÷

±

23.10.16 20:44 - Jauniešu manījumi

Izskatās, ka Rīgā ir milzīga gipgopa subkultūra, kurai (droši vien šaujamieroču trūkuma dēļ) ļoti bail, jo visu, kas, viņuprāt, ir foršs vai forši, viņi apraksta ar adžektīvu "seif".

Ilustrācija:


"Vecīt, šitas ir seif!"

4.12.15 20:46

28.11.15 10:12 - trauslās skaistuma stīgas

Reizēm mūzikas instrumenti runā tik skaisti, ka bail likt nost - ja nu šī ir pēdējā reize?
Un "bail" varbūt nav īstais vārds. Šķiet, visu to teikumu pieklātos saukt vienā vārdā. Kāds vācietis to noteikti jau dara.

25.11.15 13:01 - Lielais Pārpratums

Baiļu akluma paradumu iegribas jaucam ar gribu, bet to - ar vajadzību.
Tad nospriežam, ka "all you need is love" vienādo bailes ar mīlestību.
Viss, ko mums savajagas, ir mīlestība.

28.10.15 03:40 - postmodernais prokurors

Ja Pilāts būtu no Jūdejas, viņš jautātu: a kas nav patiesība?

18.9.15 02:22

1.5.15 11:36

Bail iedomāties tos tumsonības laikus, kad psihisko problēmu sākotne netika saskatīta pagātnē, vēsturiskā attīstībā, kad cilvēks bija vienkārši "traks" vai "ļauno garu apsēsts", nevis, piemēram, adekvāts uz savas pieredzes fona.
Līdzīga tumsonība valda par pašreizējo vēsturisko situāciju, kura gluži tāpat ir veidojusies, pat - veidota. Cilvēces psihe individuāli un kolektīvi ir sista un mērcēta, lauzta un mīcīta, līdz iznākusi pašreizējā kroplība. Un, gluži kā individuālo traucējumu gadījumā, ar savām kroplībām var lepoties un var atteikties no dzīvības un veselības un ļaut slimībai progresēt, ignorējot tās izcelsmi.
"Sazvērestības teorijas". Jēziņ... Zinām, kā skolā vēsturi māca.

26.12.14 12:05 - Vardarbība = noziedzība

Apbrīnojami, cik daudz var panākt ar baiļu aklumu! Tūkstošiem noziedznieku katru dienu izdara neskaitāmus noziegumus pret miljoniem iedzīvotāju, bet, neskatoties uz to, daudzi jau vairāk nekā mēnesi pie krūtīm nēsā verdzību (valstticību/vardarbību) simbolizējošo sarkanbaltsarkano "V".

15.11.14 12:31 - Gadījums ar pilnīgo šizofrēniju

Pēc idejas varai jābūt proporcionālai cilvēkos mītošajam ļaunumam. Ja nevari uzticēties kaimiņam, tad nevar uzticēties tev. Ja nevari uzticēties sev, nepieciešams kāds, kurš tevi izrīko. Tādēļ dažiem no neuzticamajiem līdzcilvēkiem jādod tiesības pastarpināt sabiedrību, lai tev un taviem kaimiņiem nebūtu jānopūlas ar iekšējo un savstarpējo uzticēšanos. Tā nu varas piepildījums tiek sasniegts līdz ar pilnīgu uzticības zudumu un ar katra cilvēka līdzdalību varas aparātā, kurš paraksta pilnīgi visus cilvēku procesus pats sev, jo ir galēji ļauns un neuzticams, kam arī piezvēr savu pilnīgo uzticību.

5.7.14 08:53 - Bailes vs. saprāts

Valstticību uztur bailes.
Saprāts "varu" neatpazīst.

