es nevelku vienādības zīmi starp latviskumu un patriotismu. un par latviešu bērnu kā tādu es arī līdz šim nebiju aizdomājusies. man bija vienmēr ārkārtīgi svarīgi, lai bērni runā latviski, ļoti gribējās aŗī lai viņi ja ne paši dara, tad iepazīst tās lietas, kas man bērnībā prieku sagādāja - dziedāšana, dejošana. no lauku lietām - siena vākšana, lielās talkas. šis gan izpaliek, jo viena pati es to nevaru noorganizēt.