| Arī malacītis... |
[19. Maijs 2013|21:25] |
Esmu veiksmīgi atgriezies no Nordea Rīgas maratona. Kritušo statistiku papildinājis neesmu. Plānotā 4h maratona vietā sanāca par pusstundu ilgāks maratons. Neko darīt, tāda nu ir mana šī brīža kondīcija.
Vispār karsts bija. Tas, ka nekāds rekords nebūs, principā bija skaidrs jau iepiekšējā dienā paskatoties laika prognozi. Pēc pirmajiem 5km tas arī apstiprinājās. Tagad jānogaida uz rudeni kāds vēsāks maratons un jāmēģina uzskriet uz laiku.
Daudz kritušo šogad. Tik daudzus nebiju vēl nevienā skrējienā redzējis. Vairāki tādi guļoši un galīgi nespējīgi. Vispār interesanti, vienā vietā tev sauc "sarauj, sarauj!" un, ka ir jāsaņemas un tik jāvico, un tad skaties, ik pēc brīža kāds jau atkal guļ atstiepies.
Visādi citādi - jauki pavadīta diena ar nejauki piedzītām kājām. Patīkami, ka bija reāla iespēja tikt pie kāju masāžas. Izmasēja labi, tikai rinda gan bija ilgi jāstāv.
Jā, tikko pēc finiša, kad biju saņēmis medāli un finiša paku, autopilotā devos kaut kādā virzienā un man pa ceļam trāpījās Aigars Nords, apsveica mani ar finišu. Laikam izskatījos galīgi savārdzis (tāds es arī biju). Jauki!
Kas vēl? Medaļa smuka šogad. Tiešām.
Vēlāk:
Foršu pulksteni esmu iesauļojis šodien! |
|
|
| |
[15. Maijs 2013|15:33] |
Vakar uzzināju, kas ir glikēmiskais indekss. No šī video:
http://www.youtube.com/watch?v=lcjllnXvAXI
Izrādās, ka pamatā viss ir ļoti vienkārši.
Šodien nedaudz paskriešu un tad vēlāk ēdīšu būlciņas!!
(3 ar pusi dienas) |
|
|
| |
[14. Maijs 2013|17:58] |
Tuvojas maratons. Jāpaskaita, cik tad esmu līdz šim noskrējis.
Pēdējā pusgada laikā ~ 600km. Tas veido ~23km nedēļā. Tieši tikpat, cik gadu iepriekš pirms iepriekšējā maratona!
Pēdējo divu mēnešu laikā esmu saskrējis ~270km, kas veido ~32km. Mazāk, nekā pagājušajā gadā, kad saskrēju ~38km nedēļā. Bet tam ir traumatisks pamatojums. Pēdējā mēnesī toties ~ 50km nedēļā. Tas ir jauki!
Visādi citādi es jūtos labi. Plānoju noskriet zem 4h. Ja visi apstākļi sakritīs pozitīvi (kā tam principā vajadzētu notikt), tad tas man ir pa spēkam. Viegli nebūs, bet es to varu izdarīt. It kā baigi daudz skrējis neesmu, bet tomēr prātiņš ir vairāk, nekā pagājušajā gadā. Kaut kā šķiet, ka viss būs labi.
Priecē, ka organizētāji progresē un visu laiku domā, kā uzlabot pasākumu. Vēl joprojām domāju, ka tie 5km ir lieki. Varētu sākt no 10km. Bet ir progress, ir pamainīti starta laiki, lai lielie bari nemaisa maratona finišētājiem, tas ir tā patīkami. Izskatās, ka būs arī citi uzlabojumi.
Interesanti ir ar laika prognozi. Izskatās, ka laika prognozētāji cenšas viens otru pārspēt ar pārsteidzošāku prognozi. Nesen solīja +30 un skaidru laiku, tagad skatos, ka gismeteo sola +16/+17 un mazu lietiņu. Baigie blefotāji. Es domāju, ka laika apstākļi būs pašā laikā.
