Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[25. Maijs 2015|22:55]
[Tags|]

Es šodien daļēji piepildīju savu sen loloto sapni - paskrieties pa lauku ar meža dzīvnieku.
Skrēju savu parasto skrējienu, biju jau novicojis vairāk kā 10km, skatos, kādi 20m priekšā man ceļu tā cēli un mierīgi pārcilpo zaķis. Tāds krietns zaķis. Tiem, kas nav redzējuši zaķi, varu pateikt, ka tas ir tāds paliels dzīvnieks. Pārskrien viņš tātad ceļu un dodas uz aparto lauku. Lauks tāds klajš, paslēpties nav kur, šis tā ar gudru ziņu aizlēpjas aiz staba, kas ceļa malā. Es tikmēr veicu ātru domāšanas procesu un saprotu, ka man ir jāpaskrienas ar zaķi. To es arī daru - es skrienu, šis mūk. Dažas minūtes tā skrējām, sākumā likās tīri cerīgi, šis jau arī cilpo no vienas puses uz otru, bet es tik griežu tos stūrus nost, man taisnāk sanāk. Neskatoties uz šo savu priekšrocību tomēr zaķis arvien attālinājās un attālinājās, kamēr pavisam izzuda skatienam. Pazaudēju viņu vārdu sakot. Nezinu, es to norakstītu uz uzkrāto nogurumu. Domāju, ka es varētu noskriet zaķi, vienīgi vajag atrast pietiekami plašu lauku un pietiekami garu distanci un kaut kādu navigācijas sistēmu, lai šis nepazūd. Sprintā man izredžu nav, bet garajā distancē es ticu saviem spēkiem. Vārdu sakot, prieks ir, bet ir arī neliela nepadarīta darba sajūta.
Linknopel mani

[22. Maijs 2015|16:35]
Tā, labi, skatos, ka ir neliela čīkstēšana vairākos listes ierakstos par to, ka ļaudis neko neraksta. Uzrakstīšu vienu no iedomātajiem, bet neuzrakstītajiem ierakstiem. Ieraksts saucas - 10 ēdamlietas, ar kurām es varētu tīri labi iztikt iespējami ilgāku laiku. Nu, tas ir tas, ko es ēdu ikdienā un, ar ko man pietiktu labam laikam tā, ka pat neprasītos neko citu. Saraksts ir šāds:

(secībai laikam nav īpašas nozīmes)

1.Rīsi - ēdu regulāri
2.Vistas fileja - arī ēdu regulāri (kopā ar pirmo pozīciju)
3.Auzas - ēdu regulāri, bet vispār kopā ar sēklām + rozīnēm / žāvētām aprokozēm + kanēli (ieskaitu to kā vienu ēdienu)
4.Pupiņas no bundžas no RIMI pa 0.55 EUR/gab (uz atlaidi) - ēdu regulāri, labi kombinējas ar 1.pozīciju
5.Tomāti no bundžas no RIMI pa 0.55 EUR/gab (uz atlaidi) - ēdu regulāri, labi kombinējas ar 1., 2., 4.un 8.pozīciju
6.Āboli (parasti āboli) - ēdu regulāri
7.Burkāni (arī parasti) - šad tad pagraužu, tīri veselībai
8.Olas - stūkāju iekšā regulāri, ceptas omletē un šad tad arī vārītas, kombinēju ar 5. un arī 2.pozīciju
9.Rupjmaize - nu, bez rupjmaizes nekādi nevar, patīk Ķelmēnu
10.Tēja - arī lietoju regulāri. Tas nav īsti ēdiens, tāpēc varbūt varu pieskaitīt tējai klāt arī cepumu vai ko citu saldu.

Ūdens pats par sevi, tas ir ārpus konkurences.

Ir te vēl viens otrs auglītis vai graudiņš, kas stīvējas pie sliekšņa, bet, kas nav sarakstā, tas nav. Principā ar šīm 10 lietām varu dzīvot itin labi. Nekādi citi ēdieni, dzērieni vai piedevas nav nepieciešami. Ā, vēl garšvielas, tās gan vajag.

Nedaudz pietrūktu cukurs - cepumiņš, medus, šokolāde, halva, tos arī patērēju, bet, tas tā, no vāja gribasspēka, ja iespringst, tad var arī atteikties.

Vēl man patīk šad tad uzēst spinātus. Nopērku paku un ēdu. Nevarētu teikt, ka ļoti garšo, bet nav arī tā, ka negaršo, ēdu, jo ir sajūta, ka tas uzlabo veselību, iekšējais zēlēdājs uzgavilē.

Principā pēc šī ieraksta sapratu, ka mana ēdienkarte ir visai vienveidīga. Diez, tas slikti?

Tas arī viss, tagad visi dara pakaļ un arī raksta savus 10 pamatēdienus.
Link500|nopel mani

[19. Maijs 2015|12:44]
Šodienas tematiskā karikatūra:


(Neskrieniet, lūdzu, pa galvu, pa kaklu!)
Linknopel mani

[17. Maijs 2015|19:16]
[Tags|]

Māāālacītis! Noskrēju savu kārtējo maratonu. Ja pareizi skaitu, tad tas varētu būt jau sestais. Šis ir iezīmīgs ar to, ka pirmo reizi nācās skriet pa lietu. Pusi distances lija lietus. Apvienojumā ar vēso laiku un vējiņu bija nedaudz auksti. Sala rokas, arī stilbi juta, ka ir vēsāks (skrēju šortos). Principā augšiņa arī sala, jo viss biju slapjš. Tomēr, kā skaties, kā ne, atkal esmu nedaudz uzlabojis personisko rekordu. Tagad nākamā atzīme būs trīsarpus stundas. Pēc gada - pavisam reāli. Godīgi sakot, rekorda labojums bija vārdos neizteikts optimālais rezultāts, bet uz to speciāli negāju. Vienkārši skrēju savā tempā. Šoreiz ļoti vienmērīgā tempā visu trasi. Pārāk nenomocījos un beigās pat spēju ļoti brīvi noskriet sprintiņu finišā. Bet vispatīkamākais ir tas, ka jau otrajā maratonā pēc kārtas es jūtos, ka pēc trīsdesmitā kilometra nevis mirstu nost, bet gan skrienu savā uzņemtajā tempā un pat spēju izbaudīt skrējienu. Un beidzot es esmu tas, kurš citiem iet garām distances beigu daļā, nevis otrādi. Patīkami.

Medaļa arī šogad smuka. Liela un pamatīga. Bet tās jau parasti ir smukas.
Link100|nopel mani

[14. Maijs 2015|12:54]
Starp citu, runājot par skriešanu. Es gribētu sacensties skriešanā ar Nilu. Kādā no garajām distancēm. Tikai mēs divi, klajš lauks bez gala un malas. Viņš skrien pirmais, es no mugurpuses ar asiņainam cirvim līdzīgu priekšmetu rokās un nepriecīgu sejas izteiksmi. Tas, protams, nebūtu cirvis, bet gan tikai mulāža, bet Nilam tāpat būtu nāves bailes, viņš skrietu un baidītos, skrietu un baidītos. Skrietu līdz pēdējiem spēkiem. Vēlams to darīt karstā dienā bez dzirdināšanas punktiem (lai man nav tik daudz jāskrien). Nu, tad vienā brīdī viņam tie spēki beigtos un viņš pats nokristu. Tur jau es vairs neko nevarētu palīdzēt :(
Link200|nopel mani

[14. Maijs 2015|12:36]
[Tags|]

Pēc pāris dienām būs klāt Latvijas kolektīvās skriešanas klasika - Lattelecom (bij.Nordea) Rīgas maratons. To es, protams, garām nelaižu, bet skrienu. Kā jau vienmēr. Tagad vajadzētu mazliet savilkt galus par to, kas ir izdarīts kopš iepriekšējās reizes un iezīmēt mazu nākotnes vīziju. Citus gadus skaitīju treniņprocesā noskrietos kilometrus, tagad vairs neskaitu. Manā vietā saskaita sektantu lapa. Tā liecina, ka skrienu katru nedēļu vismaz 30km. Pārējais ir štrunts. Plāni šīs nedēļas nogales skrējienam ir palīst zem 4h. Jūtos formā. Ne labākajā, jo morāli neesmu gatavs plēst no sevis ārā personisko rekordu, bet fiziski, šķiet, tas būtu iespējams. Pamatā tāpēc, ka iepriekšējo rekordu uzstādīju kalnainākā un siltākā trasē. Šogad sola vēsu laiku. Tas gan ir burvīgi! Bet nē, mocīšu sevi uz rekordiem rudenī (tad kritīs vairāki).

Vispār pirms kāda laiciņa apskatījos uz sevi svaigi nobildētās fotogrāfijās. Bez krekla. Paskatījos un ierēcu - kāda vēl skriešana, kāds vēl maratons? Tev čalīt, rīt mazāk vajag, tad varēsi domāt par skriešanu. Ok, vingrošana arī jāmet pie malas, tas arī nesekmē rezultātu, bet pamatā rīšanas jautājums. Nezinu, reizēm uznāk vēlme kādu laiku imitēt bālo zēnu un kļūt tievam, lai sakautu tievos viņu pašu disciplīnā, bet tas viss tikai līdz vakaram (vakarā es ēdu). Man laikam nav lemts būt mazam.

