2.3.18 08:34 - lunātisms
Pilmnēness.Kaut kā esmu sācis ievērot, un tagad ir, kam piesiet atbildību.
÷
±
15.10.15 12:30 - Life
Bērnība ir reklāma.Jaunība ir demo versija.
Lai cik šausmīgs būtu produkts, bērnības ķīmija - krāsiņas, smaržiņas, spēlītes! - nodrošina ticību produkta vērtībai. Savukārt, demo versijā iekļautais spēks un funkcionalitāte, kura izgaisīs 30 dienās, ja nenopirksi pilno versiju, nodrošina pārliecību, ka tu proti lietot, ka tev pieder, ka tu esi. Spēka ilūzija uz ķermeņa pārbagātības fona. Turklāt mūsdienās - diez, kādēļ? - ilūziju industrija iedrošina pseidolietotājus ticēt, ka viņiem ir pilnais pauers. "Nelāpi, nopērc jaunu!" Bet idioti turpina plēsties, kamēr mūžveci vīri vārās no viņu nabadzības un nespējas atļauties pašiem savu softu.
7.1.15 14:30 - Es nevaru balts, jo līdzsvarā
Izgāzties ir komunisma dabā, sevišķi tur, kur darīšana gar ļoti personīgām lietām. Tā nu vissāpīgāko šmuci var izveidot, cenšoties nesāpināt otru, kad tas sāpina tevi pašu. Summā šaize jau tikai pieaug, sevišķi, ja nav nekāda līguma par to, kā šo līdzsvara trūkumu īstermiņā novērst un ilgetrmiņā - vērst par labu jeb atlīdzināt. Labdarība ir bullšits, ja gaidi kaut ko pretī. Labi vēl, ka "valsts" pašdarbnieki neizraksta iedzīvotājiem attiecības: "1 sieva, viegli bojāta; 2 draugi, netīŗi; 3 draugi, tīri; 2 vecāki, kož; 7 radinieki, labāk nebūtu pieminējuši" &c. Tad būtu tas murgs kā ar nodokļiem, kad palikt attiecībās ir svēta lieta, jo doma par brīvu izvēli ir pārāk šausminoša - tu piederi citiem, ne vairs sev, un kā gan drīkst pārkāpt cita īpašumtiesības? Pretruna redzama?Karoče, ejiet dirst, es jūs visus mīlu!
10.6.14 14:36 - Gudrība vs. Sociālisms
Nav pretvalstiskāka sentimenta par to, kas ietverts atziņā "Nedari citiem, ko nevēli sev". Traģikomiskā kārtā tas muļķiem par prieku ir apgriezts kājām gaisā, un valdošā māņticība vēsta, ka iespējams gūt labumu, darot pāri visiem - tāds ir aizlieguma jeb neauglības princips, kurā balstās krāpnieciskā piramīdas shēma, ko sauc par "valsti" un "varu".9.6.14 20:00 - sarkanais atspulgs
Cilvēks, deleģējis savu atbildību, piesūcas pasaulei kā parazīts, kā vīruss un ar sava prāta spoguli piemāna īstenību, sakropļo to, lai pierādītu sava prāta pareizību ar radītās postažas kroplību. Nespējīgs saredzēt sevi un saredzēt pasauli un to, kā šīs pasaules vienotas, pie krūts piesūcies ar nabassaiti mātei vēl joprojām piesiets klēpī pasauli dodas izlūkot pats sevī sapinies nelaikā pasaulē nākušais augstākās matemātikas un dziļākā izmisuma ērģelnieks, izglītības izkropļotais placentas laureāts homo comfortus, ar spēku grūž stabuļu skursteņos alķīmijas vismelnāko zemi, Kema zemes treilus, Ģiptiešu zeltu un Pirra Mīdas, konusā sadzen visas visdziļākās raizes, zemiskas vēdergraizes, vulkānismu, meteorītismu, gastrītu, ekzēmu, blaktis un