Nu, tad, kā sacīt jāsaka - tiekamies trasē!
 |
|
|
| |
[13. Maijs 2013|20:51] |
Tikko dzirdēju Degpunktā (cits jau laikam tas nekas nevarēja būt):
Sarkandaugavā [policijas] darbinieki ieraudzīja, ka uz soliņa sēž kāda persona. Guļoša persona. |
|
|
| |
[21. Apr 2013|10:32] |
Rakstīju atbildi uz šī jaunēkļa ierakstu:
http://klab.lv/users/qgmr101/559214.html
... bet sanāca tik daudz, ka izdomāju paplašināt un ierakstīt te, ja nu kāds cits arī grib palasīt.
Tātad, mana viedā atbilde ir te:
Ja tu skrien bez dzeršanas tādus gabalus, tad tas ir galīgi garām. Kā var neslāpt tik ilgi sprotojot, es nezinu, tas ir kaut kā jocīgi. Es pats sāku dzeramo ņemt līdzi no kādiem ~15km, bet no 20km noteikti. Ir jādzer, citādi vienā jaukā dienā ņemsi un vēl nogāzīsies kā Nīlas Ausainis (visticamāk tā būs karsta un saulaina diena).
Vārdusakot, ej un iegādājies vēdersomu dzeramajam. Man ar 0,5l it kā pietiek 20km, bet 30km jau ar to ir par maz. Bet tas ir atkarīgs arī no āra temperatūras (normāli cilvēki skrien pa āru) un no ķermeņa masas. Man ir šāda vēdersoma:
...un tā ir dikti laba. Pirku te:
http://www.sportsdirect.com/nike-hydration-belt-mens-764000
(pa 10 mārciņām)
Skatos, ka tagad laikam modelis jau ir pamainījies.
Šī vēdersoma man patīk, bet problēma ir ar to, ka tajā var paņemt līdzi tikai 0,5l ūdens un varbūt vēl vienu želeju + atslēgas. Banānam vai mobilajam bonusā vieta nepietiek. Tālākiem skrējieniem esmu iegādājies šo skaistumu:
http://www.sportsdirect.com/muddyfox-hydration-bag-931146
Tik arī maksāja. Ļoti labs pirkums par šo cenu. Tā ir ļoti maza mugursoma, pareizāk sakot, dzeramsoma (izskatās nedaudz smieklīgi, kad to uzvelk (jo tā ir maza)), bet tajā ir pietiekami vietas, lai bez 1,5l ūdens paķertu līdzi arī mobilo, atslēgas, nedaudz pārtikas un bonusā arī kādu nelielu apģērba gabalu. Soma ir visnotaļ ērta skriešanai.
Turpinot par ēšanas tēmu skriešanas laikā:
Želejas it kā nav slikta manta, bet pie tām ir jāpierod (ja nu izkorķējies skrienot?). Un želejas tomēr ir pilnas ar visādām mākslīgām piedevām, kas nemaz tik izcili nav. Tās arī ir dārgas. Laba alternatīva ir skrienot uzēst kādu dabisku produktu - banānu, apelsīnu, ābolu, rozīni (vairākas gab.) vai ko citu, kur ir ogļhidrāti, ko viegli sagremot. Vēl ir arī sporta dzērieni, izdevīgāk, ja tas ir pulveris, ko sajauc ar ūdeni, šie dzērieni ir saldi un var īsti negaršot. Principā tas ir tas pats, kas želeja tikai mazāk koncentrēts un šķidrā veidā. Es pats sākumā šos dzērienus lietoju, bet ar laiku kaut kā esmu no tiem atteicies. Domāju, ka mana recepte ir tīrs ūdens + kāds auglītis + želeja (tālākiem skrējieniem vai sacensībām). Man ļoti patīk šī želeja:
http://www.isostar.lv/produktu-klasts-veikals/zelejas/actifood-zeleja-abolu/
Tā ir ļoti garšīga, manam vēderam patīk (uz korķi nerauj) un ir tāda bieza, var neēst visu uzreiz, nedaudz uzēd, aizskrūvē un, kad sagribas, tad uzēd vēl. Vairums želeju ir šķidras un neaizskruvējamas. Tomēr redzam, ka šī konkrētā ir padārga. Godīgi sakot, pēdējo reizi tādu ēdu kaut kad ziemā laikam, vai senāk.
