÷

14.1.16 21:27

Reizēm nevar saprast, ko gribas. Tādos gadījumos var sakopot spēkus kaut kam, ko gribējās agrāk. Piemēram, sekmīgām atzīmēm visos priekšmetos.

• 2
• Saki

25.11.15 13:01 - Lielais Pārpratums

Baiļu akluma paradumu iegribas jaucam ar gribu, bet to - ar vajadzību.
Tad nospriežam, ka "all you need is love" vienādo bailes ar mīlestību.
Viss, ko mums savajagas, ir mīlestība.

• Saki

26.1.15 11:52 - izbāzeņu zoodārzs

Vismaz manā pieredzē cilvēku sākotnēji māca pakļaut savu gribu pavēlēm, idejām, pat neizpildāmām iecerēm, un spēju uzturēt šo iekšējo konfliktu vai salauzt gribu pavisam sauc par "gribasspēku". Par to, ka esam, gluži otrādi, aktīvas būtnes un gribai dabiski jāvada, citastarp, prāts, netika dzirdēts ne vārda. Un, kad tika dzirdēts, tad, kā saka citā valodā, "the damage had been done".
Nebeidz pārsteigt veidi, kā, ticot "varai", "taisnīgai" citu apmuļķošanai savu interešu vārdā, pamanāmies sagrozīt valodu un iemūžināt tik absurdas sakarības.

Tad vēl piedevām varētu padomāt par to, kas tad ir tas, ko sauc par "gribēšanu", kad griba atmesta un aizvietota ar programmu. Tur pāri paliek kaut kāds dzīvesgribas surogāts, iedibinātās kārtības patīkams apliecinājums (taču, protams, nekad ne piepildošs), kura mērķis, gluži tāpat, ir nevis apmierināt dzīvību un gribu, bet gan programmu un tās maldinošo uzstādījumu, ka programmas izpilde nesīs laimi. Tāteikt, vēl pāris piecgades un sasniegsim Komunismu vai Demokrātiju, vai ko nu tur katrs savā dzīvē - toties pēc katras svinīgākas runas drīkst arī iedzert. Un tad jau arī pirms, un tad jau arī runas laikā, un tad jau vispār var kost visu laiku - bet to visu idejas vārdā, tikvien ka ideja izbalo kā karogs saulē, un tā nodilusī lupata joprojām tiek turēta augstākā vērtē par pašu dzīvību, kuras rokas to audušas, krāsojušas, pašuvušas un izkārušas.
Kā saka kristieši, "vella sekmīgākais nummurs bija pārliecināt pasauli, ka viņš neeksistē". Sūdi tādi, ka viņš uzdodas par "dievu". It's just us.

• Saki

31.3.14 14:35 - involuntary society

Sekss informācijas telpā tik visuresošs droši vien kļuvis tāpēc, ka tas ir pēdējais, ko cilvēki spēj gribēt.

• 6
• Saki

6.3.14 08:30 - verdziskā brīvprātība

Tie, kas tur Ukrainā brīvprātīgi piesakās karam, ir neaprakstāmi stulbi cilvēki. Ko viņi grib aizstāvēt? Zemi? Kur viņa paliks? Izraks to Ukrainu? Iepakos celofānā? Teleportēs uz Marsu? Veči metas aizstāvēt savus vecos saimniekus pret jaunajiem. Johaidī, ja gribas krievus slepkavot, to var darīt ar kāpņutelpās! Bet bez saimnieka atļaujas kādam atņemt dzīvību - tas ir slikti. Bet, ja tu vari brīvprātīgi pieteikties kādu noslepkavot, tas ir labi. Slava gerojam!
Bez tādiem verdzības murgiem nebūtu ne valstu, ne karu. Kurš, pie velna, vispār jebkad varētu gribēt atrasties vardarbības piramīdas apakšā, pilnībā pakļauts bļaujošu super-vergu (vagaru) psihopātiskajām pavēlem un spiests slepkavot pavisam svešus cilvēkus, kuri grib tieši to pašu? To var gribēt tikai pilnībā nohipnotizēti cilvēki, kuri sevi vairs neatceras tik ļoti, ka ķeras pie pēdējā salmiņa, pie visasākajām izjūtām, lai uz brīdi sajustu, ka vēl ir dzīvi, ka vēl var kaut ko gribēt vai pavisam reāli baidīties - ar adrenalīnu, ar sakostiem zobiem, ar bļaušanu un visām tām lietām, ko nevar dzīvoklī. Un tas viss - svaigā gaisā!
Būtu labāk no rītiem gājuši nūjot un pēcpusdienās sēdējuši parkos ar termosiem! Bet to jau teliķis/vara nekad tā sevišķi neierosinās. Un pat, ja ierosinās, tad ne jau cilvēku personīgās gribas un laimes veicināšanai. Tad jau labāk - ekstrēmie varas sporti, kur asas sajūtas garantē gluži fiziski caururbjošas pieredzes.

• Saki