÷
±
14.9.14 23:59 - valsts ir krāpšana
Statism and Anxiety
The mythology around “the state” in many ways exceeds – particularly in the modern world – the mythology that surrounds superstitious religiosity.
The question: how can human society be organized? is not answered by the state, any more than the question where did the world come from? is answered by religion.
If a man says, “My wife loves me,” and then locks her in the basement and threatens to shoot her if she tries to escape, do we believe him?
A “theory” cannot be considered “proven” if all it does is shoot anyone who disagrees with it.
In fact, any theory which requires violent defense is by any rational standard of proof utterly wrong or false to begin with.
Thus the thesis that “a state is required to organize society,” is demonstrably false, because it is not in fact a thesis at all, but rather a violently aggressive dogma.
Shooting those who disagree with you does not make you right, but rather proves that your position is wrong, corrupt and evil.
The State and Society
Since the state uses compulsion to “organize” society, it repudiates the very concept of “society,” just as rape repudiates the very concept of “love making,” and robbery repudiates the concept of “property.”
Using “the state” to answer the question of how society should be organized is morally identical to using kidnapping and imprisonment to answer the question of how to get someone to “love” you.
It is the mere illusion of an answer, rather than a real answer – and like all illusory answers, not only is it brutal in the extreme, but it also actively prevents the pursuit of true answers.
etc.
@ Stefan Molyneux, "Real-Time Relationships: The Logic of Love", grāmata par brīvu visvisādos formātos (ieskaitot audio). Brīnišķīga literatūra.
2.9.14 16:55 - ODD, ISN'T IT?
Ahā. Laikam veselais saprāts jeb nespēja noticēt "varas" māņticībai tagad tiešām atzīta par slimību.Raksts runā par DSM-IV, bet, cik atceros, šogad bija jāiznāk nākamajai versijai, DSM-V. Neesmu pārbaudījis, bet "pēc idejas" nepakļāvībai (veselajam saprātam) tagad jābūt iekļautam starp "oficiālajām" prāta slimībām.
DSM (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders) ir "autoritatīvā" grāmata, pēc kuras [autoru] standartiem mēdz "nopietni" spriest, kurš ar ko ir slims un tāpēc pakļaujams vai iznīcināms. Jauki, ka beidzot tuvojamies ārprāta noslēgumam un atsakāmies no labā principā (baigi tomēr neērti dzīvot, ja kāds pa laikam atgādina patiesību). Davai, bļe, beidziet, sūda liekuļi, runāt par "ārstiem" un "valstīm" un tamlīdzīgiem lēnās nāves līdzekļiem! Sametieties, "varas" fanātiķi, "pastāvošās iekārtas" zombiji, kārtīgiem masovņika ieročiem un fucking iznīciniet to planētu visu uzreiz! Ja jau tā garīgā potence vairs nekā nav glābjama, ja vienīgais veids, kā saskarties ar realitāti, ir to iznīcināt, tad neesiet gļēvi vismaz tajā: iznīciniet visu! Un nebaidieties, jūs sūdi, aiz jums pēdas nepaliks un neviens nezinās, ka to varenību izpostīt labo esat sarūpējuši jūs! Nu, bet no otras puses - tas izskaidro, kāpēc negribas iznīcināt visu uzreiz. Gribas taču kādu, kurš tic, ka "valdniekiem" ir tiesības pārkāpt tiesības. Kaifs jau tomēr no tās pretrunas, nevis no neesamības. Ok...
14.8.14 11:23 - Topsy Turvy World
Terminu "anarhisms" un "anarhija" sliktās slavas avots kļūst skaidrs, saprotot, ka psihopāti/sociopāti jeb ar "varas" iegūšanu apsēsti cilvēki bez sirdsapziņas (t.i., ļauni cilvēki) pastāvīgi [patoloģiski] melo un sagroza patiesību (kultivējot "kultūru"), un kā melus šausmina patiesība, tā "varas" mīta kopēja jeb "valdnieka" ("archon") lielākais bieds ir brīvība un tie, kuri aizstāv brīvību (dzīvi bez apspiešanas/"varas"/"valdniekiem"), jeb "anarhisti" ("an"+"archon"). Tādēļ cilvēki, kuri atbalsta ļaunumu (ticību "varai" cilvēku attiecībās), apmelo labo (brīvību) un burtiski sauc labu par ļaunu, bet ļaunu - par labu. Un, tā kā ļaunums vedina cilvēku manipulēt ar citiem, tad ļaunie cilvēki savos maldos cenšas vest arī citus un izveido pieradinātību, automātiku, robotiku, kuru sauc par "kultūru", kuru piesātina ar absurdo nojēgumu, ka "anarhija" (brīvība) ir ļaunums, kaut arī tā ir labā priekšnoteikums (kā tas darbojas visā dabā, šķietami - izņemot cilvēci), bet "varas" režīms (reliģiski organizēta ticība šauras grupas tiesībām uzspiest "kārtību") izriet no ļaunuma un to vairo.Kā vaimanājis kāds sens biedrs:
"Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!"
