Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

Lattelecom Rīgas maratons [21. Maijs 2018|18:51]
[Tags|]

Vakar noskrēju savu kārtējo maratonu. Tikko paskaitīju, drīz man būs jau desmitais oficiālais maratons. Nav slikti. Neskrienu ātri, bet toties stabili. Vārdu sakot, te būs maza atsauksme par vakardienas skrējienu.

Kopumā ar savu startu esmu apmierināts. Šoreiz taupījos distances pirmajā daļā un arī pēc tam. Tas man ļāva izdzīvot normālā kondīcijā līdz distances beigām un nenomirt pa ceļam. Parasti sanāk pārķert trases sākumā un tas var rezultēties ar ļoti labu laiku vai arī spēku izsīkumu vēl pirms finiša. Zināju, ka neesmu labākajā kondīcijā, tāpēc uz rekordu man nebija nekādu izredžu, tāpēc skrēju prātīgi. Tā laikam bija pareizā taktika, spēki pietika un laiks arī priekš manis ir pieņemams. Galvenais, ka noskrēju Kasparu Gorkšu (kuram tas bija pirmais maratons).

Kopumā šis konkrētais maratons, manuprāt, neiet pareizajā virzienā, šobrīd viņi skatās, kā dabūt vairāk piķi, kā dabūt kārtējo atzinības bļembu, kā padarīt šo pasākumu masveidīgāku. Masveidība, protams, notiek uz mazo distanču skrējēju rēķina. Šogad bija ļoti uzskatāmi, ka bija daudz domāts par naudu - dalības maksa bija ļoti liela, finiša paka ir draņķīga (kā jau ierasts) es, protams, neskrienu finiša pakas dēļ, bet tomēr, tas ir tāds uzskatāms piemērs. Numuri tika izdalīti negaidīti daņķīgos plēves maisos, iepriekšējos gadus bija gaumīgi auduma maisiņi vai maratonistiem pat mugursoma (ļoti viegliem nesamajiem). Vēl bija foršs moments, kad no rīta pirms starta stāvēju rindā pie tualetēm, rinda nez kāpēc ļoti lēni virzījās uz priekšu. Pavērojot situāciju sapratu, ka darbojas tikai aptuveni katra piektā atejas būdiņa, pārējās ir vienkārši aizslēgtas. Ideja, protams, saprotama - nav ko te piedirst mūsu atejas, bet no otras puses - skaidrs, ka bija cilvēki, kas neizstāvēja to rindu vai arī nokavēja startu. Nedomāju, ka tas bija neapzināti. Uz tā visa fona Nords vēl domā prasīt piķi no valsts un mēģinās savu nākošo maratona bļembu dabūt ļoti ekonomiski, tas ir, pišot kapeiku uz dalībnieku rēķina un vēl par valsts naudu. Sanāks tā, ka valsts piķis reāli aizies dārgo nēģeru prēmēšanai, bet viss pārējais paliks pa vecam vai būs vēl sliktāk. Vienīgi Nords varēs sev piespraust nākošā kaluma bļembu. Nav pareizi, manuprāt.

Man vairāk patiktos, ja īpaši necenstos vairot mazo distanču skrējēju skaitu, bet tā vietā padomātu, piemēram, par iepriekš minētajām lietām. Manis pēc var arī netaisīt trasi pa visiem trim tiltiem, var pārskriet pāri vienam tiltam, ar to jau būtu pietiekami un apgūt kādu piepilsētas rajonu. Visādi koncerti, priekšnesumi un citas blakuslietas man personīgi galīgi nav vajadzīgi, tie pat ir lieki.

Līdzīgi ir arī ar Stirnu Buku, kurā šogad nepiedalos līdzīgu iemeslu dēļ - nejēdzīgi dārgi un organizatoru piķis aiziet kaut kādās stulbās blakuslietās - koncertos un tusiņā. Es jau braucu normāli paskriet, nevis braucu pāri Puslatvijai, lai paskrietu nepilnu stundiņu un tad tusētos.

Maratona medaļa man arī tā ne pārāk. Pagājušajā gadā bija smukāka.

Pozitīvi ir tas, ka šogad bija daudz dzirdināšanas punktu. Ļoti daudz. Reti kuros maratonos tie ir tik bieži. Arī katrā bija gan ūdens, gan enerģijas dzēriens, gan augļi. Un vienā vietā pat enerģijas želeja. Par to varu organizatorus paslavēt.

