*

vakardien, par spīti tam, ka biju gulējusi ~4h un nerimstoši lija bija viena no jaukākajām, mierīgākajam un interesantākajām dienā pēdējo mēnešu laikā. podniekBaiba, kas mūs mēģina ievilkt Senās vides darbnīcā, teica, lai atbraucam uz Seno tradīciju festivālu Tērvetē (kas iepriekšējos 9 gadus saucās Zemgaļu svētki).
mēs aizbraucām, mūs ietērpa arheoloģiskajos tērpos un palaida nodarboties ar arheoloģisko neko nedarīšanu.

*jātnieku paraugdemonstrējumi gan bija baisi. piedalījās saujiņa viduslaiku aktīvistu, kuru jāšanas prasme bija tādā līmenī, kā spēja nenokrist no zirga visās gaitās, bet (ne)sajēga par zirga vadīšanu aprobežojās ar nenormālu trenzes raušanu mutē nepārtraukti (gan, lai apstādinātu, gan pagrieztu) un intensīvu papēžu ciršanu sānos. zirgi bija parasti nomas zirgi, turpat no Tērvetes. pārbijušies no visiem tiem pīķiem un zobeniem, izmisušām acīm un sarautām mutēm. protams, cilvēku pūlis stāvēja apkārt un priecājās. tas bija tiešām ļoti, ļoti bēdīgs skats;
*bruņinieku cīņas arī bija ne visai estētiski baudāmas un interesantas. vismaz priekš manis;
*man patika sēdēt ar silikonu impregnētā lina teltī, pavadīt laiku jaukā sabiedrībā, ik pa brīdim asistēt apmeklētājiem graudu beršanā ar graudberzi;
*ļoti gribējās pamēģināt lokšaušanu (bērnībā indejāņi bija viena no mīļākajām rotaļām), bet lietus dēļ nesanāca, jo negribējās mērcēt lokus;
*ugunskurā, māla podā vārīta prosas putra ir ļoti garšīga;
*par lielu pārsteigumu satiku proporcionāli daudz vairāk pazīstamu cilvēku, nekā mazajā Zvērā, turklāt tādus, kurus īsti nebiju domājusi tādā pasākumā ieraudzīt;
*lai gan pasākuma organizators - Lielķēniņš ir ļoti savāda persona, tomēr Tērvetes koka pili viņš uztaisījis ļoti smuku. pabeigta ir pirmā no trim daļām, bet iekšā ir daudz interesantu eksponātu un arheoloģisko atdarinājumu tiešām glītās vitrīnās;
*papļāpāju ar visādiem interesantiem cilvēkiem;
*karoč man ļoti, ļoti patika, jo bija kaut kas jauns un iepriekš nepieredzēts, turklāt lieliskā kompānijā un jaukā, nepiespiestā atmosfērā.


( ilustrācijas )

Vakarpēcpusdien radās neplānota ideja aizlaist uz koncertu Kāla ezerā. ļoti veiksmīgi aizņēmos piepūšamo laivu (ļoti mazu, ļoti vecu, ~ 10 gadus nelietotu un vispār visādā ziņā aizdomīgu) un ap pusdiviem naktī braucām ārā no Salaspils. Kārlis bija diezgan pārliecināts, ka ar to laivu mums labi neklāsies, bet beigās izgāja diezgan tīri ciešami. aizīrāmies līdz peldošajai skatuvei, kura ap pieciem no rīta sāka dreifēt ezerā. bija pavēss, bet satinoties guļammaisā bija ciešami. ezers un tā apkārtne šausmīgi skaista, rīts arī bija ļoti skaists. pats koncerts nu tā - jumtu nerāva nost. brīžam dziedāja Kārlis Kazāks - tas man ar nu tā. bet jebkurā gadījumā ideja un tās izpildījums baigi, baigi forši. es vispār labprāt tādā veidā klausītos ASMZ konci, vai Pēteri Vasku vai pat Tesu. atmosfēra tāda jauka un mazliet sirreāla - mazliet miglains rīts uz ezera, ūdens šļakstināšanās, cilvēki laivās ar termosiem un balzāmiem un peldoša skatuve - visi tādi samiegojušies, mierīgi un apcerīgi. mēs gan nosmējām, ka ideāla vieta meiteņu koļīšanai, jo auditorijā, protams, meitenes bija krietnā pārsvarā.
pēc konča, par spīti rīta drebulim, saņēmāmies arī nopeldēties Kālā un braucām mājās. pa ceļam iebraucām vēl Velna klēpī, kuru viņreiz, no Jāņiem braucot, nebijām mācējuši atrast.

fotoaparātu tai aizdomīgajā laivā es neuzdrošinājos ņemt līdzā, bet tā kā man ir slapjumdrošais Sonī telefons, tad varu piedāvāt ieskatam dažas bildes. gan jau tuvāko dienu laikā būs pilns internets ar labākām. ( uz Kāla )

( Kurzemē )

saulgriezēt sāku 21. jūnijā pie zirgiem. atšķirībā no pagājušā gada, šogad zirgi baigi nepavilkās uz saulgriezēšanu. bet vainadziņu Radis dabūja un drīz vien to arī pazaudēja.
( 21.06. )

tripa pirmā diena: Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene.
( 22.06. )

diena nr2: Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos"
( 23.06. )

trešā diena: Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils
( 24.06. )

manliekas, ka foršākie Jāņi, kādi man bijuši. un burvīgs trips pa Vidzemi 3 dienu un apmēram 600km garumā.

Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene - Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils.

fotoreportāža sekos.

vakar bijām otrās kāzu jubilejas ceļojumā pa Centrālvidzemi. nobraucāmies no rīta līdz pašam vakaram, gāja baigi forši.

( sīkāk )

ļoti gara diena šodien. tik gara, ka drīz būs jau veselas 24h. Bikrams, Amatas krasti un Pavasara iegavilēšana.
pavasaris vienlaikus liekas gan tuvs, gan neizmērojami tāls. zirgs jau met spalvu, bet suns vēl negrib. sniegs Amatas krastos līdz ceļiem, bet upe sitas ārā no ledus čaumalas. brīkšķinās un krakšķinās un dzen plaisas savā vākā. sen nebiju tik daudz rāpojusi - brīžiem tas bija ērtākais, ātrākais un enerģiju taupošākais veids, kā tikt uz priekšu pa trauslo sērsnu. bet pateicoties tai pašai sērsnai varēja puslīdz droši un mierīgi kāpelēt augšā un lejā pa stāvām nogāzēm. smuki Amatai tie krasti un lai slavēts tas cilvēks, kurš izgudroja pufenes.
folkkoncertā Iļģuciema k/n bija tieši 19 klausītāji, bet nekas. kopas bija daudz - cilvēku daudz, visiem tāpat labi. dziedājām viens otram, paši sev un pavasarim. pirmo reizi mūžā biju tautastērpā. īstā. aizdotā. Zemgales. jocīga sajūta. bet laba.

( Amata pie Melturiem )

šodien, par spīti spelgonim, saņēmāmies produktīvi izmantot reto kopīgo brīvdienu un braucām meklēt leduskritumus. sākām ar Daudas jeb Lākturu upes leduskritumu, kas ir starp Siguldu un Nurmižiem, pēc tam tālāk uz Braslu. Braslā mums reāli paveicās, ka neilgi pirms mums tur bija sākusi iet tūristu grupa, jo šoziem laikam vēl neviens tur nebija bijis un, bez viņu svaigi iemītās takas, mēs nebūtu atraduši ko meklējām.

( ledus un saltuma valstībā )

LV leduskritumu apkopojums

šodien visu dienu bizoju pa māju - leju sveces, kārtoju istabas, pušķoju egli, cepu kūkas, bet iekšā sajūta, ka īstie svētki jau pagājuši un nosvinēti un šitas viss vairāk ta ka pienākuma pēc. man pietika ar ķekatās iešanu un saulgriezēšanu. ar Kārli viens otram dāvanas ar pasniedzām saulgriežu pēcpusdienā pie kamīna. protams, senlatvieši svinēja ziemas saulgriežus 12 dienas un šādā aspektā ir okej, bet grūti kaukā pielāgoties tiem, kas šodien svin kā pirmo un bezmaz vienīgo dienu. un varētu jau arī neko baigi nedarīt, bet pēc stundas ielido brāļa dēls ar savu mammu un bērnam protams vajag kārtīgus Ziemassvētkus.
un mums vēl rīt uz Saldu jābrauc un jāsvin trešo reizi tā it kā tā būtu pirmā un vienīgā reize un es diemžēl jau zinu, ka tur nebūs forši.
vēl man liekas jocīgi un mazliet arī skumīgi, ka šogad neesmu saņēmusi itin nevienu Zsv. kartiņu par pastu.

