÷

±

21.3.16 09:59 - Sapnis par nepārdoto dvēseli

Nakts soultripā nokļuvu kādu Rīgas hārdkōrīgo sātanistu korporatīvajā štābā (neatceros, vai viņi hierarhijā bija zem, vai virs Lemberga). Brīdī, kad ar čomu tikām sazīmēti kā spiegi svešinieki (goda vārds, nokļuvām tur nejauši), vella ļautiņi sāka vērt vaļā kodolsprādzienam līdzīgu portālu uz kādu vietu, ko varbūt sauc vārdā, ko viņi izrunāja: "Atarloth". Paši mēs ciešā panikā lecām cauri augšstāva loga stiklam cerībā nejauši izdzīvot, bet "Atarloth" palika kā vienīgais pavediens uz Patiesību. Gūglis, protams, savu sātanisko kabalu slēpj, bet kāds čehu virtuālais priesteris vienīgais sniedz aptuvenu ieskatu, par ko varētu būt runa:

[Home Inventory - Atarloth Fort]

a) a Book of Death Magic [Necronomicon]
b) 12 Books of Chaos Magic [Chaos Channels] {!d!m$R}
c) a Book of Chaos Magic [Armageddon Tome] {!d$R}
d) 59 Books of Life Magic [High Mass] {!d$R}
e) 5 Books of Life Magic [Blessings of the Grail] {!d$R}
f) 49 Books of Trump Magic [Trumps of Doom]
g) 54 Books of Chaos Magic [Chaos Mastery] {!d$R}
h) 46 Books of Sorcery [Pattern Sorcery]
i) 72 Books of Life Magic [Book of Common Prayer] {!d$R}
j) 50 Books of Life Magic [Book of the Unicorn] {!d$R}
k) 92 Books of Chaos Magic [Sign of Chaos] {!d$R}
l) 70 Purple Potions of Healing
m) 25 Misty Potions of *Healing*
n) 2 Gloopy Green Potions of Life
o) 29 Grey Speckled Potions of Restore Mana
p) 5 Vermilion Potions of Augmentation
q) 65 Smoky Potions of Resistance
r) 3 Crimson Potions of New Life
s) 26 Brass Rods of Recall {!d!z$R}
t) 9 Mithril-Plated Rods of Enlightenment {!d$R}
u) 12 Runed Rods of Detection {!d$R}
v) an Ivory Rod of Healing
w) a Titanium Rod of Restoration
x) 3 Sycamore Staffs of the Magi (3x 3 charges) {!u$R}



Then, again, te to vārdiņu pie sevis atkārtojot, domāju - a moška tomēr "Ataroth". Un tā jau ir reāla lieta. Senebreju valodā tas būtu "kroņi", vārds, kas lietots Vecajā Derībā, apzīmējot Dieva cilvēku pabeigto pilsētu. Vai tas nozīmē ka tā sātana sinagoga Valdemāra ielā uzceļ Rīgu līdz galam, kas, kā zināms, noved pie tās ieraušanas Jordānā? Tas skaidrotu baiļu sajūtu pirms leciena un naivo cerību nenosisties, lecot no augšstāva - tātad, iekrist ūdenī, vai ne, ko? Viss sakrīt. Viss sakrīt ūdenī.

Bet varbūt es vispār pārklausījos vai viņi nemācēja pateikt, un tas bija "Astaroth". Lūk, wiki:
Astaroth (also Ashtaroth, Astarot and Asteroth), in demonology, is the Great Duke of Hell, in the first hierarchy with Beelzebub and Lucifer; he is part of the evil trinity. He is a male figure named after the Canaanite goddess Ashtoreth.



Un tagad man ar to jādzīvo, ja?
(vismaz var noprast, ka viņi bija zem Lemberga)

Toties viņiem tur bija nereāli kruta dizaina rakstāmmašīna un citi lieliska dizaina priekšmeti. Tā rakstāmmašīna bija kaut kas krutāks par Džobsu. Misiņš, totāls minimālisms, saliekama, kompakta, skaista, ouuuu... pirms simts gadiem es varētu te nevis par Elles Ķēniņiem skicēt, bet to velna mašīnu un kļūt par Jobu Ījabu Fordu, un visi mūsu vecvecāki dragātu apkārt ar rakstāmmašīnām. Varētu tagad sēdēt pie apdzeltējušu lapu klēpjiem un lasīt viņu reāli sviesta cibās glabātos dienišķos pukstus. Fak. Nākamreiz jāiet caur to portālu iekšā.