Nākošgad skriešu atkal, cerams, ka viņu regress netuprināsies...
Link900|nopel mani

[17. Maijs 2018|18:42]
Mazliet kretinē Toļika hokeja komentēšana. Ticamības moments ir zems, pašpārliecinātība liela, runas stils jau apnicis. Foršākā komentēšanas opcija ir tāda, ka dzirdi spēli ar visiem tās trokšņiem un komentārs ir noņemts pilnībā. Tādu spēli skatoties tu pats esi daudz vērīgāks un uzmanīgāks un domā līdzi par notikumiem uz laukuma. Tas ir interesantāk. Ļoti reti gan sanāk tādā veidā paskatīties. Pēdējā spēle ar Dāniju, piemēram, klausoties komentārus galīgi ausis vīta. Spriežot pēc komentētājiem mēs tos Dāņus galīgi ar cepurēm nomētājām. Patiesībā jau tā gluži nebija, spēle bija līdzīga un, ja kāda no vairākām dāņu "štangām" būtu ielidojusi vārtos, tad vis kaut kas varēja sanākt. Galu galā, rezultāts liecina pats par sevi.
Vienkārši skatos tagad RUS-CAN un iekrīt acī (ausī) visādi murdziņi atkal.

Vēlāk:
Izrādās, ka Toļika partneris nav mazāk dumjš un paviršs. Tik īsā laikā jau tik daudz glupību sarunājis.
Link100|nopel mani

[1. Maijs 2018|18:22]
Dienas labākais moments - iedzert glāzi aukstas kolas no ledusskapja. Principā visu pudeli.
Dienas grūtākais moments - pirms tam noskriet 40km.

Gan tāpēc, ka kaut kā jākompensē iepriekš nesaskrietā kilometrāža priekš ļoti tuvā Rīgas maratona, gan arī tāpēc, lai man būtu gaumīga atbilde uz to cilvēku jautājumu, kas šaubās par manām spējām, jautājot - cik tad ir lielākā distance, ko tu esi šogad noskrējis? Tagad man ir laba atbilde - 40km.

Bet izmantojot šo situāciju, varētu aizpildīt šeit esošo ierakstu trūkumu ar brīnišķīgu skriešanas apavu recenziju.

Nopirku pirms neilga laika 2 pārus un par abiem kopā vēl nav saskrieti divi simti kilometru. Viens pāris bija domāts kā labākais apavs, ar ko skriet ikdienā, bet arī kā smalkais pāris sacensībām - "Asics Gel Kayano 24":



http://www.asics.com/gb/en-gb/gel-kayano-24/p/T799N-5649.html?width=Standard

Otrs pāris vairāk tiem treniņiem, kad negribas pa dubļiem nošmulēt gaumīgos Asikus - "Adidas Supernova M":



https://www.adidas.com/us/supernova-shoes/CG4020.html

Pirmie apavi bija bezjēdzīgi dārgi, apmēram 2x dārgāki par otrajiem. Naudas bija žēl, bet sentiments mani uzvarēja, jo pirmo reizi, kad uzvilku šīs sērijas modeli (apmēram pirms 5 gadiem), es sapratu, ka esmu savā skriešanas dzīvē palaidis garām kaut ko būtisku. Tie bija ar atrāvienu labākie skriešanas apavi, ar kuriem jebkad biju skrējis, ļoti patika. Tagadējais modelis neko daudz neatšķiras, bet ir šausmonīgi dārgs. Sajūtas ir līdzīgas, kā jau pierasts mūsdienu apaviem, purngalā sietiņa vietā ir kaut kāds maigs audumiņš, nezinu, kurš brends to uzsāka, bet tagad visi iztaisās pakaļ. Laikam tas tik drīz nepāries. Man netraucē, bet mazliet tramīga sajūta ir, ja jāieskrien kādā pļavā vai krūmājā (neizskatās izturīgs). Skriešanas sajūta ir laba, viegli apavi ar vieglu sajūtu, jūtu gan savu kāju, gan zemi, tieši tā kā vajag. Lielais mīnuss, kas radīja vilšanos ir tāds, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar papēdi, proti, metas tulzna papēža iekšpusē. Kaut ko tie japāņi nav izkalkulējuši, purngalā viss ok, bet papēdī berž. Laikam pēdiņa. Iespējams no tā, ka papēža nodalījums ir pārāk brīvs. Domāju, ka drīz ievalkāsies, bet par to naudu visam vajadzēja būt ideāli.

