÷

±

8.9.17 21:07

Fluently Latvian.

22.10.16 11:44 - 1

Pieņēmums, ka atoms ir mazākā iespējamā vienība, droši vien radās reizē ar guļamistabu. Var sadalīt telpu, var sadalīt kopienu, visu ko var sadalīt, bet tādēļ daļa nekļūst viens vesels.
Laikam grūti baltā halātā - vai melnā vai kamuflāžas uzvalkā - pieņemt, ka atoms ir lielākā iespējamā vienība.

4.11.15 21:43 - and everybody knows

Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.
Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.


"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.

23.3.15 18:09 - Demokrātija

"Democracy creates violence and destruction. Democracy teaches people that it is proper to inflict your will by force upon others. Indeed, it teaches people that they are entitled to take anything from their neighbors by force.
[..]
Many wish to control behavior in the name of religion, environment, economics, decency and safety. Democracy teaches that these things have more value than human beings. Evil always teaches that achieving specific behaviors from people is more important than the people themselves. Evil would have you believe that righteousness is found in propriety, instead of in you.
[..]
The height of democracy is the chaos of men stealing from men, destroying each other's liberty at will, and crushing the human spirit simply because they can. The height of democracy is an inability to think, to speak or to act for fear of law. This is not anarchy, this is tyranny. Tyranny is always disguised as culture and law."

--Jeremy Locke, "The End of All Evil"

23.1.15 00:24

Nudien, bērni tiek ekspluatēti un apspiesti vairāk nekā jebkura cita sabiedrības grupa. Ļoti gudri no sociālās bezapziņas stratēģiskās perspektīvas.

22.1.15 15:11 - spoku valdība

Gluži kā "valsts" "likumu" gadījumā, verdzību lielā mērā uztur nevis tas, kas tiek pateikts, bet gan tas, kas tiek noklusēts/implicēts.
Tāpat kā "pilsoņi ievēl savus pārstāvjus" nozīmē to, ka lai tur vai kas - daži savā īpašumā iegūs visus citus, tā savu sabiedrisko [ne]kārtību uztur tādi matriarchālie imperatīvi kā "sievietēm nesit" un "puikas neraud". Es nesaku, ka sist vai raudāt būtu labi, nepārprotiet, kur nu vēl - sist kādu konkrētu dzimumu vai aizliegt tam justies, bet šā tipa tradīcijas dara tieši to, tādējādi iznīcinot iespēju būt reizē integrētam tautas dzīvesziņā un laimīgam/veselīgam.

Un pēc tam varat sarullēt tūtiņā un iebāzt atverē visu to Daiņu Skapja saturu, kurš uztur mītus par "māmuliņām" un "bāleliņiem", jo, kā izrādās, cilvēkam piemīt arī patiesības izjūta un racionālais prāts, kurus iznīcināt ir pirmais "varas" mīta ieviesēju uzdevums. Sou, labi, ka nav jādzimst vēlreiz. Ar vienu to melu indoktrināciju jau pietiek.

2.1.15 19:44 - the powerless powertrip

Ja nemaldos, par "toleranci" sauc to pretīgo piespiedu kopbūšanu, ko tik daudzi - sevišķi nelaimīgi apprecējušies+apbērnojušies cilvēki - sauc par "mīlestību".

P. S.
Nē, tomēr tā "mīlestība" ir tolerance ar vienpusējām vardarbības tiesībām. Tātad, tajā kultūrā, kurā tiku uzaudzināts, MĪLESTĪBA=VARA.

postskripti )

20.12.14 13:37 - the underclass

Puikas neraud. Vīrieši nejūt. Viņi močī, līdz nomočī viņus vai viņi nomočī sevi paši. Tādus vīriešus vēlas Baltijas sievietes - vēlas, rada un ienīst.
Pašnāvību skaita ziņā pirmo vietu pasaulē pārliecinoši ieņem Baltijas valstis
Latvijā vīrieši pašnāvības izdara aptuveni piecas reizes biežāk nekā sievietes

Bļe, brīnums, brīnums...

P. S.
Kjūt: "Vīrieši pabeigtas pašnāvības izdara 7 reizes biežāk nekā sievietes. Sievietes savukārt 4 reizes biežāk nekā vīrieši izdara pašnāvību mēģinājumus." Tātad vīrieši ir 28x attapīgāki. T.i. uz katriem 28 vīriešiem, kuri prot pieskrūvēt plauktiņu, ir viena sieviete, kura drosmīgi ieskrūvē spuldzīti.
Jeb - sievietes ~30x biežāk "jūtas slikti", kamēr veči reāli jūtas 7x sūdīgāk, bļe, tikai par to nedrīkst runāt. Netaisīs tak histēriju, vai ne.

17.9.14 23:27 - Necilvēcības mierinājums

There are times when authority must revert to violence in order to maintain obedience.
There will always be a small minority who refuse to obey the tenets of cultural law. Because of this, authorities employ a constant stream of violence known as law enforcement, or police. These are not police in the defense of liberty, but police in the defense of authority. Cultures always teach that liberty and authority are one and the same; but the design of police is to wield the weapons of violence in the preservation of authority, not to defend liberty.
Authority must also employ violence when cultures break down. Throughout history, people have slowly and steadily learned more and more about their own worth, and hence demanded more and more freedom. Different cultures have fallen as people realized that culture is a lie.
When cultures begin to break down, it is because people are learning about their value. Such cultures and the authorities they protect are doomed. Never once in history has a culture in decline been redeemed. When authorities see that their culture is being dismantled, and obedience is no longer theirs to enjoy, they return to violence. These returns to violence are historically extremely brutal. The violent enforcement of law is a sign of coming liberty.

@

17.9.14 22:40 - vergu prāti

Culture and Objectivity

Since culture is not objective, it must be subjective, at least to some degree.

To the degree that culture is subjective, it cannot make reference to any objective facts or realities. For instance, if I say, “I like vanilla ice cream,” I am expressing a subjective preference – quite distinct from saying, “Objectively, vanilla is the best flavour of ice cream.”

Furthermore, if I say not only that vanilla ice cream is the best flavour objectively, but also that it is immoral to prefer any other flavour, and moral to prefer vanilla, then clearly I am going far beyond the bounds of rationality.

Not only am I claiming that vanilla is objectively “best,” but also that it is the only moral ideal, and that any preference for any other flavour is immoral.

The elevation of a subjective preference to an objective ideal – especially when it involves ethics – is simply called bigotry.

Thus culture, by elevating subjective preferences for local customs to objective – and often moral – ideals, is merely a species of petty, self-righteous, pompous, false, prejudicial and ugly bigotry.

Culture is the most dangerous lie in the world, because false moral ideals are always required for the execution of evil.

Now, what is moral must be enforced – thus by turning subjective preferences into “objective morality,” culture opens wide the hellish gates of violent control.

In other words, by turning violence into virtue, culture not only excuses violence – culture creates violence.

What Slaves Really Fear

Culture can thus be accurately viewed as a set of moral mythologies that are used to create, justify and extend violence against the majority of individuals.

What is it, then, that prevents us from shrugging off these choking and enslaving falsehoods?

In other words, who are you most afraid of?

If you start to speak the truth about culture, mythology, exploitation and violence, whose response frightens you the most?

If you openly speak about the simple reality that the state is violence, are you afraid that black-suited SWAT teams will burst through your windows and drag you off to Guantanamo Bay?

If you say that religious superstition is an exploitive lie, that the New York attacks were an unjust retaliation to far more unjust American attacks upon Muslims, that soldiers are merely men paid to kill others, like any hit-men – whose response do you fear the most?

There is a reason that we do not say these things.

There is a reason that we smile and nod and wave our flags and cheer our leaders and refuse to speak the simple truths that would inevitably set us free.

That reason is not that we are afraid of our leaders, or their thugs, or their jails, or their tortures.

The reason that we bite our tongues is that we are afraid of each other.

Why We Are Talking About Culture…

The reason that we are talking about culture and statism and religion – rather than only your personal relationships – is this:

The moment that you begin to speak the truth – a prerequisite for any form of intimacy – you will be attacked by your fellow slaves.

The question, then, since no one likes to be attacked, is: why bother speaking the truth at all?

Well, we speak the truth because we want the future to be different from the present – our own personal future, in terms of having honor, honesty and integrity in our personal relationships – and the future of the world, which yearns and deserves to be free.

If you truly take on the concepts in this book – if you speak openly and honestly about the truth – you will be endlessly attacked, your life will become very difficult in countless ways, and very few of your existing relationships – if any – will survive your new honesty.

Now, I could tell you that somewhere beyond the darkness that you will be cast into, lies a golden land of beauty, intimacy, love, laughter and true and deep friendship.

However, I cannot tell you that.

I cannot tell you that, because I cannot guarantee that.

You may be for various reasons stuck in a small town full of patriotic bigots and religious cultists.

You may be 15 years old, and remain dependent upon your parents for years to come.

You may be old, and dependent upon your children.

