Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[25. Aug 2015|21:23]
Šodien izvedu ārā paskrieties savu iekšējo dzīvnieku. Nocilpoju desmitnieku četrdesmit astoņās minūtēs, parasti skrienu nedaudz lēnāk. Šoreiz bija patīkams skrējiens. Laikam dēļ vēsāka laiciņa. Iepriekšējo reizi tā īsti izbaudīju skrējienu pirms dažām nedēļām, kad sākās tas karstais laiks. Toreiz skrēju un karsu, sākumā bija ļoti patīkams siltumiņš, pēc tam jau karsonis. Jau skrējiena vidū es droši vien atbildu visām tām pazīmēm, pēc kurām iesācējus mudina nekavējoties pārtraukt sporta aktivitātes - izkaltusi rīkle, sarkana seja u.c. (es pat nezinu tās visas pazīmes). Visi mazohistiskie prieki pēc skrējiena vēl papildinās ar labi padarīta darba sajūtu. Tas ir nenovērtējami.

Vispār pēdējā laikā bieži jūtos vainīgs, moka sirdsapziņa. Tas tādēļ, ka pēdējā laikā maz vingroju, pēdējo reizi biju uz stieņiem kaut kad aizpagājušajā nedēļā. Tā vietā uzēdu cepumus, iedzeru tēju un paskatos seriālu. Vāji. Rīt jāiet vingrot.
Linknopel mani

[25. Aug 2015|21:15]
Nedaudz nokavēju un noskatījos tikai pēdējo pusstundu no diskusijas par bēgļu uzņemšanu:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/573020-skaties_tiesraidi_debates_par_beglu_uznemsanu_latvija

Jāteic, ka diskusija = sūds. Vismaz tas, ko redzēju. Redzēju es Džordžu Stīlu, kurš kaut ko grūti saprotami stāstīja (biju pārsteigts, ka viņam pēc tik ilgiem gadiem Latvijā tomēr ir tik grūti sazināties latviski, tas tā nedaudz žēli), bet galvenais pateica tiešraidē vārdu "sūds". Citu neko jēdzīgu. Protams, Dīvāna Revolucionāra kungs un Liepnieka kungs savā elementā - loši un demagogi. Vienīgais prātīgais komentārs, ko redzēju bija no zāles, kad viens jaunēklis izteica savu nožēlu gan par diskusijas līmeni, gan par argumentācijas trūkumu (neaģitējot par nevienu viedokli). Par ko uzreiz saņēma Liepnieka apņirgšanu, jo izteicās mazliet neveikli. Katrā ziņā es gribētu noskatīties arī pirmo pusstundu no šīs pseidodiskusijas. Nedaudz atsita atmiņā pirmsreferenduma laiku, kad eirofīli organizēja diskusijas, kurās eirofīli ar eirofīliem runāja par iestāšanās Eiropas Savienībā plusiem un mīnusiem, atspēkoja mītus u.t.t.
Link100|nopel mani

[23. Aug 2015|18:36]
Jāteic, ka es nojaušu, ka manā dzīvē drīzumā varētu notikt kādas pozitīvas pārmaiņas. Darbā, piemēram, varbūt vēl kaut kur. Principā es ar to rēķinos. Ne tā, ka kaut kas notiek pats no sevis, bet esmu nolēmis kaut ko pamainīt un to arī izdarīšu. Šodien es sapratu, ar ko es to atzīmēšu. Iegādāšos sev rokas pulksteni. Tādu klasisku, es pat aptuveni zinu marku un aptuveno cenu kategoriju. Nemānīsim sevi, tas nebūs dārgs pulkstenis, bet klasisks un kvalitatīvs, tāds, ko var labi valkāt pie sava dienišķā lietišķā apģērba. Es nezinu, varbūt es tagad iekrītu kaut kādā klasiskajā stereotipā par kaut kādām pusmūža (cik tas ir - pusmūžs?) krīzēm, bet mati man nesāk atkāpties, ar reproduktīvo veselību arī viss ir kārtībā, bet es gribu pulksteni.

Jāteic, ka pirmās atmiņas par rokas pulksteni man ir no pirmās vai otrās klases, kad vecāki (mamma?) man piešķīra kaut kādu mazu, ļoti vienkāršu, šķiet, sieviešu rokaspulksteni. Tādu parastu, mehānisko ar tādu gaišu, ļoti klasisku ciparnīcu un melnu, visai prasta auduma siksniņu. Kopš tā laika man ir bijuši vēl daži visai viduvējas kvalitātes rokas pulksteņi, bet neviens, kas būtu kvalitatīvs vai kādā ziņā atmiņā paliekošs. Ak, jā man lietošanā ir Timex sporta pulkstenis, ko lietoju ļoti regulāri (katrā skriešanas reizē), tas ir aptuveni 12-13 gadus vecs. To es nopirku par savu pirmo īsto nopelnīto naudu. Kalpo godam, siksniņa ir jau sen nomainīta (jo noplīsa), arī korpusā viena skrūve ir atskrūvējusies un ūdensnecaurlaidība ir zudusi, bet pulkstenis iet un savu funkciju pilda lieliski. Gūtais labums no ~25 notērētajiem latiem (mhm, īsts Timex) ir vienkārši lielisks!