Adidas arī ir pazīstams brends un viņu apavs tika pirkts kā lētucītis, it kā ar lielu atlaidi, lai vienkārši reizēm piesegtu Asiku pakaļu dranķīgos laika apstākļos, bet tā nu ir sanācis, ka ar šiem es pat esmu noskrējis jau vairāk, nekā ar Asics. Pirmā lieta, kas mani pārsteidza ir tāda, ka šie apavi ir ļoti polsterēti. Es nekad iepriekš nebiju skrējis ar apaviem ar tik izteiktu amortizāciju. Ir sajūta, ka skrien uz baloniem. Šķiet, ka tie polsteri padara apavu arī mazliet augstāku. Skriet tas netraucē, sajūta ir ērta. Nojaušu, ka tempa skrējienos šis nebūtu tas optimālais modelis, bet treniņiem ir tīri patīkami. Izskatās, ka šī varētu būt neslikta izvēle lieliem, tukliem skrējējiem ar draņķīgu skriešanas tehniku - polsteri kaut kā noamortizēs tos triecienus. Tāda vismaz ir sajūta. Droši vien arī ikdienā ar šādām botām staigāt apkārt ir tīri aizraujoši - var visādi forši polsterēties un izjust tos balonus zem sevis. Ir viena lieta, kas tomēr mazliet dara mani bažīgu, pēc pieredzes ar čupiņu (tiešā vārda nozīmē) Asics apavu pāru, esmu secinājis, ka man šis brends diez gan konstanti novelk 2000km. Ap šo laiku izdilst zole un turpināt skriešanu jau kļūst neinteresanti. Skaidra lieta arī, ka amortizācija jau ir nojāta krietni. Bet tā nu es skrienu. Skatoties uz Adidas Supernova M, man ir zināmas šaubas, ka plānā melnās gumijas (Continental) kārtiņa varētu izvilkt divus tūkstošus. Turēšu īkšķīšus, bet šaubas tomēr ir. Visādi citādi - pretenziju pret šiem apaviem nav. Cenas veiktspējas attiecība ir brīnīšķīga.

Tas arī viss, tāgad jāpūtina kājas un jādomā par gaišo, saulaino nākotni.
Link300|nopel mani

[6. Apr 2018|17:03]
http://klab.lv/community/pajautaa/10282248.html

Es tikai gribēju pateikt, ka mana OCTA cena ir 53 EUR. Uz gadu.

Ja pieņem, ka par citu auto šī pozīcija maksā, piemēram, 227 EUR (nejauši izvēlēts cipars), tad katru gadu (ja pieņem, ka pārējie faktori ir nemainīgi (kas, iespējams, tā vis nav)), neviļus ietaupās 174 EUR. Pabraucot 10 gadus (kas daudz neatpaliek no termiņa, cik ilgi man ir patreizējais auto), es ietaupu tik, cik ir mana patreizējā auto vērtība. Smalki! Sanāca, ka braucot ar lētāku auto, es tā vērtību atvinnēju tikai uz OCTA rēķina. Bail iedomāties, kādas vēl summas es šitā ietaupu - par remontiem, KASKO, degvielu. Ko es zaudēju? Neko. Ir labi būt man!
Link400|nopel mani

[27. Mar 2018|21:35]
Šis bija dzirdēts, bet tā īsti nebiju par to piedomājis:
http://www.tvnet.lv/sports/citi_sporta_veidi/779377-sahbokss_ka_radas_sads_sporta_veids

Runa ir par sporta veidu brīvbrīžiem - šahbokss. Paspēlē šahu un paboksējas, tad otrādi. Domāju, ka ļoti skatāms sporta veids, jo, ja pareizi saprotu no raksta, tad 40% cīņu beidzas ar nokautu. Un tikai 60% ar šahu un matu. Tā teikt, ja nevari iedot pa muti, vari mēģināt ātri ielikt matu. Vai arī, ja neesi nekāds šahists, tad aizej un atskaldi to šahistu! Labs taktiskais piedāvājums.

Noteikti var izdomāt arī citus jaunus labus sporta veidus, kuros jāapvieno prāts un fiziskais. Tādus, kuri ir vairāk piemēroti parastajam lietotājam ikdienā.
Uzreiz zinu, ka šautriņas + atspiešanās balstā guļus būtu interesanti. Dzeršana + basketbola soda metieni būtu jauki. Bet jūtu, ka visas spēles ar dzeršanu ir potenciāli labas. Dambrete ar biatlona elementiem varētu būt jauka, proti spēlē ar pulksteni, bet pirms izdarīt gājienu un nospiest pulksteni tev jānorikšo kāds aplītis vai... ō, vai, piemēram, jāiemet basketbola soda metiens, tas būtu labi! Jūtu potenciālu...
Linknopel mani

[18. Mar 2018|20:48]
Dienas tematiskā dziesma:
https://www.youtube.com/watch?v=0nARQdxIYMc

Dziesma, diemžēl, joprojām turpina nezaudēt aktualitāti.
Linknopel mani

[16. Mar 2018|16:43]
Vai gadījumā nepastāv korelācija starp reklāmām radiostacijās, kurās reklamē darbu MC Donaldā un ātros kredītus? Un vai šīs reklāmas nav vairāk sastopamas Eiropeiski hītiskajās radiostacijās? Tāds retorisks jautājums man radās paklausoties vienu otru šādu radio. Gan jau visādi tirgus pētnieki ir izpētījuši, kur ganās viņu potenciālais pircējs, diez vai viņi to piķi par reklāmām šauj uz dullo.

Nē, labi, jautājums nebija retorisks. Man tiešām būtu interesanti uzzināt, kuru radio klausītājus uzskata par potenciālākiem MC Donalda darbiniekiem, kurus par ātro kredītu ņēmējiem u.t.t. Šādi pētījumi noteikti ir. Nebūtu slikti uzmest aci. Protams, lai veiktu stereotipiskus secinājumus! (kā gan citādi!)
Link300|nopel mani

[15. Mar 2018|10:32]
Vakar noskatījos jauno latviešu kinofilmu "Paradīze 89". Man nepatika. Gāju skatīties kompānijas pēc, jo filmas žanrs noteikti nav manējais. Nevar īsti saprast, kam tā filma bija domāta - pieaugušajiem (tādiem, kā es, kuri tajā laikā bija galveno varoņu vecumā) vai arī bērniem. Man šķiet, ka ne vieni, ne otri nebija īsti apmierināti. Lai gan par sīčiem es nezinu, varbūt tiem viss vienalga. Filma ir piebāzta ar Padomju klišejām. Tiek arī nevajadzīgi mēģināts iepīt kaut kādus politiski tautiskos jautājumus, lai padarītu šo filmu par kaut ko vairāk, nekā bērnu filmu, bet tas izskatās ļoti neveikli.
Ir arī savas pozitīvās puses. Atšķirībā no vienas otras citas nesenā laikā tapušas latviešu filmas, šeit var pamanīt, ka cilvēki, kas to radījuši nedara šādu darbiņu pirmo reizi. Piemēram, kā ir veidoti filmas skati, kameras kustība, vēl viena otra niansīte. Arī par spīti klišejām, tomēr var uzteikt tos, kuri ir vākuši filmas rekvizītus. Var jau būt, ka nebija dikti jāvāc, varēja paņemt no kādiem kino fondiem un dot vaļā, bet tomēr, varēja palūrēt uz visādām Padomju mantām. Kopumā - iesaku tikai ziņkārīgajiem, kuriem nebūs žēl laika un naudas.
Link1000|nopel mani

[14. Mar 2018|09:04]
Šķiet, ka vakar vakarā pirmo reizi redzēju āpsi savvaļā. Braucu tumsā pa ceļu, ļoti mazs ātrums, līkumā redzu kaut kāds tāds sivēnveidīgs, gaiši pelēks ar melnu strīpu kaut ko šņakarējas ceļa malā. Citu minējumu man īsti nav, ne suns ne kaķis tas nebija. Jenotiem arī ir strīpa, bet to forma būtiski atšķiras un tos laikam Latvijā nav tik viegli sastapt. Izmērs arī ir cits. Šie laikam guļ ziemas miegu, tagad ir pavasaris, tātad arī tas sakrīt. Žēl, ka nesanāca nopētīt sīkāk.
Link900|nopel mani

[12. Mar 2018|17:46]
Izlasīju interesantu ziņu par to, ka gandrīz 60% amerikāņu uzskatot, ka Tramps (viņu prezidents) ir rasists. Te:
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/775930-gandriz_60_amerikanu_uzskata_ka_tramps_ir_rasists

Visinteresantākā bija šī vieta:
"Astoņi no desmit respondentiem, kas Trampu uzskata par rasistu, ir melnādainie, trīs ceturtdaļas – latīņamerikāņu izcelsmes, bet gandrīz puse – baltādainie iedzīvotāji."

