Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[19. Maijs 2019|17:56]
[Tags|]

Noskrēju Rīgas maratonu. Nu jau tas man ir desmitais noskrietais oficiālais pilnais maratons. Jubilejas, tātad. Rezultāts ir tāds, ka tas nav nekāds izcilais, bet uz šī nenormālā karstuma fona, manuprāt, ļoti pieņemams. Gāja ļoti grūti, bet tomēr noskrēju, tas arī ir galvenais. Ja būtu vēss laiks, tad būtu pilnīgi cits rezultāts.

Ja neskaita personiskās ciešanas skrējiena laikā, jāatzīst, ka skrējiens bija labi noorganizēts. Dzirdināšanas punkti bija augstā līmenī, cilvēku pietika un dzeramais un ēdamais arī bija gana, paši punkti arī bija pietiekamā daudzumā un pat mazliet vairāk. Ne mazsvarīga lieta - tualetes, bija gan pie dzirdināšanas punktiem, gan arī pirms starta šoreiz darbojās visas būdiņas un rinda gāja ātri uz priekšu. Ne tā, kā pagājušajā gadā, kad liela daļa būdiņu bija vienkārši aizslēgtas. Ļoti laba lieta ir īpašo labumu zona pilnā maratona skrējējiem, tur ir pieejams mazliet ēdamā un dzeramie, kā arī masāža. Masāža bija jāgaida kādas divas stundas, bet bija normāla rindas kārtība, ja ļoti vajadzēja, varēja pastaigāt, atslābināties ar bezmaksas alu un pēc tam tikt izmasēties. Es gan tik ilgi negaidīju, bet iespēja tāda bija. Godīgi sakot, pēc alus iedzeršanas man radās sajūta, ka man viss ir labi un nekāda masāža nav nepieciešama, arī apetīte tika atmodināta. Ēst deva auzu putru, skābu gurķi, buljonu, rupjmaizi, ābolus un banānus. Un bija ēna telts izskatā. Principā ideāli. Visu cieņu. Šī zona līdzsvaro lielo mazo distanču skrējēju baru.

Bet distancē tiešām gāja skarbi. Būtu interesanti redzēt ātrās palīdzības statistiku šogad. Nevarēja nepamanīt pārkarsušos un pārpūlējušos cilvēkus ik pa laikam. Stāvēja, sēdēja, tupēja uz ceļiem, staipījās, vēma, ko nu kurš. Cerams, ka visiem viss ir kārtībā. Labi, ka nebiju viens no viņiem. Bet arī medicīnas darbiniekus nevarēja nepamanīt, tie dežūrēja visas trases garumā.

Vārdu sakot, viss ir labi. Diena nav nodzīvota velti.

Un vēl. Pasākumā esot piedalījušies dalībnieki no 82 valstīm. Fantastisks cipars, manuprāt. Tā ir gandrīz puse no visas Pasaules valstīm. Pat grūti noticēt.
Link900|nopel mani

[12. Maijs 2019|12:01]
Vakar noslēdzu gatavošanos savam nākošās nedēļas Rīgas maratonam. Šogad saskriets mazliet virs četriem simtiem kilometru, kas ir pietiekami, lai labi noskrietu, bet nav pietiekami, lai rēķinātos ar jaunu personisko rekordu. Rekorda labojums būs jāatliek kaut kad uz rudeni. Tomēr ir arī labas ziņas. Proti, pirmo reizi dzīvē ar savām mērķtiecīgajām darbībām esmu apzināti samazinājis svaru par dažiem kilogramiem. Nevis tā, ka uz ūdens un muskuļu rēķina, bet tieši otrādi - muskuļu ir vairāk, bet svara ir mazāk. Ja tev jānes līdzi 4h skrējienā mazāk kilogramu, tas ir daudz patīkamāk. Tas, protams, ne tika uz ēšanas rēķina, bet arī tāpēc, ka jau vairāk nekā pusgadu cītīgi cilāju svarus.

Atklāšu ģeniālu recepti, kā veselīgi samazināt svaru. Ir jāēd mazāk! Neticami, bet tas tiešām strādā! Neviens gan nav atcēlis prinicpu, ka jāēd laba pārtika (gan kvalitātes, gan uzturvērtības ziņā), nedrīkst ēst visādus sūdus (cukuru, alkoholu, liekos taukus) un, protams jākustās. Tas arī viss. Vēl man papildus šim visam palīdz tas, ko ārzemju valodā sauc par "intermittent fasting", bet latviski - "nepatērējam nevienu kaloriju līdz pēcpudienai, kad uzēdam labas vēlās pusdienas". Ar laiku tu saproti, ka cilvēkam vispār nevajag baigi daudz ēst, galvenais uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu un vēl šo to veselīgu klāt. Vienreiz pat pamēģināju neēst visu dienu vispār neko, padzēru minerālūdeni, ūdeni, mazliet tēju un pusseptiņos vakarā gāju cilāt svarus. Nekas īpašs, darbiņā jutos brīnišķīgi un svaru zālē ne mazāk brīnišķīgi. Vienīgais saguruma brīdis pienāca, kad sāku kaut ko ēst pašā vakarā pēc treniņa. Neko, saēdu savas olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus un jutos īsts malacītis.

Piekopjot šādu dzīvesveidu (nu, to fašiztisko: http://klab.lv/users/veed_logs/317497.html) esmu arī iemācījies vienu otru primitivi vienkāršu recepti un atklājis vienu otru jauku pārtikas produktu, kas palīdz sasniegt manus mērķus. Esmu arī pārliecināts, ka mani veselības rādītāji ir būtiski uzlabojušies pēdējā gada laikā. Atceros, ka biju nodevis asins analīzes pirms kāda gada, kad biju mazliet palaidies un pēc tam uztaisīju tādas pašas analīzes pirms dažiem mēnešiem. Ārsts uzreiz jautāja, vai esmu sācis lietot pretholesterīna zāles (nu, tos sūda statīnus), nē, tās kakas es neēdu, es biju tikai sācis vairāk sportot un pareizāk ēst, bet izmaiņas bija redzamas nepārprotami. Tā, ka fašizms dod savus pozitīvos rezultātus, turpināšu fašiztēt.
Link600|nopel mani

Piekūns skrien dibenā [14. Apr 2019|20:47]
Mazais, sīkais, zemiskais cilvēciņš beidzot ir sagaidījis savu zvaigžņu stundu, brīdi, kad var izlīst no savas miskastes un pabakstīt ar pirkstu kāda cita virzienā:
https://www.delfi.lv/news/versijas/ainars-mielavs-alvis-zena-un-vova-tiem-kas-man-pardaugava-sartu-krava.d?id=50990043

Jautājums ir par to, kāpēc vispār šis raksts ir tapis? Ja jau Ainars tik ļoti lepojas ar to, ko ir darījis, tad kāpēc viņam tagad par kaut ko ir jātaisnojas? Pie tam, tik ilgi pēc šī mazā, bet no atmiņas negaistošā izgājiena? Ja jau lepojies, tad - karogu rokā un uz priekšu! Lepojies ar pilnu krūti, katru gadu var konkrētā datumā lepoties tā, ka maz neliksies.

Skaidrs, ka ne jau par Hermani ir šis raksts. Raksts ir par vienu sīku, vāju cilvēciņu, kurš nespēj būt godīgs pat pats pret sevi. Zemiski un skumji.
Link400|nopel mani

[5. Apr 2019|00:39]
Ik pa laikam gadās izlasīt kādu pastulbu rakstu, bet tik klaju idiotismu tiešām sen nebiju lasījis:
https://www.tvnet.lv/6561429/dzisanas-pakal-nemirstibai-helsisma-biedejosa-seja

Lasot nācās pārliecināties, ka publicēšanas datums tiešām nav pirmais aprīlis un, ka raksta autore un "RSU pētniece", kas minēta rakstā nav vis kādi "intelekta giganti" no cehs el vē vai līdzīga tipa huiņas, bet gan pretendē uz nopietna raksta statusu. Ja tiešām šis nav joku raksts, tad izsaku savu izbrīnu par tik daudz klišejām, kas ir ņemtas es nezinu no kurienes, šķiet, ka no murgiem pašu galvās. Arī argumentu trūkums ir tik uzkrītošs, jo to vienkārši nav. Izskatās, ka kāds ir izdomājis problēmu un par to uzrakstījis rakstu viduvēja vidusskolnieka spriestspējas līmenī. Kopā tiek samestas kaut kādas frāzes un viens ar otru nesaistīti fakti, kas neveido nekādu kopēju domu, tikai kaut kādas nesaprotamas emocijas. Vai tas ir kaut kāds mazvērtības komplekss, kas radies vērojot cilvēkus, kas ir gatavi dzīvē nodarboties ar sportu un ievērot veselīgu dzīvesveidu? Tiešām tik vienkārši?