13.3.16 14:27 - Set the alarm

Pašam laikam nav gadījies, tāpēc nezinu, cik bieži līdzcilvēki lūsiddrīmā pīpējot pieturā piezvēr kko tipa "Kad es pamodīšos, jūs visi dabūsiet pa purnu!"
Šitādi sapņi laikam vairāk populāri "nomodā" a la boļševiku svabadā gara mošanās pretī taisnības tālei.
Vispār, kāpēc vēl nav nodibināta partija komatozajiem pilsoņiem? Un kurš mūs pārstāv tad, kad mēs guļam? Varbūt es labprāt piedalītos valsts aparāta negrozīšanā, visās iespējamajās vēlēšanās, novēlēšanās, pavēlēšanās, izvēlēšanās, līdz krampjainiem pildspalvas pirkstiem, bet - tikai miegā.

28.2.14 18:28 - Piramīda

Treileris
Mr.Kino balss

Galvenais, lai cilvēkiem  šķiet, ka viņiem kaut kas pieder. Tas mudina strādāt vairāk. Ilūzijas  var izdalīt bez maksas.
Paštēls. Statuss. Privilēģijas.
Un apmierinātība ar sapni  neļauj pamosties. Bet gandarījums - pamodina.
Un sapnī  apzināties sevi - ir sajust sapni.
Nu,  celies.


ekrāns nolaižas

slow motion mode on

Aizmigušie  kā zombiji; nomodā psihopāti un citi baiļu mocītie. Vieni veido varu - tie, kuri nejūt. Citi - apzinās, ka aizmigušie īstenībā  arī ir cilvēki, un iestājas pret pirmajiem. Vara midzina dziļāk, ziemas miegā, lai guļošos kā tādus bērnus neatmodina pretinieki - sāks vēl gāzt podus. Un tad būs jātēlo, ka podi mūsējie, un kurš tad grib ar to baru krāmēties? Tēlojam smadzeņu podus un uzburam viņiem a[b.s.]trakciju parku, lai spēlējas! Bet tie, kas viņos atpazīst cilvēkus - tie, kuriem nav bail just  nomodu, kurš izposta sapni, cenšas šo pašu nomodu nodarīt guļošiem. Bet tos otrus labākajā gadījumā mudina patiess jautājums - vai ir ētiski nogalināt  zombiju. Daži pat aiziet armijā, lai savas valsts ganāmpulku pasargātu gan pašus no sevis, gan no citu pulkiem. Citi - lecina, piebaro, cērp. Un ļaudis savos prātos spēlē virtuālo  realitāti, krājot zvaigznītes un cipariņus idiotiski aizraujošā datu spēlē. Bet pirāti iesūta spēlītē vīrusus, mazliet kontakta ar realitāti, mazliet berzes, mazliet karstuma - un spēle uzkaras, kļūst garlaicīga. Depresija? Operācija? Sieva dusmīga, šefs - visā augumā pimpis, bet  tu - kā iesprūdis starp murgu un slimnīcas lampām rīsties no nelabuma: dod man zīmi, ka es  izdzīvošu! Apziņa  atkāpjas solīti nostāk no pretīgās ekrāna telpas, un sajūt. Šitas ir gļuks, šitas ir bijis, šito es esmu redzējis. Déjà vu. Divas acis savienonas trešajā - un tu redzi  dziļumu: ekrāns tiešām ir plakans! Paskaties tālumā. Horizonts satek vienā punktā kā piramīda, un piramīdas smailē spulgo acs - un tu mēģini  atšķirt aci no gaismas, maņas no realitātes - idejas no lietām. Un pasaule kļūst  plakana, un tad tajā iemājo ļaudis, un tad tajā iemājo vara, un tad tajā iemājo anarhisti, un zeme kļūst apaļa, un parādās  trešā dimensija, viss kļūst relatīvs, un piramīdas pamatne ir tikai malu ēna, kad Hors ir virs galvas, bet malas ir mieta stutēta telts, lai vidū vieta būtu tikai garākajam, kurš lūr pa lodziņu laukā un kliedz, ka ārā ir bīstami - tur ir pirāti anarhisti šausmas. Citus mietus gan nevarot manīt.
No ārpuses nemaz neizskatās, ka tur iekšā būtu kas vairāk par sarkofāgu. Vnk nāciet laukā. Spīd saule.
Bet kas ir saule? Sapnī tā bija auksta un uzzīmēta. Vai tā ir acs? Vai gaisma? Vai tas  esmu es, ko es redzu?

Tā ļaudis  bērnišķīgu baiļu dēļ bija zaudējuši bērnišķīgu dzīvesprieku. Tos brālīgi sadalīja brāļi. Ābelam tika grābeklis, Kainam - akmens, ko pasviesties. Un tāda bija viņu pastarā tiesa. Tomēr  bosiņa levelis vēl ir tikai priekšā.

Tas būs pa īstam.

tas jau kaut kur bija...
Powered by Sviesta Ciba