No tā mēs secinām, ka Trampu par rasistu uzskata 205% respondentu (no tiem, kas viņu uzskata par rasistu). Tas nebūt nav nereāli, jo viņš nepatīk daudziem. Vai arī, ka cilvēki var vienlaikus būt dažādās krāsās un ar dažādu izcelsmi. Piemēram, vienlaikus baltādains, melnādains un latīņamerikāņu izcelsmes. Arī nav nereāli.

Interesanta lieta tā statistika. Cik, diez, no respondentiem, kas Trampu uzskata par rasistu bija baltādaini un vienlaikus arī melnādaini? Cik bija vienlaikus latīņamerikāņu izcelsmes un baltādaini? Cik bija citā krāsā un citas izcelsmes? Kādā gan krāsā bija tie nabadziņi, kas Trampu neuzskata par rasistu? Virkne neatbildētu jautājumu...
Link200|nopel mani

[7. Mar 2018|09:53]
Noskatījos jauno latviešu kinofilmu "Kriminālās ekselences fonds". Filmai bija virkne negludumu, bet kopumā man patika. Līdz galam pat nezinu, kāpēc, vai tie bija vairāk dzīvīgie dialogi, nekā standarta pašmāju kino, vai tas bija tāpēc, ka filmas aktieru sejas nebija tās, kuras jau sen ir apriebušās no citām filmām vai teātra. Varbūt tas, ka tā bija komēdija, kurā pat bija virkne smieklīgu joku un epizožu. Varbūt man vairāk patika tas, ka Latvijas kino parādās arī šāda tipa filmas, kas parāda, ka veiksmīgu filmu var uztaisīt arī šādā veidā, nevis tikai atlasot kaut kādu tur skrastiņu, anužīti vēl tamlīdzīgas sejas, paņemot kādu Padomju laikā skolotu vai popularitāti guvušu režisoru un piebāžot ar tiem stīvajiem dialogiem. Ā, un vēl vajag piķi. Jo vairāk, jo labāk un vēlams, ka tas ir valsts piķis.

Bija lietiņas, kas filmā nepatika. Kaut vai pati pirmā minūte - neesmu speciālists, bet operatora darbs... bļā... nu, es neuztaisītu sliktāk (jo esmu slikts "operators"). Nepatika, ka stāsts bija saraustīts un vairāk sastāvēja no virknes visādu epizožu un nebija saturīgas kopējas sižeta līnijas. Vardarbīgā epizode likās tāda mazliet nesaprotami neīsta un lieka. Arī rupjības uz beigām jau sāka apnikt.

Bet, kā jau teicu - kopumā man patika. Iesaku. Atbalstiet ar savu naudu šādus projektus, varbūt tad kāds vēl kaut ko uztaisīs.
Link200|nopel mani

[25. Feb 2018|11:07]
Vakar biju slēpot un man ļoti patika. Vai nav sākusies kaut kāda distanču slēpošanas mode? Izskatās, ka tautas nav maz un slidsoli arī viens otrs nemākulītis ir samācījies, sīkos arī ved un māca slēpot. Tīri jauki. Vēl jaukāk būtu, ja tuvākā trase mājām nebūtu tik megatālu. Slēpošana liek šķēršļus manam taisnajam un pārliecinošajam ceļam resnēšanas un tizluma virzienā. Šodien arī būs jāiet uzlikt viens šķērslītis.

Nē, bet no otras puses, nav gan sākusies nekāda slēpšanas mode, jo no maniem draugiem principā neviens neslēpo. Ja neskaita vienu. Kurš patālu dzīvo un nekāda kopslēpošana īsti nesanāk. Daži it kā šļūkājot pa divām sliedēm, bet to arī esmu tikai nostāstos dzirdējis. Mana mūžīgā sāpe. Agrāk kalns un dēlis, tagad slēpošana. Mans vientuļais ceļš pie endorfīniem... Labi, ka vismaz Pikačū mani saprot, viņš tagad tieši sēž krēslā man pretī un piekrītoši klusē.
Linknopel mani