Ceru, ka tas brīdis pienāks drīz.

Mazliet paskatījos Internetos, kas vispār ir pieejams un par kādām naudām un uzdūros šim burvīgajam video:
https://www.youtube.com/watch?v=ChrMlpN_7Xg

Vienkārši burvīgi, nevaru nesmaidīt skatoties šo video. Cilvēks nepilnas piecpadsmit minūtes runā par relatīvi vienkāršu rokas pulksteni, kas ir viņa rokās. Un video ir interesants.

(laikam tādu man nebūs pa kabatai iegādāties, bet kas zin, varbūt kādā brīdī dzīvē pienāks iemesls iegādāties arī tādu skaistumu)
Link400|nopel mani

[23. Aug 2015|00:08]
Fāāāk... Mairis Briedis tikko tādā nokautā vienu čalīti aizsūtīja, ka šito rīt visur varēs redzēt. Portālos būs galvenā ziņa. Čara nokautā, visi čečeni autā. Kadirovs kā saulīte (bet pēc tam kā apmākusies saulīte).
Tiešām negaidīts nokauts, ne no kurienes, pilnīgi izslēdza čali. Pie tam, pretinieks tomēr visai zināms un labs. Ne tā, kā te virkne citu iepriekšējo. Super!

Jā, īstenībā atkārtojumā gribētu redzēt Kadirovu. Tomēr laikam šim vakaram bija plānota cīņa, kurā labais Čara sakauj slikto Briedi :D

Vēlāk:
Ou, jā, ir arī video!!!
https://www.youtube.com/watch?v=XvVPIKv_lPg

(čečeni mēmi :D :D)
Link300|nopel mani

[21. Aug 2015|20:19]
Neticami, bet fakts, šovakar, pavisam drīz pa LTV1 filma "4.maija republika", 21:25. Neticama veiksme. Gribēju noskatīties, bet nebija sanācis (filma - deficīts).

Noskatījos filmas ievaddiskusiju. Domburs ļoti labi ierādīja vietu galma politologam-dirsējam Ījabam. Par diršanu.

Tomēr mani prieki bija īsi, laika ziņas LTV mājaslapā varēja noskatīties, ievaddiskusiju arī, bet pašu filmu Internetā nerāda vis. Ķēmi...
Labi, ka ir strīms.
Link400|nopel mani

[9. Aug 2015|21:11]
Ir karsts. Dzeru daudz ūdens, eju dušā daudz reižu. Ūdens vispār iet iekšā kā nekad, nezinu, kur tas paliek, viena krūze otra, trešā. Uz ateju pat īpaši vairāk nestaigāju, viss izsvīst laikam. Sev par nelielu pārsteigumu šādā laikā varu paskriet, laikam esmu ar gadiem nocietinājies, viegli nav, bet pie visa var pierast. Tuvojas vakars, vienīgais laiks, kad var kaut ko normāli padarīt. Bet ko gan tu vakarā padarīsi. Sevišķi, ja rīt jāiet uz darbu. Palūrēšu kādu filmu. Jā, to gan varētu.

Skrienot vispār baigās domas var izdomāt. Katru reizi. Jo īpaši šitādā karsonī, kad jāfunktierē vis kaut kas, lai nedomātu, ka svīsti kā cūka, ka ir grūti un, ka varētu skriet bez krekla, bet nožēlojamā urbānā vide uzliek savu pienākumu. Ja godīgi, tad pēdējais skrējiens, ko pēc ilgāka laika tiešām izbaudīju bija nedēļas vidū, kad tiešām bija karsts. Skrēju, svīdu, mocījos, bet izbaudīju. Sportā laikam bez prāvas mazohisma devas neiztikt. Izbaudīju gan lielā siltuma dēļ, gan arī lauku vides dēļ. Traki pietrūkst man to dabas skrējienu pēdējā laikā.
Link200|nopel mani

[3. Aug 2015|18:55]
Un vēl, es biju Cēsīs. Tajā nedēļas nogalē, kad viņiem bija pilsētas svētki. Jūlija pēdējā nedēļas nogale. Spilgtākā atmiņa - nebija cilvēku treniņbiksēs. If jū nov vat ai mīn. Kopumā pilsēta atstāja ļoti patīkamu iespaidu, gan pati pilsēta, gan cilvēki. Otra spilgtākā atmiņa bija par grupu Aurora, viņi tur koncertēja. Ļoti gaumīga, kvalitatīva grupa. Bet fani vispār bija īpaši - kungi un dāmas tā virs 40g.v. zina tekstus, kratās ritmos un dzied līdzi. Tādu nebija daudz, bet ar tiem nedaudzajiem pietika. Jaukiņi!

