÷

6.3.16 18:56 - 3X1867 - 24V1892

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"

Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!"

Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
Zem kājām varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks tie un sals.

• Saki

29.9.15 11:37 - remix

Nē, nu, Rainis reāls čalis.

VIENS ATOMS

Tu esi viens no mūžības,
Un viens tu paliksi līdz galam.
Tālas noskaņas

Tu esi viens no mūžības,
Un viens tu paliksi līdz galam,
Līdz tavas dzīves atliekas
Tiks ļautas pirmatnības salam.

No viņa reiz tu iznāci,
Caur siltu dvašu dzīvi guvi, -
Tad, atdalīts par vienbūtni,
Tu juti svešus tos, kas tuvi.

Vairs līdzīgs neesi nekam,
Pats slēgta pasaule par sevi, -
Kā nedalāmam atomam
Tu sevim īpatnību devi.

Ik atoms saules sevī tver
Un nezūdošu spēku klēpi, -
Tavs gars kā sauļu smagums sver,
Vēl tas nau viss, ko sevī slēpi.

Bez mēra tava dzīve top,
-Pats laiku raugs pār malu briestot -
Vairs robežas tā nesastop,
Kur slāptu spēkam vielā dziestot:

Līdz bezgalībai garu pleš,
Kā tvaiku tēvi dzīve klaidā,
Bez gala pretspēks tevi dveš
Tās vienbūtības cietumspaidā.

Vai laikos sevi izdzīvo
Tad pasaules un sevis sātā
Vai beigās atkal atriņķo
Kā paēdusi čūska krātā?

No sevis prom lai neietu?
Vairs nedzīvotu āra dzīvi?
Ne uzņemtu, ne izlaistu
Vairs radību un domu blīvi?

Nē, tev nau agri vārti ciet;
Tik nepieciešamo tu baudi,
Lai koka riņķos sula riet,
Lai dzīves audumam top audi.

Iz sevis celtu miljonus,
Lūgts, nelūgts klusmē dzīvi radi,
Ar lielo plūsmu vienkopus
Iz sliedēm rauto dzīvi vadi.

Aizvien tu nāc, kad sevis kliedz;
Tad nekliedz vairs - tu devis visu:
Dun tukšums, acis cieti miedz
Priekš tevis kaktā kūlis cisu.

Tik savu darbu briedumā
Tu dzīvs, kaut samalies kā dzirnis,
Tu atkal viens kā sākumā,
Tu izsūkts vecais sēklas zirnis.

remix

Da un vispār.

• Saki