÷

±

12.5.17 10:03 - Pālis Žvinga

Šis, cik es saprotu, ir alkoholiķu kandidāts.

28.12.16 16:04 - Kurš ir piedzēries? Pats tu esi piedzēries!

VID dati liecinot, ka 2016. gadā uz katru pieaugušo LR iedzīvotāju izpļauti savi 3 spaiņi šņabja (pārrēķinot arī alos, vermutos un vīnos). Piezīmēšu, legālā. Nelegālā apjomi VIDam nav zināmi, bet, nu vēl viens spainis drošien nāk klāt.
Vai tu šogad esi izdzēris/-usi savus četrus spaiņus šņabja? Es točna nē.
Tags: ,

4.11.16 20:37 - exit the void

Kad aizliegs divlitrenes, vaig uzcirst trīslitreni ar nosaukumu "Melnais Caurums".
Tags: ,

31.3.16 15:19 - Pirmās mušas pēdējā stundiņa

Paģiras. Atejā vairākos piegājienos nomira muša. No sākuma nejēdzīgi pastaigājās. Tad ilgi domāja. Pēc tam sāka dzīties nelielā riņķī. Beigās pakrita uz muguras un kūla ar kājelēm gaisu. Un nobeidzās.
Pats ar ūdens, augļu, sāls un taukvielu palīdzību esmu atguvis operatīvo formu. Bet varbūt to zirga devu ģiftes uz sevi paņēma tas spārnotais rozīnes izmēra punktiņš, mazs, melns un miris. Vai varbūt viņš vienkārši agrāk iztērējis savas reanimācijas reizes.

5.3.16 04:03 - svinam rīklē

Tas galds starp latviešiem - lai mēs neapēstu cits citu. Turklāt, jūtas ir vieglāk norīt kopā ar ēdienu. Bet latvieša dusmas vispār ir kā alkosmonauta vēmiens pusmetru no grīdas - dziļāk nekā no sirds, bet bet tālāk no citiem nekā mēness. Pilns - spīd, bet iztukšots - pazūd.
Varbūt latviešu lāsts ir viņus vienojošā pašsajūta - kauns - kas vienīgā nespēj vienot. Savukārt, svētki ir iespēja kopīgi aizbāzt sev muti.
Bet mēs vismaz neesam krievi, vai ne? Ne vairāk kā, vidēji, par noklusējamo trešdaļu.

28.2.16 15:42 - ar ledu

Jā, vot, kur gan ir latviešu monumentālais eps "Dzēruma ēnā"?
Tags: ,

24.1.16 14:47 - šizantropija

Cinisms sadzīvē ir ne mazāk bīstams kā dzērums satiksmē.

23.1.16 14:58 - Īsta mīlestība

Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.
Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.

3.12.15 11:39

..

27.11.15 19:06

Ja mēs katru savu sāpīti izgrebtu kokā vai izlocītu papīrā, sanāktu kopā un samestu to vienā lielā ugunskurā, mums varētu iznākt viens foršs, gaišs olnaiteris. Turklāt, tagad drīkst ļurbāt karstwīnu.

29.8.15 05:23 - soušlaizīšana

Nu jau kādu brītiņu ir tāda mode - padebili džeki post-tīneidž krīzes vecumā, kuri uzstāj uz to, ka KRISTIETĪBA IR SŪŪŪŪDS!!! un ES TICU TIKAJ ZINĀTNEI!@!, nu, var arī ne pālī, bet tas viss nonāk līdz tam, ka "Es ticu Einšteinera realitivitātes teorijai, bet saprast, sorī, nevaru, tur tad jāiedziļinās". Jaunā atmoda, ej tu nost, tas pats vēzis citās kulītēs. Katrai jaunajai masu psihozei šķiet, ka beidzot rasta izeja no nebeidzamā pagātnes stulbuma. palmface.png
Powered by Sviesta Ciba