You may be the only sane rationalist in an Islamic village.

You may find that, if the truth destroys your marriage – or rather reveals its prior destruction – that you may never get married again, or have a satisfying romantic relationship.

You may find that, when you speak the truth to your adult children, they won’t want to have anything to do with you anymore.

I want to be clear about the dangers that always follow honesty.

We are not enslaved because we are cowards.

We are enslaved because we are objectively in danger.

We should take some relief in the enormous difficulties faced by those who speak the truth – because, if speaking the truth were easy, the state of the world, its bottomless and exploitive lies, would make absolutely no sense at all.

No, speaking the truth is incredibly difficult, and very dangerous – and not because of prisons, and not because of our masters, but because of the endless attacks from our fellow slaves.

When you sit around your family table at Christmas or Thanksgiving, it is worth taking a moment to let this basic reality seep into your very bones.

When you look at the ruddy, smiling faces around the table, it is essential to truly and finally understand that, in reality, these people are your masters.

It is not the whips of our owners that keep us down, but the frowns and snarls of our fellow slaves.

It is not the jails of our masters that keep us huddled and frozen in fear, but the disapproval of our fellow slaves.

The “state” is not in Washington, or Rome, or Madrid, or Ottawa, or Baghdad.

The “state” is not the guns of the police, the truncheons of the prison guards, the huts of the gulags, the cells of the prisons, the grenades of the troops, or the jostling darkness of the paddy wagons.

These are merely the effects, not the cause.

The “state” is not far away from you.

It is not distant.

It is not political.

It is not economic.

It is not military.

The “state” is your fellow slaves.

@
Tags: , , , , ,

13.9.14 01:48

10.9.14 12:53 - Just do it!

Gan jau arī siltajās zemēs, kur bērni šuj kedas, mammas viņiem saka: "Tu te daudz nedirsies - Ameiropiešu bērniem vispār nav iespējas uzturēt sevi un savu ģimeni!"

Katrā gadījumā, stipras, tradicionālas kultūras pirmais noteikums ir panākt, ka visi jūtas sūdīgi par sevi - un, jo vairāk cenšas, jo sūdīgāk jūtas.
Tas, savukārt, saka kaut ko par tiem deģenerātiem, kuri domā, ka dzīves piepildījums ir apņirgt pēc iespējas visu, kas kādam varētu būt svarīgs.

14.8.14 11:23 - Topsy Turvy World

Terminu "anarhisms" un "anarhija" sliktās slavas avots kļūst skaidrs, saprotot, ka psihopāti/sociopāti jeb ar "varas" iegūšanu apsēsti cilvēki bez sirdsapziņas (t.i., ļauni cilvēki) pastāvīgi [patoloģiski] melo un sagroza patiesību (kultivējot "kultūru"), un kā melus šausmina patiesība, tā "varas" mīta kopēja jeb "valdnieka" ("archon") lielākais bieds ir brīvība un tie, kuri aizstāv brīvību (dzīvi bez apspiešanas/"varas"/"valdniekiem"), jeb "anarhisti" ("an"+"archon"). Tādēļ cilvēki, kuri atbalsta ļaunumu (ticību "varai" cilvēku attiecībās), apmelo labo (brīvību) un burtiski sauc labu par ļaunu, bet ļaunu - par labu. Un, tā kā ļaunums vedina cilvēku manipulēt ar citiem, tad ļaunie cilvēki savos maldos cenšas vest arī citus un izveido pieradinātību, automātiku, robotiku, kuru sauc par "kultūru", kuru piesātina ar absurdo nojēgumu, ka "anarhija" (brīvība) ir ļaunums, kaut arī tā ir labā priekšnoteikums (kā tas darbojas visā dabā, šķietami - izņemot cilvēci), bet "varas" režīms (reliģiski organizēta ticība šauras grupas tiesībām uzspiest "kārtību") izriet no ļaunuma un to vairo.

Kā vaimanājis kāds sens biedrs:
"Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!"

8.8.14 23:16 - Kam man bija jābūt?

"Kā tu vari zināt, uz kurieni ej, ja nezini, no kurienes nāc?" visbiežāk nozīmē "ja tu neturpināsi priekšteču melus, tie no kauna ielīdīs zemē".
Kultūra un tajā balstīta identitāte ir nevis izaugsmes pamats, bet gan tās radikāls aizliegums.

8.8.14 00:08 - Vergu identitāte

Kultūra ir prāta cietums. Kultūra, kurā svarīgs ir "jaunākais", ir cietums bez atmiņas par brīvību.
Powered by Sviesta Ciba