Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[17. Apr 2014|19:53]
Beidzot piedalījos īstās orientēšanās sacensībās! Dikti patikās. Tāpēc, ka atradu visus kontrolpunktus un arī nepaliku pēdējais. Būs jāpiedalās vēl kādās sacensībās, jau ar nedaudz augstākiem mērķīšiem. Distance nebija nekāda garā un visu laiku gribēju skriet tālāk, meklēt tālāk, iet dziļāk, bet īstenībā viss turpat vien bija. Jātrenējas arī skatīties vairāk un uzmanīgāk. Ja vēl nebūtu pie viena kontrolpunkta tā pamatīgi nomaldījies un zaudējis laiku, tad būtu pavisam glauni. Kopumā pozitīvas emocijas. Pirms tam biju dažas reizes piedalījies orientēšanās sacensībās, bet pirmajā vai otrajā klasē, no tā laika nekas īpaši pozitīvs atmiņā nebija palicis, bet gribējās tomēr vēlreiz pamēģināt.

Šis gads vispār ir zīmīgs ar to, ka daru visādas jaunas un interesantas lietas, tā arī plānoju turpināt.
Link400|nopel mani

[16. Apr 2014|15:56]
Šodien paēdu nedaudz lielākas brokastis, nekā ierasts, bet uz pusdienlaiku ēst sāka gribēties nedaudz ātrāk, nekā parasti. Pēc pusdienām vēl ieēdu mazo launagu, bet tāpat izsalkums ir jau klāt. Lielā ēstgriba nevarētu būt saistīta ar to, ka tagad ir pilmēness? It kā neko savā dzīvē pēdējās dienās neesmu mainījis. Diez, es šodien vienīgais esmu tik badīgs?
Link500|nopel mani

[14. Apr 2014|17:43]
Īsumā par pēdējā laika svarīgāko notikumu, kas šobrīd izskatās pēc ziloņa istabā, par kuru neviens nerunā, bet parunāt vajadzētu.

Ir lietas, ko es nesaprotu un tiešām vēlētos saprast. Piemēram, kā Krievijā uztver notikumus Ukrainā. Pēc loģikas Putinam vajadzētu zaudēt tautas atbalstu, bet loģika, iespējams, te nedarbojas. Esmu dzirdējis arī viedokli, ka atbalsts Putinam tieši palielinoties. Kā tur īsti ir? Neesmu šajā informācijas telpā, tāpēc man nav ne mazākās sajēgas. Bet uzzināt gan gribētu, ko domā paši krievi (krievi ir tie, kas dzīvo Krievijā). Īstenībā baisāka apziņa ir nevis par to, ka valsti uz Austrumiem no mums vada asinskārs punduris, bet gan apziņa, ka tauta, kas dzīvo tajā teritorijā viņu atbalsta. Ceru, ka tas tā nav.

Otra lieta, kas mani patiesi interesē šajā sakarībā ir Krievijas interešu pārstāvji Latvijā - partija SC. Līdz šim nezinu nevienu tēmu vai jautājumu, kur šo divu intereses un viedokļi atšķirtos. Parasti viens pret vienu, nekādas atšķirības. Tātad jāsecina, ka arī šobrīd SC viedoklis ir tāds pats kā Krievijas oficiālais viedoklis. Diez, Ušakovs ar Urbanoviču sirdī ir priecīgi par savu ģeržavu? Paņem pa graķītim vakarā par jaunu teritoriju iegūšanu? Priecājas par katru nogalināto "fašistu"? Tur īkšķīšus par galīgo uzvaru un galīgu "fašistu" un "fašizma" iznīcināšanu Ukrainā? Es tiešām gribētu zināt, kas ir Latvijas russkojazično prātos, jo, kad es palasu delfus ru un tvnetu, tad, godīgi sakot, man kļūst ļoti riebīgi, man rodas vēlēšanās kaut ko darīt, jo šeit kaut kas ļoti, ļoti nav kārtībā. Pieņemu, ka SC viedoklis pamatā ir arī russkojazično viedoklis.

