Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

Apģērbs [4. Apr 2015|13:44]
Šodien pirmo reizi biju lietoto apģērbu veikalā, lai kaut ko tiešām nopirktu. Līdz šim biju tādos veikalos bijis, bet tikai ar kādu kopā un bez nopietna mērķa kaut ko iegādāties. Šoreiz man vajadzēja īstu lietoto apģērbu par zemu cenu - lietišķu žaketi atraktīvam ceļojumam ("uz Tukumu"). Ievācu informāciju par tuvākajiem veikaliem, galvā sazīmēju maršrutu un devos ceļā. Pirmā veikala apskate man ilga aptuveni 3 minūtes, kuru laikā man sāka likties, ka varbūt mana sākotnējā ideja nav bijusi pareiza. Piedāvājums bija mazs, cilvēku daudz, vīriešu apģērbu nebija vai arī tie bija iejaukti kopā čupā ar visām pārējām drēbēm. Nedaudz apjuku, ar kaut ko tādu nebiju rēķinājies. Tomēr nepadevos un devos uz nākamo veikalu. Tur man veicās jau labāk. Ņemot vērā, ka neesmu ārkārtīgi liels vai ārkārtīgi mazs, man pat izdevās atrast vieno otru itin ņemamu apģērba gabalu 2.50 - 3.00 EUR cenu intervālā. Tomēr nolēmu apskatīt visu piedāvājumu. Rezultātā pēc 4 veikalu apskates izvēlējos žaketi pa 3.00 EUR, kas bija nesliktas kvalitātes, lai gan pavalkāta un derēja tīri ciešami.

Daži secinājumi - ņemot vērā kameru un citu drošības līdzekļu daudzumu, man radās iespaids, ka zog arī šos apģērbus, un ne mazums. Tas šķiet jocīgi, ņemot vērā šo apģērbu cenu. Starp citu, šādos veikalos tiešām var atrast vienu otru itin gaumīgu un kvalitatīvu apģērba gabalu, ja spēj sadzīvot ar domu, ka tas teorētiski varētu būt novilkts arī piemēram, teiksim tā, no ne pārāk dzīva cilvēka, lepras slimnieka vai kāda kretīna sliktākajos gados. Bet jāteic, ka ir arī ļoti daudz bezgaumīgu un apšaubāmas kvalitātes mantu, bet tas laikam pieder pie lietas. Biju arī gaidījis, ka būs vairāk visādu jancīgo mantu. Nevienu jocīgu žaketi tā arī neatradu, vairums bija standarta pelēkajos toņos, tas nedaudz skumji. Starp citu, lietoto apģērbu tirdzniecība esot visnotaļ ienesīga, tas droši vien arī izskaidro šo veikalu daudzumu.

Varbūt vajadzēja ņemt uzreiz uzvalku stilīgos toņos pa 15 EUR, tad nevajadzētu neko iespringt un uzreiz būt Boratam. Bet labi, sāksim ar mazumiņu. Tagad tikai jāpiemeklē buktētas bikses un īpaši gaumīga kaklasaite.

Paralēli lietotajiem apģērbiem aiznesu nedaudz iešūt savu lietišķo kreklu. Nopirku jaunu, bet ir nedaudz par platu viduklī. Tā teikt, kas der visiem, neder nekam, ir jāveic maza korekcija, lai būtu perfekti. Tiesa gan, vīlos cenā, jo iešūšana izmaksāja vairāk kā 2x vairāk par manu jauniegūto žaketi. Būs jāatrod lētāks šuvējs. Nojaušu, ka gribēšu perfekcionēt vēl dažus kreklus. Apģērbs, kas der perfekti ir baigi laba lieta. Vispār, jo vairāk interesējos par apģērbu, jo vairāk man liekas, ka esmu palaidis savā dzīvē garām ļoti, ļoti daudz. Kāpēc man neviens šīs lietas nebija pastāstījis iepriekš?
Link200|nopel mani

[30. Mar 2015|21:37]
Beidzot pēc ilgāka laika redzēju spilgtu sapni. Pagājušajā naktī. Nekas jau īpašs, vienīgi tas, ka visai skaidrs sapnis, tādus neredzu bieži pēdējā laikā. Un tāds, ko atceros līdz pat nākamās dienas beigām. Vārdu sakot, es nesu čūskas. Sākumā viņas bija tādas melnas ar sarkanu, paresnas, kādu metru garas. Viens pazīstams cilvēks ierādīja, kā ar tām rīkoties, paņēmu aiz astes kādas 5 gab. un nesu kaut kur. Vēlāk izrādījās, ka nesu uz kaut kādu sporta halli. Ceļš nebija īss, šīs sāka kaut ko spirināties pa ceļam, nācās likt maisā. Nesu, bet šīs kaut kā spirinās arvien vairāk. Beigās kļuva pilnīgi melnas un sāka man kost. Iekoda pāris reizes rokā, nebija patīkami, bet ciešami, pēc dažām kodiena reizēm pamodos. Pie pašas sporta halles. No rīta uz rokām koduma pēdu nebija.

Vēl zīmīgi, ka kārtojot istabu jau otro reizi atklāju, ka gulta ir nedaudz atbīdījusies no sienas. Ne pagājušo nakti, bet vispār. It kā piestumju pie pašas sienas, bet vēlāk kārtojot istabu pamanu, ka tā atkal ir kādu nepilnu sprīdi nostaigājusi. Jyska gulta, ko var gribēt. Šķiet, ka guļu mierīgi un lieki netirinos.
Link300|nopel mani

[29. Mar 2015|20:51]
Noskatījos filmu. Par muļķiem. Iesaku.
http://www.imdb.com/title/tt3560686/
https://my-hit.org/film/241176/


Ir torrentos.

Vēlāk:
Tagad neatliek nekas cits, kā klausīties Pēdējo Kino Varoni:
https://www.youtube.com/watch?v=BnDY4jC7JZM
Linknopel mani

[23. Mar 2015|10:33]
Šodien gribu tēju. Vieglu un bez cukura. Nedaudz. Varētu mazliet bērzu sulas. Neesmu vēl atkopies no sestdienas Bārgājiena. Ne fiziski, ne garīgi. Jūtu, ka mans nākamais Bārgājiens būs ar tēju un bez aklohola un tādā diennakts laikā, kad ir maz tautas un ārā gaišs. Un varbūt arī ar maz pieturas punktiem.