Esmu diez gan daudz apgrozījies dažādu sportisku cilvēku vidū un es pat attālināti neatpazīstu pilnīgi nevienu no klišejām, kas šajā rakstā tiek attēlotas kā reālas problēmas. Katra rindkopa šajā rakstā ir pilna ar sūdu. Vienkārši pārsteidzoši. Vai tiešām eksistē cilvēki, kas nenopērk savam bērnam zābakus, jo jāmaksā par sporta zāli? Vai tiešām māte ejot uz aerobiku vienkārši aizmirsīs izņemt bērnu no bērnudārza? Tiešām? Cik daudz tādu cilvēku procentuāli ir mūsu sabiedrībā? Varbūt labāk tādi, nekā tie, kas 30 gadu vecumā mirst no sirds un asinsvadu slimībām, atstājot aiz sevis bērnus bez vecāka? Kāds vispār sakars kaut kādam Persijas līča tējas nedzērājam ar jebko? Amizants ir ievadrindkopas uzstādījums, kurā par upuriem tiek saukti cilvēki, kas skrien krosiņu, pretstatā alkāniem, kas strebj alu no plastmasenes. Principā labs raksts, lai noliktu gan tekstu, gan tā autorus no galvas līdz kājām, bet ir jau vēls un naida nepietiks. Žēl, jo varētu arī pagānīties nopietnāk.

Starp citu, es šobrīd trenējos ~5x nedēļā. Laikam esmu galīgi slims. Pilnīgi un galīgi. Diemžēl neatbilstu nevienai no minētajām klišejām. Pat nezinu, ko man tagad darīt. Ēst sūdu un dzert alu no plastmasenes? Tiešām negribas. Varbūt vairāk jāskatās TV un jālasa visādi ziņu portāli, lai atrautu sevi no domām par fizisku izkustēšanos?

Vēlāk:
Rakstu vēl smieklīgāku padara fakts, ka šodien raksta virsrakstā vārds "helsisms" ir nomainīts pret "veselības fašisms". Ak, jūs, fašisti nožēlojamie! :D
Link800|nopel mani

[25. Mar 2019|22:05]
Dienas prieks - "Bring Sally up" izaicinājumiņš:
https://www.youtube.com/watch?v=41N6bKO-NVI

Noteikti tuvākajā laikā pamēģināšu. Būs man jauna mīļākā dziesma.

Tikko:
Ha! Pamēģināju. Tiku bišķi pāri pusei. Bet tas pēc treniņa. Tas nozīmē, ka optimālā formā šito pat verētu izdarīt. Būs jāizdara.
Linknopel mani

[18. Mar 2019|22:03]
Es varbūt neesmu nekāds diplomētais eksperts attiecīgajā jomā, bet, manuprāt, neverbālā komunikācija ļoti uzskatāmi nodot melošanu video 01:02-1:05. Šeit:
https://www.tvnet.lv/6547284/rigas-satiksmes-saga-svarigakie-notikumi-divas-minutes

Mazliet atgādina Klintona episko apgalvojumu par Levinskas jaunkundzi, ar kuru viņam neesot bijis sakars. Gan jau ir vēl kādi smuki piemēri. Forši vispār būtu kādreiz palietot melu detektoru uz šāda tipa ļautiņiem.
Link200|nopel mani

[12. Mar 2019|17:28]
No portālu komentāriem: nominācija "Gada stulbākais mājdzīvnieks"
https://www.apollo.lv/6542989/mara-katarska-sazinajusies-ar-savu-arabu-varmaku-un-piedevusi-vinam
Linknopel mani

[14. Feb 2019|14:00]
Tā, man tagad ir divas sūdzības. Ātri pierakstu, lai neaizmirstu.

Pirmā - vairums autoatbildētāju klientu apkalpošanas zvaniem iesāk savu tekstu ar aptuveni šādu frāzi: "jūs esat sazvanījuši". Nevis "piezvanījis" vai "sazvanījis", bet gan piezvanījUŠI". Tā ir sērga, nevis atsevišķs gadījums. Viņi tiešām domā, ka viņi tur pieņem kaut kādus grupveida konferences zvanus, kur viņiem zvana veselas ģimenes, darba kolektīvi vai visi kāpņutelpas kaimiņi?

Otrā - tas liekulīgais maisiņu jautājums lielveikalos. Viņi ir pārvietojuši mazo maisiņu ruļļus no kases zonas uz visām pārējām zonām. Zaļums spiežas ārā pa visām vīlēm. Vēl RIMI ir pielikts kaut kāds divdomīgs teksts pie maisiņu ruļļiem. Vai maisiņu patēriņš lielveikalos ir samazinājies? Ļoti šaubos. Nemaz nerunājot par to, ka šie maziem maisiņi galīgi nav tā lielākā problēma vides aizsardzības jomā. Liekulīgie ķēmi.

Tas arī viss, pagaidām citu sūdzību nav, viss labi.
Link300|nopel mani

[9. Jan 2019|17:33]
Wow, skatos, ka Andris Kivičs savā Fēcebukā jau sola piekaut Lieni, ja kāds viņu pazemošot. Tā ir tā viņa jaunā brūte, ja? Un viņš to grasās darīt Valmieras teātrī!!! Fāāāk.... es sen neesmu bijis uz teātri, bet uz tādu izrādi gan es gribētu aizet!!

Vēlāk:
Vai, ku labs tusiņš iet vaļā Fēcebukā, nenosmieties. Tiešām nebiju pamanījis ka Kivičs ir tāda līmeņa stulbenis. Bet jo jautrāk, jo jautrāk :D
Link300|nopel mani

Pirmās Pasaules problēma [6. Jan 2019|19:46]
Ir īstais laiks, lai padomātu par kādu interesantu ceļojumu. Tā nu ir sanācis, ka pēdējā laikā ne retāk, kā reizi gadā man sanāk aizbraukt tuvākā vai tālākā ceļojumā. Labi ir tiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kāda sapņu zeme, uz kuru gribas aizbraukt. Man tādas nav, visur, kur esmu bijis, man ir paticis un nav nekādas īpašās sapņu zemes, kas būtu visu manu vēlmju piepildījums. Gribas redzēt dažādas valstis, dažādas vietas. Man likās, ka esmu varens ceļotājs, bet tad man uzdāvināja Pasaules karti, kurā var noskrāpēt tās vietas, kur tu esi bijis. Es to izdarīju. Ieskrāpējot nevis visu valsti, kurā esi pabijis, bet gan tieši tās vietas, kur esi bijis. Secināju, ka es gandrīz neko vispār neesmu redzējis. Tātad, varu sākt Pasaules izpēti gandrīz no sākuma. Ja ļoti vēlos, šobrīd varu atļauties dodies uz jebkuru Pasaules valsti. Iekšējais žīds, protams, nezaudē modrību, bet tādā laikā nu dzīvojam, kad var doties jebkur. Un tas nav nemaz tik dārgi. Salīdzinot, piemēram, ar daudzām citām lietām tavā dzīvē. Mūsu vecāki par to varēja tikai sapņot. Tādejādi, tagad esmu pārdomu procesā par ceļojumu. Ne tikai par virzienu vai galmērķi, bet arī formātu. Varbūt kaut kur jāaizceļo beidzot vienam? Varbūt jāizvēlas kāds nestandarta pārvietošanās veids? Ideju šobrīd vēl nav, bet nojaušu, ka tās vēl atnāks. Varbūt ir kādi ieteikumi?
Link1800|nopel mani

[28. Dec 2018|10:48]
Laikam man ir ļoti satraucoša gada nogale, atcerējos vēl vienu lietu, kas mani mazliet satrauc. Pat divas. Viena ir braukšana no stāva kalna ar distanču slēpēm, jo man bail ietriekties kokā. Otra ir tāda, ka līdz gada beigām trenažieru zālē jāpaceļ maksimālie svari, lai izveidotu atskaites punktu savam (ne)spēkam un gatavotos labam progresa uzrāvienam nākošajā gadā. Abas lietas būs jāizdara līdz gada beigām.
Link100|nopel mani