Ā, un vēl es tur izdzēru vienu alu, šo te:
http://www.eridan.beer/

Gaišo. Teikšu kā ir - labs nebija, nepērciet. Ne tā, ka baigi sliktais, bet vienkārši nebija labs.

Tas man toties liek atcerēties, kad Baltikā biju uz kaut kādu no tiem koncertiem "Lielkoncerts" (?), nez, nu, tas, kas bija Rēzeknē kartinga trasē, tur tāds gaumīgs tirdziņš bija. Un tur tiku pie glāzes īstena mājas alus. Tas gan bija vareni labs, ja zinātu, ka galva no rīta nesāpēs no tāda, tad varētu triekt iekšā lielos apjomos. "Kolnasāta", Balvu novads. Iesaku jo silti:
http://www.celotajs.lv/lv/e/latgales_alus_kolnasata

Par Baltiku ieraksts laikam izpaliks. Kas pagājis, tas pagājis. Gorā biju. Godīgi sakot biju domājis, ka būs gaumīgāka iestāde, bet neko, funkciju jau pilda, ko ta tur daudz. Bet Baltika ar plus zīmi katrā ziņā.
Link300|nopel mani

[3. Aug 2015|18:38]
Šis ieraksts būs nedaudz forsēts. Bet tomēr, ieraksts ir ieraksts, tas skaitās. Tātad, sola, ka šī nedēļa būšot dikti silta. Ja godīgi, es līdz šim nebiju pamanījis, ka šī vasara būtu īpaši auksta vai izceltos ar kaut ko citu - parasta vasara, ne vēsa, ne karsta, ne slapja, ne sausa, tāda normāla. Toties vaimanas no sērijas "kad beidzot sāksies vasara?", gan ir dzirdamas. Esiet aizmirsuši, kā bija ziemā? Varu atgādināt, tad bija auksts, bija jāmaksā par apkuri, ārā bija sniegs, slapjums un dubļi. Tumšs un jāstaigā ziemas jakā. Tagad nekā no tā nav, tagad ir vasara un vasara ir tagad. Te vēl maza vaimanologu ilustrācija:


Vai, vai vai, vaimanuvai, briesmīgi. Plus divdesmit grādi dienā, vaivaivai. Un uzsmidzina lietutiņš 2x nedēļā. Nez, tā vaimanāšana tiek kaut kā centralizēti virzīta vai arī notiek haotiski?

Vispār man gribētos vēl kaut ko sastrādāt šovasar. Pārgājiens, laivu brauciens, maza mēroga ceļojums. Lieliem ceļojumiem nebūs ne vaļas, ne spēku, bet mazu gan varētu, tā uz nedēļas nogali. Uz Tukumu varbūt, varbūt uz tuvējām ārzemēm. Vajag ideju.
Link1800|nopel mani

[31. Jul 2015|17:04]
Mani sinhronie kaktusi (http://klab.lv/users/veed_logs/278653.html) atkal metas uz ziedēšanu. Atkal abi reizē. Kā viņi zina, ka abiem vienā dienā jāzied? Viņi taču viens otru tik labi nepazīst, vai ne? Lai gan, ja tā padomā, tomēr abi visu laiku kopā, varbūt ka tomēr ir viņiem kaut kādas neredzamās saiknes. Bēdīgi vienīgi tas, ka viens zieds jau ir pavēries, bet laikam gaismas trūkuma iespaidā līdz galam neatveras. Otrs vērsies tūlīt tikai vaļā. Jā, laikam tomēr būs vienas dienas nobīde. Tas arī šobrīd ir vienīgais iemesls, kāpēc ļoti gribu, lai rīt ir saulaina diena.
Linknopel mani

[29. Jul 2015|22:29]
Ņemot vērā, ka Latvijā dzīvo tikai divas ķirzaku sugas (vismaz spriežot pēc tā, ko redzu Internetos), tad jāteic, ka šodien tradicionālā skrējiena laikā satiku malanistisko Zootoca vivipara jeb Lacerta vivipara jeb pļavas ķirzaku melnā krāsā. Apmēram šādu:


