÷

3.4.16 17:06

Abet tos rokā nesamos mikroformāta priekšmetus "džeku rokassomiņa", "kabatas portfelis", "paduses saliktenis", kā viņus visus tur, es nesaprotu jau kopš sākuma. Vai nu es neesmu mainījies, vai tas viss joprojām ir stulbi. Tak nopērciet, yop fāter, mugursomu vai pleca somu, vai ko. Sāp skatīties - ko tie veči, šķiltavas viņos nēsā? Simts punkti, sievas, tupās piepes, dāvina nekur bāžamu herņu, ko pēc tam nedrīkst nenēsāt. Vot, vot, bļin, galvenais dzīvē ir nebūt precētam deviņdesmitajos.



Nē, nu, GAZika pasažierbeņķī izskatās gandrīz kruta - sevišķi, ja rokas stiepiena attālumā mētājas Makarovs. Vismaz točna zini, ka labāk neņirgāties. Kaut kas attāli līdzīgs cieņai. On ze azer hend (kuru nav paralizējis maciņš ar siksniņu), šitā groteska laikam vairs nav aktuāla. Vnk ieraudzīju - kāds pārdod, nezināju, zvanīt dienestiem vai tomēr steigšus reportēt cibai. Kaut kā tās emocijas ir jāprocesē.

• 4
• Saki

6.3.16 18:56 - 3X1867 - 24V1892

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"

Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!"

Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
Zem kājām varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks tie un sals.

• Saki

5.3.16 04:03 - svinam rīklē

Tas galds starp latviešiem - lai mēs neapēstu cits citu. Turklāt, jūtas ir vieglāk norīt kopā ar ēdienu. Bet latvieša dusmas vispār ir kā alkosmonauta vēmiens pusmetru no grīdas - dziļāk nekā no sirds, bet bet tālāk no citiem nekā mēness. Pilns - spīd, bet iztukšots - pazūd.
Varbūt latviešu lāsts ir viņus vienojošā pašsajūta - kauns - kas vienīgā nespēj vienot. Savukārt, svētki ir iespēja kopīgi aizbāzt sev muti.
Bet mēs vismaz neesam krievi, vai ne? Ne vairāk kā, vidēji, par noklusējamo trešdaļu.

• Saki

2.3.14 14:48 - spieģelis

Luters teica: grēko kreftīgi, lai reāli ir ko piedot!
Es saku: dusmojies pamatīgi, jo dusmoties ir atklāt sevi!
Nepietiek nogalināt "Dievu". Tā pati pasaule jāņem uz saviem pleciem.
Bet, ja tev nav plecu, tad ko, pie velna, tu vispār kādreiz ceri paņemt?

• Saki