[28. Dec 2018|10:35]
Vēl mani šajā laikā tomēr uztrauc, ka tās bērnu mantas sīkajiem radiniekiem maksā tik mežonīgi dārgi. Uzmeta mani leišu Interneta veikals, nācās pirkt krievžīdu lielajā veikalā. Nākošreiz laikam būs laicīgi jāsūta kaut kur no tālākām zemēm. Konstruktorus nopirku, magnētiskos. Nevarēju nenopirkt kaut ko tādu, ko pats būtu gribējis tajā vecumā. Nekas, izaugs par kapeiku gudrāki un varbūt pieminēs mani ar labu vārdu pēc gadiem. Es, piemēram, labi atceros savas bērnības mantas, zinu, cik tas tādam sīcim ir būtiski. Kļūt gudram jau bērnībā ir baigi forši, bet spēlējoties ar kaprolīšiem un sadzīves priekšmetiem tas var neizdoties (nu, vai ar citu radinieku dāvinātajām "parastajām" mantām :) )

Bet vispār es nesaprotu, kā tie sūdi var tik daudz maksāt. Laikam tur ir kaut kādas baigās prasības jāpilda, lai varētu tirgot kaut ko kā bērnu rotaļlietu - lai sīcis neapēd to, vai, ja apēd, tad, lai tas nav neveselīgi, lai lellei-meitenei nav krāniņš u.t.m.l.

Neapmaksāta reklāma:
https://www.magformers.com/
Link400|nopel mani

[28. Dec 2018|09:35]
Laikam vienīgā lieta, kas mani uztrauc šajā laikā ir nabaga kurdi, kurus atkal visi pamet un uzmet:
https://www.delfi.lv/news/arzemes/asv-pamet-kurdus-par-menbizu-cinai-gatavojas-gan-turki-gan-siriesi.d?id=50698993

Ne tikai tāpēc, ka viņi ir tie, kas visvairāk cīnās ar ļaunajiem Sīrijā, bet arī tāpēc, ka viņi, šķiet, ir vienīgā veselīgā saprāta saliņa šajā visā mežoņu barā. No vienas puses pustrakais turku vadonis, no otras sīriešu vadonis ar urlu baru. Pustraki islāmisti kaut kur vēl pa vidu. Varētu tie kurdi beidzot tikt pie sava pleķīša uz zemes virsas un nodibināt savu valsti. Nezinu es to ģeopolitiku tik labi, bet žēl kurdu, visi viņus apbižo. Aizies amerikāņi un atkal viņus nospiedīs gan urlas & co, gan turki un rezultātā atkal miera reliģijas fanāti sāks celt savu galvu un sāksies viss no sākuma. Kā diez ķīseļa tv atspoguļo kurdus? Kā sliktos teroristus? Draudzēties ar Sīrijas vadoni un kurdiem laikam vienlaikus nesanāks.
Link100|nopel mani

[29. Nov 2018|11:12]
Baigā neražiņa, tikai tagad piefiksēju, ka ir degusi tā smukā ēka, kurai katru reiz braucot garām sajūsminājos:

https://www.tvnet.lv/6464555/nodegusas-kalnciema-rezidences-spogulis-mantrausibai-vienaldzibai-launpratibai?utm_source=gismeteo.lv&utm_medium=content-text&utm_campaign=partner-includes

Protams, nolaista, bet ar ļoti lielu potenciālu. Pat tādā līmenī esošai ēkai varēja nojaust, kāda tā bija izskatījusies savos ziedu gados, vai kāda tā varētu izskatīties, ja tiktu sakopta. Ļoti žēl. Man patiktos dzīvot tāda veida mājā, ar skaistu arhitektūru, augstiem griestiem, plašu kāpņutelpu. Protams, sakoptā un bez bomžiem...

Link300|nopel mani

[25. Nov 2018|19:19]
Šodien apzināti iepirkos Maximā. Piecus gadus tur nebiju iepircies, jo pēc Zolitūdes notikuma pieņēmu tādu lēmumu. Domāju, ka tas ir ļoti labs un ļoti efektīvs veids, kā apzinīgs pilsonis var balsot ar savu maciņu un reāli ietekmēt lietas. Diemžēl, ar manu balsi vien bija par maz, tāpēc pirms dažām dienām nolēmu, ka jābeidz šī ākstīšanās un jāiet uz sev tuvāko un ērtāko iepirkšanās vietu.