Visādi citādi es jūtos baigi labi.
Linknopel mani

[10. Maijs 2015|17:35]
Vēl es šorīt gandrīz iemācījos lasīt korejiski. Dažas minūtes pietrūka, jo bija jāiet skriet. Kā izrādās korejiešu rakstība ir ļoti vienkārša, intuitīva un loģiska. Varbūt mani apturēja tas, ka nebūtu iegūtās zināšanas, kur pielietot, jo... tomēr rakstītie teksti ir korejiski, bet korejiešu valodu es nepārzinu. Te interesants video par korejiešu rakstības (Hangils) pamatprincipiem un rakstības rašanos:
https://www.youtube.com/watch?v=K53oCDZPPiw

Protams, ja nav žēl dažu minūšu no savas dzīves, tad var iemācīties lasīt korejiski lasot šo pamācošo komiksu:
http://9gag.com/gag/3968335

Starp citu, tiem, kas grib kļūt populāri Internetā iesaku izveidot mazu Hangila pamācību latviski, jo tulkot angliski-latviski-korejiski tomēr ir apgrūtinoši.
Linknopel mani

[10. Maijs 2015|17:10]
Esmu gudrs un veikls, šodien iztīrīju digitālās spoguļkameras matricu. Biju sataisījis bildes, bet uz visām redzami gruži. Sākumā domāju, kur lai atrod fotoservisu, kurā kameru var iztīrīt, bet ievācot informāciju noskaidroju, ka tas patiesībā ir relatīvi vienkārši, katrā ziņā pietiekami vienkārši, lai par to nemaksātu 40 EUR. Pati tīrīšana man izmaksāja necik un prasīja aptuveni vienu vai divas minūtes. Visvairāk laika prasīja ievākt informāciju internetos. Rezultātā noņēmu objektīvu, pataisīju vaļā spoguli, noliku kameru ar atvērumu uz leju un izpūtu ar paštaisītu ierīci no tukšas plastmasas pudeles un kokteiļa salmiņa. Jāteic, ka ieskatoties var redzēt, ka viens otrs sīkums vēl ir palicis, bet tie tiešām ir sīkumi, kas netraucē, katrā ziņā ir daudz, daudz labāk, nekā bija iepriekš (ar mūžīgo "putnu" visās bildēs, kurās redzamas debesis). Neņemiet, lūdzu, kamerai nost objektīvus bez vajadzības!

Vēl viens patērētāju sabiedrības dalībnieka viltīgais gājiens bija tāds, ka iegādājos 12 skuvekļus. Domāju, ka esmu nodrošināts vismaz vienā dzīves jomā vismaz līdz 2016.gada nogalei. Joks tāds, ka nopirku vienreizējos skuvekļus Gilltette Blue 3, jo tikai tās maināmās galviņas šai markai vairs RIMI nav atrodamas (vismaz manā piemājas RIMI). Domāju, ka tās arī drīz tiks izņemtas no apgrozības tāpat, kā iepriekšējie skuvekļi, kurus izmantoju. Tikai nesen pārsēdos no ļoti arhaiskā Gillette Sensor Excel (tikai un vienīgi tāpēc, ka tas ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu) uz mazliet jaunāku modeli un, skat, jau arī šis sāk pazust no veikalu plauktiem. Tagad man RIMI piedāvā iegādāties tikai kaut kādas vājprātīgi dārgas skuvekļu galviņas (5x dārgākas, nekā tās, kuras tikko esmu iegādājies). Tātad, kādu laiku varēšu dzīvot bez bēdu, bet tālajā 2016.gadā, šķiet, būs jādomā citi problēmas risinājumi.
Link300|nopel mani

Apģērbs [4. Apr 2015|13:44]
Šodien pirmo reizi biju lietoto apģērbu veikalā, lai kaut ko tiešām nopirktu. Līdz šim biju tādos veikalos bijis, bet tikai ar kādu kopā un bez nopietna mērķa kaut ko iegādāties. Šoreiz man vajadzēja īstu lietoto apģērbu par zemu cenu - lietišķu žaketi atraktīvam ceļojumam ("uz Tukumu"). Ievācu informāciju par tuvākajiem veikaliem, galvā sazīmēju maršrutu un devos ceļā. Pirmā veikala apskate man ilga aptuveni 3 minūtes, kuru laikā man sāka likties, ka varbūt mana sākotnējā ideja nav bijusi pareiza. Piedāvājums bija mazs, cilvēku daudz, vīriešu apģērbu nebija vai arī tie bija iejaukti kopā čupā ar visām pārējām drēbēm. Nedaudz apjuku, ar kaut ko tādu nebiju rēķinājies. Tomēr nepadevos un devos uz nākamo veikalu. Tur man veicās jau labāk. Ņemot vērā, ka neesmu ārkārtīgi liels vai ārkārtīgi mazs, man pat izdevās atrast vieno otru itin ņemamu apģērba gabalu 2.50 - 3.00 EUR cenu intervālā. Tomēr nolēmu apskatīt visu piedāvājumu. Rezultātā pēc 4 veikalu apskates izvēlējos žaketi pa 3.00 EUR, kas bija nesliktas kvalitātes, lai gan pavalkāta un derēja tīri ciešami.