[2. Jan 2018|21:59]
Es parasti neierēcu, bet, kad es ierēcu, tad daru to skaļi un par tādiem jokiem, kā šis:
https://www.youtube.com/watch?v=EhP6RmXOPXI

vēlāk:
https://www.youtube.com/watch?v=muZHnZkhCPs

vēl vēlāk:
Ha! Viņi turpina izņemt video no jūtūbes. Dave Chappelle jociņš.
Link100|nopel mani

[2. Jan 2018|11:27]
Viens no aizgājušā gada atklājumiem man ir viskijs. Kaut kad senāk biju veicis pārdrošu mēģinājumu kļūt par viskija baudītāju - nopirkām ar draugiem dažus viskijus un mēģinājām ostīt, dzert pa mazam malciņam un kaut ko tur sasmaržot un sagaršot. Pēc tā visa sapratu, ka tā ir māžošanas un viskijs ir jādzer ar šotiņiem vai ar kolu, bet tā ākstīšanās ar atšauto mazo pirkstiņu un pārdomām par lietainu vasaru un citrusa notīm jāatstāj visādiem pamuļķiem.

Pagāja gads vai divi un, kā sanācis, kā ne, padzēru labu konjaku un sapratu, ka tas ir tīri garšīgs dzēriens. Jādzer, protams, pa mazam malciņam, sagaršojot un izbaudot. Arī dzērienam ir jābūt kvalitatīvam. Mazo pirkstiņu var neatšaut un visas notis var nesagaršot, bet tas ir labs dzēriens, ja primāri vēlies, nevis sasniegt kaut kādas promiles, bet gan parunāties ar sakarīgiem sarunu biedriem un labi pavadīt vakaru. Gala beigās, ja sanāk izdzert vairāk, tad dzerot pēc šīs tehnoloģijas, galva sāp mazāk, jo dzerot tīrajā, bez visādiem cukurotajiem burbuļūdeņiem vai sulām paģiras ir mazākas. Bet pieredze liecina, ka šādā veidā iedzert par daudz īsti nesanāk (cik tad tu tā izdzersi pa mazam malciņam). Var jau, bet vidējais izdzertā tilpuma rādītājs tādā pašā laika posmā noteikti ir mazāks, nekā rumkolas vai viskijkolas variantam. Vienīgais, kas var sanākt – ilgs vakars, jo ātri piedzerties un atlūzt īsti nesanāk. Tāpēc labāk ir nodrošināties ar sakarīgiem sarunu biedriem un pārrunu tēmām.

Tātad, padzēris labo konjaku nevarēju atturēties izmantot atlaidi un nopirkt savu pirmo iesala (malt) viskiju. Tas bija dārgākais par manis paša naudu pirktais dzēriens manā dzīvē. Atbilstošā kompānijā atkorķējām un ar bažām iemalkoju. Bija pārsteidzoši labs. Gan smarža, gan garša. Nekāda asuma, kas ir tik raksturīgs visiem standarta viskijiem, kurus biju līdz tam dzēris. Garša likās niansētāka, nekā konjakam. Konjaks vienkārši ir saldens (ar savām niansēm, protams), bet viskijs ir mazliet komplicētāks.

Turpināšu šo savu mazo neķītro vaļasprieciņu arī šajā gadā. Jau pētu, ko varētu vēl iegādāties un nolikt plauktā blakus savam pusizdzertajam pirmajam viskijam (un citiem plaukta dzērieniem).
Link200|nopel mani

[1. Jan 2018|18:39]
Tikko lauzu savu jaungada apņemšanos - neēst cukuru (apēdu 2 cepumus). Bet, ja tā padomā, iespējams, ka es kaut ko tādu ēdu jau pa nakti.

Atcerējos, ka pirms dažām dienām redzēju ļoti kārnu sievieti, kurai kājeles bija tik resnas, kā manas rokas (man nav resnas rokas). Izskatījās ļoti neveselīgi, būtu ļoti jāuzmanās, lai šādu cilvēku nesalauztu. Vismaz tāda ir sajūta. Labi ģērbusies bija, vazājās pa veikalu. Biju par tādām dzirdējis vai lasījis internetos, tagad ieraudzīju arī dzīvē. Nepatīkams skats...
Link100|nopel mani

