*

( es esmu viņa un viņš ir man )

( mirkļi no Dabas zirgu vasaras nometnes )

( nelielas pārmaiņas )

( ilustrētās augusta beigas )

vasara beidzās vakar, kopā ar Dabas zirgu nometni. telts un guļammaisi beidzot ir izkāpuši no Golfa bagāžnieka, kur bija mituši kopš jūlija sākuma. vasara ir beigusies ar siltu nedēļas nogali Plakanciema mežos.
dziesmas pie ugunskura, divas atpalikušas perseīdas, jāņtārpiņi un gredzenpavēlnieciska izjāde krēslainā mežā.
rīta joga mazliet rasainā zālē pie manas mīļās pasniedzējas (ir tik jocīgi stāvēt koka pozā, kad kilometru tālāk tīra mežu un ir dzirdami krītošu koku radīti trokšņi), pelde dzestrā upē, mācīšanās ieklausīties savā zirgā un veidot ar viņu dvēseliskas attiecības, stāstījums par gadsimtiem senām zirglietām. dziesmas pie ugunskura, kuras aprauj auļojošu zirgu nagu radītais troksnis. lupatās sarauts elektriskais gans un tumšā mežā pazudušas atsevišķas zirgu grupiņas. meklējam spīdinot mašīnas starmešus visās meža pļavās, cerot ka atspīdēs zirgu acis. atspīd. divatā vedam mājās četrus zirgus. cauri mežam, naktī, līdz vienā punktā es neredzu vairs neko, pat ne zirgus, kurus pati vedu. ir tikai pa elpojošam nāsu pārim pie katra pleca un mīksts soļu troksnis no sūnaina meža ceļa. pēc tam pārvedam vēl trīs no pavisam citas meža pļaviņas. daži atpakaļsanāk paši. sarauta un sapiņķēta elektriskā gana labošana, tamborējot to divu mazu kabatas bateriju gaismiņās. atgriežamies pie ugunskura un smejam, par to, ka katrs troksnītis liek sarauties un izklausās pēc izmukuša zirga soļiem.
7dienas rīta fizioterapteiskā pilates nepatika. likās nedabīga un pretrunā ar to, ko esmu mācījusies jogā. pēc tam klasiskās jāšanas gudrības un smalkumi, kurus gan apguvu tikai teorētiski, jo Radis bišķi saklibojies un treniņā jājams nebija. nekas, man vēl būs miljons individuālo treniņu ar Gitu. mazliet uzlīdu uz neapseglota Rada šortos, ar basām kājām un atklāju, ka man šausmīgi patīk sajūta, kas rodas ar basām kājām pieskaroties zirga sāniem. nobeigumā, kad esam sasēdušies ap galdu, lai ēstu brīnišķīgu, uz ugunskura vārītu sautējumu, atskan zvans no cilvēka, kas aizgājis pārbaudīt ganu. zirgu nav ganībās. nejauši palicis atvērts viens elektriskā gana posms. viss bars projām. kārtējais gājiens tumsā pa dubļainām, šaurām ganību takām, ar kurpēm kājās un vienā īsā striķī iesietiem diviem, lieliem zirgiem, jo paķēries pārāk maz apaušu līdzi. mežā rej lapsas, zemu virs galvām švīkstinās sikspārņi, kā traki sisina sienāži un kaut kur attālāk melanholiski brēc pūces vai vakarlēpji vai varbūt zaķi.
ar bezgalīga noguruma sajūtu pārbraucu mājās un naktī sapņoju par jāņtārpiņiem mežceļu malās.
vasara ir beigusies.

( sociālā dzīve )

( pastaiga divatā mežā )

vasarai mazuma piegarša. neizsutu, neizsvīdu, neizcepinājos pietiekami. smaržo pēc rudens. cepti kabači, cūku pupas, mammas miltainie tomāti.
dunduru laiks iet uz galu. lielie sirseņveidīgie ir prom, tik bišķi vēl mazie-aklie palikuši. zirgi atkal var mierīgi ganīties. es arī. sen nebija sēdēts zirgu barā. kopš jūnija. nenormāls miers un siltums. un tāda nebijusi sajūta, ka viņi tevi pieņem. ietver kopējā bara aurā, enerģijas burbulī. kaukas līdzīgs ir licies jau iepriekš, bet šodien bija ļoti izteikta tā sajūta. mans zirgs man ir liela un tīra svētība.