Daži secinājumi - ņemot vērā kameru un citu drošības līdzekļu daudzumu, man radās iespaids, ka zog arī šos apģērbus, un ne mazums. Tas šķiet jocīgi, ņemot vērā šo apģērbu cenu. Starp citu, šādos veikalos tiešām var atrast vienu otru itin gaumīgu un kvalitatīvu apģērba gabalu, ja spēj sadzīvot ar domu, ka tas teorētiski varētu būt novilkts arī piemēram, teiksim tā, no ne pārāk dzīva cilvēka, lepras slimnieka vai kāda kretīna sliktākajos gados. Bet jāteic, ka ir arī ļoti daudz bezgaumīgu un apšaubāmas kvalitātes mantu, bet tas laikam pieder pie lietas. Biju arī gaidījis, ka būs vairāk visādu jancīgo mantu. Nevienu jocīgu žaketi tā arī neatradu, vairums bija standarta pelēkajos toņos, tas nedaudz skumji. Starp citu, lietoto apģērbu tirdzniecība esot visnotaļ ienesīga, tas droši vien arī izskaidro šo veikalu daudzumu.

Varbūt vajadzēja ņemt uzreiz uzvalku stilīgos toņos pa 15 EUR, tad nevajadzētu neko iespringt un uzreiz būt Boratam. Bet labi, sāksim ar mazumiņu. Tagad tikai jāpiemeklē buktētas bikses un īpaši gaumīga kaklasaite.

Paralēli lietotajiem apģērbiem aiznesu nedaudz iešūt savu lietišķo kreklu. Nopirku jaunu, bet ir nedaudz par platu viduklī. Tā teikt, kas der visiem, neder nekam, ir jāveic maza korekcija, lai būtu perfekti. Tiesa gan, vīlos cenā, jo iešūšana izmaksāja vairāk kā 2x vairāk par manu jauniegūto žaketi. Būs jāatrod lētāks šuvējs. Nojaušu, ka gribēšu perfekcionēt vēl dažus kreklus. Apģērbs, kas der perfekti ir baigi laba lieta. Vispār, jo vairāk interesējos par apģērbu, jo vairāk man liekas, ka esmu palaidis savā dzīvē garām ļoti, ļoti daudz. Kāpēc man neviens šīs lietas nebija pastāstījis iepriekš?
Link200|nopel mani

[30. Mar 2015|21:37]
Beidzot pēc ilgāka laika redzēju spilgtu sapni. Pagājušajā naktī. Nekas jau īpašs, vienīgi tas, ka visai skaidrs sapnis, tādus neredzu bieži pēdējā laikā. Un tāds, ko atceros līdz pat nākamās dienas beigām. Vārdu sakot, es nesu čūskas. Sākumā viņas bija tādas melnas ar sarkanu, paresnas, kādu metru garas. Viens pazīstams cilvēks ierādīja, kā ar tām rīkoties, paņēmu aiz astes kādas 5 gab. un nesu kaut kur. Vēlāk izrādījās, ka nesu uz kaut kādu sporta halli. Ceļš nebija īss, šīs sāka kaut ko spirināties pa ceļam, nācās likt maisā. Nesu, bet šīs kaut kā spirinās arvien vairāk. Beigās kļuva pilnīgi melnas un sāka man kost. Iekoda pāris reizes rokā, nebija patīkami, bet ciešami, pēc dažām kodiena reizēm pamodos. Pie pašas sporta halles. No rīta uz rokām koduma pēdu nebija.

Vēl zīmīgi, ka kārtojot istabu jau otro reizi atklāju, ka gulta ir nedaudz atbīdījusies no sienas. Ne pagājušo nakti, bet vispār. It kā piestumju pie pašas sienas, bet vēlāk kārtojot istabu pamanu, ka tā atkal ir kādu nepilnu sprīdi nostaigājusi. Jyska gulta, ko var gribēt. Šķiet, ka guļu mierīgi un lieki netirinos.
Link300|nopel mani

[29. Mar 2015|20:51]
Noskatījos filmu. Par muļķiem. Iesaku.
http://www.imdb.com/title/tt3560686/
https://my-hit.org/film/241176/


Ir torrentos.

Vēlāk:
Tagad neatliek nekas cits, kā klausīties Pēdējo Kino Varoni:
https://www.youtube.com/watch?v=BnDY4jC7JZM
Linknopel mani

[23. Mar 2015|10:33]
Šodien gribu tēju. Vieglu un bez cukura. Nedaudz. Varētu mazliet bērzu sulas. Neesmu vēl atkopies no sestdienas Bārgājiena. Ne fiziski, ne garīgi. Jūtu, ka mans nākamais Bārgājiens būs ar tēju un bez aklohola un tādā diennakts laikā, kad ir maz tautas un ārā gaišs. Un varbūt arī ar maz pieturas punktiem.

