piekrītu, ka apgūstot kādu valodu, joki ir tas, ko saprot kā pēdējo. man ilgi nesanāca iebraukt vācu jokos. Stefans dusmojās, jo paskaidrojot joku, tas zaudē jēgu. ļoti grūti, būtībā neiespējami saprast svešvalodā jokus, kas balstīti uz vecām filmām. līdzīgi kā tas pats "man kā vēsturniecei" vai "eto moj vnuk u njivo sve dokumenti poradke" vai kas man ļoti patīk "aglasiķe požalusta ves spisok!" utt. Stefans ir redzējis dažas krievu filmas, piem, "ironjija sudjbi", viņam filma patīk, bet jokus nesaprot arī tad ja paskaidroju.

Stefans pats gan nevis uz filmām atsaucās, bet uz kādiem komediantiem. tad viņs meklē youtubē un man rāda. daži man patīk un arī liekas smieklīgi, bet dažus es vienalga nesaprotu, jo apspēlētas kādas 80to, 90to gadu sadzīves problēmas, ainas, kas man ir svešas.