P. S.
Bailes nespriež, tās attaisno. Tās nav racionālas - tās "racionalizē".
"Vara" ir aplams, reliģisks pieņēmums. Ikviens arguments par labu "varas" eksistencei realitātē sākas un beidzas ar ticību "varai". "Varas" eksistenci vai nepieciešamību - vai pat iespējamību - nav iespējams izsecināt no realitātes. To var tikai un vienīgi uzspiest ar bailēm un kļūdainiem "spriedumiem" - ar vardarbību un meliem.
Tā kā ticība "varai" jeb tam, ka kāds drīkst uzbrukt citiem - un ka to drīkst tikai noteiktas reliģijas pārstāvji - ir izdevīga sliktākajiem, nekrietnākajiem, nežēlīgākajiem cilvēkiem, tad šie nelieši pieņem šo ticību (valstticību) un nopūlas uzspiest to citiem, balstoties tās stūrakmenī: bailēs.
Valstticība ir nepiedodams noziegums pret saprātu un, iznākumā, pret cilvēkiem un pasauli kopumā, jo neatzīst patiesību un realitāti, aizvietojot to ar pārcilvēcisku "valsti", kura mirstīgajos iemājo caur svēto "varas" garu, bet šis gars ir vienīgais "valsts" ("varas" režīma) patiesības avots. Šī riņķveida domāšana pieļauj atsauces uz realitāti tikai tādā mērā, kādā tās stiprina attiecīgo reliģiju. Kā katra krāpšana, valstticība izmanto patiesības elementus, lai apstiprinātu melus: valstticība neļauj domāt saprātīgi, atbilstoši īstenībai, tā ļauj vienīgi racionalizēt. Tā sākas ar pieņēmumu, ka "valsts" pastāv un iemājo cilvēkos caur "varu" - un šī murgainā pārliecība ir visu tālāko attaisnojumu pamats.
Cilvēki, kuri realitātē darbojas ar mērķi stiprināt "valsti", labu citiem var paveikt tikai un vienīgi nejauši, jo labais nav valstticīgo mērķis; to mērķis ir atkarīgs no pozīcijas draudzē: tie, kuri šo reliģiju izmanto alkatības apmierināšanai, izplata bailes no "valsts" soda un pārdod grēkatlaides "nodokļu" formā, bet tie, kuri neapzinās šīs savas ticības būtību, cenšas izplatīt "labo vēsti" par mūžīgi gaidāmo glābšanu, ko kādu dienu nesīšot "valsts". Uz šī ticības pamata viņi aplaupa, iebiedē un maldina citus, lai īstenotu rituālos "valsts" brīnumdarbus, kuriem jāapstiprina neizbēgamā "valsts" uzvara pār visu ļaunumu kādā nesasniedzamā nākotnē, bet šie noziegumi pret līdzcilvēkiem tiek attaisnoti ar pašu ticību, kuras svētība katru ļaundari pasargā no atbildības par noziegumu - ja vien noziegums izdarīts saskaņā ar Svētajiem Rakstiem ("valsts" "likumiem"). Tāds ir valstticībnieka mērķis - par katru cenu nest pasaulē vēsti par "valsts" neapšaubāmo visvarenību - "labie darbi" ir tikai līdzeklis, ar ko pārliecināt pagānus par Visaugstākā labsirdību, un šī māņticība kalpo par pietiekamu attaisnojumu jebkuram noziegumam, kuru savam labumam "valsts" vārdā izdara augstākie šīs ticības uzturētāji.
Tā kā katrs valstticīgo darbs sākas un beidzas ar meliem, zagšanu un vardarbību, neviens no tiem nevar nākt par labu nevienam citam, kā vien pašiem noziedzniekiem. Valstticība vieniem ir apzināta krāpšana, otriem - iespēja pasmelties no "varas" nemirstības strūklakas, trešajiem - pašmērķīga bēgšana no realitātes un patvērums no patiesības. Tā ir noziedzīga pret patiesību un cilvēka labumu katrā no šiem līmeņiem, un to attaisno tikai tā pati - no ticības uz ticību, no bailēm uz bailēm, no ārprāta uz ārprātu.

P. P. S.

Psihopāti veido valstticību caur iebiedēšanu un meliem.
Muļķi uzspiež un uztur valstticību caur vardarbību un zagšanu.
Gļēvuļi pieņem valstticību un tās izdarītos noziegumus aiz bailēm.

Alternatīva - dzīve saskaņā ar saprātu, kura vadās no īstenības un iet uz īstenību caur īstenību. Saprāts atklāj realitāti, drosme ļauj tai pieskaņoties, tā veidojas tikumība, kas rada cieņu, no kuras izriet mīlestība, kas veido saticību. Psihopātiem tas šķiet nepieņemami, līdz ar ko viņi pastāvīgi maldina citus. Pašreiz viņu sekmīgākais veikums un lielākā un ļaunākā reliģija pasaules vēsturē ir valstticība. Tā arī ir galvenais cēlonis visam ļaunajam cilvēcē un, secīgi, pasaulē. Saprāta dēļ atsakoties no šīs māņticības, paveras neierobežots potenciāls visam labajam.

