Abet tos rokā nesamos mikroformāta priekšmetus "džeku rokassomiņa", "kabatas portfelis", "paduses saliktenis", kā viņus visus tur, es nesaprotu jau kopš sākuma. Vai nu es neesmu mainījies, vai tas viss joprojām ir stulbi. Tak nopērciet, yop fāter, mugursomu vai pleca somu, vai ko. Sāp skatīties - ko tie veči, šķiltavas viņos nēsā? Simts punkti, sievas, tupās piepes, dāvina nekur bāžamu herņu, ko pēc tam nedrīkst nenēsāt. Vot, vot, bļin, galvenais dzīvē ir nebūt precētam deviņdesmitajos.



Nē, nu, GAZika pasažierbeņķī izskatās gandrīz kruta - sevišķi, ja rokas stiepiena attālumā mētājas Makarovs. Vismaz točna zini, ka labāk neņirgāties. Kaut kas attāli līdzīgs cieņai. On ze azer hend (kuru nav paralizējis maciņš ar siksniņu), šitā groteska laikam vairs nav aktuāla. Vnk ieraudzīju - kāds pārdod, nezināju, zvanīt dienestiem vai tomēr steigšus reportēt cibai. Kaut kā tās emocijas ir jāprocesē.