÷
±
11.2.16 00:23 - Silent Weapons for Quiet Wars
In conclusion, the objective of economic research, as conducted by the magnates ofcapital (banking) and the industries of commodities (goods) and services, is the
establishment of an economy which is totally predictable and manipulatable.
In order to achieve a totally predictable economy, the low-class elements of society must
be brought under total control, i.e., must be housebroken, trained, and assigned a yoke
and long-term social duties from a very early age, before they have an opportunity to
question the propriety of the matter. In order to achieve such conformity, the lower-class
family unit must be disintegrated by a process of increasing preoccupation of the parents
and the establishment of government-operated day-care centers for the occupationally
orphaned children.
The quality of education given to the lower class must be of the poorest sort, so that the
moat of ignorance isolating the inferior class from the superior class is and remains
incomprehensible to the inferior class. With such an initial handicap, even bright lower
class individuals have little if any hope of extricating themselves from their assigned lot
in life. This form of slavery is essential to maintain some measure of social order, peace,
and tranquility for the ruling upper class.
[..]
Everything that is expected from an ordinary weapon is expected from a silent weapon by
its creators, but only in its own manner of functioning.
It shoots situations, instead of bullets; propelled by data processing, instead of chemical
reaction (explosion); originating from bits of data, instead of grains of gunpowder; from a
computer, instead of a gun; operated by a computer programmer, instead of a marksman;
under the orders of a banking magnate, instead of a military general.
[..]
The public might instinctively feel that something is wrong, but that is because of the
technical nature of the silent weapon, they cannot express their feeling in a rational way,
or handle the problem with intelligence. Therefore, they do not know how to cry for help,
and do not know how to associate with others to defend themselves against it.
10.2.16 17:56 - Let me plead guilty!
Vardarbības monopola vēstis:Saeima ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest jaunu principu administratīvo sodu politikā - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā laikus, maksā mazāk. Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.
Varbūt tad uzreiz dodam 18 gados iespēju: uztetovē uz pieres "vainīgs" un saņem sodu vēl pirms nozieguma? Vai varbūt sodu varētu samazināt par 90%, ja cilvēks divu dienu laikā iesniedz savu nocirsto pirkstu? A moška, davai, vispār abonēt sodus, ko? Vnk defaultā maksāt par to, ka tu esi? Bet tie jau mums būtu tā sauktie "nodokļi". Bļe, tā jau cilvēki ir spiesti atteikties no pašcieņas - vai tiešām ir nepieciešams to vēl mudināt?
Atliek secināt, ka kara laika rijībai ar pašreizējiem sodu apmaksas tempiem ir par lēnu - labāk divreiz mazāk, bet uzreiz. Noziegumus ģenerēt ir īzī - vnk pieņem jaunus aizliegumus! Tos tad arī, kā redzam, varam gaidīt. Nožēlojam un momentā gaidām - kas jānožēlo nākamais!
Interesanti, ko par to domā "mēs esam valsts" tipa pašizvarošanas entuziasti? Viņiem, diez, patīk nožēlot?
P. S.
Turklāt, ko nozīmē nožēlot administratīvu pārkāpumu? Sasiet sirdsapziņu ar paklausību/vardarbību? Un pat tad, ja tiešām sāpētu sirds par to mašīnu, kuras zobratos tevi iegrūduši, tad uz kāda pamata? Tu taču par to maksā! Vardarbības monopolam katrs pārkāpums ir vērtība. Tad kas būtu jānožēlo - tas, ka tev jāuztur tā idiotiskā mašīna? Protams, ka tas ir nožēlojami - bet varbūt tāpēc arī tā atlaide. Rakstām: "Rūgti nožēloju, ka noziedznieki, kas man uzklupuši, atņemtos līdzekļus veltīs citu aplaupīšanai. Atzīstu sevi par vainīgu vardarbības vairošanā un nožēlas dēļ lūdzu mazināt kaitniecisko ietekmi, samazinot sodu par pusi." Kaut kā tā laikam.
4.2.16 14:53 - "Mēs", mirušie
Kāda ir nozīme cilvēka gribai un izvēlei, ja tik un tā tiek pieņemts, ka viņš piekrīt?Ko cilvēks - un kam - var pateikt, lai tiktu piefiksēts, ka viņš nepiekrīt?
Mēs visi piekrītam aizliegumiem.
Mēs visi piekrītam nodokļiem.
Mēs visi piekrītam nepīpēt pieturās.
Mēs visi piekrītam "starptautisko" banku aizdevumiem, parādam, burbulim, krīzei.
Mēs visi piekrītam premjeram, ministriem, deputātiem, tiesnešiem.
Mēs visi piekrītam cilvēku pazemošanai, aplaupīšanai, iznīcināšanai - kaut vai tikai kļūdas dēļ, jo mēs piekrītam kļūdai.