Un vēl mazs komentārs. Ja vēl pirms neilga laika urlu bantes lietojums būtu saistāms ar kolektīvo šizofrēniju par aizgājušajiem labajiem padomju gadiem un aklumu vērojot mūsdienu Krievijas realitātes, tad šobrīt urlu bante ir ieguvusi ļoti konkrētu vēstījumu. Šobrīd 2014.gadā Latvijā šis atribūts vēsta par to, ka tā lietotājs vēlas redzēt Latviju Krievijas sastāvā un krievu tankus Latvijas teritorijā. Ja līdz šim vēl to kaut kā varēja norakstīt uz "kara veterānu pieminēšanu", tad tagad ar veterāniem urlu bantei nav vispār nekāda sakara. Vai kādam šobrīd oranži melnā lenta saistās ar godu, cieņu, varonību, kara veterāniem? Ir kāds? Man tā saistās ar meliem, smadzeņu vājumu, nodevību, naidu, agresiju. Manis pēc var saukt arī par fašismu. Tas tā, gaidot urlu dzīres pēc dažām nedēļām. Būs interesanti pavērot šīs kopienas noskaņojumu.

Vēl kas ir ļoti uzkrītoši - SC klusē. Ja viņi tiešām būtu par saskaņu, tad viņiem vajadzētu ļoti skaļi pateikt savu viedokli šajā jautājumā. Pateikt skaļi, skaidri un nepārprotami, tā, lai tādiem, kā es nevajadzētu kavēties visādās nejaukās pārdomās. Bet viņi klusē, stostās un izvairās. Riebīgi.

Link1900|nopel mani

[11. Apr 2014|12:20]


Tā bilde labi raksturo to, kā es pēdējā laikā jūtos. Pieceļos no rīta, eju mazgāt muti, parādu sev musīšus spogulī, papriecājos. Eju pa dienu pie spoguļa, arī parādu rociņu, papriecājos. Pacilāju svarus zālē, arī palūru uz sevi spogulī (ja spogulis ir pieejams), papriecājos. Jūtos liels un stiprs! :)
Svaru cilāšana ļauj izaudzināt narcisi sevī, tādu lielu, smuku un dzeltenu.

Vispār, labi, ka neesmu sieviete:
... tālāk ... )
Linknopel mani

[9. Apr 2014|11:34]
Pēdējā laikā vairs neskatos filmas, ja neskaita svaigos gabalus iekš kino. Jo ir sajūta, ka viss redzēšanas vērts jau ir noskatīts. Tomēr zārks jau nevar palikt tukšs, tāpēc esmu nedaudz pārsviedies uz seriāliem. Vismaz mēģināju. Vairākkārtīgi. Sāku ar šo:

http://www.imdb.com/title/tt2356777/

True detective.

Jāteic, ka viens no labākajiem seriāliem, ko esmu redzējis. Gandrīz kā filma 8 sēriju garumā (jo vairāk nav). Tikai viena sezona pagaidām. Pie tam tāda, ka ir sajūta, ka nākamo nemaz nevajag, jo tā vairs nevar būt labāka vai tikpat laba kā pirmā. Ļoti labi, lai neteiktu, izcili. Nē, tomēr teikšu - izcili! Tas liek arī apskatīt aktiera Metjū Mc pēdējās filmas, varbūt esmu palaidis garām kaut ko ievērības cienīgu.

Turpinājumā izmēģināju arī Troņu spēles, Dexter, Californication. Biju dzirdējis atsauksmes, likās, ka jābūt kam labam, bet vīlos, Neviens no šiem īsti nepārliecināja, ne pēc pirmās, ne pēc otrās sērijas. Iepriekšējais seriāls, kas mani bija pārliecinājis bija Varenais Hils:

http://www.imdb.com/title/tt0118375/?ref_=nv_sr_2

Pirms tam arī Dienvidparks. Vēl bija arī Breaking Bad, to noskatījos visas sezonas, likās ok, bet vakar mēģināju atsākt ar svaigāko sezonu, bet mani tie divi primārie viepļi kaut kā vairs nepārliecina. To visu esmu kaut kur jau redzējis.

Tādejādi esmu neziņā tagad, tīri vai jābeidz skatīties šitais skatāmgabalu žanrs. Vai varbūt tomēr nē?
Link400|nopel mani

[7. Apr 2014|16:48]
Sports man patīk ar to, ka ārā no tā dabon tik, cik ir ielikts iekšā. Tas ir - ja labi pastrādā, tad būs arī labs rezultāts, ja nestrādā, tad ar labu rezultātu var nerēķināties. Daudzās lietās dzīvē ir citādi - tu ņemies un centies, bet beigās sūds vien sanāk, vai arī otra galējība, nemaz neiespringsti, bet dabon labu rezultātu. Tas mani pamazām ir novedis. Pie secinājuma. Ka lielākā jēga dzīvē ir kačāties, pārējām lietām dzīvē nozīme ir stipri pārspīlēta. Cilājot svarus atgriežas ticība tam, ka kaut kas šajā dzīvē tomēr notiek arī pareizi, ka ne viss ir papists, ka ne viss ir zudis.

