÷

8.11.15 22:18 - Lielā iespēja!

Epasts piedāvā darbu.



Par 20 tūkstošiem piegādātu spama lapiņu maksā 50 eiro.
Un tie nav epasti, tās ir reālas lapiņas, 20 000 lapiņas. Cik vienā hruščofkā dzīvokļu, zem simta. Tātad reāli jāapkalpo kādas 200 daudzstāvenes un vēl varbūt daži simti privātmāju. Īsāk sakot, apciemojot visus Purvciema un Teikas iedzīvotājus, var atpelnīt noplēstās kedas. Un tas droši vien prasa kādus 4 mēnešus.
Nu, laikam nav priekš manis.
Ak, jā, turklāt prasa augstāko izglītību reklāmas nozarē. Un specialitātes stāžu uz vismaz 3 gadiem. Un jābūt tieši 36 gadus vecam. Vsjo ņe tak, vsjo ņe tak kak nada!

Paga, a varbūt es visu pārpratu. Tas laikam tas džeks šitā no adresītes avize.riga@gmail.com pēc 3+ gadiem nozarē nolēmis sasniegt gaismas ātrumu. Būtu par Salatēti gājis! Bet, nu, kāds piedūriens Salatētim beigt darbu agrāk, pie misenēm kožot šņabi? Un 20 tūkstošus spama elementu droši vien arī vienā konteinerā neizmetīsi. Nav jau dolāri.

• 1
• Saki

18.1.15 07:30 - pērkamība

Maucība ir ne vien senākā, bet arī vienīgā profesija.

• Saki

9.6.14 16:47 - ex nihilo nihil fit

Sociālisma gars ir stipri vien dzīvs - tā ir muļķu un lūzeru ideoloģija (t.i., to, kuri grib tādi palikt (gudrs cilvēks par tādu nekļūst)). Daudzi tikpat kā neko nesaprot par dzīvības procesiem un tic kaut kādam bezgalīgajam ragam, no kura tagad tikai birs - ja to visu atņems citiem (starp kuriem sevis, protams, nav). A kā būtu, ja tā vietā, lai politiķi un viņu rokaspuišu (un rokassievu) armijas nevis vnk pastāvīgi zagtu lielāko daļu cilvēku enerģijas un laika, bet gan paši strādātu, lai tiem "visiem", par kuriem viņi tik pašaizliedzīgi rūpējas, būtu labi? Bābas no VID sūtīt art, sēt, pļaut, malt un cept maizi; urlas pārcelt no mentenēm uz akmenslauztuvēm un būvlaukumiem; sakraut visus ministriju papīru bīdītājus kuģī un aizsūtīt lasīt "visiem" tēju; politiķus vispār iesiet ķēdēs, piesiet pie ielas un atstāt katras garāmgājēju vēlmes apmierināšanai. Utt. Tā, lūk, būtu kalpošana tautai! Tad varbūt tie cilvēces atkritumi, kuri izvēlējušies veltīt savu dzīvi bezvērtīga parazītisma ("valsts") kopšanai un stiprināšanai, pienestu kaut kādu labumu tiem "visiem", kuri viņiem tik ļoti rūp. Bet rūp taisni kripatiņu mazāk - tieši tik, lai turpinātu dzīvot for-free, uz citu rēķina, vnk sistemātiski apzogot visus citus - un arī sevi - tikai un vienīgi "varas" vārdā. Jā, nu, tie jukušākie arī to sauc par "darbu".

• Saki

18.3.14 13:10 - gridlocked perspectives

Kurš nav dzirdējis, ka "darbs dara brīvu", tomēr sabiedrības organiskajā asinsritē valda cits ekonomikas likums: "brīvība rada darbu". Būtnes, kurām ļauj iekopt mājas un iztiku, to arī dara. Un katra labums bagātāku padara arī apkārtējo dzīvi. Brīvi izraudzīta nodarbošanās ir nepieciešams pārticības, pašapziņas un brīvības elements.

Ja rīcības telpa ir piespiedu kārtā ierobežota, lai nestu labumu tikai dažiem, tad cieš visa ekosistēma un pieaug nabadzība, izmisums un bezpalīdzība. Tāds ir valsts uzdevums - ieviest kārtību, kurā piedāvātās iespējas ļauj kļūt brīvam tikai no sevis - integrēties uzspiestajā aizspriedumu sistēmā. Līdz ar to ne vien darbs, bet jebkāda tīša sevis pazemošana dara brīvu - brīvu no atbildības cienīt sevi un rīkoties atbilstoši savai sapratnei, savām jūtām, savai sirdsapziņai.

Bet, kad cilvēki sevi ir aizmirsuši, kad viņi ir atbrīvojušies līdz tam, ka spēj par svarīgu uzskatīt tikai atskaišu sistēmu, pilnā pašaizliedzībā pieķēdējoties Lielajam Darbam, kas uz priekšu tiek, kam bez tavām rokām nepietiek, sazin' kurp, sazin' kādēļ, kad cilvēki aizmirst, ka viņu intereses ir atrodamas vienīgi viņos pašos - ne kādas partijas plānā, ne kāda seriāla varoņu ambīcijās, ne mammas labvēlīgajos mudinājumos dzīvot pēc viņas ieskatiem -, kad cilvēki iznīcina sevī visu, kas viņus padara neaizvietojamus, tad ir uzvarēta nāve, ir uzvarēta dzīvība, un katrs ir tikai tik vērts, cik jūtas - necik. Ak, nē, viņš ir pie mundiera piesprausto medaļu vērts. Viņš ir izpildīto pavēļu vērts. Viņš ir bezdomu piekrišanas vērts. Viņš ir viena četrgades vēlēšanu ķeksīša vērts. Un kurš gan spētu atteikties no kā tāda?

Un kas gan ir aiz tām dzeloņdrātīm? Haoss. Mežonība. Anarhija. Cilvēka necienīga neparedzamība un - kurš būvēs ceļus? Nometnē - te nekā netrūkst. Te netrūkst nekā.

• Saki