÷

±

3.7.14 15:33 - Kāpēc "valsts" ir "vienīgais" iespējamais risinājums (un lielākais strupceļš)

Retoriskais jautājums "ko es tur varu darīt?" parasti nozīmē "es nedrīkstu domāt un rīkoties". Lieki piebilst, ka šādu stulbumu visbiežāk pauž saskarē ar "varas" iestādēm jeb sankcionēto agresiju.

3.7.14 14:31 - vektors

Tuvākajā nākotnē neizbēgami šķiet sastapties ar aptuveni šādu cilvēka definīciju: "Cilvēks ir mājlops ar īkšķiem un sevišķi izteiktu spēju saprast un izpildīt pavēles; pilnīgi nespējīgs izdzīvot bez Īpašnieka."
Skat. "īpašnieks".
"Īpašnieks ir visaugstāk attīstītā būtne uz planētas Zeme, un tai piemīt dievišķas tiesības valdīt pār visu, kas tam pieder. Īpašnieki var būt vairāki, piemēram, pirmsglobālajā pasaulē, taču mūsdienu progresa rezultātā daļu Īpašnieka funkciju izpilda vergi."
Skat. "vergs".
"Vergs ir Īpašniekam piederošs galma darbinieks, kurš rūpējas par to, lai cilvēki izpildītu Īpašnieka dotās pavēles. Vergiem raksturīga sevišķa brīvība, kaut arī izcelsmē tie saistīti ar cilvēkiem. Tomēr Īpašnieka asinis vergos pārspēj pērtiķa gēnus un apvelta vergus ar cēlo spēju noformulēt Īpašnieka iegribas cilvēkam saprotamā formā."

Labi, es te māžojos, bet virziens plašās līnijās ir tāds. Paldies līdzcilvēkiem.

10.6.14 14:36 - Gudrība vs. Sociālisms

Nav pretvalstiskāka sentimenta par to, kas ietverts atziņā "Nedari citiem, ko nevēli sev". Traģikomiskā kārtā tas muļķiem par prieku ir apgriezts kājām gaisā, un valdošā māņticība vēsta, ka iespējams gūt labumu, darot pāri visiem - tāds ir aizlieguma jeb neauglības princips, kurā balstās krāpnieciskā piramīdas shēma, ko sauc par "valsti" un "varu".

9.6.14 18:43 - varbūtības teorija

Ja pasaule ir kļuvusi sliktāka kopš brīža, kad tajā ienāci, tad, visticamāk, vainīgs esi tu.

9.6.14 16:47 - ex nihilo nihil fit

Sociālisma gars ir stipri vien dzīvs - tā ir muļķu un lūzeru ideoloģija (t.i., to, kuri grib tādi palikt (gudrs cilvēks par tādu nekļūst)). Daudzi tikpat kā neko nesaprot par dzīvības procesiem un tic kaut kādam bezgalīgajam ragam, no kura tagad tikai birs - ja to visu atņems citiem (starp kuriem sevis, protams, nav). A kā būtu, ja tā vietā, lai politiķi un viņu rokaspuišu (un rokassievu) armijas nevis vnk pastāvīgi zagtu lielāko daļu cilvēku enerģijas un laika, bet gan paši strādātu, lai tiem "visiem", par kuriem viņi tik pašaizliedzīgi rūpējas, būtu labi? Bābas no VID sūtīt art, sēt, pļaut, malt un cept maizi; urlas pārcelt no mentenēm uz akmenslauztuvēm un būvlaukumiem; sakraut visus ministriju papīru bīdītājus kuģī un aizsūtīt lasīt "visiem" tēju; politiķus vispār iesiet ķēdēs, piesiet pie ielas un atstāt katras garāmgājēju vēlmes apmierināšanai. Utt. Tā, lūk, būtu kalpošana tautai! Tad varbūt tie cilvēces atkritumi, kuri izvēlējušies veltīt savu dzīvi bezvērtīga parazītisma ("valsts") kopšanai un stiprināšanai, pienestu kaut kādu labumu tiem "visiem", kuri viņiem tik ļoti rūp. Bet rūp taisni kripatiņu mazāk - tieši tik, lai turpinātu dzīvot for-free, uz citu rēķina, vnk sistemātiski apzogot visus citus - un arī sevi - tikai un vienīgi "varas" vārdā. Jā, nu, tie jukušākie arī to sauc par "darbu".