[30. Dec 2017|15:49]
Vakar skatījos televizoru. Rādīja TV Panorāmu. Sadusmojos par vienu sižetu. Tas bija par kādu pagastu un tā nodarbinātības problēmām. Kāds vīrs nedaudz virs pusmūža žēlojās, ka esot izgājis valsts apmaksātus metinātāja kursus un viņam piedāvājot darbu par 700 EUR uz rokas. Tas esot ļoti maz, nekas pāri nepaliekot, jo esot jāpārceļas uz tuvējo pilsētu (20-25km attālumā) un visa nauda aiziešot par dzīvokli. Tā vietā viņš labāk mēģināšot atrast darbu vietējā sociālās aprūpes centrā. Mans minējums - par minimālo algu (labākajā gadījūmā). Ar šo varam kārtējo reizi pārliecināties, ka zināmai sabiedrības daļai galvā ir sūdi. Starp citu, man ir zināmas, ar vis kaut ko pamatotas aizdomas, ka 700 EUR uz rokas par metinātāja darbu konkrētajā situācijā varētu būt pārspīlēts cipars, domāju, ka viduvējs metinātājs saņem vairāk. Nu, pārbaudes laikā varbūt arī ir tie 700 EUR. Tam vīram vienkārši negribās neko mainīt savā dzīvē. Varbūt uz pilsētu nevar izbraukāt ar mašīnu, jo tiesības par braukšanu dzērumā atņemtas. Visticamāk, vienkārši parasts alkāns, kas negrib strādāt un cer, ka vietājā SAC varēs laist luni un vēl dzerstīties paralēli. Tā mums te ir ar to bezdarba problēmu Latvijā. Izmācās par valsts naudu un vēl ņaud, ka nevar iztikt ar 700 EUR mēnesī. Simts punkti viņam nav nekādu nepilngadīgu bērnu, dzīvo ar sievu savā lauku mājā vai dzīvoklī ar komunālajiem un apkures izdevumiem, kas tuvi nullei. Bļ... 700 EUR tādam ir par maz. Ar sūdainu mietu tādus. Un uz raktuvēm. Uz kūdras purvu varbūt labāk. Nezinu, vai mums te ir kādas pieklājīgas raktuves.
Man ar augstāko izglītību savu dirsu vajadzēja ilgi plēst, kamēr es šitādu ciparu pārsniedzu. Bļ... 700 EUR. Alkāni nožēlojamie. Brauciet uz savu faking Īriju ielasīt, tur jūs gaida.
Link2000|nopel mani

[27. Dec 2017|11:20]
Bija kaut kāds teiciens apmēram par to, ka var aizvest meiteni prom no ciema, bet ciemu no meitenes gan nē. Ar mani ir līdzīgi, bet mazliet citā virzienā. Mans ienākumu līmenis palēnām ir nonācis tur, kur tam arī vajadzētu būt. Apskatījos CSP datus par Darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem un jutos iepriecināts. Protams, nedaudz skumdina ēnu ekonomika, kas neparādās šajos datos, bet tas manu prieku daudz nemazina. Neskatoties uz šo visu, vecos ieradumus no manis laikam izdzīt nevarēs. Konkrēti kapeikas pišanu. Esmu izcils sīkstulis. Šogad esmu mācījies būt dāsnāks un tērīgāks, kas arī atspoguļojas vidējo mēneša tēriņu pieaugumā, bet no ieradumiem tikt vaļā nav viegli. Bet tas mani neskumdina. Šī brīža sezonālais skopuma hīts ir tāds, ka pa svētku laiku, kad saldumi darbā ir pieejami gandrīz vienmēr, tie ir tā labi jāsaēdas, tad var ietaupīt uz pusdienām. Var vienkārši neiet ēst. Vai arī var doties līdzi kolēģiem uz ēstuvi un kolēģim, kurš grib ēst tikai otro, tu vari palūgt, lai paņem pilno pusdienu komplektu ar zupu. Cenas starpība ir smieklīgi maza un tu par mazu bet godīgu atlīdzību vari tikt pie zupas krietni zem eiro. Lieliska uzvara!
Kopumā es domāju, tas labi kopsavelk arī šo manu gadu.
Link500|nopel mani

[21. Dec 2017|21:42]
Tikko secināju, ka mana gulta ir atbīdījusies jau ~20cm no sienas. Agrāk tā stāvēja pie pašas sienas. Vairs nebīdīšu atpakaļ un ar interesi vērošu, cik tālu tā aizies. Baigi tālu jau neaizies, jo pretējā siena nemaz nav tālu. Bet tomēr interesanti - tagad katrs rīts ir kā neliels pārsteigums. Nekas jau traks nenotiek, es laikam vienkārši pārāk aktīvi pa miegam griežos uz otru sānu.

