÷

2.12.16 23:37 - Who took Johnny?

#pizzagate kontekstā iesaku noskatīties WHO TOOK JOHNNY

Johnny Gosh

Ar bērnu nolaupīšanu, tirdzniecību, izvarošanu un programmēšanu nodarbojas nevis kādi drūmi vientuļnieki, bet gan naudīgākie un varenākie pasaules un, tātad, arī Eiropas un Latvijas spēki.

Tie, kuri gribēs, atradīs vēl ļoti, ļoti daudz patiesības.
Lai kā saniknotu cilvēku stulbums, tas ir neizbēgams – šie fakti tiek ļoti rūpīgi slēpti un kontrolēti visaugstākajā līmenī. Tie, kas izlauzīsies cauri neziņas mūrim, atklās pavisam citu, daudz reālāku pasauli.

P. S.
NB! Neceriet aptvert visu vienā dienā ;)

• Saki

2.12.16 10:25 - BTW

PIzzaGate on voat.co

Kā par jebkuru tēmu, vairumam tā, protams, paliks miglaina, tāla sensācija vai bulšits bez satura. Taču šī ir viena no tām reizītēm, kad vismaz dažiem pavērsies iespēja mazliet labāk iepazīt šīs pasaules pamatus.

P. S.
Protams, ka pizzagate rīsērčā cirkulē daži aplami fakti, dabiski. Arī ap to darbojas cilvēki, kuri nezina neko par kaut vai tik tradicionālām un Rietumu popkultūru balstošām lietām kā MK-Ultra vai Monarch. Nekas, daži uzzinās.

• 1
• Saki

29.11.16 12:18 - not funny, really

know

( raped and killed )

• Saki

28.11.15 10:25 - Beidzot tas ir cauri

Es ceru, ka tā ir vakardienas ziņa. Tad beidzot varam atslābt:

• Saki

4.11.15 21:43 - and everybody knows

Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.
Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.


"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.

• Saki

11.9.15 11:09 - Pfff... conspiracy!!!

Kad vienreiz tie idioti folijas cepurēs, bļin, ieslēgs televizoru un nomierināsies, a? A!?

• 5
• Saki

21.8.15 12:40 - ekranēšanās

Labāk biš aties no ekrāna.

• Saki

24.7.15 12:36 - Frak jū

Nē, nu, man jau liekas, ka vajadzētu kādu jaunu nodokli. Jāpalīdz Tautai.

Citās ziņās, afigēnijs uzstādījums. Pirmkārt, pēc "valsts" idejas pilnīgi viss - gan daba, gan cilvēki, gan to īpašums jau "pieder" "valstij". T.i., tirliņi, kuriem izdodas citus pārliecināt, ka viņi ir "valsts", drīkst darīt jebko ar jebko - tikai tas jebkas vispirms jāformulē kā jauns "likums". Nav tādas lietas kā "privātīpašums" - pastāv tikai "valsts" "īpašums", kuru likumisko definīciju šaurības dēļ reizēm drīkst izmantot pat bez īpaši izsniegtām atļaujām (piemēram, guļamistabas aizkarus vai vilnas cimdus). Taču [individuālās] brīvības "valsts" uzstādījumā/reliģijā/ideoloģijā principā nav - brīvība un "valsts" viena otru loģiski izslēdz. Tāpēc runāt par "īpašumu" "valsts" kontekstā vispār ir absurdi. Šito tavu kompi pie pietiekamas gribēšanas drīkstētu paņemt "valsts" darbinieki - arī tavas apenes un RIMI akcijas sūdiņu kolekciju, un kaut vai tevi pašu (well, tavu ķermeni, enīvei).
Otrkārt, apskaužami elementāra burvestība - daži pārliecinājuši visus, ka šī visvarenības birokrātija kaut kādā veidā pārstāv savu antitēzi - cilvēku/brīvību. Un tad nu, vēlot labu "tautai", t.i., kaut kādiem "visiem", tiem tiek atņemts īpašums un atdots tiem politiķiem un baņķieriem, kuri, savukārt, šādā veidā "pārstāv tautas intereses". Tajā, kā tas apjājiens turas kopā, loģiku nav vērts meklēt. Vnk cilvēki, kuri domā, ka pieder saviem vecākiem, notic, ka pieder skolai vai "sabiedrībai", vai "valstij", t.i., ka kaut kur kāds zina, kāpēc konkrētais indivīds uzradies šajā visumā un kāds tieši ir viņa pienākums: piemēram, uzturēt birokrātiju, atbalstīt "politiķus" (tehniski adekvātāk tos būtu saukt par "šarlatāniem" vai kādā citā tikpat elegantā ārzemju vārdā, lai nesauktu uzreiz par blēžiem). Kolosāls triks - būtībā krietni traģiskāks par lielu daļu kanonizēto psihisko saslimšanu. Ja vēl šādas attiecības atklāti reducē uz vardarbību un "pārstāvjus" vienkārši sauc par "varmākām", bet viņu "likumus" aizstāj ar universālu principu, piemēram, "Valsts atļauja ir vienīgais likums" (kaut arī "valsti" pašu neviens nekad nav redzējis), tad var cerēt uz kaut cik adekvātu saskarsmi - tu man pa purnu, es tev savu iztiku. Bet tas spēks vienkārši pasludināt "tagad viss pieder man" - un tas top par "īstenību"! - ir kaut kas tāds, pret ko derētu izturēties krietni piesardzīgāk nekā pret Spaisu, automātiskajiem ieročiem, nolaupītām lidmašīnām vai kariesu septītajā zobā.