Nedaudz mulsina, ka manējā bija stipri tievāka vēdera daļā un man šķiet, ka aste tai bija plakanāka vertikāli (apmēram kā tritonam), nevis apaļa. Arī galva šķita nedaudz platāka attiecībā pret ķermeni. Bez tam, kad piegāju klāt, šī nemuka, pat iebakstīju asti ar pirkstu. Tā arī palika stāvot uz ceļa. Nu, neko darīt, laikam būs vienkārši patrāpījies kaut kāds neveiksmīgs eksemplārs. Nē, beigta nebija, pārāk labi saglabājusies bija, lai būtu beigta. Ceļa vidū šitā arī ilgi tik cēli nepastāvēsi, ātri nobrauks plakanu (par ko es arī nedaudz satraucos nabaga lepnā zvēra vietā).
Link400|nopel mani

[5. Jul 2015|17:40]
Lietas ir kļuvušas pavisam nopietnas - zemeņu, vaniļas vai šokolādes Piena Spēka vietā esmu sācis lietot parasto, bez garšiņām (un bez cukura!). Laikam šī video ietekmē:
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/566414-vai_jogurti_ir_tik_veseligi_ka_daudzi_par_tiem_doma
(tas man ļauj apēst cukuru citā veidā, piemēram augļos, cepumos, šokolādē)

Citās ziņās - svīstu kā cūka savā miteklī. Bez siestas nekādi, paguļu, pasvīstu, galvenā darbošanās no rītiem un vakaros.

Vēl citās ziņās - esmu patiesi sašutis. Dzeru mangaļūdeni un sūtu viņiem internetos loterijai korķu numurus (ir tāda loterija viņiem). Biju svēti pārliecināts, ka kaut ko vinnēšu. Nekad neko neesmu vinnējis šādās loterijās, bet pie sevis nospriedu, ka beidzot tā reize ir pienākusi. Nosūtīju pat kādus 6 vai pat vairāk numurus. Un zini, ko? Neko neesmu vinnējis!!! Šmaukļi kaut kādi. Vakar nopirku minerālūdeni Essentuki Nr.17, tīri aiz naida un aiz tā, ka tam bija maksimālā iespējamā mineralizācijas pakāpe no veikalā pieejamajiem ūdeņiem. Daļēji arī tāpēc, lai krieviņi galīgi no bada nesatrakojas (tas ūdens ir no Krievijas).
Link100|nopel mani

[1. Jul 2015|21:44]
Zini, kas besī? Eju uz savu stadionu, a tur visādi tirliņi elpo manu skābekli. Gribu viens, vēsumā un bez skatītājiem. Daži aktuālie trendiņi, pirmais - nereāli daudz tautas. Ja vēsajā sezonā vidēji satieku nullkomats piecus cilvēkus savā treniņā, kas parasti ir kaut kādi jocīgie ļaudis, kas riņķo ap stadionu, tad tagad ir pilns gan ar riņķotājiem, gan futbolistiem, basketbolistiem, stieņotājiem. Kur jūs bijāt ziemā, aukstumā un slapjumā, ko? Nu, tad ejiet tagad atpakaļ uz tieši to pašu vietu. Otrais trendiņš ir čalīši, kas atnāk, mazliet iesildās, uztaisa 3 piegājienus kaut ko - velnsviņuzinako un tad iet prom. Kas tas tāds ira? Nu, ejiet taču labāk pasēdiet pie kompja, ellē, ratā, nevis elpojiet manu skābekli. Trešais trendiņš - džeki melnās zeķubiksēs un šortos. Parasti spēlē basi ar tādiem pašiem stila ekspertiem, bet reizēm arī skrien. Parasti ar kaut kādiem vadiem, kas karājas no galvas. Jā, arī tagad šitajā žaronā. Zeķubikses, bļe! Un melnas, pie tam. Būtu vismaz tīkliņzeķes uzvilkuši, nebūtu tā jāmokās ar svīstošiem stilbiem.
Link500|nopel mani

[18. Jun 2015|22:22]
Vienkārši dievinu šādas rakstu kombinācijas,

Pirmais raksts:
Policija brīdina par agresīvu klaiņojošu suni Rīgā; ārsti cīnās par sakostās sievietes dzīvību
http://www.delfi.lv/news/national/politics/policija-bridina-par-agresivu-klainojosu-suni-riga-arsti-cinas-par-sakostas-sievietes-dzivibu.d?id=46117511#ixzz3dRY32WF9\

