÷
±
8.2.15 01:46 - Atslēga
No vienas puses, savādi, ka pašam ir gandrīz neiespējami saskatīt savas domāšanas kļūdas.No otras puses, tas padara nepieciešamu saskarsmi ar godīgu atgriezenisko saiti kā arī vēlēšanos pašam uz sevi un pasauli skatīties pēc iespējas godīgi.
Tā nu ir skaidrs, ka vardarbība vairo vardarbību - cilvēki, kuri tic "varai" un tās izpausmei (vardarbībai), nespēj tajā saskatīt neko sliktu, jo ir pārliecināti, ka citādi ne viņi, ne pasaule nespētu darboties. Nu, un, otrkārt, vardarbības izveiktais diktāts, kurš savā slimākajā formā kļūst par tā saukto "valsti" jeb "valdību", jeb, gluži vienkārši, centralizētu, militāru aprobežota radikālisma reliģiju, iznīcina katru iespēju apskatīt sevi no malas, izdzirdēt atšķirīgu viedokli, pieļaut savu kļūdainumu - tamdēļ jau uz mums runā Dieva/valdnieku griba, kura ir balstīta pati sevī un nepakļaujas racionāliem spriedumiem - tikai izmanto tādus savas neapšaubāmās patiesības "pierādīšanai".
Jo ātrāk mēs iemācīsimies sazināties bez viltus un spaidiem, jo drīzāk noskaidrosim, kas īsti ir cilvēks un kas īsti ir dzīvība.
P. S.
Mājas uzdevums: pārspried ar sevi vai citiem, kā nejūtība pret citu ciešanām un vardarbība kopumā saistīta ar izklaides industriju un apziņas šķelšanu kā tādu!
2.10.14 14:11 - Ielu dzīve
Ārā jehovieši plecu pie pleca ar kkādiem nacīšu partijiešiem dala savu paradīzes propagandu.16.8.14 15:16 - "Desmitā tiesa" bija gatavās brīvdienas!
Kad valdnieki lika kristīties - vai nogalināja - un ņēma brīvprātīgos piespiedu ziedojumus, tad tā bija tumsonība. Jā, bet, kad līdzīgi izpildās valstticība (konkrēti, sekta "Latvija"), tad tā ir svēta un laba lieta. Ja ļoti vajag, var pat izdomāt, ka citādi nebūtu iespējama centralizēta debilizācija (skola), centralizēta veselības bojāšana/kontrole (poliklīnikas, slimnīcas) un valdnieki savām vajadzībām nebūtu uzcēluši ceļus, kurus mums, zemajiem vergiem, ļauts aizskart ar savām reģistrētajām pēdām vai riepām."Latvija" ne ar ko nav īstāka vai labāka, vai racionālāka par, piemēram, Luterāņu baznīcu vai Romas Katoļu baznīcu. Vnk šobrīd tas ir tas cilvēku kontroles mehānisms, kurš darbojas vissekmīgāk. Protams, ja neskaita kultūru jeb hipnotisko miglu, kuras apstākļos cilvēki akli pieņem "Latviju" par savu kungu un glābēju, ielaižot to savā patriotiskajā sirdī.
The only significant grouping of Whites left in Europe who were not—nominally at least—Christians by the year 1000 AD were to be found in the Baltic and Eastern European regions. To destroy this last bastion of paganism the Church employed the services of some of the most fanatic Christians of all—the Teutonic Knights.
By 1198, however, these knights had changed from being purely passive and took an active part in the war against the non-White Muslims, becoming known as the Teutonic Knights. Membership in the order was strictly limited to Christian German noblemen. The Teutonic Knights received official recognition from Pope Innocent III in 1199, and adopted the official uniform of a white tunic with a black cross.
Soon their deeds on behalf of Christendom became famous. In 1210 they were invited to Hungary by the king of that country to participate in a war against the non-Christian pagan tribes in Eastern Europe.
The Teutonic Knights jumped at the chance, and by using violence and mass murder, soon became known as effective Christianizers amongst the pagan Whites of Eastern Europe. This genocidal evangelism soon became the sole obsession of the Teutonic Knights—by 1226 the order had set up permanent settlements in north eastern Europe.
In 1226, the Holy Roman Emperor granted the Teutonic Knights control over what was then Prussia (today northern Poland) to rule as a fiefdom on condition that they convert all the locals to Christianity. In 1234, Pope Gregory IX granted the Knights control over any other territory that they might conquer from the pagans. The Teutonic Knights soon built a series of imposing castles to defend their new territory, some of which still stand today.
From the safety of these castles they waged their own brand of evangelicalism, which was limited to the Frankish king Charlemagne’s recipe—once a number of pagans had been captured, they were offered the choice of either being baptized and accepting Christianity, or being killed on the spot.
Unsurprisingly, almost all chose conversion. The price for being caught practicing paganism after being baptized, was instant death.
@ Arthur Kemp
9.8.14 10:53 - Kaitīgais Risinājums
"Tu neko nevari mainīt!" ir reliģisks sauklis. Tas balstās svētā ticībā verdzībai.Šajā ticības sistēmā tiesības uz dzīvību tiek nodotas rituāla kārtībā ieceltiem valdniekiem, kuri šīs tiesības īsteno, pavēlot un aizliedzot dzīvības izpausmes. Arī valdnieki tic tam, ka spēj dzīvot citu vietā, līdz ar ko uzskata reliģijas ietvaros atvēlēto zemi un tās iemītniekus par savu īpašumu.
Dzīvība drīkst izpausties tikai tādā mērā, kādā valdnieki atvēlējuši. Ja kāds dzīvo atšķirīgi, valdniekiem ir dotas svētas tiesības un pienākums šo dzīvības formu traucēt, bojāt, pat iznīcināt.
Ticīgie šo valdnieku patvaļu atzīst - ja vien tā īstenota atbilstoši ticībai (ja varmācība svētīta ar valdnieku parakstītajiem rituāliem). Tādēļ tie, kuri pieņēmuši verga ticību, par lielāko grēku uzskata brīvību - autonomu, saprātīgu dzīvību, jo tā attīstās veidos, kurus valdnieki nav pavēlējuši - vai pat ir aizlieguši!
Tā nu šī niecīgā sekta, kura nepārstāv pat miljono daļu dzīvības, par savu augstāko mērķi uzstādījusi brīvības iznīcināšanu un dzīvības ierobežošanu līdz valdnieku pavēlēm. Šī visai esībai pretīgā reliģija katru brīdi panāk aizvien dziļāku postu, ar ko ļoti lepojas. Ja kāds norāda uz posta kaitīgumu un nolemtību, tad katram īstenam verdzības ticīgajam ir gatava atbilde - tā kā dzīvību pavēl valdnieki un citādi nedrīkst būt, vergam pašam jāatceras tikai viens likums: "Tu neko nevari mainīt!"
