Sviesta Ciba |

Iksirugumta (

po) rakstīja,
@ 2014-12-20 13:37:00

Entry tags:

emo, kultūra, pašnāvība, sievietes, vīrieši

the underclass
Puikas neraud. Vīrieši nejūt. Viņi močī, līdz nomočī viņus vai viņi nomočī sevi paši. Tādus vīriešus vēlas Baltijas sievietes - vēlas, rada un ienīst.
Pašnāvību skaita ziņā pirmo vietu pasaulē pārliecinoši ieņem Baltijas valstis
Latvijā vīrieši pašnāvības izdara aptuveni piecas reizes biežāk nekā sievietes

Bļe, brīnums, brīnums...

P. S.
Kjūt: "Vīrieši pabeigtas pašnāvības izdara 7 reizes biežāk nekā sievietes. Sievietes savukārt 4 reizes biežāk nekā vīrieši izdara pašnāvību mēģinājumus." Tātad vīrieši ir 28x attapīgāki. T.i. uz katriem 28 vīriešiem, kuri prot pieskrūvēt plauktiņu, ir viena sieviete, kura drosmīgi ieskrūvē spuldzīti.
Jeb - sievietes ~30x biežāk "jūtas slikti", kamēr veči reāli jūtas 7x sūdīgāk, bļe, tikai par to nedrīkst runāt. Netaisīs tak histēriju, vai ne.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	po 2014-12-20 14:18 (saite)
	depresija, jes, jes (Atbildēt uz šo)

(Anonīms)
2014-12-20 18:41 (saite)

Man šķiet, ka sievietes vienkārši ir emocionāli apjukušākas nekā vīrieši, tapēc bieži vien nenoved to lietu līdz galam, bet vīrietis ir pārliecināts par saviem lēmumiem.
Sistēma arī tiek veidota tā, lai palīdzētu cilvēkam justies vientuļi. Atsvešina mūs viena no otra. Ieliek fabrikā pie konveijera vai pirkt lielveikalā lietas, kas padarīs laimīgus. Ieskalo, ka jāņem kredītiņus, pie kuriem pēcāk esi piekalts kā pie svaru bumbas un stāsta, ka tā ir jādzīvo.
Apstākļi ir briesmīgi. Cilvēkam ir vajadzīgs pavisam kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

po
2014-12-20 20:53 (saite)

Par to emocionālo apjukumu, manuprāt, tāds viltīgs moments, ka džekiem patiešām tās emocijas izskauž jau no bērnības - meitenes drīkst justies. Un, ja tās visas jūtas, kuras nedrīkst apzināties, izjust vai izpaust, sapūžņo, tad tas izmisums ļoti drīz šķērso pilnīgas bezcerības un bezpalīdzības robežu (vnk nav tie nabaga cilvēki tik emocionāli fleksibli, lai tiktu cauri - kaut vai ar kkādiem tur "palīgā saucieniem" vai demonstratīviem pašenes mēģinājumiem). Bļe, būt džekam mūsu kultūrā emocionāli, imho, ir nesalīdzināmi smagāk tieši tāpēc, ka vairumā gadījumu tu esi tiešām mērķtiecīgi emocionāli izkropļots (ne vien ierobežots/iespiests sistēmā).
Reāli nopietna tēma. Sievietes šito, cik esmu novērojis, neapzinās un nesaprot. Viņas nepiefiksē to, ka zēnu audzināšanā milzīgs uzsvars tiek likts uz to, ka "zēni neraud" un "ko tu bimbā kā tāds skuķis" un tml. Tur tas seksisms jau tiek iedragāts kā ar cirvi, sašķaidot spēju rast universāli vienojošos, cilvēciskos aspektus ar citiem vispār, par dzimumatšķirībām pat nerunājot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2014-12-20 23:17 (saite)