Nesen uzzināju, ka es nebaidos vazāties, pa kapiem naktī (ja nu tas kādreiz dzīvē ir nepieciešams). Tur nav nekā tāda, no kā būtu jābaidās. Tomēr man liekas mazliet bailīgi kādreiz ierakstīt audioierakstu tajās 8 vai cik tur tās stundās, kamēr guļu. Tas būtu ļoti dīvaini.

Jā, dīvaini, ka es nebaidos no tā, ka mans mobilais dara visādas lietas, par ko es nekā nezinu.
Linknopel mani

[22. Nov 2017|19:38]
Vakar ar nepacietību gaidīju filmu par Zolitūdes Maximu. Jāteic, ka biju visnotaļ vīlies. Nekā interesanta. Vienīgā filmas vērtība bija dzirdēt Maximas advokāta viedokli, kuru, droši vien, tik plaši nedzird, jo visi pārējie jau runā, kur vajag un kur nevajag. Analītikas nekādas un arī nekā jauna. Visu laiku gaidīju, kad fimas starplaikos palaidīs kādu Maximas reklāmu. Nesagaidīju. Ja godīgi, es aizmigu pēc noskatītām aptuveni divām trešdaļām. Pamodos, kad bija jāiet gulēt. Vabūt kaut ko būtisku palaidu garām, bet šaubos.

Visādi citādi var piekrist divām izskanējušajām domām - tas viss ir nevis dažu cilvēku rīcības rezultāts, bet gan vairāku simtu rīcības rezultāts. Un tam, ka Latvijas iedzīvotājus var vienkārši nopirkt par atlaidi uz riekstiņiem vai vēl kaut kādu sūdu. Baigi lēti tas ir. Gribētu es redzēt, kā Maxima līstu no ādas ārā, ja viņu apgrozījums pēc tās sabrukšanas nokristos kaut vai par kādiem 20-50% un pēc pāris mēnešiem neuzkāptu vis atpakaļ (es te pat nerunāju par 80 vai 100%). Tagad viņi no nekādas ādas ārā līst netaisās un nekad to arī nav plānojuši, jo vairums iedzīvotāju ir tiešām ļoti lēti (atlaide uz riekstiņiem).

Kamēr gaidīju filmu, tikmēr pa to pašu kanālu fragmentāri paskatījos interviju ar kādu izglītotu muļķi. Tas ir tā, ka tu esi izskolojies visādās gudrās skolās un tev ir smalki papīri, smalks amats un tu vari izteikt visādas, citu cilvēku teiktas gudras domas, bet pats nespēj saskatīt kopsakarības sev apkārt, izdarīt atbilstošus secinājumus un piedāvāt konkrētus risinājumus. Sen nebiju skatījies TV un laikam atcerējos, kāpēc bez tā biju tik ilgi izticis (esmu pārāk neiecietīgs). Bet vispār Rēders ir kretīns. Tas uzaicinātais čalītis - ok, tāds viņš ir, tur neko nepadarīsi, bet kāpēc tajā brīdī, kad tas nabadziņš kaut ko lidinās savā iedomu pasaulē un filosofē par gudrajās skolās atklausītām gudrībām, kāpēc nevar viņu mazliet nolaist uz zemes? Piemēram, paprasīt, kāds tam, ellē ratā, sakars ar konkrēto sarunas tēmu vai mūsu situāciju? Nu, tad lai pasaka - sakars ir tāds un tāds, līdzīgais ir tas, un atšķirīgais tas, tagad būtu ieteicams darīt to un to. Jebkurš normāls savas tēmas eksperts to arī kvalitatīvi izdarītu. Nē, tā vietā klausāmies visādas stulbības. Rēders taču nav stulbs, viņš to visu pats redz, bet sēž un tēlo, ka ir dikti ieinteresēts.
Link500|nopel mani

[16. Nov 2017|17:26]
Dienas citāts:
"Bieži mainījis intereses - desmitajā klasē fanoja par hiphopu, bet 11.klasē jau fanoja par multfilmu «My little pony». Savukārt 12.klasē viņš jau bija kļuvis islāmticīgs."

No šejienes:
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/648537-ekspertize_daesh_martins_melo_ka_nav_doti_ar_teroraktiem_saistiti_uzdevumi
Link500|nopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]