Citās ziņās. Pēc pusotras nedēļas neregulāra ēšanas režīma un regulārām, garām pastaigām jostu nācās savilkt līdz pašam pēdējam caurumam un bikses turpināja slīdēt nost. Toties ieejot atpakaļ ikdienas režīmā kompensēju šo nelielo atkāpi no režīma apēdot divas 300g šokolādes 3 dienu laikā. Esmu atgriezies.

Tuvojas NRM, turpinu neskriet un cilāju svarus. Paņemšu savu organismu uz izbrīnu. Bet vispār laikam būs jāsāk trenēties pa bišķim. Ceru, ka ceļi būs atgājuši un neprotestēs. Principā es ar to rēķinos.
Link900|nopel mani

[18. Mar 2014|09:38]
[Tags|]

Tā, nu beidzot kāds to pateica:
"Don't train for a triathlon or marathon while you're trying to build serious muscle and strength. You can train for both endurance and strength throughout the year, but not at the same time."

No šejienes:
http://www.menshealth.com/mhlists/get_more_muscle/You_Run_Too_Much.php

Tur arī virkne citu vērtīgu padomu par svaru cilāšanu.

Kopumā man iet labi, no "skrienu pavisam maz" pāreju pie "neskrienu gandrīz nemaz", bet katru nedēļu vismaz vienu mazo skrējienu tomēr gribu izskriet. Iemesls - ceļgali vēl nav pilnībā atguvušies no gada nogales pretdabiskā skrējiena. Bet atgūsies, dosim tiem nedaudz laiku! Toties tagad varu normāli cilāt svarus, nekas netraucē. Jo īpaši beidzot var normāli dot virsū uz kājām! (skatīt arī iepriekšējo ierakstu) Skriešanu nedaudz aizvietoju ar velotrenažieri un eliptisko trenažieri. Un arī nedaudz braucu ar velo, to plānoju darīt vairāk. Šobrīd pieturos pie principa - vismaz 20min. kardiotreniņa katru dienu. Papildus tam arī labi ēdu un labi guļu. Esmu arī atkal nomainījis zāli, pret daudz, daudz lētāku variantu tikai nedaudz zaudējot komforta līmeni. Kopumā labs darījums.

Rezultāts tam visam ir tāds, ka esmu labā formā, lai neteiktu, dzīves labākajā formā. Un forma turpina uzlaboties! Bikses slīd uz leju, sūdus gandrīz neēdu, no tā neciešu un gaidu, kad pienāks moments, ka būšu sasniedzis vislabāko sevis versiju.

Paralēli emocionāli trenējos un domāju par NRM (jo fiziski šobrīd nesanāk). Esmu arī pieteicies stipro skrējienam. Īsti nav saprotams, kāpēc, bet laikam to uzzināšu pēc kāda pusotra mēneša.
Linknopel mani

[13. Mar 2014|13:38]
Nevaru nepadalīties ar gaumīgu bildi:

... no citas lietotājas apcirkņiem.
Linknopel mani

[26. Feb 2014|10:54]
Šis ieraksts ir par ēšanu. Man gribas ēst. Kad aktīvi netrenējos, tad brokastis neēdu un ēst arī līdz pusdienām negribējās. Šobrīd bez brokastīm iztikt nevaru un brokastu porcija arī ir nedaudz palielinājusies, tomēr pēc divām ar pusi stundām man gribas ēst. Nevis gribas ar kaut ko panašķēties, bet kuņģis naturāli prasa pārtiku. Tad es eju pie savas auzu pārslu kastītes un ēdu. Sausas auzas. Tā man izdodas izdzīvot līdz pusdienām. Launags arī pirms došanās [no darba] mājās vai uz sportu ir svēta lieta. Te jāteic, ka vakar labi paēdu, tostarp arī vakarā, gandrīz pirms pašas gulētiešanas, tātad man gribas ēst nevis tāpēc, ka maz ēdu, bet tāpēc, ka ir lielāka ēstgriba. Ķermeņa svars, ja kas, īpaši nemainās (domāju, ka mainās ķermeņa sastāvs).