21.6.14 22:05 - Mākslīgā centralizācija
Kā var sadzīvot labāk - ja bitenieks tērē laiku strīdoties ar mucenieku no citas pasaules malas vai ja viņi katrs dara savu lietu?
19.5.14 02:14 - nodevēju nodokļi
Valstistu sašutumu un neizpratni attiecībā uz anarhismu īsumā iespējams formulēt kā jautājumu: "Bet kurš tad dalīs sazagto naudu!?"28.2.14 18:28 - Piramīda
Treileris
Mr.Kino balss
Mr.Kino balss
Galvenais, lai cilvēkiem šķiet, ka viņiem kaut kas pieder. Tas mudina strādāt vairāk. Ilūzijas var izdalīt bez maksas.
Paštēls. Statuss. Privilēģijas.
Un apmierinātība ar sapni neļauj pamosties. Bet gandarījums - pamodina.
Un sapnī apzināties sevi - ir sajust sapni.
Nu, celies.
ekrāns nolaižas
slow motion mode on
Aizmigušie kā zombiji; nomodā psihopāti un citi baiļu mocītie. Vieni veido varu - tie, kuri nejūt. Citi - apzinās, ka aizmigušie īstenībā arī ir cilvēki, un iestājas pret pirmajiem. Vara midzina dziļāk, ziemas miegā, lai guļošos kā tādus bērnus neatmodina pretinieki - sāks vēl gāzt podus. Un tad būs jātēlo, ka podi mūsējie, un kurš tad grib ar to baru krāmēties? Tēlojam smadzeņu podus un uzburam viņiem a[b.s.]trakciju parku, lai spēlējas! Bet tie, kas viņos atpazīst cilvēkus - tie, kuriem nav bail just nomodu, kurš izposta sapni, cenšas šo pašu nomodu nodarīt guļošiem. Bet tos otrus labākajā gadījumā mudina patiess jautājums - vai ir ētiski nogalināt zombiju. Daži pat aiziet armijā, lai savas valsts ganāmpulku pasargātu gan pašus no sevis, gan no citu pulkiem. Citi - lecina, piebaro, cērp. Un ļaudis savos prātos spēlē virtuālo realitāti, krājot zvaigznītes un cipariņus idiotiski aizraujošā datu spēlē. Bet pirāti iesūta spēlītē vīrusus, mazliet kontakta ar realitāti, mazliet berzes, mazliet karstuma - un spēle uzkaras, kļūst garlaicīga. Depresija? Operācija? Sieva dusmīga, šefs - visā augumā pimpis, bet tu - kā iesprūdis starp murgu un slimnīcas lampām rīsties no nelabuma: dod man zīmi, ka es izdzīvošu! Apziņa atkāpjas solīti nostāk no pretīgās ekrāna telpas, un sajūt. Šitas ir gļuks, šitas ir bijis, šito es esmu redzējis. Déjà vu. Divas acis savienonas trešajā - un tu redzi dziļumu: ekrāns tiešām ir plakans! Paskaties tālumā. Horizonts satek vienā punktā kā piramīda, un piramīdas smailē spulgo acs - un tu mēģini atšķirt aci no gaismas, maņas no realitātes - idejas no lietām. Un pasaule kļūst plakana, un tad tajā iemājo ļaudis, un tad tajā iemājo vara, un tad tajā iemājo anarhisti, un zeme kļūst apaļa, un parādās trešā dimensija, viss kļūst relatīvs, un piramīdas pamatne ir tikai malu ēna, kad Hors ir virs galvas, bet malas ir mieta stutēta telts, lai vidū vieta būtu tikai garākajam, kurš lūr pa lodziņu laukā un kliedz, ka ārā ir bīstami - tur ir pirāti anarhisti šausmas. Citus mietus gan nevarot manīt.
No ārpuses nemaz neizskatās, ka tur iekšā būtu kas vairāk par sarkofāgu. Vnk nāciet laukā. Spīd saule.
Bet kas ir saule? Sapnī tā bija auksta un uzzīmēta. Vai tā ir acs? Vai gaisma? Vai tas esmu es, ko es redzu?
Tā ļaudis bērnišķīgu baiļu dēļ bija zaudējuši bērnišķīgu dzīvesprieku. Tos brālīgi sadalīja brāļi. Ābelam tika grābeklis, Kainam - akmens, ko pasviesties. Un tāda bija viņu pastarā tiesa. Tomēr bosiņa levelis vēl ir tikai priekšā.
Tas būs pa īstam.
tas jau kaut kur bija...
24.2.14 19:21 - Kā darbotos brīva sabiedrība
Diezgan saprotams skaidrojums galvenajiem jautājumiem, kurus par brīvību/anarhismu (pretstatā valstismam) uzdod līdzcibiņi. Vismaz principā, manuprāt, bildi iezīmē diezgan skaidri.Mike Shanklin, "How a Free Society Might/Could Operate"
Powered by Sviesta Ciba