Ir mazliet bēdīgi apzināties, ka dzīvojam sabiedrībā, kurā cilvēki nevēlas iesaistīties savas dzīves uzlabošanā un lēmumu pieņemšanā. Kādas konkrētas veikalu ķēdes boikots, ir ļoti efektīvs un ārkārtīgi vienkāršs veids, kā ietekmēt konkrēto veikalu ķēdi un ne tikai viņus. Iedomāsimies, ka uz Maximu neatnāks neviens pircējs, nu labi, tā ir utopija, pieņemsim, ka viņu apgrozījums pēc Zolitūdes notikuma samazinātos tikai par 50%. Tā ir milzīga nauda un Maxima līstu no ādas ārā, lai atgūtu šos pircējus. Viņi pat būtu gatavi iesaistīties būvnieka vai valdības ietekmēšanā, lai šo apgrozījumu atgūtu. Arī visi pārējie - veikalu ķēdes vai līdzīgas iestādes, redzot, kāda ir sabiedrības reakcija, daudz rūpīgāk domātu, ko runā un, ko dara. Diemžēl, šobrīd man nav nekādu ilūziju un labi apzinos, ka tie paši Rimi vai vēl kādi citi ne ar ko savā darbībā neatšķiras no Maximas un viņu rīcība būtu apmēram tāda pati. Vēl jo vairāk, redzot, ka sabiedrība ir vienaldzīga.

Skaidra lieta, ka Maxima nav starp galvenajiem traģēdijas vaininiekiem, bet būvniekus es ietekmēt nevaru. Vai arī tas ir ļoti problemātiski. Toties mēs viņus varam ietekmēt caur to pašu Maximu vai arī ar citiem likumīgiem līdzkļiem. Kas arī ir ļoti efektīvi, toties daudz grūtāk veicami. Un, ja cilvēks nespēj neaiziet uz konkrētu veikalu, tad prasīt no viņa kaut ko vairāk ir vispār bezcerīgi.

Vēl, protams, aktuāls jautājums ir arī par Re&Re, kuri turpina dzīvot zaļi un tajā skaitā saņemt brangus valsts pasūtījumus. Bet, kā jau izteicos - ja sabiedrība nespēj izdarīt vienkāršās lietas, tad prasīt kaut ko vairāk ir bezcerīgi. Tajās pašās nesenajās vēlēšanās, piemēram, šis jautājums netika apskatīts vispār. Tāpēc, ka sabiedrībai tas nav aktuāli. Ja godīgi, man tie 54 cilvēki uztrauc mazāk, nekā varbūtība, ka kaut kas kādā jaukā dienā uz galvas varētu uzgāzties, piemēram, man pašam. Man nepatīk kopējā tendence, ka sabiedrībai var iebarot jebkuru sūdu un tā vienkārši ar gardu muti to noēdīs, piedzerot klāt Optima līnijas lēto aliņu.

Vēl atcerējos, ka Zolitūdes sakarā bija kaut kāds video iekš TV, kurā kāds glīti ģērbies jurists savā, šķiet, Porsche džipā stāstīja par to, cik nepareizi lietas notiek un, ka to vajadzētu mainīt. Galu galā pieteicās bez maksas aizstāvēt Zolitūdes cietušos un dabūt viņiem krietnas kompensācijas. Jā, tajā brīdī padomāju es, pareizi runā cilvēks, labi, ka mums ir tādi brašuļi, lai veicas cilvēkam! Kas no tā visa sanāca, tagad var redzēt - klaunu partijas glumeklis.

Kopumā varu teikt, ka Maximā salīdzinot ar Rimi ir stipri krieviski-urliskāka sabiedrība. Ļaudis izskatās ar dzīvi vairāk neapmierināti. Nav arī tāds proletariāts, kā Supernetto, bet daudz neatpaliek. Bet, ja godīgi, es labāk iepērkoties sev apkārt redzu Maxima vai Supernetto publiku, nekā Stockman klientūru. Kopumā preces veikalā ir tādas pašas, kā pirms pieciem gadiem un ne ar ko daudz neatšķiras no Rimi vai citiem veikaliem.
Link1100|nopel mani