Principā pēc visiem standartiem pasākums bija ļoti izdevies. Mums bija viss - plašs un interesants kontrolpunktu skaits, gaumīgi dzērieni, pieturēšanās pie plāna un neizbēgamās kontrolētās novirzes no plāna. Satikti ļoti sen neredzēti draugi, un vienkārši draugi, arī nejauši izvēlēti draugi, kas cienā ar dziriņu. Neagresīvas sarunas ar krieviem, īsts nēģera sveiciens no īsta nēģera, (ne)spēka paraugdemonstrējumi un konfliktsituācija ar bāra apsargu, kaut kādas svešas meitenes, skaļa dziedāšana sabiedriskajā transportā, ēšana pēc pusnakts, dejas diskobārā. Un arī mazi pārrāvumi filmā. Noteikti aizmirsu vēl kaut ko būtisku. Jā, šņabi gan beigās nevajadzēja, tas bija pilnīgi lieki. Saki šņabim - nē!

Trakākais ir tas, ka man pēc visa šī ir milzu morālās paģiras. Nezinu, kāpēc. Laikam es sev ļoti nepatīku, kad esmu sadzēries, vai arī principā man nepatīk tie dzērāji, kuru skaitā es sevi iesviežu šāda pasākuma laikā. Varbūt savas veselības žēl, nezinu. Šādas pārdomas pēdējā laikā mani pavada pēc katra šāda pasākuma, lai gan kaut kas tāds notiek labi, ja dažas reizes gadā, parasti retāk.

Virkne dažādu iespaidu. Rīga ir izmainījusies, nevar nepamanīt, ka ir uzradušies ļoti gaumīgi alus bāri ar interesantu alus izvēli. Nav vairs kā agrāk, kad bāra izmaksu līmeni mērīja pēc Aldara Zelta alus cenas, jo to tirgoja visur, tagad Aldaris vēl ir jāpameklē. Labietis ir dikti gaumīgs, patika. Skyline bārs ir interesants, tādā nozīmē, ka pat varbūt dīvains, tīri dēļ publikas, ja kas, labākais skats uz pilsētu tajā iestādījumā ir no atejas loga (vīriešu!). Ļeņingradā pamaz vietas, bet jaukas flīzes. Alus Celle pārteidz ar vājprātīgi lielu dzērienu izvēli.

Sausā statistikas atskaite: apmeklēto bāru skaits - 7. Varbūt arī labi, ka tā.
Link200|nopel mani

[20. Mar 2015|10:04]
Rīt vispār ir Lieldienas, ja kas. Var droši no rīta celties ar sauli (ap 6:20) un izveikt rituālus. Pats rituālus izveikšu, bet no rīta gan laikam pagulēšu. Jūtos mazuliet saguris. Laikam veselīgais dzīvesveids nospiež. Pēdējā laikā sportoju gandrīz katru dienu, prasās kāda atpūtas diena. Brīvdiena ar Bārgājienu un rituāliem būs pašā laikā.

Vispār nesen nopirku svarus. Nevis tos dzīvmasas, bet gan mazos virtuves svarus. Tagad varu nosvērt ēdienu un precīzi zināt, cik, piemēram, sver 3 olas (193 gramus). Ir jau pirmais taustāmais ieguvums - beidzot noskaidroju precīzu veļas pulvera daudzumu, kāds jāliek veļas mašīnā, izrādās, līdz šim esmu licis gandrīz 2x vairāk, nekā nepieciešams. Tā jau drīz varētu atpelnīt svaru cenu. Vispār svarus nopirku, jo nolēmu skaitīt... nu, tos, ko angliski sauc "counting macros". Reāli man tas nozīmē to, ka nolēmu aptuveni paskaitīt, cik olbaltumvielu apēdu pa dienu, vai nav par daudz vai par maz. Pārējos divus (tauki un ogļhidrāti) skaitīt negribu, nedomāju, ka tas man šobrīd ir būtiski. Galvenais nerīt par daudz un visādus mēslus, tad arī būs ok. Bez tam, olbaltumvielām ir tāda ļoti laba īpašība, pat divas, pirmā, ka tās dod sāta sajūtu, tātad, ja esi uzņēmis nepieciešamo dienas apjomu, tad vietas dažādiem mēsliem vairs nepaliek. Otra labā īpašība ir tāda, ka "plikas" olbaltumvielas nemaz īsti nevar daudz ieēst, klāt jāēd laba, normāla pārtika, piemēram, vista + rīsi, biezpiens + maize u.c. Tādejādi dabiski rodas normāla attiecība starp olbaltumvielām un ogļhidrātiem.

