Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2014-05-07 14:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:de, lv

kas ir latviešu bērns?
draudzene raksta diplomdarbu kādā no Vācijas universitātēm par tēmu "latviešu bērni Vācijā".
Pirms es sāku ar viņu diskutēt, man likās, ka es zinu, kas ir un kas nav latviešu bērns. nu jau divas nedēļas riņķī un beidzot es esmu pati sev noformulējusi atbildi uz šo jautājumu. Bet mani sāka interesēt, ko citi domā par to.

Mana māsa saka, ka es esmu idealizējusi Latviju un latviešu valodu (manā leksikā nav "davai", "miskaste" un citi, būtībā tā ir bijis vienmēr, tikai tagad cau M un L to pamana arī citi), Stefans saka, ka es esmu vairāk latviete kā manas māsas, brālis bija pārsteigts par latviešu simboliem manās mājās (tautiska sega gan man pie sienas nekarājas).
Jā, es savā dzīvoklī kompensēju to kā man trūkst ārpus mājas. Jā, mani bērni runā vairāk vai mazāk literārā latviešu valodā, bet tas ir tas, kas man vairāk patīk. visu pārējo viņi tāpat agrāk vai vēlāk uztvers, iemācīsies.
un tomēr es sāku ļoti stipri šaubīties vai viņi ir latviešu bērni vai arī tikai latvietes bērni.

kad pārrunāju latviešu bērnu tēmu ar Stefanu, viņš atbildēja ar pretjautājumu - kas ir vācu bērns? MĶ vīrs savukārt uzreiz teica, ka nevajag kurināt nacionālo naidu. ievērojis pārsteigumu manā sejā, piebilda - "mēs vienmēr būsim atšķirīgi". jā, būsim. bet kas par to? nastja atsūtīja LNT 4.maija sižeta linku. Līdsas latviešu skoliņas bērni uz grīdas sēžot un uz zemi liecoties saka "mēs mīlam Tevi Latvija" - tā aina mani izbiedēja. vai tiešām tā būtu jāmāca mīlestība pret mātes/tēva zemi? un vai būtu jāieaudzina ilgas pret laimes zemi skandinot "mēs gribam atgriezties Latvijā!" kas notiks, ja šie bērni atgriezīsies un laimes zeme būs skarba rpet viņiem? mēs taču vienmēr būsim atšķirīgi. gan te, gan tur.

Labi. atgriežoties pie tēmas - es ļoti labprāt dzirdētu Jūsu domas, kas ir latviešu bērns ... Latvijā! kāds viņš ir, ko viņš dara, kas viņam patīk.

P.S. es pajautāju saviem un draudzenes meitai vai viņi pazīst kādu latviešu bērnu. Līna uzreiz nosauca sevi, pārējie apmulsa. vēlāk kad jautāju par latviešu dziesmām, kā pirmo sāka dziedāt "daudz baltu dieniņu", pēc tam "skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj" un beigās "paldies latiņam, latiņam, latiņam tral-lal-lal-lā". baigias mikslis. es vienmēr esmu pārsteigta, kas no tā visa, ko ar bērniem dara un runā, paliek viņiem atmiņā un kas izkūp kā dūmi gaisā.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ld
2014-05-08 10:25 (saite)
piekrītu, ka apgūstot kādu valodu, joki ir tas, ko saprot kā pēdējo. man ilgi nesanāca iebraukt vācu jokos. Stefans dusmojās, jo paskaidrojot joku, tas zaudē jēgu. ļoti grūti, būtībā neiespējami saprast svešvalodā jokus, kas balstīti uz vecām filmām. līdzīgi kā tas pats "man kā vēsturniecei" vai "eto moj vnuk u njivo sve dokumenti poradke" vai kas man ļoti patīk "aglasiķe požalusta ves spisok!" utt. Stefans ir redzējis dažas krievu filmas, piem, "ironjija sudjbi", viņam filma patīk, bet jokus nesaprot arī tad ja paskaidroju.

Stefans pats gan nevis uz filmām atsaucās, bet uz kādiem komediantiem. tad viņs meklē youtubē un man rāda. daži man patīk un arī liekas smieklīgi, bet dažus es vienalga nesaprotu, jo apspēlētas kādas 80to, 90to gadu sadzīves problēmas, ainas, kas man ir svešas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?