Nē, nu puikas tiek audzināti savādāk- tas ir fakts, protams. Kādreiz tā audzināšana bija vēl skarbāka. Sevišķi kkādos alu laikos vai kara laikā, kad katram vīrietim vajadzēja mācēt karot un aizsargāt ciemu, piemēram. Par pazemošanu es neizteikšos, tas vispār ir vispretīgākais veids kā bērnam kaut ko ''iemācīt'' un tikai traumē. Bet ja tēvs, piemēram, audzina dēlu par vīrieti, rādot piemēru, bez pazemošanas, tad tā nav obligāti slikta lieta. Man patīk tāds ģimenes modelis kur sieva ogas vāc kamēr vīrs iet pēc medījuma vai aizsargā ciemu no iebrucējiem :) Tas ir piemērs- mūsdienās tie būtu citi darbi. Nu lūk, un ja tev jābūt ģimenes apgādniekam, mūrim, tad automātiski tu savas emocijas vairāk apspiedīsi, lai citiem iedvestu drošības izjūtu.
Un svarīgākais jau ir tas, kas notiek ģimenē, cik ļoti visi viens otru saprot un uzklausa. Ja tur viss ir kārtībā, tad es nedomāju, ka vīrietim būtu tik grūti pildīt savu lomu. Protams, viņam ir lielāka atbildība, bet tāds nu ir tas cilvēka ģimenes modelis, lai gan tagad jau palēnām tiek nopludinātas tās dzimuma lomas/atšķirības un pēc 100 gadiem, iespējams, vairs nebūs dzimumu/atšķirību uz ko arī iet genderisms...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Anonīms)
2014-12-20 23:21 (saite)

Es nedomāju, ka pie tik lielā vīriešu pašnāvību skaita ir vainojams, tas, ka vīrietis tiek audzināts kā vīrietis, ja pareizi sapratu ko biji domājis. Pazemošana varētu būt cēlonis dažos gadījumos, bet tas neizskaidro pašnāvību skaita kāpumu pēdējos gados, jo vīrietis ir bijis vīrietis no laika gala. Man šķiet, ka tas ir kaut kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2014-12-20 23:47 (saite)
	Paga, izklausās dīvaini, es nebiju domājusi tā, ka tas, ka vīrietis tiek audzināts par vīrieti ir pazemošana :D Labi, viss. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2014-12-21 11:48 (saite)

Jā, pavilki deķi uz savu pusi. Es nerunāju par "audzināt kā vīrieti", lai ko tas arī nozīmētu. Es runāju par to, ka vienai sabiedrības daļai aizliedz just un justies - mīlēt, cienīt sevi un citus, priecāties par dzīvi. Tā tas notiek, un tas ir drausmīgi. Domāju, ka arī vīrieši ir pelnījuši (so to speak) būt vismaz cilvēki, bet diemžēl stereotipi to liedz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2014-12-21 21:04 (saite)
	Labi. Kā aizliedz justies, mīlēt, cienīt sevi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2014-12-22 02:47 (saite)

Pazemo un ņirgājas par jūtu izpausmēm vecumā, kad tās lietas būtu jāmācās. Iekšējais fīdbeks tiek aizstāts ar varas tēlu atzinību. Skolotāja smaida - tu esi okei. Skolotāja dusmojas - tu esi sūds neatkarīgi no visa. Praktiski viss emocionālais spektrs tiek reducēts uz "nulle" un "-100%", t.i., tu vai nu izpildi ideālās normas, atbilsti standartiem, vai arī esi kroplis, kļūda. Vietas kaut kādām tur emocijām vai jūtām vnk nav. To, protams, no dara visiem, bet kultūra šajā ziņā meitenēm/sievietēm dod atlaides, ļaujot justies vismaz kaut kā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2014-12-22 04:19 (saite)