4.3.14 14:33 - Īsi par valsti

Valsts mūsdienās ir lielāku operāciju apakšstruktūra, un tās budžets ir fonds, kurā - ar varmācīgiem un maldinošiem līdzekļiem - tiek iepumpēta "cilvēku-parasto" enerģija (nauda/vērtība). Kā jau visas lielās korporācijas, arī valsts uztur labdarības fasādi, kas ir viss, ko cilvēks neiedziļinoties redz. Cilvēki to uzskata par labdarību - "tas ir bez maksas, to apmaksā valsts". Bet tā ir tikai viena sabiedrisko attiecību nodaļa (propagandas atzars), kura visvienkāršākajā veidā - ar piebarošanu - uztur cilvēku labvēlību pret to (un rezultātā - to savstarpējo naidu (tie, kas nevēlas šo varas struktūru sponsorēt, parasti tiek uzskatīti par sliktākiem cilvēkiem, pat par parazītiem (kas ir gandrīz neiedomājami absurdi))). Tikmēr milzīgi finansu līdzekļi tiek ieguldīti īstajos mērķos - sabiedrības kontrolēšanā, atspējojot indivīdus (to justspēju, domātspēju un rīcībspēju), un tādas [globālas] sistēmas izveidē, kurā ļaudis visuzskatāmākajā veidā kalpotu kā lopi. Tajā nav nekādas labvēlības pret cilvēkiem. Valstu - un to saimnieku - mērķis mūsdienu pasaulē (efektīvā veidā - pēdējos simts gadus, bet ātrums pieaug ģeometriski) ir iznīcināt visu, kas ir cilvēks, atstājot tikai viņa tukšo ķermeni, prātu un gribu, kas brīvi piepildāms pēc saimnieku interesēm. Tā ir tā "brīvība", kura nevis konfliktē ar bailēm, bet gan balstās tajās.

4.3.14 11:28 - vara = noziegums

Neko, kas mājo cilvēkā un nāk no viņa, nevar izskaust ar aizliegumu. Aizliegums ir tikai šī resursa monopolizācija varas rokās. Kamēr lielais vairums jūtas vainīgi pie tā, ka varētu "pārkāpt likumu" (it kā likumus - īstus likumus - vispār fiziski būtu iespējams pārkāpt), varas turētājiem katrs aizliegums sagādā augstāko sevis baudījumu, jo tajā apvienojas vairs ne vien dabiskais un labais, bet vēl arī - noziegums pret tiem sūda lopiem, kuri tik viegli baidās, ka gatavi atteikties no kaut viselementārākajām tiesībām (savām pozitīvajām īpašībām).

P. S.
Dabiski ļauns ir tikai disbalanss. "Vara" nāk ar motīvu - to novērst. Bet tas tiek novērsts, padarot konfliktos iesaistītās puses nevarīgākas attiecībā pret "varu". Disbalansu disbalanss. Un tā darbojas "skaldi un valdi". Vienā šūpoļu (see-saw) pusē sēž "vara", bet otrā tiek nodrošinātas sēdvietas visiem, tādā "Māras krusta" fraktālī pārveidojot sēdekli par asi citām šūpolītēm, to sēdekļus - citām etc., līdz ļaudis ir atdalīti no varas ar tik lielu distanci un "varai" tik ērtā izkārtojumā, ka valdošais režīms var augt aizvien resnāks un tā arī nekad ne ar vienu par to neaprunāties, paturot visu trulās rotaļas jautrību. A tu esi mēģinājis šūpoties uz kokaīna? Turklāt - Saeimas krēslā? Varētu būt diezgan kruta. Gandrīz kā bankā.

P. P. S.
T.i., pastāvošā vara ir tieši tik leģitīma, cik cilvēki ļauj sevi aizliegt. Varbūt esat dzirdējuši par "pašaizliedzību"?

2.3.14 14:49

Pieķeršanās ir negatīvais mīlestības nospiedums bailēs.

2.3.14 13:19

Bailes kā tāda kontrabanda tiek ievazātas līdz ar ideju, ka kaut kādos konkrētos veidos izdosies aibēgt no sevis.
Powered by Sviesta Ciba