Fui, pilnīgi negribas par tādām lietām runāt.

P. S.
Jā, un, btw, līdz ar slānekļa gāzes ieguvi pastāv liela iespējamība tiešām zaudēt dzeramos gruntsūdeņus. Pagaidām mums pieraduma dēļ grūti saprast, kā tas būtu, ja mums vienkārši atņemtu ūdeni - vai gaisu, vai gaismu -, bet, kad kaut kādā Dobelē daudzbērnu ģimene uzies gaisā kopā ar savu pārgāzēto boileri vai cilvēki ielas tā vairāk, bariņos, sāks izmantot rāpošanai uz slimnīcu, tad varbūt gribēsies, lai kaut kā tomēr tas dzeramais ūdens nebūtu aizdāvināts visuma īpašniekiem.


P. P. S.

OK, apakaļ pie realitātes!

• Saki

2.10.14 14:11 - Ielu dzīve

Ārā jehovieši plecu pie pleca ar kkādiem nacīšu partijiešiem dala savu paradīzes propagandu.

• Saki

22.7.14 12:03 - nacisms, patriotisms un breinvašings

Muļķi varētu vnk sakoncentrēties un nosaukt sevi par anti-brīvībistiem. Kāpēc šķelt idiotus, vieniem iesmērējot sarkanbaltsarkano, bet otriem - oranžmello? Nobrendojiet vārdu "vergs" un spiediet uz pierēm!

Spēcīga valsts nevar tapt bez saliedētas tautas, kas apzinās savu vienotību un lepojas ar šīs vienotības cēloni. Ja kopīgais pamats sāk izplēnēt no tautas atmiņas, sāk zust arī iemesls būt kopā, un strādāt plecu pie pleca kopējam labumam.

Tādēļ valsts vadībai nav svarīgāka uzdevuma par nācijas kolektīvās identitātes stiprināšanu, jo bez tās ekonomiskais uzplukums ir grūti iedomājams. Šī kopīgā lieta var būt gan nākotnes vīzija, gan kolektīvi sasniegumi pagātnē, jo kopīgas un diženas saknes iedvesmo un liek justies stipriem.

Valstīm brendings ir nepieciešams kā ēst – un tas ir burtiski, jo tieši brendings ir tas, kas valsti baro, uztur un satur kopā. Valsts vadītājiem svarīgi nemitīgi rūpēties par nācijas kopsaucēja atgādināšanu un uzturēšanu – svarīgi būvēt pieminekļus, organizēt svētkus, un interpretēt vēsturi, lai cilvēki varētu justies lepni par to, kādā diženā valstī tie dzīvo, un kādu cēlu mērķu un ideālu vārdā tie pūlas un maksā nodokļus.

Protams, propaganda nekur neder, jo nevienam nepatīk, ka ar viņu manipulē. Tādēļ 2005.gadā Krievijas valstij piederošās ziņu aģentūras žurnāliste “nejauši” iedomājās, ka 9.maija svētkiem nepieciešams kāds īpašs simbols. Piemēram, svētā Georga lentīte, kas maģiskā veidā sakausē kopā Krievijas impērijā 1769.g. radīto augstāko apbalvojumu sv.Georga ordeni ar PSRS diženumu, jo šis pats krāsu salikums rotā arī dažus Otrā pasaules kara ordeņus. Ar ziņu aģentūras palīdzību ziņas izplatās ātri, un jau 2008.gadā sv.Georga lentītes dalīja 30 valstīs, bet kā lēš paši organizatori, tad summāri pirmo sešu gadu laikā izdalīti vairāk kā 50 miljoni lentīšu visā pasaulē. Ne velti, jo Krievijā šīs kampaņas izdevumus sedz valsts, pašvaldības un lielie uzņēmumi. Piemēram, vienas pašas Sankt-Pēterburgas mērijas 2010.g. lentīšu budžets bija 88 tūkstoši latu.

