Zemgaļu svētki 2013
Posted on 2013.08.11 at 13:35
vakardien, par spīti tam, ka biju gulējusi ~4h un nerimstoši lija bija viena no jaukākajām, mierīgākajam un interesantākajām dienā pēdējo mēnešu laikā. podniekBaiba, kas mūs mēģina ievilkt Senās vides darbnīcā, teica, lai atbraucam uz Seno tradīciju festivālu Tērvetē (kas iepriekšējos 9 gadus saucās Zemgaļu svētki).
mēs aizbraucām, mūs ietērpa arheoloģiskajos tērpos un palaida nodarboties ar arheoloģisko neko nedarīšanu.
*jātnieku paraugdemonstrējumi gan bija baisi. piedalījās saujiņa viduslaiku aktīvistu, kuru jāšanas prasme bija tādā līmenī, kā spēja nenokrist no zirga visās gaitās, bet (ne)sajēga par zirga vadīšanu aprobežojās ar nenormālu trenzes raušanu mutē nepārtraukti (gan, lai apstādinātu, gan pagrieztu) un intensīvu papēžu ciršanu sānos. zirgi bija parasti nomas zirgi, turpat no Tērvetes. pārbijušies no visiem tiem pīķiem un zobeniem, izmisušām acīm un sarautām mutēm. protams, cilvēku pūlis stāvēja apkārt un priecājās. tas bija tiešām ļoti, ļoti bēdīgs skats;
*bruņinieku cīņas arī bija ne visai estētiski baudāmas un interesantas. vismaz priekš manis;
*man patika sēdēt ar silikonu impregnētā lina teltī, pavadīt laiku jaukā sabiedrībā, ik pa brīdim asistēt apmeklētājiem graudu beršanā ar graudberzi;
*ļoti gribējās pamēģināt lokšaušanu (bērnībā indejāņi bija viena no mīļākajām rotaļām), bet lietus dēļ nesanāca, jo negribējās mērcēt lokus;
*ugunskurā, māla podā vārīta prosas putra ir ļoti garšīga;
*par lielu pārsteigumu satiku proporcionāli daudz vairāk pazīstamu cilvēku, nekā mazajā Zvērā, turklāt tādus, kurus īsti nebiju domājusi tādā pasākumā ieraudzīt;
*lai gan pasākuma organizators - Lielķēniņš ir ļoti savāda persona, tomēr Tērvetes koka pili viņš uztaisījis ļoti smuku. pabeigta ir pirmā no trim daļām, bet iekšā ir daudz interesantu eksponātu un arheoloģisko atdarinājumu tiešām glītās vitrīnās;
*papļāpāju ar visādiem interesantiem cilvēkiem;
*karoč man ļoti, ļoti patika, jo bija kaut kas jauns un iepriekš nepieredzēts, turklāt lieliskā kompānijā un jaukā, nepiespiestā atmosfērā.
iekārtošanās mūsu apmetnē
kaimiņi
gaidām gājienu
lūk baltu garīgā aristokrātija visā savā godībā
Tērvetes pilskalns
lokšaušanas turnīrs
apgarotās baltu aristokrātes
nošauj krustnesi
ārprātīgākā prece amatnieku tirdziņā
pilskalnā kāpšana. starp citu visu dienu nodzīvoju basām kājām
gliemeži izrādās aug no zemes
tā būs mūsu prosas putra
pļāpas ap graudberzi
ar podu dedzināšanu gan negāja labi, jo sāka pārāk traki līt un daudzi podi sasprāga
drausmīgi ilgā un garlaicīgā seno cīņu turnīra nesākšanās
arheoloģiskā putras instagramēšana
kaķis arī bija atnācis
viesi
arheoloģiskie ziepju burbuļi
podi turpina porcesēt
es tur stāvu, lai aizsegtu skatu uz plastmasas tualetsbūdām
meklējam, kur tā koka pils paslēpta
aizdomīgi garas sensievietes
mēs aizbraucām, mūs ietērpa arheoloģiskajos tērpos un palaida nodarboties ar arheoloģisko neko nedarīšanu.
*jātnieku paraugdemonstrējumi gan bija baisi. piedalījās saujiņa viduslaiku aktīvistu, kuru jāšanas prasme bija tādā līmenī, kā spēja nenokrist no zirga visās gaitās, bet (ne)sajēga par zirga vadīšanu aprobežojās ar nenormālu trenzes raušanu mutē nepārtraukti (gan, lai apstādinātu, gan pagrieztu) un intensīvu papēžu ciršanu sānos. zirgi bija parasti nomas zirgi, turpat no Tērvetes. pārbijušies no visiem tiem pīķiem un zobeniem, izmisušām acīm un sarautām mutēm. protams, cilvēku pūlis stāvēja apkārt un priecājās. tas bija tiešām ļoti, ļoti bēdīgs skats;
*bruņinieku cīņas arī bija ne visai estētiski baudāmas un interesantas. vismaz priekš manis;
*man patika sēdēt ar silikonu impregnētā lina teltī, pavadīt laiku jaukā sabiedrībā, ik pa brīdim asistēt apmeklētājiem graudu beršanā ar graudberzi;
*ļoti gribējās pamēģināt lokšaušanu (bērnībā indejāņi bija viena no mīļākajām rotaļām), bet lietus dēļ nesanāca, jo negribējās mērcēt lokus;
*ugunskurā, māla podā vārīta prosas putra ir ļoti garšīga;
*par lielu pārsteigumu satiku proporcionāli daudz vairāk pazīstamu cilvēku, nekā mazajā Zvērā, turklāt tādus, kurus īsti nebiju domājusi tādā pasākumā ieraudzīt;
*lai gan pasākuma organizators - Lielķēniņš ir ļoti savāda persona, tomēr Tērvetes koka pili viņš uztaisījis ļoti smuku. pabeigta ir pirmā no trim daļām, bet iekšā ir daudz interesantu eksponātu un arheoloģisko atdarinājumu tiešām glītās vitrīnās;
*papļāpāju ar visādiem interesantiem cilvēkiem;
*karoč man ļoti, ļoti patika, jo bija kaut kas jauns un iepriekš nepieredzēts, turklāt lieliskā kompānijā un jaukā, nepiespiestā atmosfērā.
iekārtošanās mūsu apmetnē
kaimiņi
gaidām gājienu
lūk baltu garīgā aristokrātija visā savā godībā
Tērvetes pilskalns
lokšaušanas turnīrs
apgarotās baltu aristokrātes
nošauj krustnesi
ārprātīgākā prece amatnieku tirdziņā
pilskalnā kāpšana. starp citu visu dienu nodzīvoju basām kājām
gliemeži izrādās aug no zemes
tā būs mūsu prosas putra
pļāpas ap graudberzi
ar podu dedzināšanu gan negāja labi, jo sāka pārāk traki līt un daudzi podi sasprāga
drausmīgi ilgā un garlaicīgā seno cīņu turnīra nesākšanās
arheoloģiskā putras instagramēšana
kaķis arī bija atnācis
viesi
arheoloģiskie ziepju burbuļi
podi turpina porcesēt
es tur stāvu, lai aizsegtu skatu uz plastmasas tualetsbūdām
meklējam, kur tā koka pils paslēpta
aizdomīgi garas sensievietes