Pēc brīža seko Otrais raksts:
Skaudrā patiesība par agresīvo suni, kurš otrdien Juglā smagi sakodis sievieti
http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46125805_skaudra-patiesiba-par-agresivo-suni-kurs-otrdien-jugla-smagi-sakodis-sievieti#ixzz3dRYAgowI

Palasīt komentārus pie rakstiem ir vienkārši medusmaize. Cik jauki cilvēki sacepjas par vienu tēmu, un tad sacepjas par pilnīgi pretējo. Nekāds strīds vai kašķis īsti nesanāk, jo pirmā raksta komentētājs pēc otrā raksta parādīšanās saprot, ka ir pamatīgi appists. Gaumīgs appisiens. Un šādas rakstu kombinācijas šad tad kaut kur uzpeld. Tas tikai parāda, cik ļoti sabiedrība ir manipulējama. Cik tas ir līdz smieklīgumam vienkārši. Par jebkuru tēmu, par suņiem, kaķiem, godmaņiem, prežiem, krievijām un praidiem, par jebko. Tā teikt, gatavojiet tikai popkornu. Skumjā daļa ir tikai tā, ka pats reizēm nonāc līdz slēdzienam, ka, lai tevi mazāk appistu vienkārši vajag pāriet uz kvalitatīviem ziņu portāliem, kas domāti prasīgākiem lasītājiem (piemēram, spoki.tvnet.lv), citu variantu vienkārši nav.
Link100|nopel mani

[15. Jun 2015|17:47]
Tikko izēdu krieviņiem paredzēto šprotu bundžu. Tagad jūtos kā boss - laimīgs un apmierināts. Manu sirdi silda, ka kāds krieviņu bērniņš savu šproti nedabūja un tagad notrauš bada asariņu.

Ja kas, šprotes tomātu mērcē, tās ir labākas, iesaku. Tagad veikalos var dabūt uz atlaidīti (paldies saku Vlaģikam).

... antipirēns? benzopirēns? Gardi jebkurā gadījumā!
Link200|nopel mani

[14. Jun 2015|16:13]
Šī nedēļas nogale ieiet vēsturē ar to, ka dabūju savu pirmo sodu par alkohola lietošanu publiskā vietā. Vai precīzāk laikam par atrašanos publiskā vietā ar atvērta alkoholiskā dzēriena trauku. Alus 0.3 (biju atbraucis ar auto). Nolīdām klusākā vietiņā un ātri gribējām iztriekt karstā vasaras pievakarē. Nevienam netraucējam, neviens netraucē mūs. Izrādās, ka policistu kungi mūs vērojuši kamerās un arī ar binokli. Tātad tomēr bijām pamanīti. Bērnišķīga iesācēju kļūda, pat neslēpāmies. Sods gan bija smieklīgi mazs, samaksājām un viss. Kopumā šovs bija naudas vērts (kvīts rakstīšana, policistu kungu ieteikumi, kā labāk slēpties nākamreiz). Škrobe vienīgi, ka tagad, kad pienāks tiešām reāla situācija, kad savārīšu kādus reālus sūdus, tad man jau būs viens negatīvais ķeksītis, tad tik viegli cauri netikšu. Nākamajā reizē par tādu pārkāpumu sods būs jau simtos (ja pārkāpums gada laikā).

Jāteic, ka šie man atgādināja, ka man jau ir bijis viens gājēja noteikumu pārkāpums ziemā - pārgāju ielu pie sarkanās gaismās. Pievakarē devos uz veikalu, paskatījos pa labi - mašīnu nav, pasktījos pa kreisi, arī nav. Pārcilpoju pāri un miers. Varēju, protams, spiest luksafora pogu, pagaidīt, lai piebrauc kādas 3-5 mašīnas, tad mēs visi tā forši pagaidītu, kamēr es (jo neviens cits gājējs pa to laiku neparādītos) varētu likumīgi šķērsot brauktuvi. Man kā autobraucējam ir pilnīgi pie kājas, ja kāds gājējs lien pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē nevienu citu satiksmes dalībnieku. Bet policistu kungiem bija cits skatījums uz šo situāciju. Kad šis vēlās ārā no mašīnas ar vārdiem "eu, tu!" (vai kaut kas tamlīdzīgs), tad es vispirms paskatījos uz viņu, tad uz tumšo pagalmu pretējā virzienā, novērtēju attālumu gan no manis līdz policista kungam un līdz drošajai vietai, kurā mani vairs neviens netraucētu... un nolēmu būt likumpaklausīgs pilsonis. Lai gan ir skaidrs, ka, ja es izdomātu aizskriet, tusnis mani nenoķertu, to neizdarītu arī otrs tusnis, kas sēdēja mašīnā, ne arī viņu dārgie kolēģīši pāris kvartālus tālāk. Es vienkārši ieskrietu savā kāpņutelpā, aizcirstu durvis un ietu uz savu istabu gulēt (jo ir vēls un rīt jāiet uz darbu). Domāju, ka arī kamerās, kas atbilstoši Mērfija likumam noteikti kaut kur tur būtu, viņiem neļautu pustumsā pietiekami skaidri redzēt manu seju (vēl jo vairāk ziemas apģērbā ar cepuri vai kapuci). Bet es esmu jauks un likumpaklausīgs.

