30.11.16 20:14 - Sola Fide
Masu mediju breinvaššš pamatīgi šķobījis manu pasaules redzējumu. Gan jau arī – jūsējo. Par laimi, šo to vēl var koriģēt ar faktiem.Kastrē
Ja nu kādu interesē pasaule, kurā viņš dzīvo.
÷
±
22.10.16 11:44 - 1
Pieņēmums, ka atoms ir mazākā iespējamā vienība, droši vien radās reizē ar guļamistabu. Var sadalīt telpu, var sadalīt kopienu, visu ko var sadalīt, bet tādēļ daļa nekļūst viens vesels.Laikam grūti baltā halātā - vai melnā vai kamuflāžas uzvalkā - pieņemt, ka atoms ir lielākā iespējamā vienība.
26.1.16 10:47 - atšaubiski
Ja var uzturēt viltus kārtību, lai uzturētu patiesu ļaunumu,vai nevar uzturēt patiesu kārtību, uzturot viltus ļaunumu?
Mūs ar neapturamu dzelzs dūri pārvalda visbezgodīgākie no zagļiem un slepkavām, uzturot mītu, ka tas ir labi/izdevīgi/veselīgi,
kamēr iespējams dzīvot brīvī, bez viltus un spaidiem, kopīgi atceroties, kādi sūdi sākas, ja nodibina vardarbības režīmu.
Varbūt tādēļ mums sūtīti šie tumšie laiki, lai cilvēki pēc tūkstoš gadiem atskatītos šausmās un novērtētu to, ka viņu sadzīvē cilvēka gods un cieņa ir dārgāki par vardarbības maldīgo visvarenības sapni.
23.1.16 14:58 - Īsta mīlestība
Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.
19.1.16 15:50 - Kad labākie kalpo ļaunākajam
Tie, kas noliedz "Sazvērestību" un pakļaujas labo nodomu "Nejaušas Sakritības teorijām", vispār nezina, kur to bruģi ražo un uz kurieni klāj. Nosauciet vienu varmācības režīmu, kuru savām rokām cēluši ļaunsmējīgi purni! Visus cietumus ap sevi uzcēluši labsirdīgie un čaklie - cik daudzi no viņiem saprot arhitektūru un pasūtītāja nodomus? Uzliec pie stroikas uzrakstu "Gott mit uns", un tālāk jau Jedem das Seine!
15.11.15 22:48 - Būs vēl
Lūk, pamazām sāk rasties pierādījumi tipiskajam valsts specdienestu veikumam:exhibit #1
un te
P. S.
Un kur mēs esam dzirdējuši šo?
P. P. S.
Un žurnālisti arī par to, izskatās, zināja pirms policistiem un tiem, kas izspiego visu kontinentu, lai novērstu pat daudz mazākas nepatikšanas.
4.11.15 21:43 - and everybody knows
Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.
"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.
23.10.15 15:45 - "mīlestība"
Varbūt par aizliegumu bērniem runāt patiesību (par to, kā tie jūtas, par to, kā viņus mājās/skolā pazemo, par to, ka pieaugušie īstenībā ir pretīgi liekuļi) traumējošāks ir aizliegums melot. Tādas pretrunas priekšā jaunajam cilvēkam jāatsakās vai nu no ticības savam saprātam vai arī no ticības sirdsapziņai. Vai nu tu esi pelnījis saņemt ļaunumu - vai to raidīt citu virzienā. Bet ļaunākais, kas varētu atgadīties, ir mīlestība, patiesība, skaistums, jo tie atmasko bailes, melus un kroplību. Varas dinamika sabruktu, un visa bērnu taisīšana kļūtu bezjēdzīga. Radīt bērnu atmaksājas tad, kad neviens cits taviem meliem vairs netic.11.9.15 10:11 - Rainim 150
Neaizmirsīsim pateikties par jauno terora pasauli tiem, kas organizēja, un tiem, kas joprojām turpina balsot un atbalstīt!
Powered by Sviesta Ciba