[5. Nov 2018|20:49]
Nopirku blenderi. Tagad topā ir tie Nutri Bullet vai kaut kādi citi Bullet. Es nopirku līdzīgu, bet apmēram uz pusi lētāk, strādā labi, varu visu samalt. Es pat nezinu, ko ar viņu nevar izdarīt. Vienīgi nepatīk, ka tas ir skaļš, nav ieslēgšanas/izslēgšanas pogas un ir tikai viens pieejamais ātrums. Toties jaudas netrūkst. Esmu jau pagatavojis zemesriekstu sviestu, visādus bieznīšus (no vārda "smoothie") ar ledu, maļu saldētas lietas. Man vislabāk patīk "saldējuma" recepte ar vienu sastāvdaļu - saldēts banāns. To vienkārši sablenderē. Vienkārši un saprotami. To gan izdarīt nav tik vienkārši, jo tas visu laiku mēģina izvairīties no asmeņiem un lēkā pa to trauku, bet nekas, beigās es viņu noķeru un samaļu tāpat. Baigi garšīgi. Garšo tiešām līdzīgi saldējumam, bet ir nesalīdzināmi veselīgāk. Vēl par prieku šai receptei nopirku veikalā saldētas ogas, tās arī var blenderēt visādās iespējamās kombinācijās. Var tīrajā, var piejaukt mazliet pienu un arī proteīna pulveri. Ai, blenderēt var principā jebkādu ēdienu. Esmu ļoti daudz dzīvē palaidis garām un apēdis čupu ar visādiem sūdiem, tā vietā, lai uzblenderētu kādu saldētu augli vai ogu.

Visādi citādi - turpinu trenēties, tāpēc arī piedomāju par ēdienu un ēdu veselīgāk. Drīz (jau pavisam drīz) sākšu izskatīties tā, kā man jāizskatās. Principā es jau esmu sācis to darīt (par nepagāja 3 mēneši).

Ā, vēl, ir padomā nopirkt svarus ar speķa mērīšanas funkciju. Ir tādi. Sūdu maksā, neprecīzi rāda absolūtajās vienībās, bet, cik var noprast, precīzi salīdzinošajās. Proti, speķa procents būs neprecīzs, bet toties redzēsi labi, vai tas palielinās vai samazinās, man vairāk arī neko nevajag. Arī muskuļu masu it kā šis mērot. Līdz šim mans labākais speķa mērrīks bija vecie džinsi no ~videnes laikiem. Vakar tajos ielīdu un nejutos baigi neērti (priekšroku tomēr dotu saviem ikdienas džinsiem).

Protams, nevar vēl arī nepieminēt, ka dabūju savu pirmo puslīdz nopietno sporta traumu [šajā sportošanas piegājienā, protams!], bet esmu dzīvelīgs un optimistisks šajā jomā un drīz (jau pavisam drīz) atgriezīšos par visiem simts procentiem.



Vēlāk:
Lieta darīta. Esmu atpakaļ (atkal esmu jenots).
Link300|nopel mani

[26. Okt 2018|14:21]
Man patīk tas sauklis, ka ir "jāsāk ar sevi". Sākt ar sevi var dažādos veidos. Var iztīrīt zobus, var iztīrīt istabu, izlasīt kādu "labu grāmatu". Sabiedriskā līmenī var iestāties politiskajā partijā un sākt bīdīt lietas "no iekšas". Var mēģināt kaut kā iesaistīties pašvaldības darbā. Un tā mēs plūdeni nonākam līdz veidam, kā "sākt ar sevi" var, manuprāt, visuzskatāmākajā veidā - iesaistīties savas daudzstāvu mājas, kurā tu esi dzīvokļa īpašnieks, līdzekļu pārvaldībā. Līdzekļu pārvaldība sākas ar mazumiņu - atnākt uz regulārajām (1-2x gadā) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm, kurās tiek lemti saimnieciskie jautājumi. Tie ir jautājumi, kas tieši skar katra dzīvokļa īpašnieka labklājību un viņa īpašuma vērtību. Tie ir jautājumi par kāpņutelpas vai jumta remontu, sētnieka darbu, autostāvvietu, pagalma un ceļu labiekārtošanu u.t.t. Šie jautājumi ir būtiski visiem dzīvokļu īpašniekiem, pat tiem, kas nedzīvo savā dzīvoklī, bet to tikai izīrē. Un tos ietekmēt var relatīvi vienkārši un efektīvi.

Varu pateikt savu pieredzi par šo "sākšanas ar sevi" aspektu. Esmu secinājis, ka vairums manu kaimiņu ir stulbeņi, viņus nekas īpaši neinteresē, izņemot sūdzēšanās pa kaktiem, argumentēt savu viedokli tie nespēj, tie ir arī lētticīgi. Es te vēl cenšos izteikties korekti. Ir arī daži tādi, kurus vis kaut kas interesē un, kuri ir apveltīti ar iniciatīvu, tie daži mūsu mājā ir tie, kas ir vēl stulbāki par pārējiem. Stulbeņi ar iniciatīvu. Tas, maunprāt, ir tāds uzskatāms miniatūrs sabiedrības modelis. Nonākt līdz kādiem labiem risinājumiem šajā ne pārāk apdāvināto un neieinteresēto ļaužu barā būtu apmēram kā noganīt kaķu ganāmpulku. Vislabāk to darīt ir sastāstot kādas vidējam prātiņam viegli saprotamas muļķības un pārliecinot šo ganāmpulku. Varbūt var vēl padalīt bezmaksas banānus vai izdomāt kādas patīkamas frāzes par sākšanu ar sevi vai ko tamlīdzīgu.