Principā pēc visiem standartiem pasākums bija ļoti izdevies. Mums bija viss - plašs un interesants kontrolpunktu skaits, gaumīgi dzērieni, pieturēšanās pie plāna un neizbēgamās kontrolētās novirzes no plāna. Satikti ļoti sen neredzēti draugi, un vienkārši draugi, arī nejauši izvēlēti draugi, kas cienā ar dziriņu. Neagresīvas sarunas ar krieviem, īsts nēģera sveiciens no īsta nēģera, (ne)spēka paraugdemonstrējumi un konfliktsituācija ar bāra apsargu, kaut kādas svešas meitenes, skaļa dziedāšana sabiedriskajā transportā, ēšana pēc pusnakts, dejas diskobārā. Un arī mazi pārrāvumi filmā. Noteikti aizmirsu vēl kaut ko būtisku. Jā, šņabi gan beigās nevajadzēja, tas bija pilnīgi lieki. Saki šņabim - nē!

Trakākais ir tas, ka man pēc visa šī ir milzu morālās paģiras. Nezinu, kāpēc. Laikam es sev ļoti nepatīku, kad esmu sadzēries, vai arī principā man nepatīk tie dzērāji, kuru skaitā es sevi iesviežu šāda pasākuma laikā. Varbūt savas veselības žēl, nezinu. Šādas pārdomas pēdējā laikā mani pavada pēc katra šāda pasākuma, lai gan kaut kas tāds notiek labi, ja dažas reizes gadā, parasti retāk.

Virkne dažādu iespaidu. Rīga ir izmainījusies, nevar nepamanīt, ka ir uzradušies ļoti gaumīgi alus bāri ar interesantu alus izvēli. Nav vairs kā agrāk, kad bāra izmaksu līmeni mērīja pēc Aldara Zelta alus cenas, jo to tirgoja visur, tagad Aldaris vēl ir jāpameklē. Labietis ir dikti gaumīgs, patika. Skyline bārs ir interesants, tādā nozīmē, ka pat varbūt dīvains, tīri dēļ publikas, ja kas, labākais skats uz pilsētu tajā iestādījumā ir no atejas loga (vīriešu!). Ļeņingradā pamaz vietas, bet jaukas flīzes. Alus Celle pārteidz ar vājprātīgi lielu dzērienu izvēli.

Sausā statistikas atskaite: apmeklēto bāru skaits - 7. Varbūt arī labi, ka tā.
Link200|nopel mani

[20. Mar 2015|10:04]
Rīt vispār ir Lieldienas, ja kas. Var droši no rīta celties ar sauli (ap 6:20) un izveikt rituālus. Pats rituālus izveikšu, bet no rīta gan laikam pagulēšu. Jūtos mazuliet saguris. Laikam veselīgais dzīvesveids nospiež. Pēdējā laikā sportoju gandrīz katru dienu, prasās kāda atpūtas diena. Brīvdiena ar Bārgājienu un rituāliem būs pašā laikā.

Vispār nesen nopirku svarus. Nevis tos dzīvmasas, bet gan mazos virtuves svarus. Tagad varu nosvērt ēdienu un precīzi zināt, cik, piemēram, sver 3 olas (193 gramus). Ir jau pirmais taustāmais ieguvums - beidzot noskaidroju precīzu veļas pulvera daudzumu, kāds jāliek veļas mašīnā, izrādās, līdz šim esmu licis gandrīz 2x vairāk, nekā nepieciešams. Tā jau drīz varētu atpelnīt svaru cenu. Vispār svarus nopirku, jo nolēmu skaitīt... nu, tos, ko angliski sauc "counting macros". Reāli man tas nozīmē to, ka nolēmu aptuveni paskaitīt, cik olbaltumvielu apēdu pa dienu, vai nav par daudz vai par maz. Pārējos divus (tauki un ogļhidrāti) skaitīt negribu, nedomāju, ka tas man šobrīd ir būtiski. Galvenais nerīt par daudz un visādus mēslus, tad arī būs ok. Bez tam, olbaltumvielām ir tāda ļoti laba īpašība, pat divas, pirmā, ka tās dod sāta sajūtu, tātad, ja esi uzņēmis nepieciešamo dienas apjomu, tad vietas dažādiem mēsliem vairs nepaliek. Otra labā īpašība ir tāda, ka "plikas" olbaltumvielas nemaz īsti nevar daudz ieēst, klāt jāēd laba, normāla pārtika, piemēram, vista + rīsi, biezpiens + maize u.c. Tādejādi dabiski rodas normāla attiecība starp olbaltumvielām un ogļhidrātiem.

Runājot par rīsiem, domāju, ka rīsu industrijā ir sazvērestība un kartelis. Brūnie rīsi maksā aptuveni tik pat, cik parastie baltie rīsi. Tam tā galīgi nevajadzētu būt, jo, cik noprotu, baltie rīsi ir tie paši brūnie, kas ir papildus nopulēti. Apmēram tā. Tātad cenai būtu jābūt mazākai, bet tas tā nav. Brūnie ir tīri garšīgi, vienīgi jāvāra mazliet ilgāk.
Linknopel mani

Izvēlies Latvijas veci (un veceni)! [18. Mar 2015|08:42]
Vecais Brunis, Vecā Sarmīte, Asais Janka.
Alkāni? Hipsteri? Pasaku tēli?
Nē, ķieģeļi...

http://www.lode.lv/lv/

Attēlā - Vecā Sarmīte

(pa brīvdienām biju būvniecības izstādē)
Linknopel mani

[15. Mar 2015|18:57]
Vakar sanāca būt Rīgā. Domāju, aiziesim uz krogu "Ļeņingrad" un klasiski melanholiskā noskaņā iedzersim pa kausam vēsa, garda Tērvetes seŅču alutiņa. Pirmo reizi pagāju garām krogam, otrajā reizē ejot garām uzzināju, ka krogs vairs neeksistē. Šodien Internetos uzzinu, ka eksistē gan, bet jau citā adresē. Tiešām nebiju sen bijis Vecrīgā. Tas lika aizdomāties. Aizgājām uz citiem mazāk aktuāliem krogiem. Vienā ārzemnieki skatījās regbiju un tā dīvaini par to fanoja, bet otrā alus maksāja 5 EUR. Toties visa šī nejaušo notikumu virkne smeldzīgi atsvaidzināja ideju par Episkā Bārgājiena nepieciešamību.

Vārdu sakot, pasākums ir paredzēts tuvākajā nākotnē, acīmredzot nākamajā sestdienā. Man kā atpalikušam cilvēkam no laukiem ir skaidrs, ka Bārgājiens sāksies bārā "Labietis", kurā es vēl joprojām neesmu paviesojies. Turpināsies Vecrīgā vai pa ceļam uz to. Mērķis - apmeklēt iespējami vairāk un iespējami dažādus interesantus iestādījumus, kuros var izdert pa kausam alus. No kuriem vismaz dažiem jābūt tādiem, kuros alus ir cienīgs un labs. Šķiet, ka jaunā Ļeņingrada varētu būt pa ceļam (tīri dēļ Brenguļa un senilām atmiņām), varbūt "Taka", varbūt vēl kaut kas. Bet līdz Vecrīgai būtu jātiek obligāti. Uzstādīšu ambiciozu mērķi - 10 krogi. Tā teikt, jāmērķē uz zvaigznēm, tad varbūt trāpīs kaut kur pa... Mēnesi (?), nu, vārdu sakot, mēs mēģināsim. Vakars tomēr garš, kāpēc gan ne...