Runājot par rīsiem, domāju, ka rīsu industrijā ir sazvērestība un kartelis. Brūnie rīsi maksā aptuveni tik pat, cik parastie baltie rīsi. Tam tā galīgi nevajadzētu būt, jo, cik noprotu, baltie rīsi ir tie paši brūnie, kas ir papildus nopulēti. Apmēram tā. Tātad cenai būtu jābūt mazākai, bet tas tā nav. Brūnie ir tīri garšīgi, vienīgi jāvāra mazliet ilgāk.
Linknopel mani

Izvēlies Latvijas veci (un veceni)! [18. Mar 2015|08:42]
Vecais Brunis, Vecā Sarmīte, Asais Janka.
Alkāni? Hipsteri? Pasaku tēli?
Nē, ķieģeļi...

http://www.lode.lv/lv/

Attēlā - Vecā Sarmīte

(pa brīvdienām biju būvniecības izstādē)
Linknopel mani

[15. Mar 2015|18:57]
Vakar sanāca būt Rīgā. Domāju, aiziesim uz krogu "Ļeņingrad" un klasiski melanholiskā noskaņā iedzersim pa kausam vēsa, garda Tērvetes seŅču alutiņa. Pirmo reizi pagāju garām krogam, otrajā reizē ejot garām uzzināju, ka krogs vairs neeksistē. Šodien Internetos uzzinu, ka eksistē gan, bet jau citā adresē. Tiešām nebiju sen bijis Vecrīgā. Tas lika aizdomāties. Aizgājām uz citiem mazāk aktuāliem krogiem. Vienā ārzemnieki skatījās regbiju un tā dīvaini par to fanoja, bet otrā alus maksāja 5 EUR. Toties visa šī nejaušo notikumu virkne smeldzīgi atsvaidzināja ideju par Episkā Bārgājiena nepieciešamību.

Vārdu sakot, pasākums ir paredzēts tuvākajā nākotnē, acīmredzot nākamajā sestdienā. Man kā atpalikušam cilvēkam no laukiem ir skaidrs, ka Bārgājiens sāksies bārā "Labietis", kurā es vēl joprojām neesmu paviesojies. Turpināsies Vecrīgā vai pa ceļam uz to. Mērķis - apmeklēt iespējami vairāk un iespējami dažādus interesantus iestādījumus, kuros var izdert pa kausam alus. No kuriem vismaz dažiem jābūt tādiem, kuros alus ir cienīgs un labs. Šķiet, ka jaunā Ļeņingrada varētu būt pa ceļam (tīri dēļ Brenguļa un senilām atmiņām), varbūt "Taka", varbūt vēl kaut kas. Bet līdz Vecrīgai būtu jātiek obligāti. Uzstādīšu ambiciozu mērķi - 10 krogi. Tā teikt, jāmērķē uz zvaigznēm, tad varbūt trāpīs kaut kur pa... Mēnesi (?), nu, vārdu sakot, mēs mēģināsim. Vakars tomēr garš, kāpēc gan ne...

Šajā sakarībā es labprāt dzirdētu ieteikumus, kuros Vecrīgas un pa ceļam uz Vecrīgu bāros būtu vērties iegriezties. Kas būtu šī brīža aktuālais minimums?

Vēlāk:
Ellē, ratā, viņiem nemaz laikam nav Brenguļa!
Link500|nopel mani

[30. Dec 2014|11:49]
[Tags|]

Šorīt mani pārsteidza vismaz divas lietas. Pirmā - ārā no rīta bija mīnus 12 grādi. Otrā - jau ir 30.decembris. Man likās, ka varētu būt 28. vai maksimums 29. Laiks skrien ātri.

Šorīt noskrēju tradicionālo skrējienu un nemaz nelikās, ka ir tik auksts. Skrēju 45 minūtes vienā virzienā un tik pat atpakaļ. Pirmo pusi noskrēju rāmi un silti. Kad pagriezos, lai skrietu atpakaļ, sapratu, ka ir tīri vēsīgs, jo pretī pūta neliels vējiņš, kas apvienojumā ar mīnusa grādiem sāka saldēt stilbus. Te mēs varam redzēt, ka arī skriešana var būt ekstrēmais sporta veids. Kad 45 minūšu skrējiena attālumā no mājām (no siltuma) tu saproti, ka tavi augštilbi ir nosaluši, bet īsti neko padarīt nevari, vienīgi pārvērst 45 minūtes par 40 minūtēm (ko es arī principā izdarīju). Par laimi konkrētajā gadījumā sāku skriet ātrāk un kaut kā uzsilu, viss kārtībā, bet stilbi tomēr pat pēc dušas bija tādā netradicionālā krāsā. Ja kas, es nosvēros (man ir svari!), konkrētā skrējiena laikā zaudēju 0.9kg. Pa ceļam neēdu un nedzēru. Tas man liek domāt, ka būtu interesanti uzzināt, cik tad kg es zaudēju maratona vai vēl garāku skrējienu laikā.

