28.6.14 09:45 - Čuksti plantācijas nomalē
Tā jancīgā lieta ar verdzību ir tāda, ka tev nepieder ne "tava" zeme (tu īrē to no "Latvijas Republikas" (skat. zemes "nodokli")), ne "tava" "nauda" (€iro ir kopēta (viltota) parādzīme), ne "tava" privātā dzīve (vairumu "noziegumu" pastāvošajā "varas" režīmā sauc par "sodu", kas ir kaitējums, kuru tev nodara "valsts" pārstāvji, kad tu nevienam pāri neesi nodarījis (tomēr "valsts" literatūra par noziedznieku sauc
tevi)).
Tev nav brīvības ne izdzīvot, ne dzīvot, ne sadzīvot. Protams, daudzus tas apmierina - nav jau pirmā reize, kad cilvēki ļaujas ilūzijai, ka "pieder" kādam citam. Cilvēki atskatās uz Ēģiptes piramīdām vai Ķīnas mūri un piemin bojā gājušos miljonus cilvēku, bet neredz, kā lielākā daļa viņu pašu enerģijas tiek novadīta tam, lai celtu un uzturētu tos, kuri apgalvo, ka citi par šādu kārtību esot vienojušies (neticami iedarbīgais "demokrātijas" mīts).
Brīvība nozīmētu vismaz īpašumtiesības savā zemē (īpašnieks savā zemē kārtību nosaka pats un nevienam neko par to nav parādā), tirgošanos godīgā naudā (kas nevienam nav "aizdota" un nav kopējama) un pašnoteikšanos uzvedībā (kuru ierobežo tikai citu tiesības uz dzīvību un privātīpašumu).
Taču es cauri cukurniedrēm jau dzirdu vergu dziesmu par to, kā mīļi un labi sadzīvot pārticībā un laimē varam vienīgi zem saimnieka pātagas. Tik ļoti šie vergi pieraduši pie bailēm un naida, ka par vienīgo verdzības alternatīvu uzskata vergturību. Tā nu laikam varētu raksturot šo "demokrātiju": tā ir sabiedriska "varas" iekārta, kurā vergiem dota cerība atņemt citiem vairāk, nekā paši atdod saviem īpašniekiem. Ko nu tur strīdēties - daži tiešām tiek pie cirpšanas, un pat brīvi no asinsradniecības. Viss, kas nepieciešams sekmēm šādā iekārtā, ir nežēlība un viltus! Un nav jau tik traki - šāda prāta sagatavošana arī ir pilnīgi brīva no jebkādas maksas un obligāta vismaz deviņu gadu garumā. Faktiski stāvam uz nākotnes zelta sliekšņa. Ui, t.i., papīra (bet kurš gan vairs norēķinās tik dārgā matērijā kā papīrs?).