Mēs piekrītam saņemt pases, nodot pirkstu nospiedumus, ierakstīt svešas sarunas, ielausties svešos dzīvokļos.
Mēs visi piekrītam - un es vienīgais nepiekrītu. Un tu vienīgais. Un vēl pa kādam vienīgajam.
Bet kāda gan izvēle tavai gribai un izvēlei - ja tā tiek izmantota tikai "varas"/"likuma" pārspēka demostrēšanai?
Šī vairs nav cilvēku pasaule. Šī ir resursu pasaule. Reiz tā bija dzīva. Tagad dzīvs vairs nav nekas.
P. S.
Vispār jau mani ne tik ļoti nomāc tas, kādā dirsā esam (t.i., cik dziļi visā sadzīvē mājo vardarbības/verdzības principi), bet tas, ka šis process izskatās bīstami neatgriezenisks. T.i., aizvien mazāks skaits cilvēku spēj paverdzināt aizvien lielāku skaitu.
Varētu "vienkārši dzīvot savu dzīvi", bet tā ir mana dzīve - šī pasaule, šis laiks ir mana dzīve. Tieši to nozīmē cilvēcība - atbildību par šo pasaules atspulgu, kas esam. Var sagrozīt atspulgu un izlikties, ka noteiktas lietas nepastāv, bet tas neizņem tās no īstenības un no tīriem atspulgiem. Ne ka mans vai kāda cita atspulgs būtu pilnīgi tīrs - bet tīrie fragmenti būtu jāapvieno, lai cilvēki redz aizvien patiesāk un spēj sazināties aizvien godīgāk. Tajā pašā laikā cilvēki pārpratuši "sevi", izslēdzot no apziņas pilnīgi visu, kas nav "savās" tiešajās interesēs. Pasaule nav svarīga, citu prāti nav svarīgi - nekas nav svarīgs, kamēr ir iespējams apmierināt konkrētā ķermeņa neapmierināmās iegribas. Un cilvēki iznīcina cits citu, pārraugu acs tiek izmantota citu prātu sagrozīšanai - un tie aizvien mazāk spēj to pamanīt. Zināšanas vienmēr ir bijušas ierobežotas, un vienmēr ir bijis kāds, kurš sarīda citus pret zināšanām - drošības vārdā. Bet pašlaik mēs slīkstam informācijā, un aizvien pieaug tā informācijas daļa, kuru nespējam adekvāti interpretēt un nekritiski pieņemam, jo mums trūkst sapratnes par pamatlietām. Līdz dzīvības un, kas jo svarīgāk, garīgās dzīvības principi ir aizmirsti tiktāl, ka par svarīgu tiek uzskatītas tikai visrupjākās, šaurākās un vienkāršākās no ilūzijām. Kurš būvēs ceļus? Varbūt laiks vienkāršot sistēmu un atstāt tikai vienu soda veidu - nāvessodu. Un tad "valsts" vārdā varētu ražot un bez maksas dalīt no galvaskausiem ražotus sadzīves priekšmetus - bļodiņas, lustras, datoru peles... Un tad pamēģiniet ierunāties pret nāvessodiem - jo kurš gan ražos peles!?
3.2.16 16:35 - Vera
Apsveru, vai tad nevajadzētu to "varu" turpmāk saukt par Veru. Gan jau ne es viens viņu kā vella mātīti redzu. Venēra diskočūsku spoguļgalva.3.2.16 16:33
Internetu var uzskatīt par maģijas iesviešanu ļaužu rokās, zinot, ka viņi ar to cits citu izpostīs. Un dzims jauna priesterība.1.2.16 14:16 - Amatpersonas Pret Cilvēcisku Izturēšanos
Valsts drošībai svarīgi ierobežot cilvēcisku izturēšanos pret amatpersonām.--
Gribēju vēl pašņākt par to, kā šinī gadījumā aprōpriēts vārds "amats", līdz apstījos kas tas īsti par vārdu. Izrādās, šis nāk no senvārda "ambactos/ambaxtos", kas būtībā apzīmē kalpu, atkarīgo. Biju sasaistījis šo vārdu ar prasmēm un neatkarību. How inappropriate.
30.1.16 14:32 - "Elites" at the first Bilderberg Meeting in 1954.
Energy
Energy is recognized as the key to all activity on earth. Natural science is the study of the sources and control of natural energy, and social science, theoretically expressed as economics, is the study of the sources and control of social energy. Both are bookkeeping systems: mathematics. Therefore, mathematics is the primary energy science. And the bookkeeper can be king if the public can be kept ignorant of the methodology of the bookkeeping.
All science is merely a means to an end. The means is knowledge. The end is control. Beyond this remains only one issue: Who will be the beneficiary?