Principā nekā jauna, nekā sensacionāla. Paši pamati. Internets ir pilns ar padomiem skrējējiem. Šajā sakarībā atkārtošos, bet iesaku NRM info:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/skriesanas-skola/
Noderīgi gan iesācējiem gan arī tādiem, kas sevi par iesācējiem neuzskata. |
|
|
| |
[16. Apr 2013|16:10] |
|
Mūsdienās cilvēki sadalās dažādās frontēs arī atkarībā no tā, kādu TV šie skatās. To labi var novērot Bostonas sakarā. Domāju, ka diez gan droša pazīme par draudzīgās Austrumu kaimiņvalsts televīzijas klātbūtni cilvēka garīgās dzīves telpā ir afgāņu civiliedzīvotāju vai Sīrijas piesaukšana. Principā jebkurā kontekstā. Lai gan nekāda konteksta jau nav, ir tikai civiliedzīvotāju upuri. |
|
|
| |
[15. Apr 2013|13:36] |
Vēl skriešanas sakarībā esmu nobriedis iegādāties vēl vienus skriešanas apavus. Cietajiem segumiem. Domāju, ka 3 pāri skriešanas apavu amatieru līmeņa skrējējam ir pilnīgi pietiekami. Tagad domāju, kā lai izvēlas piemērotāko modeli. Varētu jau iet uz skrejceliņa testēt savu pronāciju, mērīt kājas arkas augstumu, bet baigi jau es neticu tiem veikala pārdevējiem. Esmu arī stingri pārliecināts, ka viņi man gribēs pārdot tos apavus, ka maksā visdārgāk un, kam tieši tajā laikā nebūs nekāda atlaide. Es gribētu, lai man kāds izstāsta, kas man būtu piemērotākais, bet ko un pa cik, to es gribētu izdomāt pats. Kā to izveikt man pagaidām rīcības plāna nav. |
|
|
| |
[15. Apr 2013|12:26] |
Pagājušajā nedēļā Nordea Rīgas maratona mājaslapā apskatījos sadaļu par treniņu plāniem. Te:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/treninu-plani/
Ir parādījušies jauni treniņu plāni. Sastādījis Romāns Melderis.
Diez gan savdabīgi, iepriekš biju saskāries ar plāniem, kuros ir noteikta tikai veicamā distance, bet šeit ir sīki pa minūtēm sarakstīts skrējiena temps un ilgums. Savdabīgi, ka maratona treniņu plānā ilgākais treniņš ir aptuveni pusotoru stundu ilgs, kamēr citos treniņu plānos iesaka skriet garas distances. Piemēram, dažas nedēļas pirms maratona plāno skriet pat 30km un nedaudz garākus skrējienus, bet Meldera plānā garākā distance gatavojoties maratonam sanāk ap 15km vai nedaudz vairāk augstāka līmeņa skrējējiem (t.i. ātrākiem skrējējiem).
Katrā ziņā plānu sastādītājs ir kompetents, par to šaubu nav. Interesanti ir tas, ka virkne augsta līmeņa garo distanču skrējēju pilno maratona distanci veic reti. Arī mūsu iepriekšējo Olimpisko spēļu dalībniece Dace Lina esot pilno maratonu skrējusi tikai dažas reizes dzīvē un vienu no tām Olimpiskajās spēlēs.
Skaidrs, ka šad tad ir jāpaskrien arī intervālu skrējieni, ātrie skrējieni un kalnu skrējieni, bet katru reizi tādu skriet šķiet diez gan savdabīgi. Katrā ziņā šonedēļ pamēģināšu paskriet pēc šādas metodikas. |
|
|
| |
[14. Apr 2013|14:52] |
Iedvesmojošs video par peldēšanos:
http://vimeo.com/63595658
Tā, šogad vajadzētu peldēšanas sezonu noturēt līdz pirmajiem lediem. Par āliņģi vēl neesmu drošs, bet kaut kad vajadzētu nonākt arī līdz tam. |
|
|
| |
[7. Apr 2013|16:43] |
Tā, līdz Nordea Rīgas maratonam ir palikušas 6 nedēļas. Maz! Tas nozīmē, ka jāsāk trenēties nopietnāk. Pirms kāda laika es jau sāku trenēties nopietnāk, kā rezultātā par sevi sāka atgādināt veca trauma, tāpēc mēnesi neskrēju vispār. Tagad palēnām atsāku. Izskatās, ka viss būs ok. Pagājušajā gadā pēdējos 2 mēnešos pirms maratona noskrēju ~38km nedēļā, ar to nedaudz pietrūka pilnai laimei. Šogad vajag vairāk. Esmu jau nedaudz iekavējies, ja paskatos, tad arī iepriekšējos mēnešus neesmu neko daudz skrējis, būs jāatgūst iekavētais.