Šajā sakarībā es labprāt dzirdētu ieteikumus, kuros Vecrīgas un pa ceļam uz Vecrīgu bāros būtu vērties iegriezties. Kas būtu šī brīža aktuālais minimums?

Vēlāk:
Ellē, ratā, viņiem nemaz laikam nav Brenguļa!
Link500|nopel mani

[30. Dec 2014|11:49]
[Tags|]

Šorīt mani pārsteidza vismaz divas lietas. Pirmā - ārā no rīta bija mīnus 12 grādi. Otrā - jau ir 30.decembris. Man likās, ka varētu būt 28. vai maksimums 29. Laiks skrien ātri.

Šorīt noskrēju tradicionālo skrējienu un nemaz nelikās, ka ir tik auksts. Skrēju 45 minūtes vienā virzienā un tik pat atpakaļ. Pirmo pusi noskrēju rāmi un silti. Kad pagriezos, lai skrietu atpakaļ, sapratu, ka ir tīri vēsīgs, jo pretī pūta neliels vējiņš, kas apvienojumā ar mīnusa grādiem sāka saldēt stilbus. Te mēs varam redzēt, ka arī skriešana var būt ekstrēmais sporta veids. Kad 45 minūšu skrējiena attālumā no mājām (no siltuma) tu saproti, ka tavi augštilbi ir nosaluši, bet īsti neko padarīt nevari, vienīgi pārvērst 45 minūtes par 40 minūtēm (ko es arī principā izdarīju). Par laimi konkrētajā gadījumā sāku skriet ātrāk un kaut kā uzsilu, viss kārtībā, bet stilbi tomēr pat pēc dušas bija tādā netradicionālā krāsā. Ja kas, es nosvēros (man ir svari!), konkrētā skrējiena laikā zaudēju 0.9kg. Pa ceļam neēdu un nedzēru. Tas man liek domāt, ka būtu interesanti uzzināt, cik tad kg es zaudēju maratona vai vēl garāku skrējienu laikā.

Kopumā gads skriešanas ziņā ir bijis veiksmīgs. Traumas nav bijušas, noskrietā kilometrāža ir pietiekama, rekordi maratonā un pusē, viss notiek. Šogad liku mīksto uz visādām piemiņas medaļu kolekcionēšanām, tā vietā vairāk skrēju pats savā nodabā. Jāteic, ka spēkus īsākās distancēs neizmēģināju, lai gan pirms gada it kā gribēju to darīt. Laikam nākamā gada mērķis varētu būt samazināt svaru, tad arī minūtes pašas no sevis nokritīs nost, pat īpaši neiespringstot. Ultrām teiksim - nē, jo principā nedaudz samelojos sakot, ka traumu nav bijis, gada sākumā vajadzēja vairākus mēnešus, lai atkoptos no garā skrējiena, ceļi jutās sūdīgi, tāpēc arī gada kopējā kilometrāža uz to laikam kādus dažus simtus iezaudēja. Skaidra lieta arī, ka turpināšu uzlabot skriešanas rezultātus, esmu jau ieplānojis rekorda labojumu abās garajās distancēs. Jā, vēl pie viena būs kaut kad jāaiziet uz Sporta Laboratoriju atkal notestēties, varbūt kaut kas pa šo gadu ir mainījies. Cerams, ka ne uz slikto pusi.
Link200|nopel mani

Ieraksts par ēšanu [28. Dec 2014|19:19]
Jou, jou, jou... tāds miers visapkārt, neviens neko neraksta. Nu, gandrīz neviens un gandrīz neko. Būs jāraksta pašam.
Šodien paskatījos labākās epizodes un dažas sērijas no foršā seriāla par virtuves neražiņām un neganto šefu:
https://www.youtube.com/user/KitchenNightmares

Man patika. Pašam tagad nedaudz bail ēst taistīt (ka kāds nesāk mani lamāt). Pārvarēju bailes un sataisīju gaumīgas vakariņas. Vakariņu ēdiena sastāvs: rīsi, šampinjoni, zirnīši, burkāni, tomāti, sīpoli, ķirbis, garšvielas. Vareni, man patika. Tas man liek atcerēties par pārtikas produktiem, ko pēdējā laikā esmu atklājis. Principā es vēl esmu ceļā uz lētas, veselīgas, garšīgas un praktiskas ēdienkartes izveidošanu. Domāju, ka man vajadzētu saveidot tabulu Ekselī, kurā būtu forši saliktas produktu cenas par kilogramu un cena par kilogramu olbaltumvielu konkrētajos produktos. Tas palīdzētu veidot veselīgu un ekonomiski pamatotu ēdienkarti. Tīri intuitīvi pēc cenas / veiktspējas attiecības es bieži patērēju pupiņas bundžā un tunci bundžā (daudz olbalumvielu), arī vistas fileja un zivju pirkstiņi šķiet laba izvēle. No dārzeņiem daudz ēdu burkānus, sīpolus, pēdējā laikā esmu atklājis ķirbi. Par ķirbi vispār ir atsevišķs stāsts.

No bērnības līdz pat šodienai atceros, ka visi ēdiena gatavotāji mēģina ķirbi kaut kā iemānīt pamatīgi nomācot ķirbja garšu vai arī to iešmugulējot kādā ēdienā, kurā to var nepamanīt. Un tad dižojas citiem, ka izdevies kādam šo dārzeni iemānīt. Es vispār laikam esmu ļoti dīvains cilvēks, bet visa šā rezultātā es tikai šoruden pirmo reizi pagaršoju ķirbi tā pa īstam - aizgāju veikalā un nopirku. Biju šokēts, jo tas garšo tiešām labi. Ķirbis izrādās garšas ziņā ir līdzīgs burkānam vai rācenim, ja to ēd svaigu, bet nedaudz atgādina kartupeli, kad to sacep. Man garšo ķirbis. Kurš stulbenis ir izdomājis, ka tas ir negaršīgs dārzenis? Kāpēc visa šī nožēlojamā ažiotāža? Vai tik nebūs tāpat, kā ar sīpoliem, tos arī ļaudis jau no bērnības ienīst, jo ēst gatavotāji nav mācējuši sīpolu pareizi pagatavot. Kā pareizi pagatavot sīpolu? To cep, vāra vai ēd svaigu. Ļoti vienkārši. Kaut ko salaist grīstē nemaz nav tik viegli. Viens variants ir pārvārīt, otrs salikt par daudz sīpolu ēdienā, jo īpaši, ja tie ir svaigi. Vēl gan jau, ka var arī tos sapūdēt un dot kādam ēst puvušus, tas nav tik nereāli, jo sīpols pūst ātrāk, nekā daudzi citi produkti (jo īpaši mūslaiku produkti ar konservantiem). Vārdusakot, ķirbis ir labs, to es arī atzīstu. Tagad skatos uz visiem tiem skapjaugšās saliktajiem ķirbjiem un nesaprotu, kāpēc tie vēl nav aprīti.

