÷

27.12.14 10:58 - korupcija

Kompromiss ir cilvēka kompromitējošākā īpašība.

• Saki

26.12.14 15:11 - Labklājība ir tuvāk par verdzību

Bandīti, kuri "Latvijas" (da kaut vai "salaveča", nav starpības, mitoloģiski tēli dabā neeksistē) vārdā aplaupa cilvēkus, nodara milzīgus postījumus ekonomikai. Cilvēkiem reāli trūkst līdzekļu iztikai, bet tie vienalga ļauj sevi pamatīgi apzagt, pakļaujoties draudu stāstiem par sodiem, kuri vēl vairāk izlaupītu ekonomiku. Neproduktīvām bābām maksā algu virs vidējās par to, lai viņas apzagtu savus līdzcilvēkus - vai tas būtu VIDā, vai kādā citā "darbā", kura galvenais uzdevums ir nevis radīt vērtību, bet kontrolēt/atņemt/izpostīt to - un aklumā iedzītie vergi dzied viņiem slavas dziesmas (himnas) un zvēr pie to simbolikas.
Mīļie cilvēki, katra naudas vienība, kuru jūs neatdodat noziedzniekiem, var kalpot līdzcilvēkiem, celt ekonomiku, vairot labklājību. Tie, kuri melo, ka to darīs, jūs apzogot, vienkārši jūs apzog un melo - tie ir ļauni cilvēki, kuri nevēl jums neko labu. BTW, interesanti, cik daudzi no vēlētājiem šobrīd varētu adekvāti izstāstīt, kā tieši kļuvis labāk no bandītiem apliecinātās uzticības anonīmajā masveida pakļaušanās rituālā, kuru, noziedzniekprāt, nepieciešams uzskatīt par "pilsoņa pienākumu".
Nav lielāka nabadzības cēloņa par ticību tiesībām darīt citiem pāri. Ticība "valstij" un "varai" ir pārliecība, ka vardarbības monopols var kaut ko uzlabot. Pirmkārt, monopols kā tāds ir kaitīgs, otrkārt, vardarbība kā tāda ir kaitīga. "Valsts" ir vardarbības monopols. Visa nodokļos samaksātā nauda kalpo galvenokārt vienam mērķim - vardarbības monopola stiprināšanai. Nauda - laiks, enerģija, talants, cerība - aizplūst no vietām, kur tā nepieciešama, uz vietām, kur tā rada reālu kaitējumu. Tos sauc par "nodokļiem" jeb "mesliem". Bērnībā, kad tevi draudēja piekaut un atņēma pāris monētas, bija jāraud vai jādusmojas, bet tagad ik nedēļu atdot desmitiem vai simtiem eiro ir lepnuma pamats - jo paklausība taču ir augstākais tikums, vai ne? Vai neizklausās slimi? Vēzis nav ļaunākā mūslaiku saslimšana. Ļaunākā slimība tagad un visos laikos ir ticība vardarbības labvēlībai - "valstij" un "varai". Tās pastāv tikai tavā galvā un to pamats ir bailes. Saņemies, pārstāj raustīties un pārstāj apmaksāt bandītismu ar līdzekļiem, kuri reāli var celt tavu, tavu tuvāko un visas sabiedrības labklājību! Paldies!

• Saki

18.9.14 22:41 - pop

Pa kuru laiku vājums kļuvis par spēka pazīmi? Kārtējais vārdu zagļu atvasinājums - savu gļēvumu salīdzināt ar spēju par spīti tam, ko visi domās, rīkoties patiesi. Savu kļūdu atzīšana pārtapusi savu kļūdu pielūgsmē. Pretīgi.

P. S.
Pa to laiku, kamēr ērtība nomainīja tikumību.

P. P. S.
Savukārt, tas notika līdz ar melnās maģijas ienākšanu politiskajā dzīvē. T.i., cilvēki, kuri saprot, kā darbojas cilvēka psihe un kā to var izmantot pret viņu, izplatīja domu, ka objektivitātes nav, ka realitāte ir tikai iedoma, ka "neko jau nevar zināt", līdz ar ko "neko jau nevar darīt". "Katram sava taisnība", saka cilvēki bez atskaites punktiem, it kā viņu vārdiem būtu kāds svars, un nesaprot, cik nedabiskās pretrunās nonākuši. "Mīliet visus!" un "katra balss skaitās", kamēr realitātē tas nozīmē šauras interešu grupas patvaļu, kamēr citi atteikušies no savām tiesībām uz dzīvību. Un, ja reiz neko nevar saprast, tad kādēļ censties? Cīsiņus uz šķīvja - tos var saprast. Sievas pupus - tos var saprast. Bērna astotniekus var saprast, divniekus - ne pārāk. Ko vēl var saprast? Var saprast, ka vēlēšanu plakātam smuks fons. Nē, to arī nevar saprast - vienkārši gribas nobalsot. Nu, tā. Dzīve ir vienkārša. Galvenais atcerēties, ka nekas nav pa īstam.

• Saki

15.9.14 21:56

[..] Deep down, we all know that the rapes, murders, tortures, predations, corruptions, thefts and brutality committed in the name of “the state” will continue as long as “the state” does.

We can sooner alter the orbit of the moon with our minds than control the actions of our leaders.

It is not knowledge of evil that we are avoiding, but knowledge of our own subjugation – of our own helplessness, of our own enslavement.

The moment that we actually emotionally understand, accept and truly feel the nature of our enslavement, we will find ourselves compelled to action.