Kopumā gads skriešanas ziņā ir bijis veiksmīgs. Traumas nav bijušas, noskrietā kilometrāža ir pietiekama, rekordi maratonā un pusē, viss notiek. Šogad liku mīksto uz visādām piemiņas medaļu kolekcionēšanām, tā vietā vairāk skrēju pats savā nodabā. Jāteic, ka spēkus īsākās distancēs neizmēģināju, lai gan pirms gada it kā gribēju to darīt. Laikam nākamā gada mērķis varētu būt samazināt svaru, tad arī minūtes pašas no sevis nokritīs nost, pat īpaši neiespringstot. Ultrām teiksim - nē, jo principā nedaudz samelojos sakot, ka traumu nav bijis, gada sākumā vajadzēja vairākus mēnešus, lai atkoptos no garā skrējiena, ceļi jutās sūdīgi, tāpēc arī gada kopējā kilometrāža uz to laikam kādus dažus simtus iezaudēja. Skaidra lieta arī, ka turpināšu uzlabot skriešanas rezultātus, esmu jau ieplānojis rekorda labojumu abās garajās distancēs. Jā, vēl pie viena būs kaut kad jāaiziet uz Sporta Laboratoriju atkal notestēties, varbūt kaut kas pa šo gadu ir mainījies. Cerams, ka ne uz slikto pusi.
Link200|nopel mani

Ieraksts par ēšanu [28. Dec 2014|19:19]
Jou, jou, jou... tāds miers visapkārt, neviens neko neraksta. Nu, gandrīz neviens un gandrīz neko. Būs jāraksta pašam.
Šodien paskatījos labākās epizodes un dažas sērijas no foršā seriāla par virtuves neražiņām un neganto šefu:
https://www.youtube.com/user/KitchenNightmares

Man patika. Pašam tagad nedaudz bail ēst taistīt (ka kāds nesāk mani lamāt). Pārvarēju bailes un sataisīju gaumīgas vakariņas. Vakariņu ēdiena sastāvs: rīsi, šampinjoni, zirnīši, burkāni, tomāti, sīpoli, ķirbis, garšvielas. Vareni, man patika. Tas man liek atcerēties par pārtikas produktiem, ko pēdējā laikā esmu atklājis. Principā es vēl esmu ceļā uz lētas, veselīgas, garšīgas un praktiskas ēdienkartes izveidošanu. Domāju, ka man vajadzētu saveidot tabulu Ekselī, kurā būtu forši saliktas produktu cenas par kilogramu un cena par kilogramu olbaltumvielu konkrētajos produktos. Tas palīdzētu veidot veselīgu un ekonomiski pamatotu ēdienkarti. Tīri intuitīvi pēc cenas / veiktspējas attiecības es bieži patērēju pupiņas bundžā un tunci bundžā (daudz olbalumvielu), arī vistas fileja un zivju pirkstiņi šķiet laba izvēle. No dārzeņiem daudz ēdu burkānus, sīpolus, pēdējā laikā esmu atklājis ķirbi. Par ķirbi vispār ir atsevišķs stāsts.

No bērnības līdz pat šodienai atceros, ka visi ēdiena gatavotāji mēģina ķirbi kaut kā iemānīt pamatīgi nomācot ķirbja garšu vai arī to iešmugulējot kādā ēdienā, kurā to var nepamanīt. Un tad dižojas citiem, ka izdevies kādam šo dārzeni iemānīt. Es vispār laikam esmu ļoti dīvains cilvēks, bet visa šā rezultātā es tikai šoruden pirmo reizi pagaršoju ķirbi tā pa īstam - aizgāju veikalā un nopirku. Biju šokēts, jo tas garšo tiešām labi. Ķirbis izrādās garšas ziņā ir līdzīgs burkānam vai rācenim, ja to ēd svaigu, bet nedaudz atgādina kartupeli, kad to sacep. Man garšo ķirbis. Kurš stulbenis ir izdomājis, ka tas ir negaršīgs dārzenis? Kāpēc visa šī nožēlojamā ažiotāža? Vai tik nebūs tāpat, kā ar sīpoliem, tos arī ļaudis jau no bērnības ienīst, jo ēst gatavotāji nav mācējuši sīpolu pareizi pagatavot. Kā pareizi pagatavot sīpolu? To cep, vāra vai ēd svaigu. Ļoti vienkārši. Kaut ko salaist grīstē nemaz nav tik viegli. Viens variants ir pārvārīt, otrs salikt par daudz sīpolu ēdienā, jo īpaši, ja tie ir svaigi. Vēl gan jau, ka var arī tos sapūdēt un dot kādam ēst puvušus, tas nav tik nereāli, jo sīpols pūst ātrāk, nekā daudzi citi produkti (jo īpaši mūslaiku produkti ar konservantiem). Vārdusakot, ķirbis ir labs, to es arī atzīstu. Tagad skatos uz visiem tiem skapjaugšās saliktajiem ķirbjiem un nesaprotu, kāpēc tie vēl nav aprīti.

