Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2016-02-04 14:08:00

Garastāvoklis:	working
Mūzika:	Ugasanie - Eye Of Tunguska: Attempt To Contact
Entry tags:	bullshit, medicine, science, science:biology, science:chemistry

Pilnībā norobežojos no prof. Kalviņa teiktā (ja pārstāstīts korekti) un kā zinātnieks zinātniekam prasu pierādījumus, kas ņemtu vērā pašreizējos datus.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

gnidrologs
2016-02-04 17:03 (saite)

Pieņemot, ka visi šie ''renegātzinātnieki'' ir totāli ku-kū, kā tu izskaidro, ka viņu ir tik daudz? Mums te biedrs Ctulhu jau gadsimtiem ilgi klāsta, ka jo augstāks izglītotības līmenis, jo cilvēks krutāks, saprotošāks, nekļūdīgāks, mazāk aizspriedumains etc. Kalviņš ir liela autoritāte savā jomā. Tā pat ar Buiķi, Siliņu, nemaz nerunājot par n-tajiem citvalstu zinātniekiem, kas krituši nežēlastībā no establišmenta puses dēļ saviem neortodoksālajiem viedokļiem.

Kāpēc tas notiek? Ir kāda versija?
Primitīvais ''ticība sajāj smadzenes'' nederēs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	crescendo 2016-02-04 18:16 (saite)
	Akadēmiskā karjera ir slodze nervu sistēmai, ne visi spēj pieņemt tās realitātes un daļēji nepārcelties uz alternatīvu iedomu pasauli, kur lietas notiek Godīgāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-02-04 18:45 (saite)
	Tas izklausās pēc baigās internetpsiholoģijas. Šaubos vai cilvēki, kas sniedz šādu versiju ir gana kompetenti, lai to darītu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	panacea 2016-02-04 18:36 (saite)
	'jo augstāks izglītotības līmenis, jo cilvēks krutāks, saprotošāks, nekļūdīgāks, mazāk aizspriedumains etc' jā?? vari man pateikt piemērus?? es te tikko, ja nebūtu sēdējusi gultā, būtu apkritusi gar zemi aiz brīnumiem, jo mani empīriskie novērojumi galīgi par to neliecina. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-02-04 18:49 (saite)
	Nu ja, es takš tev piekrītu. Prosta ir tāds juzers Ctulhu, ar kuru MB ir VIENMĒR uz vienas frekvences, tieši tādu postulātu sniedz kā magnum opus argumentu, lai paskaidrotu kas tad ir tie pamatakmeņi, kas nosaka cilvēka inteliģenci. Vismaz neesmu nekad redzējis iebildumus šajā viedoklī no MB. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-02-05 01:21 (saite)

Zināšanas ir vajadzīgas, lai intelektam būtu kvalitatīvi ieejas dati un tas, kā jelkurš algoritms, to trūkuma dēļ nedarbotos "garbage in/garbage out" režīmā (t.i., augstas kvalitātes izglītība, high-information vide utt. ir nepieciešami, bet ne pietiekami minētā nosacījumi).

Pašas sapratnes, nekļūdīguma utt. paaugstināšanas veidu atsevišķa mācīšanās mainstream līmenī joprojām faktiski nav sastopama un arī šaurākās aprindās tā ir sākusi tikt sistemātiski pētīta (t.i., applied science līmenī, ārpus tīrās kognitīvās zinātnes un ekonomikas teorijas) tikai visai nesen (labās ziņas šeit ir tādas, ka līdz šim iegūtie dati rāda, ka šīs lietas ir vairāk prasmes, cik tās ir spējas, un tātad ir iemācāmas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kjiimikjis 2016-02-04 20:43 (saite)
	Vai tad ir tik daudz? Neesmu drošs, ka pastāv šāda statistika, bet, vai tiešām visu zinātnieku vidū šādi, mm, neortodoksāli uzskati ir izplatīti plašāk, kā sabiedrībā kopumā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chrono 2016-02-05 00:18 (saite)
	Diez vai. Tas, ka zinātne un citas G. nosauktās lietas var nepaglābt cilvēku no ticēšanās dažādām fantastiskām teorijām jau ir pašsaprotams. It sevišķi tos, kuri raduši būt gan labi savā jomā, gan dzirdēt citu komplimentus un tad lēnām rodas sajūta, ka paša intuīcija ir labākais pamatojums visam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gedymin
2016-02-04 21:26 (saite)

Zinātniekiem ir tāds niķis kā tieksme domāt pastāvīgi, uz savu galvu. Kas, ņemot vērā, ka mūsu evolūcijas ceļā radušās smadzenes ir tādas defektīvas, noved purvā biežāk nekā sekošana bara instinktam (jo bara virzienu tomēr bieži vien nosaka tas, ka visos citos virzienos iet jau ir mēģināts un sanācis aplauziens).
+ tas, ko rakstīju šeit - taking ideas seriously.

BTW, kā redzams no nosauktajiem piemēriem "establishmentu" netradicionāli uzskati īpaši neuztrauc un netraucē šiem cilvēkiem veidot karjeru. Uztrauc tie plašās tautas masas, kuri reāli tādus strīdus tāpat izšķirt nespēj, tāpēc atliek tikai pieslieties kādai frakcijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-02-05 01:25 (saite)
	Protams, runa jau arī ir "tikai" par plašo tautas masu informēšanu un dezinformēšanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-02-05 00:45 (saite)
	Atbilde ir ļoti vienkārša – viņu nav daudz. Tie ir statistical outliers, kurus vietējās robežās var saskaitīt uz abu roku pirkstiem, un problēma ir galvenokārt tajā, ka daži no viņiem izmanto savu high-status pozīciju, lai eksplicīti izplatītu nonsensu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2016-02-05 07:07 (saite)

Kāda motivācija viņiem būtu to darīt?

Es pieļauju, ka establišēti zinātnieki, it īpaši veci, kuriem nav ne ko iegūt vai zaudēt, vienkārši ''spīko savu maindu''. Jaunekļiem, dabiski, to nedrīkst darīt, jo tad viņi sagandēs savas karjeras iespējas, tāpēc ''outlier'' teorija man diez ko nepatīk. Zinātne mūsdienās ir ļoti politizēta un nepieņem ''fring'' uzskatus viegli un kā daļu no zinātniskā procesa. People get shunned for that, you know.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-02-05 08:08 (saite)

> "Kāda motivācija viņiem būtu to darīt?"

Tāda, ka viņi paši to, protams, neuzskata par nonsensu, bet par viņiem ekskluzīvu patiesību, ko atsakās pieņemt pārējā zinātnes sabiedrība.

> "Zinātne mūsdienās ir ļoti politizēta un nepieņem ''fring'' uzskatus viegli un kā daļu no zinātniskā procesa."

Zinātne, diemžēl, vienmēr ir bijusi politizēta, bet šajā gadījumā par to pat nav runas. Kalviņš šeit pauž tādus fringe uzskatus, kuri zinātnē ir tikuši sistemātiski "svērti un atzīti par viegliem" (kas arī atklāj jautājumu par to, cik regulāri viņš pēdējo gadu laikā lasa specializēto presi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: