski, ir domātas mazohistiem un dirsā līdējiem.

secinājums- komūnas ir domātas iesācējiem, kas grib iegūt lētu popularitāti vai varaskāriem (un kā likums- netalantīgiem) cibiņiem, kas izveidojot komūnu noteikumus un uzraugot to ievērošanu, kompensē uzmanības deficītu savai personai.

nu nevaram, nevaram iztikt bez noteikumiem. pat cibā nevaram. ja noteikumu nav, radīsim savus.

protams, jau frendlisti veidojot, tu ierobežo savu informatīvo lauku- vari izmest kādu cibiņu, kura puksti vai pukstēšanas formāts neatbilst taviem iedomātajiem, pagaidām vēl vāji definētajiem normatīviem. maksimāli ienormēt varam ar friends-only frendlisti, kad ierobežojam pat nopūtu saņemšanu no nenormētiem vai, pasarg dievs, anonīmiem cibiņiem.

vēl uzskatāmāk normēšana pamanāma aizvien pieaugošajā komūnu klāstā. komūna kā tāda jau paredz vismaz tematiskus ierobežojumus, taču ne tikai. atmiņā nāk diskusija par haiku lentu, ņemšanās ap to, kas ir smuki, paskat, arī mmm locekļu vairākuma viedoklis.

ak, kāda bauda atkal sajust ierobežojumus, prasības, pakļauties saldajam rulesu spiedienam.

pats stulbākais, ko cibā tu vari darīt- mēģināt kādam iepatikties.
iemācies rakstīt sev, par sevi, sevī, no sevis, ...
iepatīcies pats sev. sāc ar sevi.
ieliec frendos sevi :))

ultrasensus ir atklājis vismaz ameriku: lielākā daļa cibistu ir SNOBI!...
2 sniedz useless padomus un ļauj piedalīties debīlos pollos
izdzēsies- bet neraudiet nu, gan jau vecais pidars drīz būs atpakaļ un atkal gaudīsies par sieviešu dzimumu

tas viss būtu sūds. ikdienas marginālijas. es jau te vairāk par būtisko. nu vismaz- relatīvi (attiecībā pret cibas eksistenci) būtisko.

ciba ir pievilcīga, pateicoties cilvēkiem. ne jau kaut kādiem abstraktiem cilvēkiem, bet pavisam konkrētiem cilvēkiem mūsu frendlistēs. cilvēkiem, kuru dēļ mēs ikdienā veram vaļā journal.bad.lv, refrešojam frendlistes, turam vaļā semadžik un īmailus. cik daudziem būtu interesanti ciboties, tikai lai eksponētu sevi? domāju mazākumam, pakatieties kas notiek ar tiem simtiem un tūkstošiem houmpeidžu kas tiek sataisīti un lēni ieslīgst aizmirstības mēslainē jau pāris mēnesus pēc izveidošanas.

tā nu šajā sakarā polls. kuri ir tie trīs (aprobežosimies šoreiz ar trīs, lai gan saprotams, ka tādu ir vairāk) cibiņi (secībai nav svara), kas padara cibu tev interesantu?

poll: man būtiskie cibiņi

ciba kropļo realitāti. reti kurš no mums, ja nu vien dzīvē bezgali vīlies cilvēks, sagaida no līdzcilvēkiem sīkumainību, melošanu, izlikšanos utt.- jeb vienkārši sakot- anālu raksturu. ja kāds cibiņs iepukstējis kaut ko riebīgu, mums netīkamu, "neforšu", pat tad tu to labprāt noraksti uz "performanci". vai tu sagaidi, ka māte, kas cibā ar mīlestību raksta par saviem bērniem, patiesībā ar viņiem runā tikai paaugstinātā balsī, uzkliedzot un izrīkojot? vai ar padomiem izpalīdzīgais un [nopūtās] jautrais pusis patiešām ir debils nūģis, kas spēj izraisīt tikai nožēlu?

ieraksts ir cibiņa mirkļa emocijas- punkts uz baltas papīra lapas. daudzi ieraksti- daudzi punkti, taču tiem joprojām ir tikai niecīgs lapas pārklājums (tiem, kam gribas pieminēt montekarlo metodi- mums nav nekādas iespējas notiekt, vai punkts ir "trāpījis" cibiņa esības laukumā). mums ir nedaudzi punkti (pie tam- niecīgas iespējas atšķirt "'īstos" no "neīstajiem") un bezgala daudz caurumu, kurus mēs katrs aizpildam pēc savas saprašanas. tieši tāpēc cilvēki cibā liekas labāki, pozitīvāki, lieliskāki, nekā tie ir katrs savā ikdienā. (ikdiena nogalina jebko- es zinu).

verbālais ekshibicionisms plūstoši pāriet ķermeniskajā.
arī cibai (cibiņiem) ir pienācis seksuālās revolūcijas laiks.
ir taču viegli atbrīvoties vietā, kurā vari justies brīvi, ne?