Te uzreiz arī atbilde par to, ko darīšu pēc sūdu-neēšanas februāra mēneša. Atbilde ir tāda, ka turpināšu tādā pat garā arī martā, jo nekādas problēmas ar to neredzu. Svars īpaši nav mainījies, bet bikšu siksna šī mēneša laikā ir nostabilizējusies par vienu caurumu tievuma virzienā. Viss ir labi un būs arvien labāk!
Link1500|nopel mani

[21. Feb 2014|10:52]
Ieeju es šodien portālā, tur raksta, ka Ukrainā sadursmēs jau nogalināti vismaz 77 cilvēki. Daudz, jā, sadursmes jau kuro dienu, pilsoņu karš bezmaz.
Blakus kaut kāds raksts par Zolitūdes Maksimu - 54 mirušie, miera laiki, atbildīgo nav, notiesāto nav. Un, visticamāk, arī nebūs. Cilvēki turpina iepirkties Maksimā, viss iegājis vecajā sliedēs. Atkārtošos, bet:



Redzam, ka laikam tomēr bija vērts.
Link300|nopel mani

[19. Feb 2014|14:15]
Šo sestdien Madonā notiek slēpošanas sacensības! Izskatās, ka tomēr notiek!!

http://www.sportlat.lv/?id=news&news_id=1623

Ja nebūtu tik tālu vai, ja būtu kāds, kas mani aizved, vai, ja būtu čupa maksātspējīgu līdzbraucēju, man baigi gribētos aizbraukt. Varbūt ir kāds vājprātis, kas grib pieteikties? Man jau bišķi tek siekala.
Link500|nopel mani

[17. Feb 2014|15:32]
Šis ieraksts būs par kliņģeri. Par daudziem garšīgiem kliņģera gabaliem. Neskaitīju, bet kādi 5 jau bija. Socializēšanās nolūkā darbā apēdu vienu mazu gabaliņu un sapratu, ka tas, iespējams, ir garšīgākais kliņģeris, ko savā mūžā esmu ēdis. Dienas laikā esmu jau nolocījis labu čupiņu. Gards! Ir izjukusi mana lielā apņemšanās par veselīgo ēšanu, bet neko darīt, dzīve turpinās. Galīgi nemaz nejūtos vainīgs, kādreiz vajag arī uztaisīt kādu čītingu. Tagad varēšu atkal mierīgu sirdi atgriezties pie vecā ēšanas plāna.

Bet kliņģeris bija garšīgs! Parasti kliņģera garšīguma līmeni nosaka tas, cik daudz tajā ir piegāzts cukurs, parasti gardais ir tā cukurotā glazūra vai tie drupanie saldie dzeltenie, nu, nezinu, kā tos sauc, kas pa virsu, vai arī kādi saldumi iekšā mīklā. Jo glazūra biezāka, jo saldumu vairāk un jo mīklas pamatmasa plānāka, jo kliņģeris garšīgāks. Bet šajā gadījumā bija citādi, kliņģeris bija svaigs, mīksts un tāds gaisīgs ar kaut kādu augļu (laikam ābolu) pildījumu, virsū glazūra. Ja man nebūtu tik diētisks noskaņojums, es ietu apēst vēl kādus 5 gabalus. Katrā ziņā, tagad es zinu, kur būs jāsūta kliņģeris, ja man kādreiz dzīvē to ievajadzēsies. Maz ticams, ka tāds brīdis pienāks, bet tomēr.

Un vēl. Biju sestdien uz kalna slēpot, t.i. dēļot. Uz kalna viss ir kā ziemā, sniegs ir, cilvēki arī un prieciņš arī. Tomēr ir baigā nepadarītā darba sajūt šoziem - gribu vēl izbraukt ar distancenēm, runā, ka austrumu pusē trasēs vēl esot sniegs...
Link500|nopel mani

