÷
±
19.1.16 15:50 - Kad labākie kalpo ļaunākajam
Tie, kas noliedz "Sazvērestību" un pakļaujas labo nodomu "Nejaušas Sakritības teorijām", vispār nezina, kur to bruģi ražo un uz kurieni klāj. Nosauciet vienu varmācības režīmu, kuru savām rokām cēluši ļaunsmējīgi purni! Visus cietumus ap sevi uzcēluši labsirdīgie un čaklie - cik daudzi no viņiem saprot arhitektūru un pasūtītāja nodomus? Uzliec pie stroikas uzrakstu "Gott mit uns", un tālāk jau Jedem das Seine!
19.1.16 14:32 - Leģions
Karā nav izdzīvotāju - mirst visi iesaistītie. Tikai tie, kuru augstākā ticība ir dzīvība, var nolikt savējo, lai labprātīgi izietu cauri nāvei un piedzimtu no jauna. Tie ir patiesie ieguvēji.Viltus ieguvēji ir tie mirušie, kas vispārāk ciena nāvi un tās spēku ierobežot, pakļaujot bailēm, uzrādot neticības grēku tiem, kas dzīvības vietā sākuši pielūgt ko citu. Mirušo leģions iemanto kapsētas un valda tās paštaisnā nedzīvo priekā par visu lietu neizbēgamo nāvi. Bet atdzimušie, atsakoties no tā, kas paliek iekalts akmenī, iegūst nemirstību.
Karā nav izdzīvotāju. Ēnu pavalstnieki dzemdē mirušo paaudzes mūžīgam karam. Atdzimušie - palīdz aiziet tiem, kas zina, ka nepaliks. Bet nāvei piezvērētie musina mūžīgu karu, jo tikai tā prot piepildīt ierobežoti plašu zemi - noklājot to ar kapiem.
Mēs dzīvojam karu laikmetā. Mūs turpina biedēt un "glābt". Atpakaļceļu vairs nav - tāpat kā Zelta laikmeta vidusceļu. Mums palicis tikai viens ceļš: nāvē - vai cauri tai.
19.1.16 00:43 - sīka replika
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
brookings puksts mudina atgādināt, ka nekas šajā matricā nav nejaušība. Arī vēsturisko "migrantu krīzi" kruķī tas pats vīriņš&co, kas dibināja jauno Latvijas Republiku (visp., Postpadomiju).Ja galīgi interesē "priekš kam?", tad atbilde būtībā joprojām tā pati:
"Adequate financing is critical. The EU should provide 15,000 euros ($16,800) per asylum-seeker for each of the first two years to help cover housing, health-care and education costs — and to make accepting refugees more appealing to member states. It can raise these funds by issuing long-term bonds using its largely untapped AAA borrowing capacity, which will have the added benefit of providing a justified fiscal stimulus to the European economy. "
28.11.15 10:25 - Beidzot tas ir cauri
Es ceru, ka tā ir vakardienas ziņa. Tad beidzot varam atslābt:
13.11.15 21:29 - Auzas
Noklausījos (až klātienē) M.Auziņa un Dž.Lenoksa sarunu par to, vai tad zinātne esot aprakusi Dievu. Protams, vīlos, kas normāli, tātad nevīlos. Tikvien kā mazliet cerēju dzirdēt kaut ko svaigu un provokatīvu. Katrā gadījumā, cerēju uz intelektuāli daudz kvalitatīvāku debati.Būtībā radās iespaids, ka tā ir nevis debate, bet Auziņa taisnošanās, kāpēc viņš vēl nav aktīvs kristietis, jo Dievs viņam ļoti patiktu, ja ticība tādam ļautu nejust to šausmīgo trauksmi. Faktiski, debati varēja saukt "Vai Auziņš ir apglabājis Dievu?", uz ko viņš pats, domājams, steigtos atbildēt ar vāji un nepārliecinoši argumentētu "Nē!".
Oh, well, detaļās laikam nav vērts iet. Esmu dzirdējis dažus desmitu šī rakstura debašu, un šī, šķiet, bija starp pašām vājākajām. Lenoksa argumenti arī tāds vidusskolas līmeņa fufelis (ar dabiskām aplamībām no "confirmation bias" sērijas), tikai lieliskā (kaut ārzemēm piemēroti vienkāršotā) angļu valodā. Bet, nu, tango dejo divatā.
Bet noteikti daļai tas bija derīģs prāta treniņš, kas ir ļoti vērtīgi, sou - kūl, greit, vismaz kāds par kaut ko debatē. Par kaņepēm pat tādā līmenī te neviens nerunā. Piemēram. Un tikmēr neizmērāmas stundas potenciāli derīga intelektuālā darba aiziet vardarbības režīma stiprināšanā un tamlīdzīgos tumšajos strupceļos. Kreizī. Bet, no otras puses, značed dafiga, ko darīt, lai šito vietu kaut cik uzlabotu. To, ka pār cilvēkiem valda tik šausmīgas nejēdzības kā pašreiz, attaisnot ar to, ka tā ir jeb "jābūt", ir absurds. Tāds "God of the gaps" arguments - kultivētās domu struktūras ir baigi okej, bet tikai tur, kur mēs uz tām neskatāmies. Jo, skaties, kur gribi, priekšā necaurredzami idiotisma džungļi. A tie, lūk, aug tur, kur prāts netiek disciplinēts un cilvēks cenšas apmierināties ar trulu cerību un disorientējošu maņu kairināšanu. Var jau to saukt par Dievu un Augstāko Patiesību, bet labāk būtu paklusēt - vismaz nenodeldētu to, kas palicis pāri no vārdiem un jau tā nojātās pasaules apjausmas. Tā politkorektā bezpalīdzība ved nevis uz mīlestību un taisnību, bet gan uz totalitāru bezdomu kolektīvismu un cilvēka pagrimumu.
Dievs mūsdienās ir tikpat labi "valsts", "zinātne" un izklaide. Katrā gadījumā - maksimāla atteikšanās no sevis un no spriestspējas - un bez tām jebkāda taisnība, cerība, mīlestība, jebkas labs kļūst beznozīmīgs. Līdz ar to, svarīgāka varētu būt debate nevis par to, vai zinātne ir apglabājusi Dievu, bet gan vai infantili bezpalīdzīgas alkas pēc "Dieva" nav abglabājušas gudrību.
4.11.15 21:43 - and everybody knows
Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.
"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.
Powered by Sviesta Ciba