Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2014-02-28 18:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:There is, of course, no such mental state as "insane", but if there were, I would surely be that.
Entry tags:anarhisms, gaisma, ilūzijas, nomods, pamošanās, piramīda, sapņi, valsts, vara, zombiji

Piramīda

Treileris
Mr.Kino balss

Galvenais, lai cilvēkiem  šķiet, ka viņiem kaut kas pieder. Tas mudina strādāt vairāk. Ilūzijas  var izdalīt bez maksas.
Paštēls. Statuss. Privilēģijas.
Un apmierinātība ar sapni  neļauj pamosties. Bet gandarījums - pamodina.
Un sapnī  apzināties sevi - ir sajust sapni.
Nu,  celies.


ekrāns nolaižas

slow motion mode on

Aizmigušie  kā zombiji; nomodā psihopāti un citi baiļu mocītie. Vieni veido varu - tie, kuri nejūt. Citi - apzinās, ka aizmigušie īstenībā  arī ir cilvēki, un iestājas pret pirmajiem. Vara midzina dziļāk, ziemas miegā, lai guļošos kā tādus bērnus neatmodina pretinieki - sāks vēl gāzt podus. Un tad būs jātēlo, ka podi mūsējie, un kurš tad grib ar to baru krāmēties? Tēlojam smadzeņu podus un uzburam viņiem a[b.s.]trakciju parku, lai spēlējas! Bet tie, kas viņos atpazīst cilvēkus - tie, kuriem nav bail just  nomodu, kurš izposta sapni, cenšas šo pašu nomodu nodarīt guļošiem. Bet tos otrus labākajā gadījumā mudina patiess jautājums - vai ir ētiski nogalināt  zombiju. Daži pat aiziet armijā, lai savas valsts ganāmpulku pasargātu gan pašus no sevis, gan no citu pulkiem. Citi - lecina, piebaro, cērp. Un ļaudis savos prātos spēlē virtuālo  realitāti, krājot zvaigznītes un cipariņus idiotiski aizraujošā datu spēlē. Bet pirāti iesūta spēlītē vīrusus, mazliet kontakta ar realitāti, mazliet berzes, mazliet karstuma - un spēle uzkaras, kļūst garlaicīga. Depresija? Operācija? Sieva dusmīga, šefs - visā augumā pimpis, bet  tu - kā iesprūdis starp murgu un slimnīcas lampām rīsties no nelabuma: dod man zīmi, ka es  izdzīvošu! Apziņa  atkāpjas solīti nostāk no pretīgās ekrāna telpas, un sajūt. Šitas ir gļuks, šitas ir bijis, šito es esmu redzējis. Déjà vu. Divas acis savienonas trešajā - un tu redzi  dziļumu: ekrāns tiešām ir plakans! Paskaties tālumā. Horizonts satek vienā punktā kā piramīda, un piramīdas smailē spulgo acs - un tu mēģini  atšķirt aci no gaismas, maņas no realitātes - idejas no lietām. Un pasaule kļūst  plakana, un tad tajā iemājo ļaudis, un tad tajā iemājo vara, un tad tajā iemājo anarhisti, un zeme kļūst apaļa, un parādās  trešā dimensija, viss kļūst relatīvs, un piramīdas pamatne ir tikai malu ēna, kad Hors ir virs galvas, bet malas ir mieta stutēta telts, lai vidū vieta būtu tikai garākajam, kurš lūr pa lodziņu laukā un kliedz, ka ārā ir bīstami - tur ir pirāti anarhisti šausmas. Citus mietus gan nevarot manīt.
No ārpuses nemaz neizskatās, ka tur iekšā būtu kas vairāk par sarkofāgu. Vnk nāciet laukā. Spīd saule.
Bet kas ir saule? Sapnī tā bija auksta un uzzīmēta. Vai tā ir acs? Vai gaisma? Vai tas  esmu es, ko es redzu?

Tā ļaudis  bērnišķīgu baiļu dēļ bija zaudējuši bērnišķīgu dzīvesprieku. Tos brālīgi sadalīja brāļi. Ābelam tika grābeklis, Kainam - akmens, ko pasviesties. Un tāda bija viņu pastarā tiesa. Tomēr  bosiņa levelis vēl ir tikai priekšā.

Tas būs pa īstam.

tas jau kaut kur bija...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]naivums
2014-02-28 19:54 (saite)
vāu. +1

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]po
2014-02-28 19:55 (saite)
thx. jei bogu neticēju ka kāds izbursies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?