blaugznas, vēl ārā nebijis, muļķis pirmajā kārtā, pirmajā krēslā, pirmajā vietā, pirmajā dienā - no rīta līdz vakaram kārtis lauž, duraku sizdams ar džekiem un izdrāž, un izdrāž, un izdrāž visu, kas nāk viņam priekšā. Cilvēks "progresē" uz pasauli, kura savā bezcerīgajā visiznīcības posta priekšā pilnīgi attaisnotu cilvēka nevarību, cilvēka infantilo un nepiesātināmo nožēlu glābēja priekšā - ja vien tāds būtu. Cilvēks atsakās pieaugt, kaut nokāvis mātes un tēvus. Kails, nevarīgs, stulbs dzeltenās smiltīs - bez poņas. Bet pasaule apkārt - tieši tas pats. Cilvēks cilvēkam vilks, vilkam - cilvēks kā cilvēks un cilvēkam vilks tā kā cilvēkam vilks. Viss skaidrs, viss kārtībā, turpinām! Un pasaule katru mīļu brīdi uz salauztiem zīdaiņu pleciem gļēvākos, nelietīgākos pārvērš par Atlantiem, bet visas pasaules nastu - par knupīti bezzobu mutei: sīku un saldu. Tik dārgs un tik neprātīgs - bārenis nepazīst sevi, vēl nespējīgs vārdus pateikt, pats sev maksā daudz vairāk, nekā atļautu saprāts, bet attaisno savu nāvi ar nožņaugto vecāku mirstību. YOLO.Kas ir ģenētika, un kas ir ģēnijs? Jevgēnij, nāc ārā! No kā tu tik briesmīgi baidies? Vai tiešām no savas vienīgās pasaules? Kā gan kaut kas tik šausmīgs var visiem maksāt tik daudz? Uzmest un noņemties? Nomest un uzņemties. Auklas gals ir tur, kur to tur. Un ko turi tu? Vai tev vienalga, kur tevi tur? Kas tur? Pačtaļjon pečkin, priņos zametku - papagaiļi runā ar spoguļiem, bet mēs to redzam - vismaz divkārt skaidri. Ko tu atkārto - un priekš kam? Kas tev vispār pieder - vai varbūt tu esi vergs, bez zemes, bez saknēm, bez stumbra, bez zariem, bez lapām, bez augļiem, taurenis, kukainis, muša, knislis, blusa, gnīda, pīslis, puteklis, pūsma - medijs, inertā gāze, nesējs, fons, kamielis, ēzelis, cērpjamā aita, līķis, sprāgonis, maita? Kas tu tāds esi? Bez tā nav nekā - nekā laba, nekā sava, nekā īsta - nekā, ko tu dari. Un tas, kas aiz tevis paliek, tās plaisas zemē, tās nav dobes vai auglīgi zari - tie ir nekoptu bezpalīdzīgo kari, sadursmes, atgrūšanās, tur nav saskaņas, tur nav vienošanās, kā kokos tu nocirstos gados laiku skaiti un par vecumu, par briedumu sauc katru vistālāk aizlaisto kaiti, bet pasaule attīstās, tā velkas tev līdzi - jo netīrāks kļūsti, jo vairāk tā smird, tu neļauj tai sevi mazgāt un mazgāties nepalīdzi. Par visu ir samaksāts, un kauliņi - mesti! Kurss uzņemts, taisni pa vējam, taisni uz vētras aci, atklātā jūrā ar peldmatraci - un turas, pieaudzis klājam ar mēsliem, pelējums izplaucis burās, pasaules atklājējs, Kolumbs, nākotnes ķēniņš, nelaiķa bārenis, pasaules ienaidnieks, cilvēks, koloniālais masveida iznīcinātājs - nezina, ko viņš dara. Nezina, kas viņš ir. Zina vien to, ka ir neglīts, un šī pūstošā mātes miesa, smirdošā pasaule, recekļu zeme ir viņa mūža lielākais darbs.
29.5.14 16:12 - Kur palikusi brīvība?
Nezināšana no atbildības neatbrīvo tikai citus, tos, kuri nav sekmīgi pamācījuši un devuši iespēju saprast un, līdz ar to, sniegt atbildi jeb uzņemties atbildību par to, kas citiem varētu izrādīties svarīgs.Sods ir rituāls, ar kura palīdzību savā apziņā nostiprināt likumu (dabisku likumsakarību) un kurš ir absurds, ja tiek īstenots pret sodāmā gribu.
Zināšanas (sapratne) ir spēks (prasme rīkoties ar spēkiem), kas katram ir vēlams un pievilcīgs. No tā iegūst gan pats zinātājs, gan apkārtējie, kuri gūst labumu no zinātāja (sapratēja) spēka (un tam līdzejošās atbildības).
Līdz ar to, katra sabiedrības locekļa dabiskais pienākums ir pamācīt citus. Pretēja nostāja ir kaitniecīga gan pret citiem, gan pret sevi (tā laupa spēku/sapratni/atbildību). Tāpēc kaitniecīga ir sabiedriskā iekārta, kuras locekļi nesaprot, ko vēlas no citiem, nespēj tos pamācīt un tā vietā varmācīgi soda cilvēkus, laupot tiem vēlmi sadarboties ar šādiem varmākām un vēlmi saprast pasauli un uzņemties par to atbildību. Tādēļ sabiedrība, kura cilvēka vietā savā pasaules skatījumā noliek dievu - sodītāju ("valsti"), nolemj sevi lielākajai iespējamajai nesapratnei un bezatbildībai, kā arī - varmācībai un nepatstāvībai. Tāda sabiedrība ne vien nevar būt brīva, bet tai pat jākļūst atkarīgai no kāda vai kādiem, kuri spēj uzņemties atbildību par visu sabiedrību, taču nespēj (dabiski nedrīkst) tos redzēt kā cilvēkus ar izaugsmes iespējām. Cilvēkiem šādā "varas" pozīcijā ir pienākums izturēties pret sabiedrību kā pret lopiem, jo pamācīt tos nav iespējams (tie atteikušies no cilvēcības un atbildības), līdz ar ko arī "varas" pārstāvji sabiedrības priekšā uzņemas tādu atbildību, kāda pienākas, izrīkojoties ar nesaprātīgiem lopiem. Tā rodas politika - lopsaimnieku savstarpējās attiecības un atbildība, kuras mērķis kā katrā saimniecībā ir gūt labumu no sava īpašuma un nosargāt to no bezatbildīgajiem.
18.3.14 14:31 - trial and error
Ja cilvēkiem būtu garantētas tiesības kļūdīties un ciest, nebūtu nepieciešams neviens cits likums.3.3.14 12:16 - "Stulbie politiķi!"
Vai politiķi ir "stulbi"? Šaubos. Tas, ka viņi nesaprot svarīgo, nav nekāds brīnums - viņus pamatā vada motivācijas, kuras veselākiem cilvēkiem pazīstamas kā "ļaunas". Man šķiet, ka politiķi ir itin viltīgi - viņi publiski izliekas, ka atzīst cilvēciskas vērtības, un uz šī pamata dara visu to ļaunāko. Bet cilvēki iet uz vēlēšanām "kaut ko mainīt" (HA HA HA :[ ), jo pašreizējie ir vnk "stulbi" un "neko nesaprot". Nē, mīļais draugs, tu nesaproti. Tu nesaproti, ka atdot savu balsi spēkiem, kuru interesēs ir tevi izžmiegt kā lupatu, ir ne vien bezatbildībi, bet arī reāli stulbi.2.3.14 14:48 - spieģelis
Luters teica: grēko kreftīgi, lai reāli ir ko piedot!Es saku: dusmojies pamatīgi, jo dusmoties ir atklāt sevi!
Nepietiek nogalināt "Dievu". Tā pati pasaule jāņem uz saviem pleciem.
Bet, ja tev nav plecu, tad ko, pie velna, tu vispār kādreiz ceri paņemt?
2.3.14 13:19
Bailes kā tāda kontrabanda tiek ievazātas līdz ar ideju, ka kaut kādos konkrētos veidos izdosies aibēgt no sevis.Powered by Sviesta Ciba