[16. Feb 2014|16:07]
Kā jau te iepriekš izteicos, kopš mēneša sākuma cenšos neēst draņķīgo pārtiku. Tas man, galvenokārt, nozīmē atteikšanos no saldumiem, ko patērēju relatīvi lielos daudzumos, bet atsakos arī no čipsiem un citas acīmredzami neveselīgas pārtikas. Divu nedēļu laikā tas man arī ir izdevies, ja neskaita vienu kūkas gabalu un vienu plātsmaizes gabalu (tikai socializēšanās nolūkos), vienu alu un vakar arī apēdu divus mazus, negaršīgus speķa pīrādziņus. Citādi esmu tīrs. Rezultāts tam visam ir tāds, ka pats esmu pārsteigts, cik tomēr ir vienkārši atteikties no sūdiem savā dzīvē. Lomkas nav sākušās, medu neesmu spiests rīt lielos daudzumos, lai kaut ko kompensētu. Pat tas, ka man visur apkārt ir pieejama draņķīgā pārtika mani nav salauzis. Bet, protams, ir jāteic, ka būtu vieglāk, ja cilvēki man apkārt mani nekacinātu ar saviem sūdiem. Pats par sevi es bez tiem varu iztikt itin labi.

Paralēli ēšanai un neēšanai aktīvi cilāju svarus un nedaudz paskraidu. Svars nav īpaši mazinājies, bet ir nostabilizējies pie relatīvi zemas atzīmes. Lai gan kilogrami šeit nav pašmērķis. Savu eksperimentu turpināšu. Nākamais atskaites punkts - mēneša beigas. Principā kaut kad vajadzētu uztaisīt "pirms/pēc" uzskates fotomateriālu. Par pamatu "pirms" ņemot dažus gadus vecu foto un "pēc" nobildējoties kad būšu vēl kādu laiciņu nolauzis optimālajā režīmā. Domāju, ka būs smuki.

Jaunumi no svaru zāles ir tādi, ka esmu atklājis superīgu trenažieri. Tas ir tāds kā velotrenažieris, bet ar tiem puļķiem, pie kuriem pieturas un airējas līdzi. Šāds te:


Sākumā domāju, ka tas tāds tīri bābisks trenažieris, uz kura normālam džekam līst virsū nevajadzētu, bet tad, kad vienīgais velo trenažieris zālē bija aizņemts, biju spiests izmēģināt to mantu. Biju ļoti patīkami pārsteigts. Jūtu, ka tas ir ļoti labs trenažieris skriešanai, domāju, ka tas trenē tieši tos muskuļus, kas ir vajadzīgi skriešanai. Gan kardio, gan kāju muskuļiem. Superīgs, man patīk.

Vispār jāteic, ka esmu ļoti pieradis pie ērtībām jaunajā zālē - duša, skapītis, pirts. Arī nākamo mēnesi iešu uz dārgo zāli. Bet vispār škrobe, ka katrā zālē ir savi trūkumi, vienā pietrūkst tas, otrā kaut kas cits.

Vēl izmaiņas manā ēšanas režīmā ir tādas, ka kopš trenējos aktīvāk, man arī vairāk prasās ēst brokastīs. Vienkārši ēdu lielāku auzu porciju, nekā iepriekš. Un runājot par auzām, esmu pasācis ēst sausas auzu pārslas. Nu, tad, ka gribās ēst, bet nekas cits labs ēdams nav pa rokai. Nu, labi, tās nav tīras auzas, tas ir mans paštaisītais muslis, bet tas jau gandrīz tas pats vien ir.

Labi, laikam būs jāpaskatās biatlons.
Link800|nopel mani

[8. Feb 2014|19:26]
Atkal paslēpoju. Sapratu, ka priekš manis visforšākais kardio treniņš kāds vien var būt ir distanču slēpošana. Slidsolī. Protams, ka slidsolī. Labāks par skriešanu, labāks par velo un labāks arī par visu citu. Superīgi.

Kad biju sīks, pat tik sīks, ka sevi neatceros, zinu, ka man bija slēpes un, ka es slēpoju, bērnudārzs, pirmās klasītes. Vēlāk šis tas dzīvē pamainījās un kopš tā laika esmu slēpojis ļoti maz. Tagad reizi vai divas gadā sanāk uzslēpot. Kad uzkāpju uz slēpēm un tā foši izslēpojos, kā šodien, es jūtu baigo nostaļģju. Domāju, sūds ar skriešanu, es neesmu kaulains nēģeris, lai tie skrien maratonu, arī citi sporta veidi priekš manis nekad nav bijuši īpaši perspektīvi, bet slēpošana vai biatlons, tas būtu tas, kur es būtu gribējis trenēties. Īstenībā brīnos, ka vecāki mani nekad nav aizveduši ne uz vienu treniņu. Kad man būs tāds entuziastisks sīcis, es viņam došu tādu iespēju.
Linknopel mani