8.8.14 00:08 - Vergu identitāte
Kultūra ir prāta cietums. Kultūra, kurā svarīgs ir "jaunākais", ir cietums bez atmiņas par brīvību.14.7.14 14:21 - Mīļo Dieviņ,
Vai Debesīs būs kemtreili?9.7.14 16:27 - "Valsts" skola, draudze un sektas
Kā stāv rakstīts, "izglītota prāta pazīme ir spēja apsvērt domu, to nepieņemot". Šķiet, ka tieši saprāta vingrības trūkums ir pamatā cilvēku dziļajai nespējai atmest, cita starpā, valstticību.8.7.14 15:00 - Divkosība
No mentu portāla bērniem.Mazliet par "valsts" darbinieku psihopātisko saskarsmi ar "saviem vergiem":
Vardarbība var ietver sevī vairākas formas:
Fiziska vardarbība (grūšana, sišana, spārdīšana un citas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru). Emocionāla vardarbība (apsaukāšana, ņirgāšanās, pazemošana, aizskaroša izturēšanās, ignorēšana, iebiedēšana utml). Emocionāla vardarbība var izpausties ar vārdiem, īsziņām, zīmītēm, draudu vēstulēm, e-pastu utml.). Seksuāla vardarbība (otra aizskaršana intīmās vietās, kad otrs. to nevēlas, iesaistīšana seksuālās darbībās un tiešos seksuālos kontaktos, kā arī apsaukšana izmantojot seksuālas nozīmes vārdus)
Aizvietojam vārdu "varmāka" ar vārdu "policists" un lasām:
Iegaumē:
Ja attiecībās kaut reizi parādās vardarbība un tā netiek pārrunāta un atklāta, tā turpināsies un pieaugs pat tad, ja visādi citādi otra pusīte liksies īsts eņģelis.
Tas nav normāli, ja cilvēks izturas vardarbīgi savstarpējās attiecībās.
Varmāka parasti noliedz vardarbības faktu vai arī saka, ka tas nav bijis nekas sevišķs.
Varmāka parasti notikušajā vaino upuri, citus cilvēkus un apkārtējo situāciju.
Vardarbīga rīcība nenotiek tāpēc, ka varmāka nav sevi kontrolējis. Tā ir viņa paša izvēle- rīkoties vardarbīgi.
Varmāka var būt tik simpātiski un pievilcīgi cilvēki, ka no malas nav iespējams pateikt, ka viņu uzvedība var būt vardarbīga.
Noklusējot par pāridarījumiem, tiek stiprināta uzbrucēja varas apziņa- viņš saņem iedrošinājumu turpināt iesākto.
Neviens nav pelnījis, lai viņam darītu pāri, un to nedrīkst atstāt bez ievērības.
Vismaz aprakstījuši arī savas darbības mērķus:
Vardarbības sekas:
Fiziskās sekas: izmaiņas fiziskajā veselībā- sāpes, ievainojumi, brūces, slikta dūša utml. Uzvedības sekas: agresivitāte, mazkustīgums, vēlēšanās ievainot sevi, vai citus utml. Psiholoģiskās sekas: zems pašvērtējums, trauksme, bailes, vientulība, neuzticēšanās, vainas sajūta utml. Sociālās sekas: grūtības veidot attiecības, neuzticēšanās, tendence izolēties no sociāliem kontaktiem, grūtības iekļauties kolektīvā. Kognitīvās sekas: izmaiņas domāšanā, atmiņas, uzmanības un uztveres procesos- grūtības koncentrēties, zūd interese par lietām, pasliktinās sekmes mācībās.
Nu, un par to, kāpēc es vispār cepos:Vardarbībā iesaistītās personas:
Varmāka- cilvēks, kurš izturas vardarbīgi. Upuris- cilvēks, pret kuru tiek vērsta vardarbība. Upuris bieži jūtas bezspēcīgs kaut ko mainīt. Klusējošais vairākums- cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu. Bieži jaunieši baidās vērsties pret vardarbību, jo domā, ka sekos atriebība.
5.7.14 08:53 - Bailes vs. saprāts
Valstticību uztur bailes.Saprāts "varu" neatpazīst.
P. S.
Bailes nespriež, tās attaisno. Tās nav racionālas - tās "racionalizē".
"Vara" ir aplams, reliģisks pieņēmums. Ikviens arguments par labu "varas" eksistencei realitātē sākas un beidzas ar ticību "varai". "Varas" eksistenci vai nepieciešamību - vai pat iespējamību - nav iespējams izsecināt no realitātes. To var tikai un vienīgi uzspiest ar bailēm un kļūdainiem "spriedumiem" - ar vardarbību un meliem.