Varbūt esmu augusi dizgan neseksistiskā vidē, nezinu, bet skolā, piemēram, gan uz zēniem gan meitenēm atteicās tie paši noteikumi. Par to kādi viņi bija un cik pareizi, nepareizi- tur var daudz runāt. Visi bijām vienlīdz ierobežoti.
Bet par to kādas atlaides dod meitenēm, es neiebraucu- meitenēm ļauts izraudāties? Jā, ir daļa sabiedrības, kas uzskata, ka puikas/vīrieši neraud un viņi par to smejās, tie arī parasti ir tie paši kas skolā smejās par kādu nabadzīgāku vai lēnīgāku bērnu un tādi ir ļauni riebekļi un viņiem vieta elles ķēķī pie visiem pārējiem deģenerātiem. Bet tā nav visas sabiedrības nostāja. Paldies dievam kopistiskā sabiedrības daļa vēl uzskata, ka smiešanās par to, ka kāds raud, ir nosodoša, tāpat kā izvarošanas un sišanas.
Tu ļoti gribi novilkt līniju-, ka par vīriešu raudāšanu vairāk smejās, iespējams, ka procentuāli vairāk, jā, neesmu skatījusies statistiku, bet arī par meitenēm bieži smejās, kad tās raud. Pate esmu redzējusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	canjpru 2014-12-20 19:14 (saite)
	manupraat, divi galvenie ceelonji ir - peeckarsh. mammiites savus deelus audzina vienatnee un tik ljoti paarlieku par deeliem ruupeejaas, ka izaug ~~mljemljeki~~ traumas. populaaraakais eroors - neiemaaca jau ziidainja vecumaa beernam pasham nomierinaaties, liidz ar to arii pieaudzis cilveeks iisti nekontrolee savas emociibas. - stulba nodzershanaas. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2014-12-20 20:29 (saite)
	Un vēlāk vēl kāds palīdzēja iznīcināt ģimeni https://www.youtube.com/watch?v=KEYVNIm_wp8 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2014-12-20 21:05 (saite)
	+ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

po
2014-12-20 20:56 (saite)

skat. manu komentu kapeiku augstāk!

Kopumā tās kropļošanas ir ārkārtīgi daudz. Pirmsskolas vecums ir ārkārtīgi svarīgs, tādēļ milzīgu lomu spēlē arī bērnudārzs (kur vismaz manā laikā laida no vecuma, kad tu pat valodu vēl nerubī - bet tevi jau dauza), un, protams, skola, kura visas bērnības traumas nostiprina un ieliek tajā rūpnīcas/armijas konstekstā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	canjpru 2014-12-20 21:13 (saite)
	kropljoshanaas ir arii banu likshana, btw. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2014-12-21 12:08 (saite)
	ne tad, ja tiek banots kropļojošs kroplis, kurš tāds ir un grib būt. nafig ielaist savā dzīvē parazītus? bans un basta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	canjpru 2014-12-21 14:02 (saite)
	nu, re, teicu taču, ka paprasts fošits esi. ;/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2014-12-21 14:22 (saite)
	Vienalga, kas pa tavam esmu, jo tu, manuprāt, esi muļķis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

217
2014-12-21 08:35 (saite)

Man šķiet, ka arī uz sievietēm tiek izdarīts zināms spiediens: "nejušanās" virzienā. Tā ka es, piemēram, ik pa laikam personīgi sajūtos neadekvāta, jo manī ir miljons emocijas. Un ir iedzīta neapzināta sajūta, ka "pareizais veids, kā, piemēram, pieņemt lēmumus, ir racionāli un balstoties loģiskajā domāšanā", ka nedrīkst darīt lietas, vadoties pēc emocionālajiem impulsiem, jo tad tu esi psiha un neprognozējama sieviete...
Nezinu, kā ir žodziņa otrā pusē, kur "puikas neraud", bet, lasot, ko raksti, šķiet, ka visā sabiedrībā ir izveidojusies tendence apspiest iracionālo, emocionālo cilvēka pusi, jo droši vien tad (korelatīvi ne kauzāli) rodas visādas neirozes un tad ir gan vieglāk no tā taisīt palīdzības biznesiņus, gan arī vieglāk kontrolēt cilvēku, kam ir emocionālas nebūšanas, ar ko būt aizņemtam, tā vietā lai to enerğiju, kas tiek lietota traumu likvidācijai, ieguldītu sevī vai lietās, kas interesē, ar +zīmi, nevis tikai izlīdzinātos līdz 0 līmenim no -zīmes.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	po 2014-12-21 12:05 (saite)
	Mhm, tā ir milzīga, vampīriska sistēma, kura, bez šaubām, pakļauj praktiski visus neatkarīgi no dzimuma. (Un tomēr tie veči pakaras dafiga biežāk, kas to vampīrisma korelāciju ar ciešanām, manuprāt, apstiprina). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: