Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2014-05-07 14:30:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:de, lv

kas ir latviešu bērns?
draudzene raksta diplomdarbu kādā no Vācijas universitātēm par tēmu "latviešu bērni Vācijā".
Pirms es sāku ar viņu diskutēt, man likās, ka es zinu, kas ir un kas nav latviešu bērns. nu jau divas nedēļas riņķī un beidzot es esmu pati sev noformulējusi atbildi uz šo jautājumu. Bet mani sāka interesēt, ko citi domā par to.

Mana māsa saka, ka es esmu idealizējusi Latviju un latviešu valodu (manā leksikā nav "davai", "miskaste" un citi, būtībā tā ir bijis vienmēr, tikai tagad cau M un L to pamana arī citi), Stefans saka, ka es esmu vairāk latviete kā manas māsas, brālis bija pārsteigts par latviešu simboliem manās mājās (tautiska sega gan man pie sienas nekarājas).
Jā, es savā dzīvoklī kompensēju to kā man trūkst ārpus mājas. Jā, mani bērni runā vairāk vai mazāk literārā latviešu valodā, bet tas ir tas, kas man vairāk patīk. visu pārējo viņi tāpat agrāk vai vēlāk uztvers, iemācīsies.
un tomēr es sāku ļoti stipri šaubīties vai viņi ir latviešu bērni vai arī tikai latvietes bērni.

kad pārrunāju latviešu bērnu tēmu ar Stefanu, viņš atbildēja ar pretjautājumu - kas ir vācu bērns? MĶ vīrs savukārt uzreiz teica, ka nevajag kurināt nacionālo naidu. ievērojis pārsteigumu manā sejā, piebilda - "mēs vienmēr būsim atšķirīgi". jā, būsim. bet kas par to? nastja atsūtīja LNT 4.maija sižeta linku. Līdsas latviešu skoliņas bērni uz grīdas sēžot un uz zemi liecoties saka "mēs mīlam Tevi Latvija" - tā aina mani izbiedēja. vai tiešām tā būtu jāmāca mīlestība pret mātes/tēva zemi? un vai būtu jāieaudzina ilgas pret laimes zemi skandinot "mēs gribam atgriezties Latvijā!" kas notiks, ja šie bērni atgriezīsies un laimes zeme būs skarba rpet viņiem? mēs taču vienmēr būsim atšķirīgi. gan te, gan tur.

Labi. atgriežoties pie tēmas - es ļoti labprāt dzirdētu Jūsu domas, kas ir latviešu bērns ... Latvijā! kāds viņš ir, ko viņš dara, kas viņam patīk.

P.S. es pajautāju saviem un draudzenes meitai vai viņi pazīst kādu latviešu bērnu. Līna uzreiz nosauca sevi, pārējie apmulsa. vēlāk kad jautāju par latviešu dziesmām, kā pirmo sāka dziedāt "daudz baltu dieniņu", pēc tam "skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj" un beigās "paldies latiņam, latiņam, latiņam tral-lal-lal-lā". baigias mikslis. es vienmēr esmu pārsteigta, kas no tā visa, ko ar bērniem dara un runā, paliek viņiem atmiņā un kas izkūp kā dūmi gaisā.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2014-05-07 18:52 (saite)
latviešu bērns Latvijā? es domāju, ka ir globalizācija, un dažādu tautu bērni kļūst aizvien līdzīgāki tajā, kādas grāmatas lasa, filmas skatās, kādus našķus lūdz no vecākiem un kādas dziesmas dzied. valoda - nu tas jau pats par sevi. paliek atšķirīgā daba, jo to globalizācija skar mazāk. pazīstu vairākus zviedru bērnus, un domāju, ka mūsējie daudz neatšķiras ar viņējiem - ar to atšķirību, ka viņi ganās pilnīgi citā dabā un viņi aug ar citām bērnu grāmatām. viņiem viss pilns ar Lindgrēnu. mums nav tādas savas bērnu rakstnieces, tāpēc arī šai ziņā esam maisījums.
jā, varbūt bērnu grāmatu vide nošķir dažādu tautu bērnus. kopā ar dabas vidi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-07 18:54 (saite)
Interesanti - grāmatas un daba.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2014-05-07 19:13 (saite)
kontrolē bērna pieeju internetam un informācijai - būs mazāk globalizēts bērns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2014-05-08 04:48 (saite)
Margarita Stāraste? Anna Brigadere? Vilma Delle?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-08 09:49 (saite)
manas aptaujas netiešai mērķis ir uzzināt, kas citiem bērniem ir svarīgi, ko viņu vecāki uzskata par svarīgu. salīdzinājumā ar citām Vācijas pavalstīm mums ir kolosāli bērnudārzi un pamatskolas, bet vienalga man trūkst vairākas Latvijas bērnudārzu lietas. visas tās dziesmiņas, rotaļas, bet jo īpaši svētku svinēšanas. ka jāsapucējas svētkus svinot. ka uz teātri ejot jāsapucējas. ka ziedus var dāvināt. zini, man pat liekas, ka tās apnicīgās svinīgās runas ir nepieciešamas. tās arī iedod to svinīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2014-05-08 10:18 (saite)
nu, vecākiem jau vispār nākas runāt ar bērnu. tiklīdz viņi aiziet nost no tādām tēmām kā "nomazgā rokas un nāc ēst", viņi aiziet uz vidi. runā par grāmatu varoņiem, pasaules dabu, rāda rotaļlietas. katrā valstī tomēr vienoti kaut kas tiek popularizēts, kaut vai vienoti jociņi, kas tad nošķir dažādu tautību cilvēkus. es pati esmu no tiem, kam patiktos iet uz operu puķainos šortos, un attiecīgi neiespringstu uz bērnu pucēšanu svētkos (nu labi, vide uzspiež), turklāt no grāmatām mēs jau gadiem ilgi lasām pārsvarā Lindgrēnu. bet paliek kaut kāda pieaugušo kultūras nodošana bērniem. starp citu, humora izjūta ir lieta, kas nošķir tautas, un humors neiedzimst, to iemanto. visa valsts parasti ir skatījusies vienas un tās pašas komēdijas (man kā vēsturniecei; brjuki prevraščajutsa un tamlīdzīgi), un kaut kas tāds tiek nodots bērniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 10:25 (saite)
piekrītu, ka apgūstot kādu valodu, joki ir tas, ko saprot kā pēdējo. man ilgi nesanāca iebraukt vācu jokos. Stefans dusmojās, jo paskaidrojot joku, tas zaudē jēgu. ļoti grūti, būtībā neiespējami saprast svešvalodā jokus, kas balstīti uz vecām filmām. līdzīgi kā tas pats "man kā vēsturniecei" vai "eto moj vnuk u njivo sve dokumenti poradke" vai kas man ļoti patīk "aglasiķe požalusta ves spisok!" utt. Stefans ir redzējis dažas krievu filmas, piem, "ironjija sudjbi", viņam filma patīk, bet jokus nesaprot arī tad ja paskaidroju.

Stefans pats gan nevis uz filmām atsaucās, bet uz kādiem komediantiem. tad viņs meklē youtubē un man rāda. daži man patīk un arī liekas smieklīgi, bet dažus es vienalga nesaprotu, jo apspēlētas kādas 80to, 90to gadu sadzīves problēmas, ainas, kas man ir svešas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nord
2014-05-07 19:15 (saite)
- svētku drānas, es pat teiktu - svinīgs apģērbs. jau no mazotnes, apģērbs, kas atšķir parastu dienu no svētkiem. (es to saucu "baltais krekls");
- mežs. zina, ka uz mežu iet pēc kaut kā, pēc sēnēm, ogām, malkas, augiem.
- kapiņi. bērni ne tikai zina, kas ir bijuši viņu vecvecāku vecāki, bet arī to, kur viņi ir apglabāti un noteikti tur ir bijuši, un lielākoties arī zina, ka ir tāds atsevišķs pasākums "aizbraukt uz kapiņiem" - sakopt tos, kaut ko iestādīt utt

tas pirmais, kas ienāk prātā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 09:52 (saite)
par svētku apģērbu piekrītu. par mežu arī varētu. mēs šeit pārsvarā ejam uz mežu tikai pastaigāties. kapiņi arī te ir aktuāli. S oma ik pa laikam dodas tos apkopt. tā kā viena viņa nevaar turp aiziet, tad mēs lielākā vai mazākā pulkā viņu pavadam. LV kapiņus arī bērni zin. sevišķi kopš nomira mana mamma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shelly
2014-05-07 19:18 (saite)
Un kā jūs, lūdzu, latviski un pareizi saucat miskasti?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-07 19:20 (saite)
Gružkaste

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nastja
2014-05-07 20:39 (saite)
internets :P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nastja
2014-05-07 21:04 (saite)
Mani latviešu bērni ir patrioti - viņi zin gadskārtu svētkus, pazīst Latvijas karogu, vēlāk arī himnu un tikpat obligāti 'Nevis slinkojot un pūstot' zin, ka dzivo Latvijā un runā latviešu valodā. Man vēl patīk, ka prot latviešu tautas dziesmas un tautas dejas (tāpēc arī dejo). Par tūtariņiem gan mājās neaudzinu un uz dzimšanas dienu tautas tērpu nevelku, bet, ja prasīs, sagādāšu.
Man šķiet, ka latvieši zin latviešu dziesmas un filmas (arī Ūdensbumbu resnajam runcim, kurā saka 'stulbs'). Ak jā, viņi prot sulīgi nolamāties latviski ("dabūsi pa purslām", 'vecais āzis', utml), viņi zin, kāpēc vienā novadā brunčus met krāsnī, bet citā velk mugurā, un kapēc arī vīrieši velk svārkus, bet ne tādus kā skotiem.
Bet vispār jau latvietība noteikti sākas ar vecākiem. Un tad jau zin - katrs var iedot tikai to, kas viņam ir un ko grib iedot.

Man tā Līdsas darbošanās gan likās ļoti pat vietā. Jā, nenoliedzami atgādināja ASV kopienu darbošanos, kas savā būtībā ir hiperpatriotiskas, panaivas un kuru rezultātā bērni 3., 4. paaudzē ar akcentu saka - es protu runat latviski, turklāt vīrieši, par sevi sakot, loka darbības vārdus sieviešu dzimtē (jo mācījušas jau visu sievietes, visbiežāk mammas). Un tomēr, tā iespējams ir vienīgā daudzu bērnu iespēja vēl atcerēties valodu, piederību vastij, no kuras viņu vecāki aizbraukuši (jo daudzi tiešām latviešu valodu izvēlas mājās nelietot un bērni mazā vecumā ātri uzsūc apkārt esošo, tostarp arī valodu).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 04:52 (saite)
"Nevis slinkojot un pūstot" ir čehu rakstnieka garadarbs, kas tika latviskots, bet gan jau patriotismam nekaitē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-08 09:59 (saite)
es vienmēr priecājos, kad Tu apraksti savas ģimenes patriotisma situācijas. Tu esi baigais malacis. Es piekrītu, ka latvietība ir vecāku pārziņā, ne bērnudārza vai skolas, bet neesmu atradusi veidu kā saviem iemācīt tautasdziesmas. man patīk dziedāt un nereti es kaut ko uzdziedu, bet ne Līna, ne Maksis man nepiebiedrojas.
par svārkiem - laba ideja. Līna grib tautastērpu, jo man ir, bet viņai vēl drusku jāpaciešas.
Bērni ir ļoti ziņkārīgi un pārņem to, ko dzird. ja latviešu valodu nedzird, tad protams to iemācīties nevar. piekrītu arī 4 bērnu mammai, ka bērni sāk runāt latviski nepareizi. Līna ļoti ilgi teica "ir nav". bet vienmēr neuzkrītoši izlabojot (atkārtojot viņas teikumu pareizi) tas ir ticis izlabots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-08 18:02 (saite)
es mājās citreiz paklausos Upes diskus (Tautas mūzikas kolekcijas). Krišam tad patīk uzdancot :D. Robim atkal tiek pie aijāšanas. Speciāli mācīt jau grūti, ja vien to neizdara dārziņa mūzikas skolotāja, gatavojoties māmiņdienas koncertam.

Krišs ar runā nepareizi. Viņš, piemēram, saka 'izsargāt' vārda 'nosargāt' vietā. Viņš 'izsargā Robčiku no draugiem, kad eju pretī viņam ar brāli un ratiem'. Man tā viņa 'izsargāšana' parasti izsauc smaidu un pie sevis allažiņ asociējas ar kontracepciju, bet nu palabo jau viņu gan Vikis, gan es.