Tā kā ticība "varai" jeb tam, ka kāds drīkst uzbrukt citiem - un ka to drīkst tikai noteiktas reliģijas pārstāvji - ir izdevīga sliktākajiem, nekrietnākajiem, nežēlīgākajiem cilvēkiem, tad šie nelieši pieņem šo ticību (valstticību) un nopūlas uzspiest to citiem, balstoties tās stūrakmenī: bailēs.
Valstticība ir nepiedodams noziegums pret saprātu un, iznākumā, pret cilvēkiem un pasauli kopumā, jo neatzīst patiesību un realitāti, aizvietojot to ar pārcilvēcisku "valsti", kura mirstīgajos iemājo caur svēto "varas" garu, bet šis gars ir vienīgais "valsts" ("varas" režīma) patiesības avots. Šī riņķveida domāšana pieļauj atsauces uz realitāti tikai tādā mērā, kādā tās stiprina attiecīgo reliģiju. Kā katra krāpšana, valstticība izmanto patiesības elementus, lai apstiprinātu melus: valstticība neļauj domāt saprātīgi, atbilstoši īstenībai, tā ļauj vienīgi racionalizēt. Tā sākas ar pieņēmumu, ka "valsts" pastāv un iemājo cilvēkos caur "varu" - un šī murgainā pārliecība ir visu tālāko attaisnojumu pamats.
Cilvēki, kuri realitātē darbojas ar mērķi stiprināt "valsti", labu citiem var paveikt tikai un vienīgi nejauši, jo labais nav valstticīgo mērķis; to mērķis ir atkarīgs no pozīcijas draudzē: tie, kuri šo reliģiju izmanto alkatības apmierināšanai, izplata bailes no "valsts" soda un pārdod grēkatlaides "nodokļu" formā, bet tie, kuri neapzinās šīs savas ticības būtību, cenšas izplatīt "labo vēsti" par mūžīgi gaidāmo glābšanu, ko kādu dienu nesīšot "valsts". Uz šī ticības pamata viņi aplaupa, iebiedē un maldina citus, lai īstenotu rituālos "valsts" brīnumdarbus, kuriem jāapstiprina neizbēgamā "valsts" uzvara pār visu ļaunumu kādā nesasniedzamā nākotnē, bet šie noziegumi pret līdzcilvēkiem tiek attaisnoti ar pašu ticību, kuras svētība katru ļaundari pasargā no atbildības par noziegumu - ja vien noziegums izdarīts saskaņā ar Svētajiem Rakstiem ("valsts" "likumiem"). Tāds ir valstticībnieka mērķis - par katru cenu nest pasaulē vēsti par "valsts" neapšaubāmo visvarenību - "labie darbi" ir tikai līdzeklis, ar ko pārliecināt pagānus par Visaugstākā labsirdību, un šī māņticība kalpo par pietiekamu attaisnojumu jebkuram noziegumam, kuru savam labumam "valsts" vārdā izdara augstākie šīs ticības uzturētāji.
Tā kā katrs valstticīgo darbs sākas un beidzas ar meliem, zagšanu un vardarbību, neviens no tiem nevar nākt par labu nevienam citam, kā vien pašiem noziedzniekiem. Valstticība vieniem ir apzināta krāpšana, otriem - iespēja pasmelties no "varas" nemirstības strūklakas, trešajiem - pašmērķīga bēgšana no realitātes un patvērums no patiesības. Tā ir noziedzīga pret patiesību un cilvēka labumu katrā no šiem līmeņiem, un to attaisno tikai tā pati - no ticības uz ticību, no bailēm uz bailēm, no ārprāta uz ārprātu.
P. P. S.
Psihopāti veido valstticību caur iebiedēšanu un meliem.
Muļķi uzspiež un uztur valstticību caur vardarbību un zagšanu.
Gļēvuļi pieņem valstticību un tās izdarītos noziegumus aiz bailēm.
Alternatīva - dzīve saskaņā ar saprātu, kura vadās no īstenības un iet uz īstenību caur īstenību. Saprāts atklāj realitāti, drosme ļauj tai pieskaņoties, tā veidojas tikumība, kas rada cieņu, no kuras izriet mīlestība, kas veido saticību. Psihopātiem tas šķiet nepieņemami, līdz ar ko viņi pastāvīgi maldina citus. Pašreiz viņu sekmīgākais veikums un lielākā un ļaunākā reliģija pasaules vēsturē ir valstticība. Tā arī ir galvenais cēlonis visam ļaunajam cilvēcē un, secīgi, pasaulē. Saprāta dēļ atsakoties no šīs māņticības, paveras neierobežots potenciāls visam labajam.
13.6.14 15:36 - divas brīvības
Iekšējā un ārējā kontrole (jeb ārējā un iekšējā brīvība) ir apgriezti proporcionāli lielumi.Valdi sevi - vai valdīs tevi!
Līdzīgi ar ārējo pasauli - "varu" var iegūt tikai uz citu brīvības rēķina ("vara" ir citam atņemta brīvība).
Brīvi var būt tikai tādi cilvēki, kuri valda katrs pār sevi. Tā arī ir augstākā iespējamā kārtība. Dabiskā kārtība. Kārtība.
Cilvēki, šķiet, cer pamest visu atbildību un vadību pār sevi, skriet pa "valdnieku" noliktajām "kārtības" (iznīcības) sliedēm un kaut kādā veidā šajā verdzības stāvoklī gūt piepildījumu. Pērk visas idiotiskās rotaļlietas, kas "nepieciešamas", lai sasniegtu tādu stulbuma un konformisma pakāpi, ka individualitāte un brīvība aizmirstos pilnībā, tās vietā liekot tik pat debilu vai, sliktākā gadījumā, galēji ļaunu (varaskāru) cilvēku atzinību - vienalga, vai tā nāktu nozīmīšu, komplimentu, statusu vai kādā citā fiktīvā veidā.
Kā izskatās no pārrunām tepat cibā, daži uzskata, ka brīvība ir pretējais tikumībai (neņemiet ļaunā, bet šis vārds - labāku latviešu valodā neatrodu -, manuprāt, pelnījis atdzimšanu), no kuras tā ir faktiski un negrozāmi atkarīga. Tikai cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar patiesību (tikumīgs cilvēks), var būt brīvs, tāds, kurš nemeklē līdzcilvēku žēlastību, fiktīvi atdodot citiem tiesības dzīvot viņa vietā, izmantot viņa laiku, viņa ķermeni, viņa domu procesus, viņa pacietību, lai celtu to, ko iekārojuši attiecīgie krāpnieki.
Brīvība ir reizē gan personīga dzīvošanas māksla, gan sabiedriski organiskākais un veselīgākais stāvoklis. Verdzība, savukārt, ir sakropļota, nevadīta psihe, kura dabiski saistās ar nevarību, slimīgumu un kaitniecību sabiedriskajā dzīvē (šī posta pamats un balsts ir "varas" reliģija un to apkalpojošais aparāts, kā arī, protams, konkrētie psihopāti, kuri šādu "kārtību no haosa" cenšas uzcelt, sakropļojot indivīdus un iemānot viņus fiktīvajā totalitārisma "drošībā").
