÷

16.10.15 12:18 - neattaisnojamā eksistence

Vot, atkal, vakar, reāla situācija, cilvēks man jautā: "Kas tu esi?"
Fak, es tiešām esmu caurspīdīgs, mēms un visos citos viedos neuztverams?
Yopt, kur ir tā realitāte, kur cilvēki, vot, ir - atšķirībā no tagadšejienes?

• 5
• Saki

15.10.15 12:30 - Life

Bērnība ir reklāma.
Jaunība ir demo versija.

Lai cik šausmīgs būtu produkts, bērnības ķīmija - krāsiņas, smaržiņas, spēlītes! - nodrošina ticību produkta vērtībai. Savukārt, demo versijā iekļautais spēks un funkcionalitāte, kura izgaisīs 30 dienās, ja nenopirksi pilno versiju, nodrošina pārliecību, ka tu proti lietot, ka tev pieder, ka tu esi. Spēka ilūzija uz ķermeņa pārbagātības fona. Turklāt mūsdienās - diez, kādēļ? - ilūziju industrija iedrošina pseidolietotājus ticēt, ka viņiem ir pilnais pauers. "Nelāpi, nopērc jaunu!" Bet idioti turpina plēsties, kamēr mūžveci vīri vārās no viņu nabadzības un nespējas atļauties pašiem savu softu.

• 3
• Saki

20.9.15 10:47 - izrāde

Bet neapmierināti iekarsusī filosofijas balss, aiz kulisēm grābjot, kaislīgi čukst: "Dziļāk, dziļāk!"

• 2
• Saki

17.9.15 23:19

Light showed and eye saw.

• Saki

25.8.15 21:46 - mea maxima culpa

• Saki

21.7.15 15:16 - par nebūtisko

Visu filozofiju būtībā izsmeļ divi apgalvojumi:
1) "Šis apgalvojums ir aplams";
2) "".

• Saki

6.2.15 13:45 - eye

Viss ir par vienu un to pašu, ja uzķer, par ko tas ir.

• 3
• Saki

28.12.14 11:13 - a=a

Ko tev nedrīkst nodarīt pārdzēries random bomzis, to nedrīkst arī ne māte, ne ments, ne imperators. Cilvēks ir cilvēks, lai ko viņš murgotu.

• Saki

27.12.14 10:58 - korupcija

Kompromiss ir cilvēka kompromitējošākā īpašība.

• Saki

26.12.14 19:10

Tikai patiesība darīs tevi brīvu.

• Saki

7.12.14 23:17 - not even funny

• 6
• Saki

19.11.14 13:03

Jah!

• 1
• Saki

17.9.14 23:50

Nepieciešama ir vienīgi skaidrība.
Viss pārējais greizsirdīgi kārdina cilvēku prom.

• Saki

15.9.14 21:56

[..] Deep down, we all know that the rapes, murders, tortures, predations, corruptions, thefts and brutality committed in the name of “the state” will continue as long as “the state” does.

We can sooner alter the orbit of the moon with our minds than control the actions of our leaders.

It is not knowledge of evil that we are avoiding, but knowledge of our own subjugation – of our own helplessness, of our own enslavement.

The moment that we actually emotionally understand, accept and truly feel the nature of our enslavement, we will find ourselves compelled to action.

And it is that action that we fear – not because it involves violence or physical danger, but rather because we know it will trigger the undoing of our entire world as we know it.

That is what is truly called “taking the red pill.”

The moment that we begin applying objective moral values to our own life – and to the actions of those around us – we immediately step into another kind of world – or rather, step out of a prison that is only visible from the outside. [..]

Stephan Molyneux "Real-Time Relationships"

• Saki

16.8.14 01:21 - left hand black

Cilvēki tikumiski (morāli) samulst, kad noliedz atšķirību starp labo un ļauno un grib iet "zelta vidusceļu", kaut gan visbiežāk šis "vidusceļš" ir akla maldīšanās bezceļos, jo labā pamats nav principā skaidrs, līdz ar ko arī ļaunais var paslēpties no vērtējuma un piekukuļot ar bezjēdzīgām baudām, vēl tālāk atvirzot brīdi, kad labais gūs iespēju atklāties. Ļaunums ir viltīgs - tas pārliecina, ka adekvāts skatījums ir slikts, ne-tik-patīkams kā ļaunais. Savukārt, labais, patiesība - bezkaislīgi uzrāda īstenību un ļauj izdarīt brīvu izvēli. Neizdarīt šo izvēli ir atlikt vērtējumu, bet izdarīt izvēli par labu ļaunajam ir pretruna jeb atteikšanās no saprāta un, līdz ar to, vērtējuma iespējas. Bezsamaņā viss ir pieņemams. Un tad rodas dziļā stupora umurkumurs: vai pastāv labais un ļaunais? vai īstenība eksistē? vai es vispār esmu? To sauc par ārprātu. Bet līdz ar ārprātu cilvēku pārņem arī vājprāts, kurš apgrūtina atgriešanos pie saprāta. Tā nu pa ielām klimst vājprātīgo pulki, pulcējas krogos un ofisos, veido sev filmas un mūziku, jokus un formulas, lai uzturētu ilūziju, ka viņiem ir kaut kāda nevērtējama taisnība. Savukārt, uzraugiem, sociopātiskajiem "valdniekiem" tas ir dziļākais baudījums - apvest ap stūri tādu kaudzi cilvēku un turklāt pavedināt attaisnot viņu ļaunprātīgo bezsirdību pašu bezapziņas rīcībā. Tāda ir ļaunuma seja: neizprotoša, apjukusi, nevērtējoša, pārliecināta par iespēju neuzņemties atbildību un neizdarīt tikumisku izvēli - tādu, kura atšķir labo no ļaunā. Jo pastāv taču tikai izdevīgais un neizdevīgais. As above, so below.

• 3
• Saki