Turpinot par cenas / veiktspējas attiecību, apritē vēl ir arī citi forši produkti, bet jūtu, ka man vajadzēs Ekseļa palīdzību. Šodien arī atklāju tomātus bundžā no Rimi, uz atlaidi maksā 0.55 EUR. Sastāv no sagrieztiem tomātiem, tomātu sulas, sāls. Manā šodienas vakariņu ēdienā iederējās perfekti. Vēl viens no pēdējā laika atklājumiem ir saldie kartupeļi, esot dikti veselīgi, diemžēl nereāli dārgi. Stipri dārgāki pat par banāniem un 2x dārgāki par apelsīniem, ar parastajiem kartupeļiem vispār labāk nesalīdzināt. Tas nav nopietni. Bet dārzenis pats par sevi garšīgs. Tāds pats kartupelis, tikai saldens. Turpinu meklēt produktus. Jūtu, ka drīzumā sākšu pamatīgi apgūt grūbu receptes, ļoti garšo. Ja vēl ar kaltētiem tomātiem, tad vispār nereāli labi. Ok, turpinu savus garīgos meklējumus.
Link300|nopel mani

[27. Dec 2014|01:04]
Bonifācija brīvdienas pašā plaukumā! Guļu, ēdu, sportoju, guļu, ēdu, paskatos filmas. Dienas režīms arī mainījies. Nevaru sūdzēties, patīk.

Pa šo laiku esmu pamanījis, ka jūtūbē ir parādījies "TED Talks" latviešu pakaļdarinājums - "Prāta kutināšana". Pati par sevi ideja nav slikta, lai gan nošpikota. Tas varbūt vairāk iederas sadaļā "uzzinu pēdējais", bet tomēr. Paskatījos dažus video, visnotaļ garlaicīgi un ļaudis, kas runā arī ir no tiem, kurus labāk dzirdētu nerunājam. Tomēr uz vispārējā fona viens video bija interesants:
https://www.youtube.com/watch?v=bLJIhBvinJU
Cieņa Gustavam Terzenam.

Šodien arī esmu nedaudz pavirzījies uz priekšu sava ideālā saldējuma meklēšanā. Tas ir par šo:
http://klab.lv/users/veed_logs/268422.html

Ideālo vēl neesmu atradis, bet pagaidām Rīgas piena kombināta šokolādes saldējums "Ekselence" ir labākais no testētajiem. Es gan nesaprotu, kāpēc viņi man uz iepakojuma raksta, ka "From Latvian milk and cream". Diez vai šāds sauklis būtu aktuāls kaut kur ārpus Latvijas. Bet, ja tas ir domāts vietējam tirgum, tad kāpēc, ellē ratā, jāraksta ārzemju mēlē? Vai arī tas ir domāts, lai vilinātu leišus un igauņus izvēlēties Latvijas preci? Nu, labi, rakstiet manis pēc, bet saldējums bija garšīgs, šokolādīgs. Labākais no kādiem 4 (laikam) līdz šim testētajiem. Bet perfekto saldējumu vēl joprojām turpinu meklēt.
Linknopel mani

[23. Dec 2014|11:32]
Nesen pirmo reizi nogaršoju vienu gardu alkoholisku dzērienu. Šādu te:
... tālāk ... )
Linknopel mani

[21. Dec 2014|17:37]
Turpinot par iepriekš rakstīto:
http://klab.lv/users/veed_logs/271765.html

Beidzot ir noticis Ziemassvētku šopinga brīnums, esmu iegādājies sev bikses! Pat vairākus pārus un vēl klāt piepirku dažas kaklasaites. Skaisti! Sasniegt šo fantastisko rezultātu man palīdzēja veikals "Peek and Cloppenburg" (pateicos par ieteikumu!). Sakarīgs veikals, man tur patīk arī tas, ka līdzās atrodas gan dārgie brendi, gan nedārgie, tā, ka vari pats salīdzināt un izspriest, vai ir vērts maksāt vairāk. Normālā situācijā jau es neiešu kaut kādā Boss veikalā pētīt kreklus par cenu, kas ir stabili virs 50 EUR. Tagad es to mierīgi varu darīt. Ja kas, nopētīju attiecīgo kreklu detaļas (šuvuma kvalitāte, materiāls) un secināju, ka manās acīs tas izstrādājums nav tā vērts, lai par to maksātu 3-5x vairāk, nekā es parasti maksāju par kreklu. Tā, ka kreklu ziņā pieturēšos pie savām pārbaudītajām markām.
Linknopel mani

[18. Dec 2014|11:03]
Uzrakstīju ierakstu, bet neiesūtīju. Aizgāju paēst. Tagad esmu paēdis, apmierināts un neviena tēma vairs nav svarīga. Lieliski!
Linknopel mani

[16. Dec 2014|10:32]
Mistera Rudzīša (tas, kurš sauc sevi par psihoterapeitu) 15 slavas minūtes laikam jau ir garām, turpinās skarbā ikdiena. Skarbās ikdienas sakarībā maza, bet interesanta viela pārdomām par sieviešu un vīriešu attiecībām:
http://www.avoiceformen.com/misandry/abc2020-the-psychology-of-hate-abc2020/

Te var klāt pieskatīties arī kādu no daudzajiem jūtūbes video par cilvēku dažādām reakcijām uz publisko vardarbību - kad vīrietis aizskar sievieti un, kad sieviete aizskar vīrieti. Kaut kā šādi:
https://www.youtube.com/watch?v=Jy5vRGtKPY0

Īstenībā es ļoti vēlētos, lai kāds manā vietā uzrīko šādu eksperimentu ar tāfeli, kā norādītajā rakstā. Diez, Latvijā arī ir tāda pati situācija, kā ASV? Īstenībā varētu ieviest "tāfeles testu" un notestēt dažādas sabiedrības vai vienu un to pašu sabiedrību dažādos laika posmos. Es ticu, ka būtu ļoti interesanti rezultāti. Vienīgā problēma ar šādu testu ir, ka tas ir grūti izsakāms skaitliski un rezultātus ir grūti objektīvi salīdzināt.
Link200|nopel mani

