verdziskā brīvprātība
Tie, kas tur Ukrainā brīvprātīgi piesakās karam, ir neaprakstāmi stulbi cilvēki. Ko viņi grib aizstāvēt? Zemi? Kur viņa paliks? Izraks to Ukrainu? Iepakos celofānā? Teleportēs uz Marsu? Veči metas aizstāvēt savus vecos saimniekus pret jaunajiem. Johaidī, ja gribas krievus slepkavot, to var darīt ar kāpņutelpās! Bet bez saimnieka atļaujas kādam atņemt dzīvību - tas ir slikti. Bet, ja tu vari brīvprātīgi pieteikties kādu noslepkavot, tas ir labi. Slava gerojam!
Bez tādiem verdzības murgiem nebūtu ne valstu, ne karu. Kurš, pie velna, vispār jebkad varētu gribēt atrasties vardarbības piramīdas apakšā, pilnībā pakļauts bļaujošu super-vergu (vagaru) psihopātiskajām pavēlem un spiests slepkavot pavisam svešus cilvēkus, kuri grib tieši to pašu? To var gribēt tikai pilnībā nohipnotizēti cilvēki, kuri sevi vairs neatceras tik ļoti, ka ķeras pie pēdējā salmiņa, pie visasākajām izjūtām, lai uz brīdi sajustu, ka vēl ir dzīvi, ka vēl var kaut ko gribēt vai pavisam reāli baidīties - ar adrenalīnu, ar sakostiem zobiem, ar bļaušanu un visām tām lietām, ko nevar dzīvoklī. Un tas viss - svaigā gaisā!
Būtu labāk no rītiem gājuši nūjot un pēcpusdienās sēdējuši parkos ar termosiem! Bet to jau teliķis/vara nekad tā sevišķi neierosinās. Un pat, ja ierosinās, tad ne jau cilvēku personīgās gribas un laimes veicināšanai. Tad jau labāk - ekstrēmie varas sporti, kur asas sajūtas garantē gluži fiziski caururbjošas pieredzes.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: