gridlocked perspectives
Kurš nav dzirdējis, ka "darbs dara brīvu", tomēr sabiedrības organiskajā asinsritē valda cits ekonomikas likums: "brīvība rada darbu". Būtnes, kurām ļauj iekopt mājas un iztiku, to arī dara. Un katra labums bagātāku padara arī apkārtējo dzīvi. Brīvi izraudzīta nodarbošanās ir nepieciešams pārticības, pašapziņas un brīvības elements.

Ja rīcības telpa ir piespiedu kārtā ierobežota, lai nestu labumu tikai dažiem, tad cieš visa ekosistēma un pieaug nabadzība, izmisums un bezpalīdzība. Tāds ir valsts uzdevums - ieviest kārtību, kurā piedāvātās iespējas ļauj kļūt brīvam tikai no sevis - integrēties uzspiestajā aizspriedumu sistēmā. Līdz ar to ne vien darbs, bet jebkāda tīša sevis pazemošana dara brīvu - brīvu no atbildības cienīt sevi un rīkoties atbilstoši savai sapratnei, savām jūtām, savai sirdsapziņai.

Bet, kad cilvēki sevi ir aizmirsuši, kad viņi ir atbrīvojušies līdz tam, ka spēj par svarīgu uzskatīt tikai atskaišu sistēmu, pilnā pašaizliedzībā pieķēdējoties Lielajam Darbam, kas uz priekšu tiek, kam bez tavām rokām nepietiek, sazin' kurp, sazin' kādēļ, kad cilvēki aizmirst, ka viņu intereses ir atrodamas vienīgi viņos pašos - ne kādas partijas plānā, ne kāda seriāla varoņu ambīcijās, ne mammas labvēlīgajos mudinājumos dzīvot pēc viņas ieskatiem -, kad cilvēki iznīcina sevī visu, kas viņus padara neaizvietojamus, tad ir uzvarēta nāve, ir uzvarēta dzīvība, un katrs ir tikai tik vērts, cik jūtas - necik. Ak, nē, viņš ir pie mundiera piesprausto medaļu vērts. Viņš ir izpildīto pavēļu vērts. Viņš ir bezdomu piekrišanas vērts. Viņš ir viena četrgades vēlēšanu ķeksīša vērts. Un kurš gan spētu atteikties no kā tāda?

Un kas gan ir aiz tām dzeloņdrātīm? Haoss. Mežonība. Anarhija. Cilvēka necienīga neparedzamība un - kurš būvēs ceļus? Nometnē - te nekā netrūkst. Te netrūkst nekā.