"Tikumība" jeb brīvība daudzu prātos ir jēgu zaudējis termins, līdz ar ko cilvēki ļauj sev sairt kolektīvos spaidos un individuālā haosā - "valsts" imaginārajā paspārnē. Daudzi labprātāk atbalsta zagšanu, cilvēku laupīšanu, spundēšanu, pazemošanu, spīdzināšanu - varmāku "likumus" jeb pavēles, nesaprotot neko no tā, kā darbojas viņi paši un pasaule ap viņiem. Tie, kas baidās no brīvības, no paškontroles, no tikumības un rakstura, murgo bezprāta šausmas par dzīvi bez verdzības un cīnās par to, lai gan viņiem, gan viņu līdzcilvēkiem tiktu uzspiesta aizvien smagāka vardarbība ("likumdošana" un "likumu" vardarbīga ieviešana), jo šī infantilā pozīcija, kā pazīstams no laika, kad valdošais "varas" aparāts bija baznīca, noņem visu personīgo atbildību un piešķir ticību neiespējamai, ar realitāti nesaistītai Zelta Nākotnei, ko nesīs tie, kuru galvenais uzdevums ir iznīcināt cilvēku līdz mašīnas, darba lopa līmenim.
Ticībā "valstij" un "varai" nav nekā cēla, nekā laba, nekā skaista, nekā tikumīga - jo "valsts" pamatideja ir citu apspiešana savas nevarības attaisnošanai, visu pakļaušana sliktāko un vājāko iegribām, personīgās noteikšanās un brīvības izskaušana. Bet tāda ir brīvības no brīvības cena. Valdi sevi - vai valdīs tevi! Bet tie, kuri vēl nespēj uztvert tik vienkāršu patiesību, tādu patiesību, no kuras atkarīgs gan katra individuālais, gan visas planētas liktenis, un kuri velta veselus mūžus pasaules iznīcināšanai caur "varas" jeb dabas iznīcināšanas ideju, ir uzskatāmi par bērniem, kuri vēl nav iemācījušies pat mācīties - par zīdaiņiem. Un tādiem nav nekādas teikšanas, to balss ir tukša skaņa, kas neatbild ne uz ko. Tieši tāpēc tādi piedalās "vēlēšanās" - un to pašu arī saņem atpakaļ.
17.5.14 14:11 - Ārprāts ir norma
Satversmi ievada komiski vārdi: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi".Kas ir "Latvija"?
Kas ir "Latvijas tauta"?
Ko nozīmē "savā" un "brīvi vēlētā"?
Kas ir "Satversmes sapulce"?
Ko nozīmē "nolēmusi"? Kas ir "nolēmusi"?
Ko nozīmē "sev"? Kam?
Kas ir "valsts"? Kur to var dabūt redzēt?
Kas ir "Satversme"?
Tikpat labi Šializū rabamba pundubi lada jada rū kuk jūlūk Baparad, un tagad visiem jāšņauc amfiks vai arī jāsēž cietumā - paši to brīvi izvēlējāties!
"Valsts" ir reliģiska domāšanas kļūda.
"Satversme" ir beznozīmīgs, loģiski tukšs un krāpniecisks dokuments.
Nevienam ne pret kādu "valsti" nemaz nevar būt "pienākuma". "Valsts" ir reliģiska ideja bez seguma. Politiķi, birokrāti, policisti un citi garīgi slimi sektanti "valsts" eksistenci pierāda tikpat lielā mērā kā bīskapi, kardināli, kora zēni un vakarēdieni - "Dieva" eksistenci.
Lielus melus neredz. Reizēm - gadu tūkstošiem. Kad tik daudzi ir, burtiski, pilnīgi stulbi (neredzīgi), protams, ka gudrākajiem no nejūtīgajiem tie ir tikai lopi. Lopi ar tiesībām reizi 4 gados apliecināt savu lopisko verga stulbumu. Nu - bet jāmet taču tajā ziedojumu kastītē, citādi piekaus un iespundēs būrī! Sakiet - kā tieši tas (vai jebkas cits) pierāda "valsts" un "tās" pārstāvju tiesības uzbrukt svešiem cilvēkiem?
