÷

2.12.16 23:37 - Who took Johnny?

#pizzagate kontekstā iesaku noskatīties WHO TOOK JOHNNY

Johnny Gosh

Ar bērnu nolaupīšanu, tirdzniecību, izvarošanu un programmēšanu nodarbojas nevis kādi drūmi vientuļnieki, bet gan naudīgākie un varenākie pasaules un, tātad, arī Eiropas un Latvijas spēki.

Tie, kuri gribēs, atradīs vēl ļoti, ļoti daudz patiesības.
Lai kā saniknotu cilvēku stulbums, tas ir neizbēgams – šie fakti tiek ļoti rūpīgi slēpti un kontrolēti visaugstākajā līmenī. Tie, kas izlauzīsies cauri neziņas mūrim, atklās pavisam citu, daudz reālāku pasauli.

P. S.
NB! Neceriet aptvert visu vienā dienā ;)

• Saki

30.11.16 20:14 - Sola Fide

Masu mediju breinvaššš pamatīgi šķobījis manu pasaules redzējumu. Gan jau arī – jūsējo. Par laimi, šo to vēl var koriģēt ar faktiem.

Kastrē

Ja nu kādu interesē pasaule, kurā viņš dzīvo.

• 3
• Saki

17.1.16 17:51

• Saki

2.12.15 16:12

• Saki

25.11.15 13:01 - Lielais Pārpratums

Baiļu akluma paradumu iegribas jaucam ar gribu, bet to - ar vajadzību.
Tad nospriežam, ka "all you need is love" vienādo bailes ar mīlestību.
Viss, ko mums savajagas, ir mīlestība.

• Saki

15.11.15 19:21 - Halucinācijas 24/7

A zinkapēc "izmainītos apziņas stāvokļos" skatāmies gļukus? A vot tāpēc, ka parasti tos tikai redzam.

• Saki

13.11.15 21:29 - Auzas

Noklausījos (až klātienē) M.Auziņa un Dž.Lenoksa sarunu par to, vai tad zinātne esot aprakusi Dievu. Protams, vīlos, kas normāli, tātad nevīlos. Tikvien kā mazliet cerēju dzirdēt kaut ko svaigu un provokatīvu. Katrā gadījumā, cerēju uz intelektuāli daudz kvalitatīvāku debati.
Būtībā radās iespaids, ka tā ir nevis debate, bet Auziņa taisnošanās, kāpēc viņš vēl nav aktīvs kristietis, jo Dievs viņam ļoti patiktu, ja ticība tādam ļautu nejust to šausmīgo trauksmi. Faktiski, debati varēja saukt "Vai Auziņš ir apglabājis Dievu?", uz ko viņš pats, domājams, steigtos atbildēt ar vāji un nepārliecinoši argumentētu "Nē!".
Oh, well, detaļās laikam nav vērts iet. Esmu dzirdējis dažus desmitu šī rakstura debašu, un šī, šķiet, bija starp pašām vājākajām. Lenoksa argumenti arī tāds vidusskolas līmeņa fufelis (ar dabiskām aplamībām no "confirmation bias" sērijas), tikai lieliskā (kaut ārzemēm piemēroti vienkāršotā) angļu valodā. Bet, nu, tango dejo divatā.
Bet noteikti daļai tas bija derīģs prāta treniņš, kas ir ļoti vērtīgi, sou - kūl, greit, vismaz kāds par kaut ko debatē. Par kaņepēm pat tādā līmenī te neviens nerunā. Piemēram. Un tikmēr neizmērāmas stundas potenciāli derīga intelektuālā darba aiziet vardarbības režīma stiprināšanā un tamlīdzīgos tumšajos strupceļos. Kreizī. Bet, no otras puses, značed dafiga, ko darīt, lai šito vietu kaut cik uzlabotu. To, ka pār cilvēkiem valda tik šausmīgas nejēdzības kā pašreiz, attaisnot ar to, ka tā ir jeb "jābūt", ir absurds. Tāds "God of the gaps" arguments - kultivētās domu struktūras ir baigi okej, bet tikai tur, kur mēs uz tām neskatāmies. Jo, skaties, kur gribi, priekšā necaurredzami idiotisma džungļi. A tie, lūk, aug tur, kur prāts netiek disciplinēts un cilvēks cenšas apmierināties ar trulu cerību un disorientējošu maņu kairināšanu. Var jau to saukt par Dievu un Augstāko Patiesību, bet labāk būtu paklusēt - vismaz nenodeldētu to, kas palicis pāri no vārdiem un jau tā nojātās pasaules apjausmas. Tā politkorektā bezpalīdzība ved nevis uz mīlestību un taisnību, bet gan uz totalitāru bezdomu kolektīvismu un cilvēka pagrimumu.
Dievs mūsdienās ir tikpat labi "valsts", "zinātne" un izklaide. Katrā gadījumā - maksimāla atteikšanās no sevis un no spriestspējas - un bez tām jebkāda taisnība, cerība, mīlestība, jebkas labs kļūst beznozīmīgs. Līdz ar to, svarīgāka varētu būt debate nevis par to, vai zinātne ir apglabājusi Dievu, bet gan vai infantili bezpalīdzīgas alkas pēc "Dieva" nav abglabājušas gudrību.

• Saki

4.11.15 21:43 - and everybody knows

Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.
Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.


"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.

• Saki

2.11.15 22:53 - Really makes me wonder

Tikums:

• Saki

1.11.15 07:35 - Dvēseli vai dzīvību!