( vakar pie jūras )

( tur ārā )

( jo tā nav rasa... )

pohas. oktobris. saule. migla. zvaigznes, zvaigznāji, galaktikas un piena ceļš - virs "Andžāniem", kur tuvumā nav pilsētu un gaismas piesārņojuma. papīra dzērves. lapsa. Sēlija. pauguri, kalni, līkumi, grantsceļi. tāļi skati, mežu gali, sfumato dūmakas un zeltlapu lieti. ezeri, dīķi, purvi un Daugava. čipši, cepumi, saldējumi, sēmenes, turku zirņi. suns. Panorāma un šlāgeraptauja. Saucēju Sēlpils un Vārnavas dziesmas. Debisī stīgu kvartets un Nīls Jangs. krāsnis un mūrītis.

( Sēlijā )

nejauši uzskrēju virsū grāmatai "Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti". pirmajā mirklī likās, ka būs pārāk virspusēja, bet beigās baigi aizrāva.
vispār ļoti labprāt pabraukātu novadpētnieciskā ekspedīcijā pa Ziemeļaustrumvidzemi kopā ar kādu zinātāju. tā pavisam mierīgi, lēnām, ilgi.
mana sapņu viensēta meža vidū arī atrodas kaut kur tur - starp Valku un Alūksni, ne pārāk tālu no Smiltenes.

pagājšpiektdien bijām kāzās. līdz šim nevienās kāzās, izņemot savējās, nebiju bijusi. guvu milzīgu apstiprinājumu tam, ka mūsu izvēle par labu slepenām kāzām bija vienīgā un pareizā. lai arī kāzas, kurās bijām, nebija baigi tradicionālās - tiltiņš bija tikai viens, nebij nekādu mičošanu un kāpšanu uz šķīvjiem, tomēr viss vilkās diezgan ilgi un garlaicīgi, nesapratu kāds prieks no tā viesiem un kāds jaunajam pārim.
patika:
*) Burtnieku baznīca un tās apkārtne;
*) nēēēnormāli garšīgi ēdieni (īpaši uzkodas) - bija ļoti piedomāts par veģetāriešiem;
*) ballīte pašu lauku mājās, nevis bezpersoniskā viesu namā.

nez, īsti nemāku paskaidrot, bet visa tā lielo kāzu padarīšana manliekas ļoti nesaprotama, bezjēdzīga un zināmā mērā nepareiza. manliekas, ka tā ir dziļi intīma un personiska padarīšana, kurā nav vietas pūlim, troksnim, alkoholam, nogurdinošiem pienākumiem (no sērijas "tā vajag" un "tā ir pieņemts"), publiskai solījumu došanai, patosainām runām un tostiem utt., utjpr. + visa tā milzu naudas izgāšana un ielūgumos minētais lūgums dāvināt naudu. ja gribas dalīties priekā ar radiem un draugiem, man saprotamāka būtu maza (vai liela) ballīte pēc kāzām. nu tipa atkāzas. bez stīvuma, "tā ir pieņemts", liekas naudas izgrūšanas. es saprotu vēsturisko kāzu nozīmi, bet mūsdienās, manuprāt, šī nozīme ir zudusi.
es nekādā ziņā negribu apvainot tos cilvēkus, kuru kāzās bijām. kāzas bija ļoti jaukas un daudz kas lieks no "tā ir pieņemts" sērijas bija aiztaupīts, bet tur esot sapratu, ka tās nav tikai manas iedomas, ka nesaprotu jēgu un labumu visai tai tradicionālo kāzu ambrāžai.

( daži foto )

7. jūlijs: patīkama svelme un tveice. pirmā pietura - pelde Niedrājā, Smiltene. pusspainis ķiršu no dārza. tālumi. Ape - tur kaut kā nejauši gadījās piedzimt manai mammai. vieta ar burvīgu auru - Raganu klintis Vaidavā. upei neraksturīgi silts ūdens (pelde). pa pļavu pie dižvītola. Alūksne. iekuļamies F4 ūdensmotosporta sacensībās. pelde Alūksnes ezerā. kempings pie foršā onkuļa - Ezermalas 44. telts zem ošiem - naktī tie nāca pie manis maģiskā sapnī.
bilance:
redzēti 0 zirgi
3 peldes, 3 dažādās ūdenskrātuvēs
2 pāri ceļam pārskrējušas lapsas

8. jūlijs: mazliet lietus un pelēks rīts. pelde ezerā. vēl Alūksne. Vella pēda ar trepēm uz nekurieni un balderiāņu audzi (tā smarža!!!). Māriņkalns. (ne)Dēliņkalns. Sauleskalns, robeža.