9.5.14 09:30 - Par bulšitu
Šī būtu pilnīgi cita pasaule, ja valsts nosaukuma vai vārda "valsts" vietā tiktu saukti tikai konkrēti cilvēki. "Par mums rūpējas" nevis "valsts", bet gan konkrēti sētnieki, konkrēti būvnieki, konkrēti ārsti, konkrēti skolotāji; nevis Krievija uzbrūk Ukrainai, bet gan konkrēti džeki ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem slepkavo un biedē citus konkrētus džekus, jo viņus tik dziļi aizkustinājis Vladimira Putina un viņa draugu koŗa pantiņš un piespiedu verdzības/parāda zīme "rublis". Mums jāmīl nevis "valsts", bet gan konkrētie politiķi, kuri apgalvo, ka šo "valsti" pārstāv - kaut arī neviens šo brīnumaino zvēru "valsts" nekad nav redzējis. Valsts nepastāv - tā ir jebkuram dievam līdzīga fikcija, kuru izgudrojuši tās priesteri. Lietojot vārdu "valsts" kā kaut ko pastāvošu apzīmējošu, ļaudis ir ne mazāk aizspriedumaini, kā paužot ticību "Dievam","grēkam", "ellei", "paradīzei", "Jēzum", "svētītajam ūdenim" etc.Valsts ir ideja, kuras vārdā aptīrīt tos, kuri nesaprot, ka tā ir tikai fikcija, tikai noziedznieku atruna, milzīgs lohotrons, kurš spēj darboties tikai tāpēc, ka nevienam nepietiek dūšas pateikt, ka "karalis ir pliks" jeb - "valsts nav", "valsts neeksistē", "valsts ir fikcija, kura nodara reālu kaitējumu miljardiem cilvēku".
Nākamreiz, kad teiksi "valsts", aizvieto - vismaz pacenties - ar kaut ko eksistējošu, konkrētu, īstu! Lieto uzvārdus, adreses, konkrētus dokumentus, konkrētus propagandas saukļus, nepieņemot, ka eksistē tāda "valsts", kurai ir kaut kādas īpašības, ieskaitot gribu, vilšanos, cerību, bailes utt. Valsts neeksistē. Gluži kā gadījumā ar Dievu - ja es publiski nokliegšos, ka Dieva nav, nekāds zibens mani nesaspers, pat ja lūgšu to kā pierādījuma daļu (reāli pārbaudīta vērtība) - sapsihosies tikai priesteri, kuru nauda un vara ir uz spēles (nu, un naivi, apmāti ticīgie, kuri visuresošajam, neredzamajam spēkam katrā situācijā grib pierādīt savu lojalitāti - ka tikai Ziemassvētkos neatnes žagarus!). Tieši tāpat ar valsti - kaitējumu man centīsies nodarīt priesteru birokrātija.
Valstij pašai ir pilnīgi vienalga, ko es daru, jo valsts nav - tā man nekad neuzbruks, nenāks naktī pie durvīm spokoties un nesūtīs neķītras īsziņas - valstij nav roku, kāju, ķermeņa, smadzeņu, draugu, atmiņu, muguras sāpju, ģimenes. Valsts neeksistē. "Valsts" ir konkrētu cilvēku izdomāts un uzturēts "dievs" - kategorija, kura ir tukša pati par sevi, jo balstās realitātei nepiemītošu īpašību apelācijās. Neviens nevienam nevar atdot savu personīgo lemtspēju (protams, ja runājam par racionāliem cilvēkiem, nevis terorismu, "valsts" sargu centrālo instrumentu) - un ar to viss ir pateikts: "vara"/"valsts" ir ļauns un pretīgs princips, kuru attaisno melīgie, realitātei nepiemērojamie "visi visiem" viltus argumenti, kuri kalpo tikai dažiem atsevišķiem indivīdiem. Bet katrs, kurš tic "valstij", ir ne vien apmuļķots, bet sistemātiski un bezkaunīgi pazemots - visbiežāk līdz pakāpei, kurā cilvēks vairs nespēj pārvarēt savu pazemojumu un pacelties pāri meliem, kurus sauc par "valsti". Cik dziļi ir iespējams sakropļot un paverdzināt tevi?
Powered by Sviesta Ciba