[3. Feb 2014|15:03]
Šodien oficiāli uzsāku savu "diētu". Saucas - "neēdam sūdus un paliekam kārnāki". Rīts darbā sākās ar to, ka dabūju kalendāru, kurā vilkt ķekšus ar zaļo zīmuli (jo flomītis man mājās nav) par sekmīgi nodiētoto dienu. Otrs panākums bija trekna kūkas gabala apēšana uzreiz pēc tam (kolēģei dzimene). Turpinājumā ir pieejami vēl daudzi kūkas gabali, cepumi, augļi, šokolādes konfektes. Es staigāju apkārt un siekalojos, bet neēdu. Ēdu mazliet augļus. Grūta man dzīve, neko darīt. Normālā situācijā būtu kādus 5 gabalus kūkas bez stresa noēdis, vēl pie tējas cepumus un končas. Tagad, piemēram, tieši šajā momentā es dzertu tēju, locītu iekšā cepumus ar šokolādes konfektēm, tomēr nē, dzeru pliku tēju bez cukura un sapņoju par treniņu.
Link1300|nopel mani

[2. Feb 2014|14:29]
Aiziešu rīt uz darbu un atnesīšu mājās visdraņķīgāko kalendāru, kāds būs pieejams un darīšu ar to šo te:
http://www.youtube.com/watch?v=iqJbadfd0KQ

Jūtūbes lādzīgais vecaiszēns-kačoks Skūbijs iesaka (kā ir kačoks latviski?). Motivēšos neēst visādu šitu, ar visu pārējo motivāciju man viss ir kārtībā. Jā, žēl, ka darbā nav kalendārs ar rentgena beibēm... :(
Link1500|nopel mani

[2. Feb 2014|14:23]
Biju uz ezeru paslēpot. Sākumā likās, ka nebūs forši, jo grūti ar nūjām atsperties, apakšā tomēr ir ledus, bet bija labi. Slidsolis mūžīgi mūžos! Patīk! Nesaprotu cilvēkus, kas slēpo, bet nekad neslēpo slidsolī (tādi ir).
Link1400|nopel mani

Kalendārs [31. Jan 2014|08:32]
Man vajadzētu šitādu:


http://www.thecoolist.com/eizo-x-ray-pin-up-calendar/

Žēl tikai, ka 2010.gada. Tas nekas, ierindojas manā vēlamāko dāvanu sarakstā kopā ar džemperi ar ziemeļbriežiem. Un vēl kaut ko. Tagad ātrumā aizmirsu.

Vēlāk:
Es ceru, ka bildē nav attēlots bārdains vecis ar uzvilktām sieviešu kurpēm.
Linknopel mani

[28. Jan 2014|21:29]
Sveika, mīļā dienasgrāmatiņ! Vēlos tev pastāstīt, ka es šodien biju kačāties. Nē, vispār man nepatīk vārds "kačāties", vajadzētu lietot kādu latviskāku apzīmējumu. "Biju uz zāli" - nav pietiekami viennozīmīgs, "cilāt svarus", "cilāt dzelzi", nezinu. Te vēl ir brīva vieta izpausmei. Vārdu sakot, biju šodien. Tajā zālē ģērbtuvē izrādās ir arī fēns. Smieklīgi, ne? Džeki iefēno matus pēc dušas. Vai nav mīlīgi, ko? Jā, vēl, kā izrādās, uz šo zāli nāk arī meitenes. Nu, uz veco zāli arī nāca, bet tikai kādas 3 gab. un arī laikam tikai dažas reizes mēnesī, ne vairāk. Šeit gan nāk bišku vairāk. Kā saka tautas paruna - kad treniņā ir sieviete, tad džekiem strādā tikai viens muskulis. Var jau būt. Nē, man strādāja vairāki muskuļi. Šodien vispār bija labs treniņš. Pēc ilgiem laikiem sajutos labi. Tālāk seko detalizētāks ieraksts par kačāšanos. Vai arī par svaru cilāšanu.
... tālāk ... )
Link1100|nopel mani

[24. Jan 2014|23:03]
Nevaru nepadalīties:
http://www.youtube.com/watch?v=caYDxxiMLfo
Link100|nopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]