Pirmās pasaules problēmas [15. Dec 2014|11:23]
Vakar gāju pa veikaliem pirkt bikses. Parastas "chinos" tipa bikses, tādas, ko var vilkt uz darbu, bez visādām bļembām un citām nevajadzīgām lietām, parastas, klasiskas, vienkāršas bikses. Vēlams tumši zilā krāsā. Tas bija mans sākotnējais uzstādījums. Izstaigāju vairākus tripermārketus, bet bikses tā arī nenopirku. Kopš Dressmann ir aizgājis no Latvijas šāda prece pie mums laikam vairs nav atrodama. Nu, varbūt ir kaut kādā dārgi brendotajā veikalā par nesamērīgu cenu, bet nesamērīga cena nav tas, uz ko es tiecos. Agrāk, kad vajadzēja bikses vienkārši aizgāju uz Dressmann un nopirku, bija jāpieņem tikai 2 lēmumi, viens par krāsu, otrs par cenu. Cena bija ļoti stabila, bet uz visādām akcijām un atlaidēm varēja dabūt vēl labāku darījumu. Šobrīd situācija ir kritiska. Vistuvāk atrisinājumam biju Marks and Spencer veikalā - zolīds veikals britu pensionāriem, biju pat gatavs maksāt viņu prasītos 50 EUR (!!) par bikšu pāri, bet viņi bija pamanījušies biksēs iemontēt gumiju, kas ir ieslēpta jostas daļā, lai britu pensionāram nespiež vēderiņu. To es vēl pieciestu, bet nez kāpēc bikšu priekšpusē bija piešūta kaut kāda jocīga neliela kabatiņa? Man nepatika, bet laikam jau cilvēki, kas ir 2x vecāki par mani tur liek kaut ko svarīgu un dzīvei vitāli nepieciešamu. Nenopirku. Vēl tur bija citi varianti, bet kaut kā krāsas un stils nebija tas, ar ko biju rēķinājies. Apskatīju arī Apranga, H&M, Monton, Baltman, Reserved, Seppala... vēl kādu aizmirsu? Pamatā visur var nopirkt visādus hipsteru mēslus - bikses ar visādām jocīgām uzšuvēm, dīvainām kabatām, vai arī vienkārši nejēdzīgi šauras un apspīlētas bikses. Seppalā uzmērīju bikses, kas bija visai šauras, nedaudz par garu, bet jostas daļā krietni par resnu. Un es neesmu tievs! Kādiem cilvēkiem ir domātas šādas bikses? Es pat negribu iedomāties to ķermeņa struktūru. Un cilvēki laikam to tomēr pērk. Jo kaut kas jau mugurā ir jāvelk. Ir, kas pērk, ir, kas staigā ar 5g.+ vecuma biksēm un izturas pret tām ar ļoti lielu cieņu un rūpību, lai, nedod dievs, nebūtu jāmeklē kaut kas jauns vietā. Bet tādus apģērbu ražotāju upurus, kas pērk šos jocīgos apģērba gabalus var redzēt uz ielām itin bieži. Normālas (vai normālas+) miesas būves cilvēks uzstīvējis uz sevis kaut kādas šauras hipsteru bikses, ar kurām pieliecoties var redzēt ne tikai valkātāja apenes, bet arī pakaļu. Klāt vēl pievilkta kaut kāda aktuālā kurpju parodija un staigājoša ģērbšanās traģēdija ir gatava!

Ar kurpēm ir mazliet vienkāršāk. Protams, nopirkt klasiskas kurpes klasiskā krāsā bez bļembām, rāvējslēdža, ķēdītes, brenda nosaukuma, jocīgiem izšuvumiem vai citiem mēsliem arī nav viegli, bet lieko tu vari uzreiz atsijāt tikai pēc nelielas apskates, tev nav jāuzmēra viss plaukts (kā tas būtu ar biksēm). Jāteic, ka brūnas kurpes nemaz vairs nemēģinu pirkt, esmu palicis pie melnās krāsas. Ja nav, tad nav. Nevajag mēģināt uzlēkt augstāk par savu pakaļu. Agrāk nesapratu, kam ir domātas šīs visas pajolīgās kurpes, bet tad papētot citus veikalu apmeklētājus pār mani nāca apskaidrība - johaidī, tie taču ir tie modeļi, kas burvīgi sader ar trīsstrīpu treniņbiksēm! Tagad skatos uz kurpju jautājumu daudz iecietīgāk. Līdzjūtīgāk pat varētu teikt. Galu galā arī pircējam ir zināma teikšana par sortimentu veikalos - veikalā tirgo to, pēc kā varētu būt pieprasījums.

Tādejādi nevajadzētu brīnīties, ka Sportsdirect, šķiet, ir Latvijā populārākais apģērbu veikals. Un ne jau tāpēc, ka cilvēkiem ļoti patiktu pirkt drēbes pēc attēla Internetos. Vai, ka viņiem patiktu uzkrāt apģērbus, kurus pasūtot nav izdevies notrāpīt ar izmēru. Ja vēl viņi sāktu tirgot arī klasiska stila apģērbus, tad viņu pozīcijas vēl vairāk nostiprinātos. Jā, bet, kur lai es nopērku savas bikses, tā arī nav skaidrs. Gaidīšu brīnumu.
Link700|nopel mani

[4. Dec 2014|21:10]
Tīri informācijai.

Februārī Rīgā uzstāsies Emirs Kusturica un «No Smoking Orchestra»
http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/537966-februari_riga_uzstasies_emirs_kusturica_un_no_smoking_orchestra

Domāju, ka katram Kusturicas faniņam vajadzētu zināt, ka viņš atbalsta Putina politiku Ukrainā un savus politiskos uzskatus labrāt arī pauž. Domāju, ka noteikti mēs par viņa politiskajiem uzskatiem vēl dzirdēsim Rīgā gan kādās preses konferencēs, gan nebrīnotos arī, ja pašā koncertā. Tāpēc visiem faniņiem, lai nebūtu jājūtas kā ar sūdiem aplietiem iesaku tomēr apzināties par ko fanojiet un uz kurieni dodieties.

Šajā kontekstā varbūt kāds manā vietā var misteram māksliniekam pajautāt, kā viņš redz Latvijas nākotni "Krievu pasaules" kontekstā. Kaut kā man nešķiet, ka šis viņa koncerts Rīgā būtu kaut kāda nejaušība, gan jau, ka zināms "russkojazično pribaltu atbalsta" konteksts tam visam ir. Ceru, ka vienīgie pasākuma apmeklētāji būs daži treniņbikšaini urlas un pasākums izgāzīsies ar skaļu blīkšķi. To arī novēlu!
Link300|nopel mani

[30. Nov 2014|12:25]
Pateicoties lietotājai mazeltov uzzināju, ka eksistē tāds jauks radio kā Radio Oira:
www.radiooira.lv

(Kāpēc es par to uzzinu tikai tagad?)

Principā gribēju ierakstīt atbildi uz šo ierakstu:
http://klab.lv/users/mazeltov/2299200.html

bet izdomāju, ka teksta ir pietiekami arī atsevišķam ierakstam.

Tātad, es nezinu, kādi ir VKKF finansējuma sadales principi, bet, ja jautājums ir par to, vai valstij būtu jāatbalsta visādi margināli projekti, tad mana atbilde būtu - jā, labi projekti ir jāatbalsta, pat, ja tajos ir iesaistīts neliels cilvēku skaits. Piemēram, tie divi tūkstoši-ciktur eiro gadā par konkrētā radio uzturēšanu, manuprāt, ir ļoti labs valsts naudas izlietojums. Vienīgais, kas te pietrūkst ir informācija par šāda radio eksistenci. Bet tā jau mēdz būt ar šādiem projektiem, tie nav domāti lielām masām un visi, kurus tās lietas interesē, par tām arī zina. Tagad arī es. Ja valsts atbalstītu tikai projektus, kas interesē plašas ļaužu masas, tad mums pietiktu tikai ar LR2, šlāgeris priekšā un pakaļā, populārākā tematika valstī. Tāds jau ir valsts princips, atbalstīt ne tikai to, kas ir masām uzreiz pielietojams, bet arī to, kas ir labs un pareizs, bet kā efekts nav izmērāms nekavējoties. Popularitāte šeit noteikti nav galvenais kritērijs.

Īstenībā vairāk gribēju pastāstīt ar konkrētu piemēru par valsts atbalstu marginālajiem projektiem. Es arī piedalos tādā marginālajā projektā un saņemu pašvaldības finansējumu. Pasākums saucas - folkloras kopa. Es tur vienkārši eju un dziedu. Naudu man par to neviens nemaksā, bet mums ir pašvaldības ierādītas telpas mēģinājumiem, mums ir laba vadītāja ar etnomuzikologa izglītību, kura darbojas ļoti aktīvi, radoši un kvalitatīvi, viņa arī par to saņem kaut kādas nelielas naudas. Šad tad mums pašvaldība apmaksā kādu braucienu uz kādiem pasākumiem, kuros uzstājamies. Ja mēs visu gadu aktīvi darbojamies "vācam punktus", uzstājamies, mēs varam saņemt varenu prēmiju 150 EUR apmērā, ko mēs atliekam nebaltām dienām - kādam pašu pasākumam, vai degvielai uz kādiem pasākumiem uz kuriem pašvaldība ceļu neapmaksā. Tie 150 EUR ir uz kolektīvu ~15-20 cilv. (nevis uz dalībnieku). Nepateikšu precīzu ciparu, cik eiro no nodokļu maksātāju naudas iztērē mūsu kolektīvs, bet cipars nav liels, domāju tas ir salīdzināms ar attiecīgā radio izmaksām (domāju, ka mazāks). Ko mēs dodam pretī sabiedrībai? Ja runājam par izmērāmiem rādītājiem, tad manā skatījumā neko daudz. Mēs uzstājamies dažādos pašvaldības pasākumos, vai kādam no tā ir kāds labums, es nezinu, varbūt, kādam patīk, kā mēs dziedam, bet parasti lielākā daļa klausītāju ir citi pašdarbnieki. Pie mums var nākt dziedāt praktiski jebkurš, notiek jaunu dalībnieku uzņemšana, periodiski ieliek reģionālajā avīzē rakstu, ka ir tāds kolektīvs, nāciet un piedalieties, ja vēlaties. Parasti neviens no malas nenāk, bet nāk caur draugiem, radiem un paziņām. Arī es tur ierados tādā veidā. Pie mums viss ir ļoti demokrātiski, dziedāt var nākt tādi cilvēki, kas šķietami galīgi nemāk dziedāt - nav balss, dzied šķībi u.t.t. Bet labākais ir tas, ka mūsu vadītāja spēj no šiem, šķietamajiem neveiksminiekiem izveidot ļoti kvalitatīvu kolektīvu, mūsu kolektīvs gan nedzied šķībi un kopā mēs skanam ļoti labi, to pierāda arī mūsu labie panākumi skatēs dažādos pasākumos, kuros uzstājamies. Tātad, kāds ir labums sabiedrībai no tiem eiro, kas tiek tērēti mūsu vaļaspriekam? Neko izmērāmu piedāvāt nevaru, varu tikai teikt, ka, ja mūsu sabiedrība sastāvētu pārsvarā no tādiem cilvēkiem, kādi dzied mūsu folkloras kopā, tad, manuprāt, Latvija būtu ļoti pārtikusi, izglītota un kulturāla valsts. Valsts vienkārši atbalsta šādu cilvēku darbošanos. Bet plašākām masām tiek atbalstīts arī LR2. Un vēl, ja mūsu vaļasprieku pašvaldība pārtrauktu atbalstīt, tad mēs turpinātu darboties, tas vienkārši notiktu nedaudz zemākā mākslinieciskajā līmenī, mēs neapmeklētu tik daudz pasākumus, bet mēs nekur nepazustu. Tad nu katrs pats var pats spriest, vai šis ir vai nav jēdzīgs nodokļu maksātāju naudas tēriņš.

Zinu arī, ka mūsu dāmas ir rakstījušas kaut kādus projektus, lai dabūtu finansējumu tautas tērpiem, kā ir veicies, īsti neatceros, varbūt, ka kāda kapeika ir arī atlekusi. Protams, tautas tērpi mums ir un pamatā par savu naudu pirkti, bet autentisks un kvalitatīvs tautas tērps tomēr maksā lielu naudu, zinu, ka ir iespējas pie šīm naudām tikt, bet procedūru nezinu un pagaidām arī īpaši neinteresē.

Zinu arī, ka folkloras jomā ir vēl ļoti daudz neapgūtu lietu. Varbūt kādam šķiet, vismaz man tā iepriekš šķita, ka principā visas dziesmas un to apdares jau sen ir zināmas, izdotas un visi visu jau sen zina, dzied tik un dancā un viss notiek. Tā gluži nav. Ir vēl daudz neizpētītu lietu. Tā ļoti aptuveni izskoties, var pieiet pie nosacītā "dainu skapja" un izvlikt čupu ar jaunām dziesmām, tekstiem apdarēm, tradīcijām un to visu iedzīvināt. Vai tas vispār ir vajadzīgs? Vai arī, lai viss labāk tur arī paliek ar putekļiem apputējis? Tas tā, viela pārdomām.

Noslēgumā par marginālajiem projektiem runājot, domāju, ka valstij ir jāatbalsta šāda veida projekti, bet ir jābūt pietiekamai informācijai par finansējuma piešķiršanas kritērijiem un līdzekļu izlietojumu. Citādi nemaz nedrīkst būt, ja runa ir par valsts naudu. Izvērēt, kam dod naudu un, kam nedot naudu, tas ir visai sarežģīts un bieži subjektīvs jautājums, par kuru vienmēr domas dalīsies. Es jau teiktu, ka konkrēti foklorai būtu jādot, izvērētējot sakarīgus projektus un atsijājot muļķības. Nedomāju, ka šeit ir tiek apgrozītas lielas summas vai arī kaut kas tiek bezjēdzīgi izšķērdēts. Domāju, ka būtiskāk ir tas, lai valstī netiktu būvēti visādi zelta tilti, stikla būdas un citi sūdi, kur tiek nozagti miljoni, tad arī valstij pietiks tiešām vajadzīgajām lietām. Zelta tilts un konkrētā pašdarbnieku folkloras kopa ir savstarpēji saistītas lietas, bet to mērogi ir pilnīgi nesalīdzināmi. Līdz tādam līmenim, ka mēs par zelta tiltu varam runāt no rīta līdz vakaram gadu no vietas, bet pašdarbniekus varam pieminēt ar dažiem vārdiem 31.decembra pēdējā minūtē īsi pirms pusnakts, bet varbūt, ka arī varam nemaz nepieminēt.
Link600|nopel mani

[28. Nov 2014|18:38]
Dienas jautrākā ziņa - "Jaunais vilnis" vairs nenotikšot Jūrmalā:
http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/jaunais-vilnis-vairs-nenotiks-jurmala-pazinojis-krutojs.d?id=45274944

Daži varbūt notrauks asariņu, bet man tiešām prieks. Beidzot mēs redzēsim, kā latvieši [ne]mirs badā, viesnīcas un restorāni [ne]bankrotēs un [ne]notiks citas drausmīgas nelaimes. Tas būs ļoti pedagoģiski, jo ir cilvēki, kas redz šajā ziņā bezmaz pasaules galu. Pasaules gals nepienāks. To es varu garantēt. Un varbūt tas atvērs acis arī uz citām lietām, kuras viens otrs ir pieņēmis kā kaut ko mūžīgi nemainīgu. Tiesa gan, kaut kas būs jāmaina arī Jūrmalas tūrisma vidē, arī uzņēmējiem būs jāmainās, ja tie arī tuprmāk gribēs gūt peļņu. Bet viņi gribēs gan strādāt, gan arī gūt peļņu, tāpēc mainīsies. To es arī viņiem no sirds novēlu!

Ja godīgi, man pat ir tāda sajūta, ka no kakla būtu noņemts kāds smagums, un tīri vai gribas aizbraukt uz to izdaudzināto Jūrmalu vasarā. Līdz šim Jūrmalas tēls ir bijis tāds, ka tur nav bijusi nekāda vēlēšanās rādīties.

Bet visrēcīgākās ir alternatīvas, kurās turpmāk varētu notikt šis balagāns - Krima, Soči, Baku, Kazaņa un Kaļiņingradas apgabals. Šajā vietā es tiešām rēcu :D Viens variants labāks par otru, es pat nezinu, kurš no tiem būtu atbilstošāks pasākuma būtībai. Te noteikti gribu pajautāt, kur gan palika piedāvājumi no Monako un Sanremo? Visi taču grib uzņemt savā pilsētā šo izcilo pasaules mēroga kultūras un izklaides pasākumu.
Linknopel mani

[26. Nov 2014|21:14]
Šis būs ieraksts par dzērieniem un dzeršanu. Sen jau bija laiks vienam tādam.

Liriskais ievads.
Kurš gan nav redzējis holivudisku kino ainu, kurā vīrs labākajos gados atkorķē pudeli (karafi) ar brūnu stipro alkoholisko dzērienu, ieliek apaļajā plakanajā glāzē (tumbler) ledus gabalus, aplej tos ar attiecīgo dzērienu un iemalko. Nevis normāli iekapā kā šņabi, bet iemalko, cenšoties nešķobīt ģīmi un radīt iespaidu, ka iedzertais šķidrums bijis varen gards. Gurķi neuzkož un kōliņu neuzdzer. Šo es līdz šim nebiju varējis saprast, bet, tad es ieraudzīju pakaļu - vietu, no kuras tam visam aug kājas.

Iztirzājums.
Pakaļu es ieraudzīju jūtūbē. Pēc atslēgas vārdiem "Johnnie Walker Red Label". Tas bija dzēriens, kas bija manā īpašumā un gaidīja nākamo tusiņu. Aiz gara laika es to vienkārši iejūtūbēju. Rezultātā uzdūros šim tipiņam:
https://www.youtube.com/watch?v=UNw7muIbQX0
Vīrelis no Internetiem vienkārši un gaumīgi nopēla manu dārgumu. Tomēr viņš atstāja uz mani kompetentu iespaidu, tāpēc turpināju vērot viņa izdarības un ar katru noskatīto video mana ziņkāre tikai vairojās. Rezultāts manam jūtūbes piedzīvojumam bija tāds, ka nākamais tusiņš tika sarīkots ar konceptuālu mērķi testēt viskijus un saprast, vai šo dzērienu ir iespējams dzert kā angļu džentlmeņiem pa mazam malciņam un neviebties aiz riebuma.

Maza atkāpe.
Stiprajam alkoholam ir divas svarīgākās īpašības. Pirmā - nākamajā dienā pēc tā lietošanas nedrīkst sāpēt galva. Otrā - tam ir jābūt iespējami mazāk riebīgam pēc garšas. Vēl ir arī cenas faktors. Pārējais ir mazsvarīgi. Līdz šim biju pieturējies pie uzskata, ka labākais dzēriens ir tāds, kas ir caurspīdīgā krāsā, jo tam ir mazāk lieku piedevu - jo tīrāk, jo labāk. Bet, protams, netiek smādēti arī citi dzeramie, ja nu tiešām situācija to prasa. Stiprais alkohols pēc definīcijas ir riebīgs, tas nelabi ož un garšo vēl nelabāk. Nevajag arī sevi mānīt - alkohols ir domāts tam, lai apreibtu, nevis, lai baudītu tā garšu, tāpēc arī kokteiļi ir tikai muļķīgs pašapmāns un ceļš uz sāpošu galvu nākamajā rītā. Stiprais alkohols ir jādzer tīrā veidā un ja prasās, tad drīkst kaut ko arī uzdzert vai uzkost.
Visā šajā pasaules skatījumā pagaidām galīgi neiederas vīrs no pirmās epizodes ar savu karafi un plakano glāzi un ledu. Bet tā nav mūsu darīšana, lai turpina malkot savu malkojamo, ja viņam tā labpatīk.