7.6.14 10:01 - Larken Rose, TMDS

Without the myth of “authority,” people would still have disagreements, and some would still be malicious or negligent, and would still do stupid or hostile things. The main difference in how human beings would interact without the “authority” superstition is quite simple: If someone did not feel justified in doing something himself, he would not feel justified in asking someone else to do it, nor would he feel justified doing it himself on someone else’s behalf. The concept is so simple, almost to the point of sounding trivial, but would lead to a huge change in human behavior.

29.5.14 17:09 - "Pilsonisks": civilizācija jeb pilsoniska sabiedrība // absurda teātris

28.5.14 12:10 - Visiem kļūtu labāk, palasot Maizes kungu

Esošais vienmēr ir būtiskāks par neesošo. Patiesība vienmēr ir būtiskāka par meliem. Funkcionējošais vienmēr ir būtiskāks par iztēloto.
"Kolektīvs", "valsts", "mēs" - cik tas neraksturo kādas no vairāk vai mazāk tagadniskajām realitātēm - ir tikai iegansts tam, lai kāds "es" "drīkstētu" aplaupīt citus "es". Tā kā vairums cilvēku lielāko daļu savas "sapratnes" par pasauli gūst skolā, tad realitāte tiem ir visnotaļ sveša. Tāpēc retā kārtā vnk ielikšu linku uz samērā īsu rakstu par elementārām ekonomikas patiesībām, kuras ir tik sāpīgi acīmredzamas un tik bezkaunīgi slēptas, ka uz pastāvošās netaisnības ("sociālās/"varas" iekārtas") fona uzskatu par samērā nepieciešamu vismaz piespēlēt iespēju ieraudzīt (ja ne saprast), no kurienes nāk lielais vairums problēmu (trūkums, apātija, bezpalīdzība, naivums, nemākulība, izmisums utt.).

Why the Cost of Government is Higher Than You Think

Varbūt tas nav pats izsmeļošākais raksts, toties tas ieskicē konkrētus lielākās problēmas - "valsts" - aspektus.

18.3.14 13:10 - gridlocked perspectives

Kurš nav dzirdējis, ka "darbs dara brīvu", tomēr sabiedrības organiskajā asinsritē valda cits ekonomikas likums: "brīvība rada darbu". Būtnes, kurām ļauj iekopt mājas un iztiku, to arī dara. Un katra labums bagātāku padara arī apkārtējo dzīvi. Brīvi izraudzīta nodarbošanās ir nepieciešams pārticības, pašapziņas un brīvības elements.

Ja rīcības telpa ir piespiedu kārtā ierobežota, lai nestu labumu tikai dažiem, tad cieš visa ekosistēma un pieaug nabadzība, izmisums un bezpalīdzība. Tāds ir valsts uzdevums - ieviest kārtību, kurā piedāvātās iespējas ļauj kļūt brīvam tikai no sevis - integrēties uzspiestajā aizspriedumu sistēmā. Līdz ar to ne vien darbs, bet jebkāda tīša sevis pazemošana dara brīvu - brīvu no atbildības cienīt sevi un rīkoties atbilstoši savai sapratnei, savām jūtām, savai sirdsapziņai.

Bet, kad cilvēki sevi ir aizmirsuši, kad viņi ir atbrīvojušies līdz tam, ka spēj par svarīgu uzskatīt tikai atskaišu sistēmu, pilnā pašaizliedzībā pieķēdējoties Lielajam Darbam, kas uz priekšu tiek, kam bez tavām rokām nepietiek, sazin' kurp, sazin' kādēļ, kad cilvēki aizmirst, ka viņu intereses ir atrodamas vienīgi viņos pašos - ne kādas partijas plānā, ne kāda seriāla varoņu ambīcijās, ne mammas labvēlīgajos mudinājumos dzīvot pēc viņas ieskatiem -, kad cilvēki iznīcina sevī visu, kas viņus padara neaizvietojamus, tad ir uzvarēta nāve, ir uzvarēta dzīvība, un katrs ir tikai tik vērts, cik jūtas - necik. Ak, nē, viņš ir pie mundiera piesprausto medaļu vērts. Viņš ir izpildīto pavēļu vērts. Viņš ir bezdomu piekrišanas vērts. Viņš ir viena četrgades vēlēšanu ķeksīša vērts. Un kurš gan spētu atteikties no kā tāda?

Un kas gan ir aiz tām dzeloņdrātīm? Haoss. Mežonība. Anarhija. Cilvēka necienīga neparedzamība un - kurš būvēs ceļus? Nometnē - te nekā netrūkst. Te netrūkst nekā.