Skriešanas sakarībā paskatījos dažus video Nordea maratona mājaslapā:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/jaunumi/skriesanas-skolas-3-darbnicas-uzturs-un-energija-video/
Vispār noderīgi. Nav tikai kaut kāda nesakarīga muldēšana, var uzzināt arī kaut ko jaunu. Iesaku. Tur ir arī citi video. |
|
|
| |
[5. Apr 2013|09:31] |
Dienas citāts par veseību:
"Zinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir tādas vielas, kas uztver vaidēšanu, pīkstēšanu. Šādiem cilvēkiem šī smadzeņu daļa kļūst arvien lielāka un sāk strādāt vairāk jeb hipertrofējas. Bet ir ļaudis, kas visu uztver vairāk ar optimismu. Pētījumi rāda, ka šiem ļaudīm ir palielināta pavisam cita smadzeņu daļa, proti, tā, kas atbild par laimi. Tāpēc - ja sanāk ziepes, pārstāj dusmoties un pasmaidi!"
No šejienes: http://www.apollo.lv/zinas/profesors-danilans-par-kunga-zarnu-trakta-problemam/560936
Turpinot veselības tēmu varu teikt, ka mani iedvesmo šī kundzīte:
http://www.youtube.com/watch?v=IBU6SHLiQwY
Tā ir Ziņģīte. Tā, kura ar tiem dvieļiem tur rīvējas un rāpo. Nē, ne tāpēc, ka viņa to dara, bet vairāk viņas dzīvesstāsta, gribasspēka un prāta dēļ. Gribas pieminēt arī interesanto tipiņu Bebrišu, domāju, ka arī viņā ir vērts ieklausīties. Daudz mums tomēr Latvijā ir interesantu un prātīgu cilvēku. Cits jautājums ir, cik mums katram ir vēlme ieklausīties un meklēt sev atbilstošāko pieeju savas veselības saglabāšanai. |
|
|
| |
[30. Mar 2013|19:28] |
Vajadzētu parīt izbraukt vienas dienas ceļojumā ar auto kaut kur pa Latviju, varbūt tuvējo Lietuvu. Tīri, lai izvēdinātu galvu. Nav tik ideju, kur lai brauc un, ko lai sadara. Varbūt vari ko ieteikt manu mazo lasītājiņ?
Reiz braucām uz Šauļiem ēst cepelīnus, bija ok. Cepelīnus gan nedabūjām, bet badā arī nepalikām. "Ceļojums uz Tukumu" arī rosina labas asociācijas. Varbūt vienkārši kā cilvēkiem aizbraukt uz kādu kulturālu muzeju? Uz mežu vai purvu gan laikam nē, tur es esmu bijis. Idejas? |
|
|
| Pirdienu nepietiekamība |
[24. Mar 2013|21:20] |
Šodien redzēju žurnālu. Un reklāmu:
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[18. Mar 2013|13:55] |
Es vienmēr sajūsminos, kad redzu kopienā "pajautā" jautājumus par veselības tēmu. Gan tāpēc, ka tas liecina par to, cik Latvijā veselības aprūpes sistēma ir sačakarēta (cilvēki nejautā ārstam, bet jautā Internetā), gan par to, ka cilvēki tomēr ir ļoti lētticīgi (labticīgi? paļāvīgi?) un ir gatavi uzticēt savu veselību anonīmiem Internetu grafomāniem un citiem ērmiem.
Bet vispār, tas ir neiepriecinoši.
