Man šķiet, ka arī uz sievietēm tiek izdarīts zināms spiediens: "nejušanās" virzienā. Tā ka es, piemēram, ik pa laikam personīgi sajūtos neadekvāta, jo manī ir miljons emocijas. Un ir iedzīta neapzināta sajūta, ka "pareizais veids, kā, piemēram, pieņemt lēmumus, ir racionāli un balstoties loģiskajā domāšanā", ka nedrīkst darīt lietas, vadoties pēc emocionālajiem impulsiem, jo tad tu esi psiha un neprognozējama sieviete...
Nezinu, kā ir žodziņa otrā pusē, kur "puikas neraud", bet, lasot, ko raksti, šķiet, ka visā sabiedrībā ir izveidojusies tendence apspiest iracionālo, emocionālo cilvēka pusi, jo droši vien tad (korelatīvi ne kauzāli) rodas visādas neirozes un tad ir gan vieglāk no tā taisīt palīdzības biznesiņus, gan arī vieglāk kontrolēt cilvēku, kam ir emocionālas nebūšanas, ar ko būt aizņemtam, tā vietā lai to enerğiju, kas tiek lietota traumu likvidācijai, ieguldītu sevī vai lietās, kas interesē, ar +zīmi, nevis tikai izlīdzinātos līdz 0 līmenim no -zīmes.