Šodien gāju uz veikalu un pa ceļam redzēju kādus piecus lošus, kas skaļi uzvedās netālu no veikala ieejas. Vieta tāda, ka publiskāk jau nu vairs nav kur. Divi no tiem lošiem bija galīgā pālī un kaut kur figurēja arī plastmasas divlitrene. Uz šiem laikam policistu kungi savā binoklī vai kamerā neskatījās. Pēc pusstundas, kad gāju garām šiem otro reizi nekas nebija mainījies. Varbūt vienīgi divlitreni tā uzreiz nemanīju un izskatījās, ka viens jau bija parubījies. Laikam divlitreni bija pārlējuši Statoil kafijas krūzē vai kur tamlīdzīgi (kārtības sargu maskēšanās stilā).

Es, protams, turpināšu būt ļoti likumīgs un paklausīgs. Mani vienīgi mazuliet tramīgu dara tas, ka es savā urbānās skriešanas maršrutā katru reizi šķērsoju vienu krustojumu negaidot nekādas īpašās gaismas. Es zinu, ka no tās vietas varu ieskriet savā kāpņutelpā aptuveni pēc vienas minūtes un piecām sekundēm. Bet ja ļoti vajag, tad arī mazuliet ātrāk.

Vēlāk:
Tikko atgriezos no dienišķā skrējiena. Ņemot vērā manus svaigākos piedzīvojumus un manu recidīvista iedabu nolēmu uzskaitīt, ko tad esmu paspējis pārkāpt nepilnas stundas laikā skrienot. Tātad, vienu reizi šķērsoju krustojumu pie aizliedzošā luksafora signāla, divas reizes šķērsoju brauktuvi vietā un veidā, kas varētu tikt uzskatīts par "brauktuves šķērsošanu neatļautā vietā". Aptuveni 6 reizes nelielus posmus (~30m) skrēju pa brauktuves malu. Aptuveni 6 reizes nospļāvos. Nepilnus 100m pārvietojos pa riteņbraucēju celiņu. Pēc skrējiena gāju izstaipīties uz stieņiem, tur es nokļuvu pa sētas posmu, kurš ir izņemts pa taciņu, kas droši vien ir traktējama kā apstādījums vai zāliens (stadionam, kas ir blakus pagājušajā gadā ir aplikts apkārt žogs un vārti ir ciet, tur iekšā nevar tikt, tagad jāiet vingrot žoga otrā pusē uz "krūmu stieņiem").
Uzdevums zināšanu pārbaudei - cik naudas esmu ietaupījis, ja pieņemam, ka policistu kungus nesatiku? Papildus info - ceļu satiksmes negadījumus neizraisīju, kā arī cilvēkus, dzīvniekus, trotuārus, apstādījumus vai svešu īpašumu neapspļaudīju.
Linknopel mani

Istabas flora [8. Jun 2015|19:55]
Kamēr biju aizgājis uz stieņiem vingrot, tikmēr man uz palodzes:



Kamēr rakstu, jau ir vēl vairāk pavērušies. Māāālacīši! :D
Kad izgāju no mājas, vēl bija pumpuros, pēc stundas jau ziedi.

Mazliet vēlāk:

(bail iedomāties, kas notiks pa nakti)
Link900|nopel mani

[30. Maijs 2015|21:34]
Kreizī fakin šit. Rubrika uzzinu_pedejais iet vaļā uz pilnu klapi. Novilku Adobe Photoshop Lightroom, padarbojos mazliet. Tikai mazliet, bet man jau žoklis atkaras no tām iespējām, kas tiek piedāvātas fotogrāfam - līko pirkstiņu manipulatoram. No sūta var uztaisīt konfekti. Redz, kur jūs cilvēki daboniet tās foršās bildes. Fotografēšanas būtība manās acīs ir izmainījusies pamatīgi. Nē, es, protams, zināju un nojautu par šo visu, bet... sūds=> konfekte? Nu, nē, to es tā nebiju piefiksējis savā prātā. Turpmāk uz "konfektēm" skatīšos mazliet citādi.
Labi, turpinu izpēti.
Link100|nopel mani

[29. Maijs 2015|09:24]
Izlasīju naidu kurinošo rakstu par satiksmes organizāciju Rīgā:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lidz-2030gadam-riga-bus-par-60-mazak-stavvietu-krbarona-iela-klus-par-gajeju-ielu.d?id=46033015

Manā skatījumā satiksmes regulēšana pilsētā ir viena no tām lietām, ko var sakārtot relatīvi vienkārši, bet pietrūkst spēju un vēlēšanās (vai abu divu). Ja paskatamies, kas šobrīd notiek Rīgā ar satiksmi, tad es kā parastais lietotājs nerīdzinieks novēroju divas lietas - nesamērīgi dārgs sabiedriskais transports apvienojumā ar liela apmēra izsaimniekošanu un korupciju Rīgas Satiksmē un veloceliņi. Veloceliņi ir tizli un pavisam tizli, bet it kā kaut kur ir. Pirmā veloceliņu asociācija man ir šķībās līnijas uz Lāčplēša ielas. Kad tās parādījās, šķiet, ziemā, tad to, ka pa tām nebrauc velosipēdisti norakstīju uz nesezonu. Tagad, kad ir īstā sezona es redzu autovadītājiem nozagtu vienu joslu un mašīnu rindas, kamēr pa tukšo "velosipēdistu joslu" neviens nepārvietojas. Vai tā bija satiksmes uzlabošana? Skaidra lieta, ka nē. Par Rīgas Satiksmi un sabiedrisko transportu vispār īpaši negribas runāt.

Aktuālā tēma, tātad, ir gājēju iela un būtiska autostāvvietu skaita samazināšana centrā. Kur tad lai cilvēks liek to mašīnu? Jau tā maksas stāvvietas Rīgā ir vājprātīgi dārgas, tagad papildus tam kopējo stāvvietu skaitu vēl samazinās. Ak, jā, ir taču jāiet ar kājām un jābrauc ar velo. Un jāizmanto sabiedriskais transports! Aha. Domāju, ka vairums cilvēku, kas ar automašīnu atrodas pilsētas centrā nebrauc no centra uz centru, cilvēki brauc no kaut kurienes uz centru. Principā šiem datiem būtu jābūt mūsu satiksmes pētītāju rīcībā. Tagad cilvēkiem, kuri vēlēsies tikt uz centru no priekšplsētas uzspiedīs izmantot no korupcijas un izsaimniekošanas smakojošo sabiedrisko transportu (bet varbūt, ka vienkārši smako bezdelītis, nezinu) vai arī tiem, kas brauks ne no Rīgas, tiem alternatīvu vienkārši nepiedāvās. Jau sen dzird solījumus par ārpuscentra autostāvvietām, no kurām ērti varētu nokļūt ar [dārgo un pēc korupcijas smakojošo] sabiedrisko transportu, bet pagaidām neesmu tādas novērojis (vismaz savos maršrutos). Un pat, ja tādas būtu, tad piedošanu, bet cilvēkam ir jābūt visnotaļ turīgam, lai atļautos braukt ar sabiedrisko transportu Rīgā, jo īpaši, ja tas ir ar vienreizējo biļeti tādiem neregulāriem braucējiem, kā piemēram, es. Kā skaties, kā ne, bet veidojas situācija, ka pilsēta un ērtības ir domātas bagātajiem, bet pārējie labāk, lai nemaz nelien un sēž savās četrās sienās. Paredzu, ka manā dzīvē mainīsies tikai tas, ka tagad likšu mašīnu vēl tālāk no centra un iešu ar kājām vēl vairāk. Tas arī viss (savus ētalonus variet sev kaut kur iebāzt).

Nebūdams liels speciālists varu uzreiz ieteikt ļoti vienkāršu, bet Rīgā nerealizējamu satiksmes uzlabošanas plānu:
1.Uzlabot sabiedrisko transportu (šis jau ir izgāzies un nav paredzami uzlabojumi).
2.Samazināt autostāvvietu skaitu centrā paralēli palielinot autostāvvietu skaitu ārpus centra (park & ride).
3.Uzlabot gājēju un riteņbraucēju celiņus un infrastruktūru (vietas, kur pieslēgt velosipēdus).