4.3.14 14:33 - Īsi par valsti

Valsts mūsdienās ir lielāku operāciju apakšstruktūra, un tās budžets ir fonds, kurā - ar varmācīgiem un maldinošiem līdzekļiem - tiek iepumpēta "cilvēku-parasto" enerģija (nauda/vērtība). Kā jau visas lielās korporācijas, arī valsts uztur labdarības fasādi, kas ir viss, ko cilvēks neiedziļinoties redz. Cilvēki to uzskata par labdarību - "tas ir bez maksas, to apmaksā valsts". Bet tā ir tikai viena sabiedrisko attiecību nodaļa (propagandas atzars), kura visvienkāršākajā veidā - ar piebarošanu - uztur cilvēku labvēlību pret to (un rezultātā - to savstarpējo naidu (tie, kas nevēlas šo varas struktūru sponsorēt, parasti tiek uzskatīti par sliktākiem cilvēkiem, pat par parazītiem (kas ir gandrīz neiedomājami absurdi))). Tikmēr milzīgi finansu līdzekļi tiek ieguldīti īstajos mērķos - sabiedrības kontrolēšanā, atspējojot indivīdus (to justspēju, domātspēju un rīcībspēju), un tādas [globālas] sistēmas izveidē, kurā ļaudis visuzskatāmākajā veidā kalpotu kā lopi. Tajā nav nekādas labvēlības pret cilvēkiem. Valstu - un to saimnieku - mērķis mūsdienu pasaulē (efektīvā veidā - pēdējos simts gadus, bet ātrums pieaug ģeometriski) ir iznīcināt visu, kas ir cilvēks, atstājot tikai viņa tukšo ķermeni, prātu un gribu, kas brīvi piepildāms pēc saimnieku interesēm. Tā ir tā "brīvība", kura nevis konfliktē ar bailēm, bet gan balstās tajās.

4.3.14 11:28 - vara = noziegums

Neko, kas mājo cilvēkā un nāk no viņa, nevar izskaust ar aizliegumu. Aizliegums ir tikai šī resursa monopolizācija varas rokās. Kamēr lielais vairums jūtas vainīgi pie tā, ka varētu "pārkāpt likumu" (it kā likumus - īstus likumus - vispār fiziski būtu iespējams pārkāpt), varas turētājiem katrs aizliegums sagādā augstāko sevis baudījumu, jo tajā apvienojas vairs ne vien dabiskais un labais, bet vēl arī - noziegums pret tiem sūda lopiem, kuri tik viegli baidās, ka gatavi atteikties no kaut viselementārākajām tiesībām (savām pozitīvajām īpašībām).

P. S.
Dabiski ļauns ir tikai disbalanss. "Vara" nāk ar motīvu - to novērst. Bet tas tiek novērsts, padarot konfliktos iesaistītās puses nevarīgākas attiecībā pret "varu". Disbalansu disbalanss. Un tā darbojas "skaldi un valdi". Vienā šūpoļu (see-saw) pusē sēž "vara", bet otrā tiek nodrošinātas sēdvietas visiem, tādā "Māras krusta" fraktālī pārveidojot sēdekli par asi citām šūpolītēm, to sēdekļus - citām etc., līdz ļaudis ir atdalīti no varas ar tik lielu distanci un "varai" tik ērtā izkārtojumā, ka valdošais režīms var augt aizvien resnāks un tā arī nekad ne ar vienu par to neaprunāties, paturot visu trulās rotaļas jautrību. A tu esi mēģinājis šūpoties uz kokaīna? Turklāt - Saeimas krēslā? Varētu būt diezgan kruta. Gandrīz kā bankā.

P. P. S.
T.i., pastāvošā vara ir tieši tik leģitīma, cik cilvēki ļauj sevi aizliegt. Varbūt esat dzirdējuši par "pašaizliedzību"?

3.3.14 19:38 - TV

Gan jau kaut kad sporta ziņu vietā pēc "ziņām" rādīs seksu. Vai drīzāk - pārskrūvētus seksa "ideālus" (Kantiskos fe-nomenus). Lai nostiprina jaunapgūto.
Ā, bet ir jau - erotiskās laikaziņas. Latvijā tam laikam vēl nav gatavi. Bet slīdam turp.

P. S.
Btw, esat pamanījuši? Cilvēki iemīlas tēlos; seksīgi ir arbitrāri standarti (ir dafiga produktu; ne tikai bārbija, bet arī visādi tipiskie paveidi, cik nu tos 6-10 tipus rupji uz visiem var izdalīt), un pievilcība pret cilvēku (cik pilnā šī vārda nozīmē iespējams) vairs nav būtiska. Cilvēki masveidā drīzāk grib nodrāzties ar šo tēlveida kontrolpunktu, nekā izdzīvot. Kam ir derīgi tie "seksīguma" tēli? Tās ir statusa preces. Tas nav cilvēks. Tā ir lieta, kurai jābūt nefunkcionālai, lai tās vienīgais uzdevums būtu ornamentāls. Greznība. Varbūt to var atļauties sabiedrības saimnieki, kuri šos tēlus - un to aksesuārus tirgo, bet cilvēkam-parastajam tas ir tikai vēl viens smadzeņu parazīts, kurš izsūc dzīvību un noslēpj to, kas šajā cilvēka dzīvē ir patiesi svarīgs.
Pasakas, pasakas, pasakas, bērni grib pasakas. Pasakas un fucking kūku.

P. P. S.
No sociālās inženierijas perspektīvas ļoti kruta: pataisi par seksīgiem kaut kādus maksimāli nefunkcionālus tēlus (nimfomāniju, noslēgtību, neveiklību, narcismu, vulgaritāti, dumjumu un, galu galā, psihopātiju), un tie iznīcinās pretējā dzimuma pārstāvjus - vienu pēc otra, ķēdītē, kā vīruss. Tas sagrauj cilvēkus, kuri citādi varētu kļūt sistēmai bīstami, un padara tos par tādiem pašiem zombijiem. Veselīgas attiecības šādi sakropļotiem cilvēkiem ir gandrīz neiespējamas (ja pretī nav kāds bezgalīgi izturīgs meistars). Turklāt tēlā var iekļaut lietas, kas nav iespējamas un pat vēlamas nevienā cilvēkā - īpašības, kuras vedina uz bērnišķību, tukšpaurību, vēlmi izklaidēties. Rotaļīgums vairs nav greznība, kuru var atļauties meistars, tā demonstrējot savu māku un prieku par to, kas viņš ir un ko dara. Rotaļīgums lielā mērā ir tas ideāls, ko sasniegt - ļaušanās bezjēdzīgam, tūlītējam apmierinājumam, kas cilvēku padara (vai notur) impotentu. Atpūta vairs nav reta, svētīga, gandrīz rituāla dzīves svinēšana. Atpūta ir tas, kas uzstādīts kā norma, kamēr mērķtiecīgi centieni tiek iestumti izklaižu aizgaldā. Forši (rotaļīgi) cilvēki iet darīt blēņas vai piedzerties vai spēlē spēlītes. Tas it kā neko nemaksā - bet stundas nodeg, un atkal ir "jāstrādā". To tad paraduši saukt par verdzību - iespēju godīgi nopelnīt savu iztiku. Tikmēr "brīvība" ir tas, kas patiesībā ir verdzība - sava potenciāla izšķiešana straujākajos baudas gūšanas veidos. Pazudināšanās. Eskeipisms. Pasīva pašnāvība. Jo mūs taču pabaros, vai ne? Par ko tad es maksāju sociālo? Un vispār - nākamajās vēlēšanās jābalso par kādu, kurš uztaisīs taisnīgāku sistēmu - atņems tiem sūda bagātajiem un iedos Man. Vai arī es mētāšos zemē un raudāšu. Kūku! Es gribu kūku! Es gribu Lielo Bezmaksas Kūku. Forever!

P. P. P. S.
Varbūt tāpēc mode rotē ar to ~20 gadu ciklu - lai attiecīgajā vecumā gribētu gulēt ar kādu, kurš pakļuvis zem tās pašas modes, kur savā laikā - vecāki. Ja modi mainītu tikpat pastāvīgi, bet bez atkārtošanās, varbūt "seksīgums" būtu daudz grūtāk pārdodams.

3.3.14 11:19 - Daba pati tiek galā

Visām diskusijām par to, "kā mums te tagad visiem pareizi dzīvot" pienāktu gals, ja tiktu izlidināti tie vārdiņi "mums" un "visiem" un atbildība aprobežotos katram pašam ar sevi. Dzīvo, darbojies, organizējies - tikai neļauj sev un citiem uzkundzēties, jo tā ir tā posta sakne, atteikšanās no "es" par labu daudz mazāk ietekmējamajam un daudz vieglāk sabojājamajam "mēs".

3.3.14 09:46 - Pasaki, ka tā nav

Nodokļi = verdzība.

Mēģinājumi strīdēties pret to, racionalizējot savas bailes ar iedresētajiem tekstiem par to, kā indivīda darbs tiek izšķiests mistiskajam "sabiedrības labumam", apliecina ne vien fizisko, bet, kas daudz svarīgāk, arī emocionālo un intelektuālo verdzību.
Powered by Sviesta Ciba