Es te palasījos citu latviskuma mērauklas, un secināju, ka īstam latvietim noteikti nepiemīt visas :) Es sēņot neeju (nu ok, praktiski neeju, ja gailenēm virsū uzskrietu, gan jau, ka sagrieztu un mājās atnestu) un kapu tradīcija ar mums ģimenē nav izkopta. Manai mammai riebās iet, tas manī ar raisījis tādu apriori riebumu un licis visiem atbildīgajiem jau ieziņot, ka mani vajadzētu kremēt un pelnus izkaisīt pludmalē, 'lai es varu mūžīgi sauļoties'.
Tāpat pilnīgi iespējams, ka īstam latvietim nav jāzin tautas dziesmas un danči, galu beigās mans vīrs tak nezin un ir gana latvietis. Piederības sākumā jau laikam būs vien tā valodas prasme un lietošana ikdienā. Tā kā Vikim draugi pārsvarā krievi un viņš ar tiem runā krievu valodā, viņi mūsu kopdzīves sākumā bija ļoti izbrīnīti, ka viņš ar mani mājās runā latviski, sak - kakoi ti latiš.. un Ļiga že tože po russki govorit :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-08 10:01 (saite)
vakar man bija joks ar Līnu. jautāju vai viņa vēl atceras himnu (pēdējoreizi dziedājām novembrī). pirmās divas rindiņas atcerējās, bet pēc tam pateica "svētī jel puišus" :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]viinogas
2014-05-08 11:45 (saite)
:)))))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nastja
2014-05-08 17:42 (saite)
nu tiešām ir jāsvētī :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2014-05-07 21:26 (saite)
mans jaunākais ,nekā īpaši to neveicinot (un atšķirībā no savas 5 gadus vecākās māsas), ir ļoti patriotisks. uzzinot par eiro ieviešanu, raudāja balsī pusstundu. mazāks bija, ļoti nošķīra krievus un latviešus. par augstāk minēto kapu kultūru mūsu ģimenē nav tradīciju, bērni tikai pāris reizes ir bijuši kapos.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 10:01 (saite)
kā vēl viņam tas patriotisms izpaužas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smille
2014-05-07 22:46 (saite)
Saprotu, ka tā nav atbilde, kuru gaidi, bet tā uzreiz apjuku, jo es nemaz nezinu un man šis jautājums nav bijis aktuāls. Laikam mēs ģimenē neesam īpaši patriotiski, bet M 2.5 gados var pateikt, ka dzīvo Latvijā un Rīgā, atpazīst Latvijas karogu (tas mūsu nopelns) un stāsta, ka kādreiz, kad paaugsies būs tautumeita un dancos. Tik daudz par latviskumu.
Man gan šķiet jo mazāks bērns, jo viņi visās pasaules malās līdzīgāki, tapēc pārējais būs manas domas tīri ideju līmenī, ne par maniem bērniem. Manuprāt bērnu grāmatām un filmiņā ir liela ietekme, tur klāt nāk vēl paaudzes ietekme, šobrīd cik saprotu ir "topā" Bikibuki, Joka pēc alfabēts, lupatiņu multenītes, gan jau vēl šis tas, kas uzreiz prātā nenāk. Vēl kā atšķirīgo varētu minēt to pašu tautasdziesmu dziedāšanu ilgāk nekā tikai bērnudārznieka vecumā. Un iešana uz mežu ogās un tas, ka lielai daļai ir lauki, kur kko audzē - tas varētu būt kas tāds, kas mums šķiet pilnīgi parasti, bet no citām tautām tomēr atšķirīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 10:05 (saite)
es nevelku vienādības zīmi starp latviskumu un patriotismu. un par latviešu bērnu kā tādu es arī līdz šim nebiju aizdomājusies. man bija vienmēr ārkārtīgi svarīgi, lai bērni runā latviski, ļoti gribējās aŗī lai viņi ja ne paši dara, tad iepazīst tās lietas, kas man bērnībā prieku sagādāja - dziedāšana, dejošana. no lauku lietām - siena vākšana, lielās talkas. šis gan izpaliek, jo viena pati es to nevaru noorganizēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-08 17:45 (saite)
lielo talku jau var dārzā uzrīkot. Tā var būt saimes, ne tautības padarīšana ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2014-05-08 05:06 (saite)
Man ir divi māsasbērni, vienai - 6 gadi, otrai - 6 mēneši. Viņas dzīvo laukos, viensētā un vecāko vakaros grūti mājās iekšā dabūt, jo viņai patīk dauzīties pa āru. Viņas pazīst vistas, kaķus, suņus, govis, cūkas, jo tie ir vai nu pašiem vai arī vecmāmiņām. Uz dzimšanas dienu vecākajai uzdāvināja kāmīti, kuru viņa ļoti gribēja. Multenes arī skatās un iefano par ponijiem un jebko, kas nu tur ir aktuāls tv reklāmās. Viņai ļoti patika, ja lasīja priekšā pasakas, varbūt tagad pati jau sāk mācīties lasīt, nezinu. Kad pēdējo reizi biju LV, tad no dziedātājiem šajā vecuma grupā bija Lauris Reiniks un dzimšanas dienas ballītē visi tikai skrēja un skrēja. Viņas noteikti nerunās literāri pareizā latviešu valodā un nevis tāpēc, ka augtu kaut kādā jauktajā ģimenē, bet tāpēc, ka mūsējā vienmēr ir lietots arī žargons, barbarismi - tīri tā, lai spilgtāka valoda, krāšņāki izteicieni nevis valsts valodas eksāmena atmosfēra.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-08 08:55 (saite)
vistas, kaķi, suņi, govis un co jau teju visur, nu vismaz Eiropā ir ;)
bet par to valodu mani ar nerunās - ja valoda ir dzīva, tad tajā "dzīvo" arī miskaste un vismaz man subjektīvi riebīgais 'auč' (nu nevaru es bērnu, kurš nupat sasities, dricelēt - au, nevis auč, AU)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 09:44 (saite)
manējie "auč" nekad nav dzirdējuši lietojam, tāpēc saka "au" vai vācu variantu "auī".
mans opis (liepājnieks) teica "gružkaste" un es to pārņēmu. nezinu kad tieši, bet tas vārds man vairāk patīk un to arī lietoju. gružu kaste - gružkaste. nebiju tam pievērsusi uzmanību līdz Ieva lūdza Maksim kaut ko izmest miskastē un viņš nezināja, kas tas tāds ir.
"davaj" un "ok" apzināti nelietoju.

vistas, kaķi un suņi ir Eiropā, bet tikai dažiem bērniem pieejami. Līna kā Latvijas speciālo lietu tieši minēja Hami - mūsu lauku suni. te nevienam radam vai draugam nav ne suņa, ne kaķa mājās. kā govi slauc un kā rukši dzīvojas mani bērni nupat redzēja Štutgartes zvēru dārzā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2014-05-08 16:00 (saite)
Es nesaku, ka nav, bet man latviešu bērni liekas tuvāki dabai un dzīvniekiem. Kaut vai tā pati sēņošana - mūs ar māsu ņēma līdzi kopš bijām sīkas, bet reti kurš Eiropā iet sēņot, gan tāpēc, ka sēnes nepazīst (izņemot veikalā redzamās), gan tāpēc, ka aizliegts vai nav, kur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 16:21 (saite)
jā, sēņošanai te ir gadījuma raksturs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 16:23 (saite)
Nē, tā ir īpaša latviešu pazīme. Mēs sēņojam. Jo, ja tie, piemēram, vācieši gribētu, arī viņi varētu, bet ir taču ordnungs!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 16:26 (saite)
mans dārgais vācu vīrs sēņo. nav tāda likuma vai kārtības ruļļa, kas aizliegtu sēņot. bet nav tādu sēņošanas tradīciju kā Latvijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-08 10:13 (saite)
man liekas, ka var arī latviski sulīgi un krāšņi, kaut ko pateikt. es mēdzu teikt "idritvaikociņ!" vai "ej ka Tu pa gaisu" un citus.

viena liela atšķirība maniem sīkiem no māsu sīkiem ir tas, ka mums nav TV mājās un bērni nesēž pie tā. esmu dzirdējusi, ka daudzās ģimenēs ir tradīcija darbdienu rītos bērnus nosēdināt pie TV, lai "pamostas" vai pat brokasto skatoties TV. tāpat pārnākot mājās pirmais, kas tiek darīts - ieslēgts TV. multenes un filmas mēs skatamies datorā, bet tas ir aptuveni vienreiz nedēļā. vasarā arī tad ne, jo vislaik tiek skriets pa āru. tagad arī youtubē rāda reklāmas, bet vēl nesen, esot LV manējie nereti satraucās par reklāmām. vienos Ziemassvētkos daudz rādīja informējošu reklāmu, lai neatstāj karstu dzērienu krūzes maziem bērniem aizsniedzamā vietā. Līna ik reiz pārdzīvoja, ka mazais tūlīt, tūlīt uzgāzīs sev verdošu šķidrumu. tāpat Rimi reklāmaas viņiem ir nevis kaut kas apnicīgs, bet viņi patiešām skatās un pat pusgadu vēlāk citē reklāmas saukli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 16:16 (saite)
Es taču nerakstīju, ka mēs neizsakāmies krāšņi arī latviski, bet ne literāri. Kaut vai - ciskas kāju augšstilbu vietā.
Vai arī, kad vecāmamma mūs lika bērnībā gulēt, tad mums ar māsu patika tas joks, kur mēs viņai sakām "arlabunakti", bet viņa atbild "uz blusu jakti".

Bet nu tu vari būt droša, tavi bērni noteikti būs daudz veiksmīgāki sociālie projekti, tv neskarti un himnu arī zinās, bet vai viņiem sirds notrīsēs pieaugušiem, kad skanēs "Saule, pērkons, Daugava" - tas vēl ir jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 16:28 (saite)
droša es neesmu ne par ko. man palēnām liekas, ka varbūt viņi bija latviešu bērni, bet pamazām paliek par latvietes bērniem. latviski saprot, runā un lasa, bet lai kā negribētos mūsu ikdiena ir Vācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 16:30 (saite)
Kaut kā stulbi dzīvot tik daudzus gadus zem "lai kā negribētos" ikdienas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 16:33 (saite)
es pieradinos pa kārtai. pirmos 2 gadus Vācijā man joprojām bija Latvijas mobilā pieslēgums :D varētu jau šausmināties, bet patiesībā man smiekli nāk par sevi un savu piekrampēšanos lietām un vietām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 16:51 (saite)
Ā, tikko ienāca prātā - par Latvijas himnu runājot - latvieši nebija kristieši, mums bija savas pagānu dievības, tāpēc "Dievs, svētī Latviju" nav latviska, jo kristietību mums uzspieda. Vācieši. Kaut gan mums jau bija savas pagānu dievības, bet vajadzēja taču to nopietno dievu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-08 16:58 (saite)
nu folklorā ir gan Dievs un Dieva dēli, kas prec Saules meitas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 17:06 (saite)
Jā, bet tas nav kristiešu dievs, tas ir latviešu pagānu dievs, kuram ir tikai viens dēls un tas ar nekādām saules meitām toč nepinas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-05-08 17:34 (saite)
Dievs ir viens

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 17:36 (saite)
Dievs ir neviens, jo dieva vispār nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nastja
2014-05-08 17:49 (saite)
nu vispār jau pirms Latvijas valsts dibināšanas tādu latviešu nebija, bija Baltu ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Latvijas teritoriju. Latvieši sākās ar Latviju. Un tad Dievs pa lielam bij viens.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:06 (saite)
Aizej labāk ieliec pa lielam podā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-08 19:19 (saite)
tur jau tavējie runkuļi priekšā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]casiopea
2014-05-14 11:56 (saite)
es gan nemedzu vairak komenteet bet un par sho gan gribeju pastástít

Kad runaju censos vinjiem iemacit visus vardus, gan sliktos gan labos gan tos jocigos ko vecvecáki izloksnés runája. Ari visadas rupeklíbas ko drosi bien ar saviem berniem latvija nelietotu, bet te zinu ka ja es vinjiem to neiemácíshu neviens cits to neizdarís.

atceros ka mes skola gajam atbrauca no amerikas viena 14 gadiga meitene kas runaja tada latvieshu valodá ka likás ka no blaumaña lugas haha





(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-14 11:58 (saite)
staigājoša Blaumaņa luga - cool!

jocīgie un izloksnes ir noteikti jānodod tālāk. Rupeklības es nerunāju tāpat nevienā valodā - tas vnk nav mans.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]casiopea
2014-05-14 11:59 (saite)
ak jaa mes uz vestniecibas svetkiem bernus vedam tautasterpos ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-14 12:04 (saite)
šis gan interesanti - kādos?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?