es mājās citreiz paklausos Upes diskus (Tautas mūzikas kolekcijas). Krišam tad patīk uzdancot :D. Robim atkal tiek pie aijāšanas. Speciāli mācīt jau grūti, ja vien to neizdara dārziņa mūzikas skolotāja, gatavojoties māmiņdienas koncertam.

Krišs ar runā nepareizi. Viņš, piemēram, saka 'izsargāt' vārda 'nosargāt' vietā. Viņš 'izsargā Robčiku no draugiem, kad eju pretī viņam ar brāli un ratiem'. Man tā viņa 'izsargāšana' parasti izsauc smaidu un pie sevis allažiņ asociējas ar kontracepciju, bet nu palabo jau viņu gan Vikis, gan es.

Es te palasījos citu latviskuma mērauklas, un secināju, ka īstam latvietim noteikti nepiemīt visas :) Es sēņot neeju (nu ok, praktiski neeju, ja gailenēm virsū uzskrietu, gan jau, ka sagrieztu un mājās atnestu) un kapu tradīcija ar mums ģimenē nav izkopta. Manai mammai riebās iet, tas manī ar raisījis tādu apriori riebumu un licis visiem atbildīgajiem jau ieziņot, ka mani vajadzētu kremēt un pelnus izkaisīt pludmalē, 'lai es varu mūžīgi sauļoties'.
Tāpat pilnīgi iespējams, ka īstam latvietim nav jāzin tautas dziesmas un danči, galu beigās mans vīrs tak nezin un ir gana latvietis. Piederības sākumā jau laikam būs vien tā valodas prasme un lietošana ikdienā. Tā kā Vikim draugi pārsvarā krievi un viņš ar tiem runā krievu valodā, viņi mūsu kopdzīves sākumā bija ļoti izbrīnīti, ka viņš ar mani mājās runā latviski, sak - kakoi ti latiš.. un Ļiga že tože po russki govorit :D