Primitīvi vienkārši. Bet, ja šo nespēj izdarīt, tad varbūt, ka labāk nevajag vispār neko darīt? Vismaz ietaupīsies nauda un cilvēku nervi.
Principā viens no galvenajiem problēmas stūrakmeņiem ir tieši Rīgas Satiksme. Jau tas vien, ka cilvēki ar sabiedrisko transportu ir ļoti neapmierināti, brauc "pa zaķi" vai nebrauc vispār (lai gan normālā situācijā to gribētu darīt) ir totāla satiksmes organizētāju izgāšanās, ar to arī vajadzētu sākt.
Link500|nopel mani

[28. Maijs 2015|09:04]
Pamazām apgūstu fotografēšanu. Pēc tam, kad apskatījos, ko esmu safotografējis ekskursijas laikā, sapratu, ka ir ar steigu jāatkārto jau kaut kad apgūtais un jāiemācās kaut kas jauns. Izrādās, ka automātiskais režīms mēdz ne tikai nepiedāvāt labākos uzstādījumus, bet mēdz arī pamatīgi apdalīt fotogrāfiju. Sāku ar pamatiem - ekspozīcija, slēdža ātrums, matricas jūtība (ISO). Daži kompozīcijas pamatprincipi. Pamati nav sarežģīti, bet ir jāpraktizē, lai progresētu un neaizmirstu. Sapratu, ka neesmu nekāds fotogrāfijas fanātiķis un ir jāpiespiežas, lai mācītos kaut ko jaunu, visu šo daru tikai tāpēc, lai nodrošinātu pieklājīgas fotogrāfijas tajās retajās reizēs, kad ņemu rokā fotokameru un esmu nolēmis kaut ko nobildēt. Šobrīd vēl vajadzētu nedaudz paspēlēties ar standarta parametriem un pamēģināt praksē dažas kompozīcijas prasmes. Tomēr ir viens nepatīkams atklājums manā mācību procesā. Kā izrādās viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem labu fotogrāfiju iegūšanai ir fotogrāfiju digitālā apstrāde. Fotografēšana RAW formātā un darbs ar visādiem fotošopiem. Te nav runa par to, ka piezīmēt kādu sūdu bildei klāt vai arī palielināt pupus vai pakaļu, te ir runa par to, ka vairums labo fotogrāfiju, ko redzam sev apkārt tomēr ir digitāli koriģētas (kontrasts, gaišums es pat nezinu, kas vēl). Baigi negribu līst šajā tēmā un, godīgi sakot, esmu vīlies. Baigais neīstums staro no tā visa. Negribas arī čakarēties ar digitālo apstrādi. Bet laikam būs jāpiespiežas, varbūt, ka nebūs tik traki.

Vēl jāteic, ka jūtos kā galīgs losis kaut ko bildējot vietās, kur ir cilvēki. Jūtos kā tukšpaurains hipsteris ar uzmanības deficītu un lieku naudu digitālās kameras iegādei. Nē, es nebildēju, lai liktu bildi tajos tviteros vai feisbukos, es vienkārši bildēju lai liktu bildi uz sava kompja un par to vienatnē tīksminātos! Tādejādi cenšos bildēt vietās, kur cilvēku nav. Vai arī nebildēju vispār. Pamatā vairāk otrais variants. Populārākais foto objekts man ir mana istaba un skats pa logu. Nevaru saņemties iziet ārā.
Link700|nopel mani

[25. Maijs 2015|22:55]
[Tags|]

Es šodien daļēji piepildīju savu sen loloto sapni - paskrieties pa lauku ar meža dzīvnieku.
Skrēju savu parasto skrējienu, biju jau novicojis vairāk kā 10km, skatos, kādi 20m priekšā man ceļu tā cēli un mierīgi pārcilpo zaķis. Tāds krietns zaķis. Tiem, kas nav redzējuši zaķi, varu pateikt, ka tas ir tāds paliels dzīvnieks. Pārskrien viņš tātad ceļu un dodas uz aparto lauku. Lauks tāds klajš, paslēpties nav kur, šis tā ar gudru ziņu aizlēpjas aiz staba, kas ceļa malā. Es tikmēr veicu ātru domāšanas procesu un saprotu, ka man ir jāpaskrienas ar zaķi. To es arī daru - es skrienu, šis mūk. Dažas minūtes tā skrējām, sākumā likās tīri cerīgi, šis jau arī cilpo no vienas puses uz otru, bet es tik griežu tos stūrus nost, man taisnāk sanāk. Neskatoties uz šo savu priekšrocību tomēr zaķis arvien attālinājās un attālinājās, kamēr pavisam izzuda skatienam. Pazaudēju viņu vārdu sakot. Nezinu, es to norakstītu uz uzkrāto nogurumu. Domāju, ka es varētu noskriet zaķi, vienīgi vajag atrast pietiekami plašu lauku un pietiekami garu distanci un kaut kādu navigācijas sistēmu, lai šis nepazūd. Sprintā man izredžu nav, bet garajā distancē es ticu saviem spēkiem. Vārdu sakot, prieks ir, bet ir arī neliela nepadarīta darba sajūta.
Linknopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]