visspēcīgāk cibā atzinību esmu izjutis tajās retajās reizes, kad kāds man pavisam nezināms cibiņš pie kāda mana kārtējā puksta tiešā tekstā atzīstas, ka es šim patīkot (gada garumā savā žournālā esmu uzklausījis divas šādas atzīšanās (sveiciens skukai un krii), kuras man ir ļoti dārgas). tāpat par nozīmīgas atzinības paušanu uzskatu faktu, kad kāds cibiņš kādu no maniem pukstiem ir pievienojis savām memorijām (starp citu, ļoti maz cibiņu šo lielisko iespēju izmanto). zemāk par memorijām atzinības hierarhijā ierindojams fakts, ka cibiņš pievienojis mani savam drauģeļu sarakstam. tad nāk atzinība, kas izpaužas tā, ka cibiņi, savos pukstos atsaucas uz mani un maniem pukstiem un viszemāk atzinības hierarhijā ir cibiņu nopūtas pie maniem pukstiem.

tādējādi (mana) cibas atzinības izpausmju hierahija (virzienā no augstākā uz zemāko) ir:
- atklāta atzīšanās simpātijās
- pukstu saglabāšana memorijās
- drauģeļa statuss
- citēšana un atsaukšanās
- nopūtas pie pukstiem

protams, jāņem vērā fakts, ka šāda atzinības hierarhija par pareizu uzskatāma tikai tad, ka starp cibiņiem pastāv 100% anonimitāte. ja cibiņi ir savstarpēji pazīstami reālajā dzīvē, šāda atzinības paušana bieži vien ir tikai pienākums, izdevīgums, pieradums vai pieklājība.