*

vasarai mazuma piegarša. neizsutu, neizsvīdu, neizcepinājos pietiekami. smaržo pēc rudens. cepti kabači, cūku pupas, mammas miltainie tomāti.
dunduru laiks iet uz galu. lielie sirseņveidīgie ir prom, tik bišķi vēl mazie-aklie palikuši. zirgi atkal var mierīgi ganīties. es arī. sen nebija sēdēts zirgu barā. kopš jūnija. nenormāls miers un siltums. un tāda nebijusi sajūta, ka viņi tevi pieņem. ietver kopējā bara aurā, enerģijas burbulī. kaukas līdzīgs ir licies jau iepriekš, bet šodien bija ļoti izteikta tā sajūta. mans zirgs man ir liela un tīra svētība.


Man pašai stallî
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju.
Tam bēru auziņas
Pasijādama.-
Taisīju tiltiņu
No rožu lapàm.
(pirmie soļi spāņu bizē. krēpes ar neķemmētas)


Bērits mans kumeliņis
Baltajàmi kājiņàm
Viegli nesa, nekratīja,
Manu smuidru augumiņu.


Man pašai savs zirdziņš,
Zvaigžņu deķis mugurâ;
Tas ir labis tumsâ jāt,
Kamēr leca mēnesits.


Bērīts manis kumeliņis
Tek galviņu grozīdams:
Zīda groži, zelta sleji
Sudrabiņa lapiņàm.


Bērits manis kumeliņis,
Tu man labi pateceji,
Tu zinaji savu stalli
I tumsâ dajājot:
Stikla durvis, vara vārti,
Sudrabiņa redelites,
Tīras auzas silitê,
Āboltiņis redelês.


Tumsa nāce, tumsa nāce,
Es par tumsu nebēdaju,
Vēl manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurâ.
Es vareju tumsâ jāt,
Kamēr zaļa gaisma ause,
Kamēr zaļa gaisma ause
Un sarkana saule lēce.


Dieviņš brauca vaŗa tiltu
Duj spangaiņi kumeliņi;
Rīb tiltiņis, skan iemaukti,
Dreb Dieviņa kumeliņi.




Uz celiņa sateceja
Trej' novadu kumeliņi;
Satecejši sabubina,
Sašķindina iemauktiņus.


Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostìt;
Bija manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurâ.


Mēs brāliši kà briediši,
Kà lāciši kumeliņi;
Mums maizite kà saulite,
Kà bitite cepejiņa.


Ausu, ausu, lūku, lūku!
Man deviņi kumeliņi.
Trīs es aru, trīs eceju,
Trīs līdzâ atteceja.


Smuks bēritis lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Smuks puisitis baltu muti
Mans maizites arajiņš.


Pupu ziedu mans zirdziņš,
Baltu putu iemaviņi;
Tis bij labs Dieviņam
Apjāt manu rudzu lauku.


Jānits savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņâ
Medainàm kājiņàm,
Vaskainiem iemauktiem.


Pieci bēri kumeliņi
Pa aploku spēlejās;
Ta es pate nezinaju,
Kuram kāpšu mugurā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta sedli bij;
To pie rokas dancinašu,
Kam sudraba iemautiņi.




Jānits jāja mellu ziergu
Apkārt manu rudzu lauku,
Samin ušņas, samin dadžus,
Audzin' manu rudzu lauku.

Skauģis man nevēleja
Zirgu jāt pieguļâ.
Jāj, skauģit, dadžu krūmu,
Es ar zirgu pieguļâ.