Varētu arī ierakstīt savas pārdomas par ārstiem un veselības tēmu no savas personīgās pieredzes, bet domāju, ka šī nav tēma, par ko būtu šādā veidā jārunā. Bet varu teikt, ka man ir iebildumi gan pret ārstiem, gan pret sistēmu. |
|
|
| |
[18. Mar 2013|10:24] |
|
Mans šī rīta prieciņš ir zobu bakstāmais. Piektdien mums bija kritisks moments ofisā - daudz slimiķu, tāpēc es iegādājos ķiploku, apēdu daiviņu un vēl dažas sabakstīju ar zobu bakstāmo un izvietoju perimetrā ap sevi. Šorīt darbā ošņāju kociņu. Patīk! |
|
|
| |
[24. Feb 2013|13:32] |
Tikko paskrēju. Līdz ar to esmu izpildījis savu mazo skriešanas plāniņu - skriet nedēļu no vietas. Esmu noskrējis vairāk, nekā 60km, muskuļi jūtas ļoti labi, nekādu atšķirību neredzu. Šajā ziņā jūtu, ka varu bez problēmām būtiski palielināt noskrieto kilometrāžu. Vienīgā problēma ir tā, ka par sevi atgādina mana vienīgā skriešanas traum(iņ)a. Atgādina. Dzīvot un skriet netraucē, bet atgādina. Prāts saka, ka turpinājumā ir jāpiebremzē, bet ķermenis saka - jādod tik virsū, aiziet pa šoseju!!! Kas šajā duelī uzvarēs, es vēl nezinu. Varu teikt, ka skrienot regulāri izveidojas atkarība. Ja tu pieņem, ka skriesi, piemēram, KATRU dienu, neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem, tad neilgu laiku tā padarbojoties tu jau esi kļuvis atkarīgs. Tāds es tagad arī jūtos. Vēl viens blakusefekts ir tāds, ka, šķiet, bikses sāk slīdēt uz leju.
Ierakstam ir arī otrā daļa. Tā seko uzreiz.
Šodienas skrējienā sanāca saķeršanās ar suņiem. Skrienu, tātad, kā jau ierasts, nekā neparasta. Te redzu, ka man virsū nesās trīs sīkie šuneļi. Ne tādi žurkveidīgie ar rozā banti, bet tādi labi ēduši lauku kvekšķi. Tādi nikni un mērķtiecīgi. Varbūt tas saistīts ar to, ka saimnieks kaut kur netālu ganījās, taču viņam par visu notiekošo bija ļoti maza interese. Tad nu šie man nesās virsu riedami. Es daru tieši to, ko es vienmēr daru tādās situācijās - turpinu skriet nedaudz samazinot ātrumu (tīri aiz cieņas pret māti dabu un suņu iedzimtajiem instinktiem) un neliekos par suņiem ne zinis. Vienmēr ir palīdzējis. Bet ne šoreiz - viens kvekšķis tā kā nedaudz ieķērās biksēs. Apstājos un sapratu, ka jāierāda, kurš te ir boss. Trīs pret vienu tomēr nav godīgi, bet man bija auguma un svara priekšrocība. Ievilku diviem kverpļiem ar kāju pa rīkli (forši nožļerkstēja). Suņiem vispār nepatīk, ka viņiem pa rīkli ievelk, tad nu šie parēja vēl nedaudz, bet saprata, ka ir jātinas prom. Saimnieks savus mīlulīšus kaut ko tur tā kusli apsauca, bet reāli viņi notinās no tā, ka dabūja pagaršot zoles. Ja nebūtu saimnieks tuvumā, tad es šiem dzītos pakaļ un noslānītu tā pamatīgāk. Tikai tāpēc, ka skrienu pa jaunu maršrutu un ir jāierāda, kurš te ir galvenais. Gribu, lai, kad es skrienu garām, tad kvekšķi paliek smilkstēdami savā sētā, nevis skrien man ieķert biksēs. Vecajā maršrutā arī bija viens kvekšķis un viens ķēdes suns. Tagad kvekšķi neesmu redzējis jau ļoti sen, bet ķēdes suns uz mani nereaģē vispār. To es arī no viņiem sagaidu!
 |
|
|