And it is that action that we fear – not because it involves violence or physical danger, but rather because we know it will trigger the undoing of our entire world as we know it.

That is what is truly called “taking the red pill.”

The moment that we begin applying objective moral values to our own life – and to the actions of those around us – we immediately step into another kind of world – or rather, step out of a prison that is only visible from the outside. [..]

Stephan Molyneux "Real-Time Relationships"

• Saki

9.6.14 20:00 - sarkanais atspulgs

Cilvēks, deleģējis savu atbildību, piesūcas pasaulei kā parazīts, kā vīruss un ar sava prāta spoguli piemāna īstenību, sakropļo to, lai pierādītu sava prāta pareizību ar radītās postažas kroplību. Nespējīgs saredzēt sevi un saredzēt pasauli un to, kā šīs pasaules vienotas, pie krūts piesūcies ar nabassaiti mātei vēl joprojām piesiets klēpī pasauli dodas izlūkot pats sevī sapinies nelaikā pasaulē nākušais augstākās matemātikas un dziļākā izmisuma ērģelnieks, izglītības izkropļotais placentas laureāts homo comfortus, ar spēku grūž stabuļu skursteņos alķīmijas vismelnāko zemi, Kema zemes treilus, Ģiptiešu zeltu un Pirra Mīdas, konusā sadzen visas visdziļākās raizes, zemiskas vēdergraizes, vulkānismu, meteorītismu, gastrītu, ekzēmu, blaktis un blaugznas, vēl ārā nebijis, muļķis pirmajā kārtā, pirmajā krēslā, pirmajā vietā, pirmajā dienā - no rīta līdz vakaram kārtis lauž, duraku sizdams ar džekiem un izdrāž, un izdrāž, un izdrāž visu, kas nāk viņam priekšā. Cilvēks "progresē" uz pasauli, kura savā bezcerīgajā visiznīcības posta priekšā pilnīgi attaisnotu cilvēka nevarību, cilvēka infantilo un nepiesātināmo nožēlu glābēja priekšā - ja vien tāds būtu. Cilvēks atsakās pieaugt, kaut nokāvis mātes un tēvus. Kails, nevarīgs, stulbs dzeltenās smiltīs - bez poņas. Bet pasaule apkārt - tieši tas pats. Cilvēks cilvēkam vilks, vilkam - cilvēks kā cilvēks un cilvēkam vilks tā kā cilvēkam vilks. Viss skaidrs, viss kārtībā, turpinām! Un pasaule katru mīļu brīdi uz salauztiem zīdaiņu pleciem gļēvākos, nelietīgākos pārvērš par Atlantiem, bet visas pasaules nastu - par knupīti bezzobu mutei: sīku un saldu. Tik dārgs un tik neprātīgs - bārenis nepazīst sevi, vēl nespējīgs vārdus pateikt, pats sev maksā daudz vairāk, nekā atļautu saprāts, bet attaisno savu nāvi ar nožņaugto vecāku mirstību. YOLO.
Kas ir ģenētika, un kas ir ģēnijs? Jevgēnij, nāc ārā! No kā tu tik briesmīgi baidies? Vai tiešām no savas vienīgās pasaules? Kā gan kaut kas tik šausmīgs var visiem maksāt tik daudz? Uzmest un noņemties? Nomest un uzņemties. Auklas gals ir tur, kur to tur. Un ko turi tu? Vai tev vienalga, kur tevi tur? Kas tur? Pačtaļjon pečkin, priņos zametku - papagaiļi runā ar spoguļiem, bet mēs to redzam - vismaz divkārt skaidri. Ko tu atkārto - un priekš kam? Kas tev vispār pieder - vai varbūt tu esi vergs, bez zemes, bez saknēm, bez stumbra, bez zariem, bez lapām, bez augļiem, taurenis, kukainis, muša, knislis, blusa, gnīda, pīslis, puteklis, pūsma - medijs, inertā gāze, nesējs, fons, kamielis, ēzelis, cērpjamā aita, līķis, sprāgonis, maita? Kas tu tāds esi? Bez tā nav nekā - nekā laba, nekā sava, nekā īsta - nekā, ko tu dari. Un tas, kas aiz tevis paliek, tās plaisas zemē, tās nav dobes vai auglīgi zari - tie ir nekoptu bezpalīdzīgo kari, sadursmes, atgrūšanās, tur nav saskaņas, tur nav vienošanās, kā kokos tu nocirstos gados laiku skaiti un par vecumu, par briedumu sauc katru vistālāk aizlaisto kaiti, bet pasaule attīstās, tā velkas tev līdzi - jo netīrāks kļūsti, jo vairāk tā smird, tu neļauj tai sevi mazgāt un mazgāties nepalīdzi. Par visu ir samaksāts, un kauliņi - mesti! Kurss uzņemts, taisni pa vējam, taisni uz vētras aci, atklātā jūrā ar peldmatraci - un turas, pieaudzis klājam ar mēsliem, pelējums izplaucis burās, pasaules atklājējs, Kolumbs, nākotnes ķēniņš, nelaiķa bārenis, pasaules ienaidnieks, cilvēks, koloniālais masveida iznīcinātājs - nezina, ko viņš dara. Nezina, kas viņš ir. Zina vien to, ka ir neglīts, un šī pūstošā mātes miesa, smirdošā pasaule, recekļu zeme ir viņa mūža lielākais darbs.

• Saki