( viņi )

( Mīļš Dieviņš kalnā kāpa, Zobentiņis rociņā. Mīļā Māra ziedus lasa, Zobentiņa galiņā )

divas burvīgas dienas ar zirgu.
vakar izauļojām pilnmēness aptumsuma enerģiju mežā. patiešām auļojām. tā ka viss zib gar acīm, nagi dun, krēpes plīvo un smiltis šķīst.
šodien tizlojāmies pa laukumu - lecām man neierasti augstus šķēršļus. joprojām nezinu, kā tas pareizi jādara. bet ar Radi man nav bail, es paļaujos ka viņš visu izdarīs, man atliek tikai noturēties. protams, ņemot vērā viņa azartiskumu un straujumu.

kautkā pēkšņi ir ļoti izmainījušās mūsu attiecības. kaukāds ledus ir salūzis un man beidzot ir sajūta, ka es patiešām sāku tikt klāt zirgam - tādam kāds viņš ir patiesībā. kopābūšana ir ieguvusi iepriekšnepieredzētu vieglumu. ir viegli, labi, priecīgi un jautri. zirgs liekas atslābis, smaidīgs un atvēries. tāds ļoti, ļoti silts. nav vairs tās drūmās noslēgšanās un gandrīz taustāmi smagās skumju strāvas, kas no viņa nāca pagājšgad.
asinis viņam joprojām mēdz vārīties. vārās tā, ka pāri nāk. bet mēs viņas vāram abi kopā. ir nepārtraukta kopābūšanas un uzticēšanās sajūta. vēl, ne pilnīga, bet beidzot iesakņojusies. ieaugusi mūsos abos. dzirkstošs laimīgums un priekpilna apziņa, ka vēl tik daudz ir ko darīt un kur kopā iet. brīvības sajūta.
es šausmīgi ceru, ka tas melnums no viņa ir aizgājis uz neatgriešanos. ka tas vairs nekad nenāks atpakaļ. tikai tagad es saprotu, cik tas bija liels, smags un nomācošs.


( šodien )

mana pēdējā laika mīļākā nodarbe ir iet uz ganiem un vērot zirgu dzīvi. es gan arī pagājšvasar mēģināju, bet tolaik biju tāda krietni nepārliecinātāka un racionālais prāts lika mazliet kautrēties no šādas bezjēdzīgas nodarbes. tagad esmu salasījusies ārkārtīgi iedvesmojošās, dziedinošās un aizraujošās Lindas Kohanovas grāmatas (Riding between the worlds un Tao of Equus) un sanāk labāk ļauties savām iekšējām sajūtām, neklausoties prāta vecišķajos iebildumos.
katrā ziņā zirgu dzīve ir ļoti aizraujoša. tā pilnībā norisinās šeit-un-tagad, tā ir ļoti rotaļīga, tai pašā laikā nopietna un dziļa. ļoti dzīva. vienīgi skatoties tajā paliek arvien šausmīgāk žēl zirgu, kuri tiek visu mūžu turēti stallī, bez iespējām dzīvot pašiem savu, ar cilvēkiem nesaistītu dzīvi un veidot attiecības ar ciltsbrāļiem. stallis = cietums. kaut kas tik pat nežēlīgs, kā turēt suni pie ķēdes.
kas attiecas uz augstākminētajām grāmatām - tās ir iesakāmas un varētu būt ļoti interesantas arī tiem, kuri tā speciāli nefano un neinteresējas par zirgiem. visādā ziņā tur piedāvātais skatījums uz emocijām ir jēdzīgākais ar kādu jebkad esmu saskārusies. jēdzīgāks un saprotamāks nekā visvisādās ezotēriskās, pašpalīdzības vai variācijas-par-budisma/vēdiskajām-tēmām grāmatiņās. es beidzot saprotu kāpēc man arvien grūtāk paliek uzturēties cilvēkos un varbūt šī saprašana man palīdzēs kaukad tais cilvēkos atgriezties.

( tur ārā )

arī attiecībām ar savu zirgu tā ganos sēdēšana nāk par labu. vērojot viņa dzīvi un attiecības ar savējiem var uzzināt šausmīgi daudz ko jaunu. visādas lietas un personības aspektus, kuri paņemot viņu uz izjādi vai treniņu, nekādi nevar atklāties. un zirgam patīk, ka es tur kūkoju. liekas viņš tā silti smaida par to.

mežs tik zaļš un tvanīgs pēc lietus. un putnu balsis liekas tādas dzidrākas un spilgtākas. lēkšojot pretvējš tik reibinoši triec biezi smaržīgo gaisu nāsīs. sūnas, egļu pumpuri, ievas, mitras koku mizas un zeme.
bet upē, pēc izjādes, likās tik silts un spirdzinošs ūdens. vismaigākā no šī gada peldēm.
stirnu arī uz ceļa satiku.

( ilustrētā nedēļas nogale )

sižets par Dabas zirgiem raidījumā "Ķepa uz sirds". mūs ar Radi arī var redzēt. jāskatās no apmēram 11 minūtes.
es tik galīgi nesaprotu kāpēc raidījuma vadītājam ir jārunā tādā balsī/tonī. skan diezgan šķebinoši.

pirmo reizi kopš 2007. gada nebraucu Kritiskajā masā. un pirmo reizi mūžā jāju shēmu sacensībās. lai arī pavisam vietēja mēroga, tikai savējo pulkā, tomēr satraukums bija baigais. otrajā daļā bija orientēšanās maršruts jāšus, bet to jāju pilnīgā īzijā. maršruts gan arī bija krietni vieglāks nekā pagājšgada mačos. līdz pjedestālam netikām, bet arī nebijām mērķējuši. bišķi vēl jāadvancējas, lai uz viņa uzkāptu.