( tur )

bij jocīga dzimšansdiena. ieplānotie plāni galīgi izgāzās, radās citi, sazarojās, savērpās, apgriezās otrādi, izveda caur Niedrāju un atveda atpakaļ līdz mājām. neforšākā daļa - tas ārkārīgi savādais privātais festivāls Leukadionīss, kurā bija jāspēlē Tesai. likās, ka galīgi ne tur esam nokļuvuši un ne Tesa, ne Horizons tai izteikti pieaugušie-ar-bērniem-šašliks-batuts publikā neiederējas. lielāko daļu laika pavadīju guļot mašīnā. tai laikā, kurā negulēju, aplūkoju Raunas ieteku Gaujā un redzēju, kopāņemot, kādu sauju ar jāņtārpiņiem. tie nebija redzēti gadiem.
pirms tam bija neiedomājami smukā Cīrulīšu dabas taka pie Cēsīm un Ērgļu klintis.
pēc tam bija Lielā Ellīte, neplānots līkums pa grantinieku Cēsis-Mārsnēni-Smiltene līdz Niedrājam, lai pliki tai iemērktos ap saullēkta laiku.

( foto )

komercjāņu vakars sanāca diezgan īss, ļoti vējains un diezgan melanholisks - Launkalnē ar latvijas hārdkōra vecajiem un bārdainajiem krabjiem. pārējo laiku sanāca brīnišķīgi un neplānoti tripi ap Smilteni.
apgājām apkārt Niedrājam, info stendā uzzinājām, ka turpat mežā slēpjas vēl 6 mazāki mežezeriņi. braucām skatīt. atradām gan tikai divus, jo mums nebija kartes. pirmajā dzīvoja zalktis un tas mums uzdāvināja gaileņu sauju pusdienām. nomocījām Golfu (mums vajag džipu!!!), izbraucām no meža fantastiskā vietā, kur augsta kalna (apm 140 m vlj.) slējās burvīga viensēta. uzkāpām kalnā, ģībām no skaistā skata, nokāpām lejā. žēl, ka tā, jo pēc tam izrādījās ka aiz mājām mežā, dzīvo arī Pārkalņu naudas akmens. nekas, aizbrauksim citreiz. es gribu tās mājas sev! sajūta tai apkārteni izteikti maģiska un spēcīga. otrā kalna pusē turklāt ir pļavas, kur es varētu ganīt savus zirgus. šobrīd gan tur ganās govis.
izstaigājām arī manu mīļoto Cērtenes pilskalnu, par kuru te esmu jau daudz jūsmojusi. un mājāsbraucot iebraucām Vecsautiņu avotos - interesants veidojums, nebiju neko tādu LV redzējusi.
vispār savāda sajūta, ka tik tuvu pazīstamām un kopš bērnības zināmām vietām atrodas kaut kas tik maģisks, spēcīgs un vēl neredzēts.

( tur ārā )

Cieceres ezers izrādās ir ārkārtīgi skaists. cik līdz šim biju saskārusies no šosejas puses un Brocēniem, nelikās tik īpašs. Ozolu sala vispār maģiska. un maģiska celšanās uz to laivās.
Štorls burvīgs. publika mazliet īpatnēja. vismaz dažas īpatnes. bet tas nu tā.

( Štorla seminārs un saulgrieži pie Cieceres ezera )

šis tas iekrājies -

( upe )

( jūra )

( ezers )

Šodien, tā pavisam neplānoti, sanāca reanimēt ilglaicīgi novārtā pamesto, bet ne aizmirsto ieceri apstaigāt visas Rīgas baznīcas. Papildinājām apskatīto sarakstu ar sešām gabalām. Šoreiz gan nesanāca nevienā tikt iekšā. Vēl atklājās pavisam neticama lieta - izrādījās, ka mans vīrs NEKAD mūžā nav bijis ne Grīziņkalnā, nedz Lielajos un Pokrova kapos. Līdz ar to labu laiciņu pavadījām arī tur. ( sīkāk )
*cerams līdz nākamajai baznīcās iešanai nebūs jāgaida pusotrs gads;
*par baznīcās iešanu: posts nr1;
*izmantotā literatūra - Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā;
*kopējā apskatīto objektu statistika: apskatīti 14 no 58 (grāmatā dotajiem) - vēl 44 jāapskata.