Iztirzājuma turpinājums.
Tusiņam tika iepirkti daži gaumīgi viskiji cenu grupā "nedaudz virs vidējā". Tika novākta gaumīga kompānija, pareizās glāzes un cienasts. Tika dota sākuma instruktāža un pasākums varēja sākties. Principā Ralfijs (tas džeks no jūtūbes) pamatlietas jau ir sen izstāstījis, es varētu pastāstīt tikai par saviem un mūsu secinājumiem. Pirmā lieta ir tāda, ka viskijs tomēr ir interesants dzēriens. Un to ir iespējams arī izbaudīt pa maziem malciņiem, smaržot, garšot, vērot. Ļoti interesanti ir tas, ka viskiji viens no otra var būtiski atšķirties. Gan pēc garšas, gan pēc smaržas. Pie tam, ja tiem piepilina nedaudz ūdeni tie var mainīt garšu, nevis vienkārši kļūt vājāki, bet tieši mainīt garšu. Vēl viens secinājums ir tāds, ka ne vienmēr dārgāks ir labāks. Sevišķi, ja vēlies dzērienu dzert jaucot ar kolu. Tad varbūt pat asāks dzēriens nemaz nav slikts, jo tam jauktajā dzērienā būs raksturīgā garša un nebūs jādzer vienkārši "kola ar grādiem". Malkošanai no viskija glāzes gan nederēs kurš katrs dzeramais. Ja līdz šim man šķita, ka Johnnie Walker Red Label ir tīri gaumīgs dzēriens, tad pēc degustācijas bija skaidrs, ka tas der tikai un vienīgi kokteiļiem. Kas arī varbūt nemaz nav slikti. Tomēr vairums viskija pasaulē tiek patērēts ar kolu, nevis, lai izbaudītu tā garšu, bet, lai apreibinātos. Jāteic, ka malkojot viskiju pa maziem malciņiem ir grūti tā krietni piedzerties. Ja grib piedzerties, tad jāņem šotiņu glāzes vai arī jātriec iekšā ar kolu (atkarīgs no katra gaumes). Bet ja tev rokās ir nonācis kāds tiešām gaumīgs viskijs, tad to ir grēks dzert kokteiļos vai no šotiņu glāzēm. Tas ir jāizbauda tīrā veidā. Bez mērķa aizliet mūli. Un nav arī jaizdzer visa pudele viena pasākuma ietvaros. Tas ir to vērts.

Noslēgums.
Esmu nolēmis turpināt izpētīt šo interesanto dzērienu. Bet atgriežoties pie vīra ar karafi, varu teikt, ka joprojām nesaprotu šos tēlus. Glāze viņiem ir nepareiza, dzēriena temperatūra arī. Vienīgais attaisnojums šo tēlu esamībai ir iespējamība, ka viņi mūsu holivudiskajā ainā vienkārši reklamē kaut kādu konkrētu burbona brendu - nereklamēsi taču to aplejot ar kolu. Bez tam šis brūnais šķidrums taču tik skaisti izskatās uzliets uz ledus, ja vēl to iemalko filmas galvenais varonis savā dārgajā kabinetā un gaumīgajā uzvalkā, tad reklāma savu mērķi laikam sasniegs.

Noslēguma noslēgums.
Ieteicamais viskijs:
Bushmills Black Bush (šo var dabūt ar atlaidīti), Bushmills Irish Honey (ja ir vēlme pēc saldāka dzēriena), citas labās markas vēl gaida atklāšanu.
Savukārt Melnais Jack Daniel's kaut kā nelikās samaksātās naudas vērts.
Link1000|nopel mani

[24. Nov 2014|22:26]
[Tags|]

Šodien skrēju dienišķo skrējienu. Nezinu, cik ārā bija grādi, bet rokas nosala nekrietni, no pirmās līdz pēdējai minūtei sala. Vienmēr esmu klusi nojautis, ka mani baltie "made in china" darba cimdi ar zilajiem punktiņiem ir tikai iluzors siltuma saglabāšanas līdzeklis. Tad, kad ar tiem ir silti, tad silti ir arī bez tiem. Bet kad salst, tad tāpat salst, ar vai bez. Skrēju ik pa laikam sildot rokas padusēs. Tizli tā skriet. Rokas pēc tam tā bija sasalušas, ka dušā nevarēju nemaz tā uzreiz ieiet, bija nedaudz jāatsilst. Pirksti tādā burkānkrāsā. Nē, bišķi sarkanākā, tādā pārsteidzoši sarkanā krāsā. Vispār no vēja nosala, ne jau no temperatūras. Vējš ir ļauns. Tas man atsauc atmiņā tās reizes, kad ziemā skrienu un izskrienot klajā laukā attopos vēja viscaur izpūsts. Tā, ka jānes savas olas rokā, jo salst. Ziemas vējš trenūzenēm labi izpūš cauri. Pat glaunā termoveļa no sportsdirekta pa piecām mārciņām par vienību nelīdz nenieka. Tad nākas ik pa laikam nomainīt rokas - te galva jāpiesedz, te olas, abus reizē toč nevar. Var, bet tad nevar lāgā pakustēt uz priekšu. Galvu arī nejēgā izpūš. Bet man ir tāda ticība, ka ar laiku cilvēks pierod pie visādām nebūšanām. Es tam ticu. Bet iemesls, kāpēc man nav glauna skriešanas apģērba ir tāds, ka esmu nenormāls žmogs (žīds). Ir arī citi iemesli - negribu izskatīties pēc tiem dīvainajiem skriešanas entuziastiem, kuru līdznestais apģērbs un ekipējums maksā apmēram tikpat, cik puse no manas automašīnas. Man patīk vienkāršas lietas. Ja cilvēki sportot varēja arī pirms tika izgudroti visādi dārgi mēsli, ja to varēja darīt ģērbjoties vienkārši drēbēs, tad to varu darīt arī es. Es pat nesaprotu, kāpēc man vairāk patīk apmeklēt stieņus, nevis trenažieru zāli. Vai dēļ tā, ka esmu mega-žīds un negribu ne kapeiku maksāt par zāli vai arī dēļ tā, ka man patīk vienkāršība. Varbūt man vienkārši nepatīk tā visa kačoku, sirdī maigo zēnu un meiteņu sabiedrība? Tas man atgādina, ka sen neesmu bijis stieņos. Pagājušā nedēļa bija tāda atvieglotā, šonedēļ būs jāatgriežas pie pamatiem. Ar baltajiem cimdiņiem ar zilajām pumpiņām (lai neslīd gar dzelzi).
Linknopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]