Tā kā pašpopulārās "valsts" sektas locekļu un garīgo sekotāju rīcību vada ne saprāts, ne cieņa, ne mīlestība, bet gan primāri reliģiskās dogmas (valstistu folklora, kuras ietvaros tā sevi apzīmē ar nosaukumu "likums"), tad viņi savās attiecībās ar līdzcilvēkiem neiebilst pret vardarbību un savu dogmu aizstāvībai to mīļuprāt izmanto, un viņu darbības veids ir vardarbīgs jeb cilvēcīgi noziedzīgs. Bet, lai noliegtu atbildību par saviem pastāvīgajiem noziegumiem, valstticīgie apelē pie ārprāta un pasludina savas iedomas kā spēcīgākas par saprātu. Un citiem nākas saskarties ar šiem vardarbīgajiem tumsoņām un vai nu piekrist viņu ārprāta murgam un tam izdabāt, vai vismaz sev atzīt, ka šie cilvēki darbojas tīri vardarbīgā kārtā un darīs visu, lai psihiskā un fiziskā pašaizsardzība attiecībās ar viņiem nesekmētos. T.i., valstticīgo noziedzības/ārprāta dēļ citiem nākas vai nu atzīt savu saprātu un cieņu un mīlestību par nebūtisku (tādu, kam nav saistības ar valstticības interesēm) un vienpusējās vardarbības diktātu par saprātīgu un godīgu, vai arī aizsargāt sevi pret ārprātu un tam līdzejošo vardarbību, neticot un neļaujoties attiecīgās sektas iegribām, kas valstticības ietvaros ir pieaugoši sodāms - līdz pat praktiski neierobežota apmēra vardarbībai (atkarībā no pieņemtajām dogmām).

Saprāts ir nederīgs, cieņa ir nebūtiska, vardarbība ir vēlama.

Tie ir minimālie, loģiski neizbēgamie valstticības pamatpieņēmumi. Un valstticīgo ticība to attiecībās savstarpēji un ārēji garantē tieši tās lietas, no kurām cilvēki visvairāk vairās: neprātu, necieņu un bezatbildību. Un, attiecīgi, saprāts, cieņa un mīlestība tiek ekskluzīvi piedēvēta vardarbības maskēšanas nolūkā izgudrotajam ārprāta iemiesojumam "valstij", kura tiek dievināta, kurpretī cilvēka saprāts, cieņa un mīlestība tiek atvirzīta pēc iespējas tālāk no uzmanības kā otršķirīgi beznozīmīga.


tl;dr
Valstticīgie - tie, kuri pieņēmuši "valsts" ideju par savu īstenību, citiem savā ārprātā uzspiež izvēli: ārprāts vai nāve.

• 2
• Saki

31.10.15 10:21

Mīlēt tos, kuri izvēlējās radīt tevi, nebija tavs pienākums.
Tas bija viņu pienākums - mīlēt tevi.
Ja tu centies mīlēt, līdz tādi paši tevi saplēš vēlreiz,
vai meklē mīlestību, cenšoties atplēst vaļā tādus pašus,
tu atradīsi tikai naidu -
pret pasauli,
un pret sevi.

Bet var sākt arī no jauna.
Piedzimt labākam cilvēkam.
Tam, kas tu esi patiesībā,
tam, kas dod un ņem,
bez krāpšanas un viltus.

Tu neesi lielāks par mīlestību.
Mīlestība ir lielāka par tevi.

• 1
• Saki

28.10.15 03:40 - postmodernais prokurors

Ja Pilāts būtu no Jūdejas, viņš jautātu: a kas nav patiesība?

• Saki

28.10.15 00:03 - negatīvu attīstīšana

Patiesība mūžveca, bet, iespējams, kāds no jēdzīgākajiem pasniedzējiem skolā izmeta astrāpīgo piezīmi par to, ka ļaunākajā gadījumā vari kalpot vismaz par slikto piemēru.
Zinkā, ja pats esi kaut kur smagi kļūdījies, vari vismaz pasargāt citus no tām pašām kļūdām. Un tas jau ir skaisti.

• Saki

23.10.15 15:45 - "mīlestība"

Varbūt par aizliegumu bērniem runāt patiesību (par to, kā tie jūtas, par to, kā viņus mājās/skolā pazemo, par to, ka pieaugušie īstenībā ir pretīgi liekuļi) traumējošāks ir aizliegums melot. Tādas pretrunas priekšā jaunajam cilvēkam jāatsakās vai nu no ticības savam saprātam vai arī no ticības sirdsapziņai. Vai nu tu esi pelnījis saņemt ļaunumu - vai to raidīt citu virzienā. Bet ļaunākais, kas varētu atgadīties, ir mīlestība, patiesība, skaistums, jo tie atmasko bailes, melus un kroplību. Varas dinamika sabruktu, un visa bērnu taisīšana kļūtu bezjēdzīga. Radīt bērnu atmaksājas tad, kad neviens cits taviem meliem vairs netic.

• Saki

19.10.15 12:28 - salauzt, sasmalcināt, izšķīdināt

Objektīvi viss ir subjektīvi.
Fiktīvi viss ir objektīvi.
Subjektīvi viss ir objektīvi fiktīvi.

Subjektīvā/objektīvā nošķīrums ir fiktīvs.
Reāls ir tikai tas, ko nevar nošķirt.
Par to neko nevar pateikt. Par to nevar domāt.
Grūti samanīt savas civilizācijas aklumu.

• Saki