Turpinot par cenas / veiktspējas attiecību, apritē vēl ir arī citi forši produkti, bet jūtu, ka man vajadzēs Ekseļa palīdzību. Šodien arī atklāju tomātus bundžā no Rimi, uz atlaidi maksā 0.55 EUR. Sastāv no sagrieztiem tomātiem, tomātu sulas, sāls. Manā šodienas vakariņu ēdienā iederējās perfekti. Vēl viens no pēdējā laika atklājumiem ir saldie kartupeļi, esot dikti veselīgi, diemžēl nereāli dārgi. Stipri dārgāki pat par banāniem un 2x dārgāki par apelsīniem, ar parastajiem kartupeļiem vispār labāk nesalīdzināt. Tas nav nopietni. Bet dārzenis pats par sevi garšīgs. Tāds pats kartupelis, tikai saldens. Turpinu meklēt produktus. Jūtu, ka drīzumā sākšu pamatīgi apgūt grūbu receptes, ļoti garšo. Ja vēl ar kaltētiem tomātiem, tad vispār nereāli labi. Ok, turpinu savus garīgos meklējumus.
Link300|nopel mani

[27. Dec 2014|01:04]
Bonifācija brīvdienas pašā plaukumā! Guļu, ēdu, sportoju, guļu, ēdu, paskatos filmas. Dienas režīms arī mainījies. Nevaru sūdzēties, patīk.

Pa šo laiku esmu pamanījis, ka jūtūbē ir parādījies "TED Talks" latviešu pakaļdarinājums - "Prāta kutināšana". Pati par sevi ideja nav slikta, lai gan nošpikota. Tas varbūt vairāk iederas sadaļā "uzzinu pēdējais", bet tomēr. Paskatījos dažus video, visnotaļ garlaicīgi un ļaudis, kas runā arī ir no tiem, kurus labāk dzirdētu nerunājam. Tomēr uz vispārējā fona viens video bija interesants:
https://www.youtube.com/watch?v=bLJIhBvinJU
Cieņa Gustavam Terzenam.

Šodien arī esmu nedaudz pavirzījies uz priekšu sava ideālā saldējuma meklēšanā. Tas ir par šo:
http://klab.lv/users/veed_logs/268422.html

Ideālo vēl neesmu atradis, bet pagaidām Rīgas piena kombināta šokolādes saldējums "Ekselence" ir labākais no testētajiem. Es gan nesaprotu, kāpēc viņi man uz iepakojuma raksta, ka "From Latvian milk and cream". Diez vai šāds sauklis būtu aktuāls kaut kur ārpus Latvijas. Bet, ja tas ir domāts vietējam tirgum, tad kāpēc, ellē ratā, jāraksta ārzemju mēlē? Vai arī tas ir domāts, lai vilinātu leišus un igauņus izvēlēties Latvijas preci? Nu, labi, rakstiet manis pēc, bet saldējums bija garšīgs, šokolādīgs. Labākais no kādiem 4 (laikam) līdz šim testētajiem. Bet perfekto saldējumu vēl joprojām turpinu meklēt.
Linknopel mani

[23. Dec 2014|11:32]
Nesen pirmo reizi nogaršoju vienu gardu alkoholisku dzērienu. Šādu te:
... tālāk ... )
Linknopel mani

[21. Dec 2014|17:37]
Turpinot par iepriekš rakstīto:
http://klab.lv/users/veed_logs/271765.html

Beidzot ir noticis Ziemassvētku šopinga brīnums, esmu iegādājies sev bikses! Pat vairākus pārus un vēl klāt piepirku dažas kaklasaites. Skaisti! Sasniegt šo fantastisko rezultātu man palīdzēja veikals "Peek and Cloppenburg" (pateicos par ieteikumu!). Sakarīgs veikals, man tur patīk arī tas, ka līdzās atrodas gan dārgie brendi, gan nedārgie, tā, ka vari pats salīdzināt un izspriest, vai ir vērts maksāt vairāk. Normālā situācijā jau es neiešu kaut kādā Boss veikalā pētīt kreklus par cenu, kas ir stabili virs 50 EUR. Tagad es to mierīgi varu darīt. Ja kas, nopētīju attiecīgo kreklu detaļas (šuvuma kvalitāte, materiāls) un secināju, ka manās acīs tas izstrādājums nav tā vērts, lai par to maksātu 3-5x vairāk, nekā es parasti maksāju par kreklu. Tā, ka kreklu ziņā pieturēšos pie savām pārbaudītajām markām.
Linknopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]