In 1954 this was the issue of primary concern. Although the so-called "moral issues" were raised, in view of the law of natural selection it was agreed that a nation or world of people who will not use their intelligence are no better than animals who do not have intelligence. Such people are beasts of burden and steaks on the table by choice and consent.
Consequently, in the interest of future world order, peace, and tranquility, it was decided to privately wage a quiet war against the American public with an ultimate objective of permanently shifting the natural and social energy (wealth) of the undisciplined and irresponsible many into the hands of the self-disciplined, responsible, and worthy few. In order to implement this objective, it was necessary to create, secure, and apply new weapons which, as it turned out, were a class of weapons so subtle and sophisticated in their principle of operation and public appearance as to earn for themselves the name "silent weapons".
In conclusion, the objective of economic research, as conducted by the magnates of capital (banking) and the industries of commodities (goods) and services, is the establishment of an economy which is totally predictable and manipulatable.
In order to achieve a totally predictable economy, the low-class elements of society must be brought under total control, i.e., must be housebroken, trained, and assigned a yoke and long-term social duties from a very early age, before they have an opportunity to question the propriety of the matter. In order to achieve such conformity, the lower-class family unit must be disintegrated by a process of increasing preoccupation of the parents and the establishment of government-operated day-care centers for the occupationally orphaned children.
The quality of education given to the lower class must be of the poorest sort, so that the moat of ignorance isolating the inferior class from the superior class is and remains incomprehensible to the inferior class. With
such an initial handicap, even bright lower class individuals have little if any hope of extricating themselves from their assigned lot in life. This form of slavery is essential to maintain some measure of social order, peace, and tranquility for the ruling upper class.
29.1.16 15:34 - Piekukuļo sevi!
Palutini amatpersonu!27.1.16 16:14 - implicēto tiesu izpildītāji
Tā, džeki, vai nu es vispār neko nesaprotu, vai arī VID tagad paralēli dažādām citām lomām funkcionē arī kā tiesa. Šitajā vienā iestādē, rādās, čubriki svabadi izdomā, kas un cik viņiem ir parādā, paši sevi un "parādniekus" iztiesā, paši meklē veidus, kā no cilvēkiem to kāpostu izdauzīt... Tāda kā valsts valstī. Double whammy.Nav arī dzirdēts, ka VID darbinieki un kaut kādi tur menti vai armijnieki pa to Čierīti regulāri taisītu savstarpējas razborkas un strelkas. Ieņēmēji ar simbiozes biedriem "valsts" sektā nokatojuši dīlu - mēs darām, ko gribam, bet jūs par to dabūjat daļu mūsu saspertā kāposta. Kā nekā, neviens jau tos zīmodziņus un printerus par savu naudu nepērk - iesūta "VID" štābam prasību: davai, džeki, vajag vairāk zīmogus un mentiem jaunas mašīnas - kurš jūsu afēru te vispār sargā, ko? Un tad vienā brīdī taisnās tiesas lēmēji nospļāvušies čakarēties ar ieņēmuma dienesta bezpriģela mazgāšanu un ļāvuši viņiem pašiem rakstīt uz papīriem: mēs jūs sodām tā un šitā - "valsts" vārdā, āmen. Galu galā, kāda jēga no tiesām, ja tie, pret kuriem vēršas, tā vai tā praktiski vienmēr zaudē? Tas, ko džeki Talejas ielā 1 izdomā, arī ir taisnīgi un tiesīgi un visas tās lietas.
Bet reizē, iespējams, tajā VIDā džeki jūk prātā no spējās varenības un citi sāk zaudēt teikšanu - un razobrkas būs ne vien presē, bet arī tumšās vārtrūmēs.
Bet pagaidām VID "drīkst" vienkārši izdomāt, kurš pie kā ir vainīgs. T.i., cilvēku attiecībās ar VID tiesa (un tiesības) vnk vairs nepastāv.
26.1.16 10:47 - atšaubiski
Ja var uzturēt viltus kārtību, lai uzturētu patiesu ļaunumu,vai nevar uzturēt patiesu kārtību, uzturot viltus ļaunumu?
Mūs ar neapturamu dzelzs dūri pārvalda visbezgodīgākie no zagļiem un slepkavām, uzturot mītu, ka tas ir labi/izdevīgi/veselīgi,
kamēr iespējams dzīvot brīvī, bez viltus un spaidiem, kopīgi atceroties, kādi sūdi sākas, ja nodibina vardarbības režīmu.
Varbūt tādēļ mums sūtīti šie tumšie laiki, lai cilvēki pēc tūkstoš gadiem atskatītos šausmās un novērtētu to, ka viņu sadzīvē cilvēka gods un cieņa ir dārgāki par vardarbības maldīgo visvarenības sapni.
23.1.16 14:58 - Īsta mīlestība
Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.
Powered by Sviesta Ciba