Reklāmisti savu darbu padarījuši labi – galvenā doma formulēta trāpīgos sloganos katram pēc izvēles. Piemēram: “Vectēva uzvara – mana uzvara”, “Ja atceries, piesien!” “Es atceros, es lepojos!”, “Mēs – diženās uzvaras mantinieki!” un “Paldies vectēvam par uzvaru!”

Oranžo liesmu un melno dūmu simbolika ir pievilcīga, un filozofija skaidra – neaizmirst lielo uzvaru, un lepoties ar to. Saglabāt sentēvu mantojumu. Bet pāri visam, tā ir viltīga iespēja ikvienam spraust pie krūts vai siet pie auto antenas lentīti, ar kuras visām četrām pakāpēm savulaik greznojies pats ģenerālis-feldmaršals Kutuzovs, un kuru Otrā pasaules kara laikā varēja iegūt tikai par īpašiem sasniegumiem – sagūstot ienaidnieka oficieri, dodoties bīstamā izlūku gājienā, atgriežoties ierindā esot ievainotam. Faktiski, šī lentīte ikvienam piedāvā iespēju sajusties kā varonim.

Bet kolektīvā līmenī Georga lentīte vieno un stiprina – stiprina brendu par Krieviju gan kā Cariskās Krievijas, gan Padomju lielvaras diženuma mantinieci. Par Krieviju kā ģeržavu. Un ļauj ikvienam sajusties piederīgam tās varenībai un spēkam.

@

• 13
• Saki

2.6.14 13:42 - masveida kapitulācija

A tas nekas, ka "Maleficenta" latviski būtu "Ļaundare" (no male fakere, khoho)? Un vergi vnk jūsmo par elītistu [mind-control[led]] princesītes "skaisto" ļaunumu. Noteikti netrūks arī lopu, kas savus "kid"us vedīs mācīties, vēl ar savu darbu par to maksās, pie reizes piemetot tiem pašiem "valsts" un "varas" mītus uzturošajiem neliešiem "nodokļos".
Nevienam nav jābūt stulbam. Vnk uz sasodītu minūti izslēdziet no prāta to idiotisko "varu" - vai kā jūs to saucat! Tas ir tas, kas tos muļķus apbur un par tādiem arī notur.

• Saki

30.3.14 21:10 - lpp.

Vēsture ir interesanta (ps: vot, tik tupa es par to arī bliezīšu - neesmu un negribu būt akadēmiķis vai censties ar tādiem čupoties :sp). Tiesa, skolā par to nestāstīja no "Makjavelli perspektīvas", tāpēc tas jāatklāj pēc tam - ja izdodas. Enīvei, rakājoties pa šādiem tādiem dokumentiem, uzgāju, piemēram, šo (no Štatu mind-control programmām).



P. S.
Beginning in the 1950s the US Central Intelligence Agency began a research program code named Project MKULTRA. Experiments included administering LSD to CIA employees, military personnel, doctors, other government agents, prostitutes, mentally ill patients, and members of the general public in order to study their reactions, usually without the subject's knowledge. The project was revealed in the US congressional Rockefeller Commission report in 1975.
--wiki

Un, protams, skolā nestāstīja, kā darbojas cilvēku/varas pasaule, un daudzi joprojām vīpsnātu par ideju, ka sistēmu vada daži vīriņi vai ka valstis pārvalda savus lopiņus caur prāta kontroli (nevis to mistisko, beznozīmīgo "demokrātisko aparātu"). Par MK-ULTRA skolā arī nebija. Žēl, zinies..

P. P. S.
Sovjiet pouaa:



Un skaidrs, ka štati un putiņš joprojām ir the same game. Teātris ar to karu, jēziņ... A cilvēki iet nogalināt un mirt. So much bull...

P. P. P. S.
Ja uziešu tajos CIP doķos kko par Spaisu, pastāstīšu. 8-]

• Saki

25.3.14 11:47 - "Ugadai meloģiju!"

Atcerējos to Britnijas mind-control dziesmiņu, iečekoju lirikus. Video ilgāk par minūti nevarēju paciest, tāpēc nepoustošu.

[..]
All you people look at me like I'm a little girl.
Well did you ever think it be okay for me to step into this world.

Always saying little girl don't step into the club.
Well I'm just tryin' to find out why cause dancing's what I love.
[..]
What's practical is logical. What the hell, who cares?
All I know is I'm so happy when you're dancing there.

I'm a slave for you. I cannot hold it; I cannot control it.
I'm a slave for you. I won't deny it; I'm not trying to hide it.
[..]

( a tale told by an idiot, full of sound and fury, signifying nothing )

• Saki