( Darba svētki Dabas zirgos )

vispār es brīnos ka mani biežāk piefrendo, nekā atfrendo. mans žurnāls tak jau labu laiku pavisam vienveidīgs palicis. ir vai nu bildes ar vieniem un tiem pašiem liellopiem, vienā un tai pašā vietā, tik mazliet atšķirīgos rakursos jebšu kaukādas tenkas no teātra. bet šobrīd manā dzīvē nemaz ar nekā cita nav. ir zirgs un Plakanciema meži, ir dīkdieņošana mājās un nedaudz torčīšanas teātrī. neko citu nemaz negribas. nu kārtīgu ceļojumu sāk prasīties, bet atvaļinājums vairs nav tālu un savi mazi plāniņi ir. vēl gribas kauko pamācīties, bet tas nu tā.
brīžam liekas, ka vajadzētu vairāk cilvēkus un sabiedrību, bet kad viņus dabū, tad atkal tā vairs neliekas. arvien ātrāk nogurstu no viņiem. un visiem ir tik daudz problēmu, kuras skatoties no zirga muguras augstumiem šķiet tik bezjēdzīgas un nenopietnas.

ilustrācijai bilde ar liellopu un mani vēl lielākos augstumos kā vienkārši zirga mugura

šī diena jāieraksta vēsturē ar to, ka pirmo reizi nokritu no sava zirga. un septīto reizi savā mūžā vispār (seven falls make a rider). ļoti lakoniska atbilde no Kosmosa uz sarunu, kas notika minūti pirms kritiena. sarunu tieši par to, ka nekad vēl neesmu kritusi no Rada un, ka tas nav noticis tik ilgi, ka es jau bezmaz ta ka sāku gaidīt, kad tas beidzot notiks un baidīties no tā. sarunu, kas notika rāmi un atslābināti atsoļojot zirgus. piezemējos pērnajā kūlā, ļoti mīksti un viegli. tagad ir prieks un atvieglojuma sajūta. tas beidzot ir noticis un laimīgi noticis.

šī diena jāieraksta vēsturē arī ar to, ka beidzot mans zirgs saprata cik forši ir kāpt ar priekškājām uz paaugstinājuma. gan viens pats, gan ar mani uz muguras. kāpj un vicina priekškāju pa gaisu, viss tāds lepns un cēls.

vēl šo dienu var ierakstīt vēsturē ar to, ka pirmo reizi jāju ar zirgu kuram uz galvas nekā nav. nedz iemauktu, nedz apaušu. seglu arī nebija. tizlojāmies sešatā pa laukumu, pārkāpjot itin visus jāšanas laukuma etiķetes punktus. sākumā likās, ka vienīgais ko varu ietekmēt ir zirga gaitas ātrums. ne bremzes, ne pagriezieni neeksistē. bet kad noticēju, ka tie tomēr var eksistēt, izrādījās, ka patiešām eksistē. labs un godīgs man zirgs.

( kārtējās bildes ar liellopiem )

kārtējā burvīgā diena Plakanciema mežos. šorti, lielisks treniņš un zirgiem pirmā diena vasaras ganu pļavās. ēšanai gan zālītes vēl par maz un par īsu, bet izlocīt kājas un izjautroties gan var. rumulēšanās vietā man otrā šīs sezonas pelde Misā.

video kā 9 līksmi un dzīvespriecīgi liellopi ietešas vasaras ganībās. atlikušie 3 bija mazliet apjukuši, atpalikuši un video nepaspēja ietikt - klik klik

( dažas bildītes arī )

burrrvīga diena. daudz laika pavadīju vienkārši bezmērķīgi kopā ar zirgiem baudot saules vannas un vērojot zirgu dzīvi. pirmoreiz redzēju savu zirgu guļot. pēc tam pajāju pa laukumu bez segliem un ar segliem izlēkšojos pa mežu. bet vakarā, jau tādā pamatīgā krēsliņā, divreiz labprātīgi iezvēlos Misā, tādējādi atklājot peldsezonu 2012.
vēl man šodien pa ilgiem laikiem teica, ka man esot traks skatiens/acis. un kādam citam cilvēkam es asociējoties ar zaļo dzilnu.


( saules vannas )

Pirmās Lieldienas sākās ar lielisku jāšanas treniņu mežonīgā slapjsniegputenī. pēc treniņa braucām tālāk uz Saldu un gājām pirtī.
( putenis )

Otrajās Lieldienās spīdēja saule un mēs braucām paklimst pa Kuldīgu. hiperromantisku detaļu pilsētiņu pašā wild wild Kurzemes sirdī.
( Kuldīga )

neskaitot visus pārējos jaukumus, Kuldīgā bija arī nenormāli daudz smuka strītārta. tik daudz, ka atsevišķa sadaļa jātaisa -
( strītārts )

vēl šīs Lieldienas tapa ievērojamas ar to, ka es izejot no tā, kas bija atrodams Kārļa vecāku virtuvē atklāju jaunu nenormāli garšīgu kombināciju salātiem.
( recepte )