Nekādu gala secinājumu no visa šī nav, tikai tāda aptuvena atskārsme par sabiedrību kopumā, kas liek secināt, ka vēlēšanu rezultāti nemaz tik slikti nav. Varam vismaz priecāties, ka bezmaksas banāni, kā būtisks priekšvēlēšanu aģitācijas aspekts ir uz brīdi pazudis no dienas kārtības.
Linknopel mani

[26. Okt 2018|14:04]
šodien palasīju par aktuālo leišu sāgu ar bagāto basketbolistu, viņa skaisto sievu, kāzām un šķiršanos:
http://jauns.lv/raksts/sievietem/302467-basketbolista-kuzminska-bijusi-milota-par-neuzticibu-un-izliksanu-no-majam-mindauga-milestiba-beidzas-jau-pirms-kazam

Ļoti interesanti, man patika. Vārdu sakot, stāsts ir tāds, ka bagātais basketbolists apprecēja smuko karsējmeiteni, pagāja laiciņš un viņi šķīrās. Patiesie iemesli gan jau nonāks arī dzeltenajā presē, bet pieturēsimies pie rakstā paustās versijas, ka bagātais basketbolists sāka krāpt savu sievu. Vārdu sakot, vainīgs ir vīrs, sieva ir cietēja.

Vīrs ir parādījis reti labas prāta spējas un licis sievai parakstīt laulības līgumu, ka šī nesaņems ne kapeikas pēc šķiršanās (malacītis!). Vīra ienākumi ir ap 3 milj. USD gadā pēdējo divos gados. Pieņemsim, ka viņa patreizējais naudas un mantas uzkrājums ir 5 miljoni (viņam bija ienākumi arī iepriekšējos gadus). Atļaušos minēt, ka sieva šajā laikā materiālajā ziņā ģimenes budžetā nav devusi nekādu pienesumu (vai tik niecīgu, ka to neapskatīsim). Tagad seko mans retoriskais jautājums - cik USD no morāles viedokļa būtu jāsaņem šķirtajai un piekrāptajai sievai? (ar juridisko pusi te laikam ir skaidrs)
Link300|nopel mani

[22. Okt 2018|17:19]
Vēl kāds censonis varētu uztaisīt vai parādīt tādu karti, kurā ir redzams, kur dzīvo tie viedie, gudrie un attapīgie latvju ļaudis, kas vēlēšanās balsoja par KPV LV partiju. Mani interesē, kuri ir tie mūsu valsts gudrākie novadiņi un pilsētas. Nešaubījos, ka vairums no tiem tīra atejas Rietumos (tikai runas figūra, nepiesiesimies, lūdzu, vārdiem), kas arī apstiprinājās.

Šodien sanāca daļēji paklausīties LR1 interviju ar vienu glumekli. Arī DB šodien tāda zīmīga pirmā lappuse, ar to pašu tipiņu. Nevaru ne apgalvot, ne noliegt, ka kāds šodien atteicās no šī laikraksta abonēšanas. Tagad jādomā, ko likt vietā, noteikti daudzus pēdējā laikā nomoka šis jautājumiņš.

Jā, zinu, ka CVK mājaslapā var veikt šādu datu atlasi, bet gribētos, lai kāds šo visu apkopo manā vietā.
Link1000|nopel mani

[22. Okt 2018|16:37]
Esmu nonācis līdz līmenim, kad man ir radusies vēlme iegādāties blenderi. Kā es līdz tam nonācu? Tā, ka aktīvi sportojot ir arī pareizi jāēd. Aiziet uz treniņu un kvalitatīvi notrenēties ir vienkārši. Jau divus mēnešus neesmu izlaidis nevienu treniņu. Ar ēšanu ir citādi. Piemēram, dabūt piemērotu ēdienu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ir visai sarežģīti. Man vajag tikai palielu liesas gaļas gabalu, salādus, dārzeņus, mazliet rīsus vai griķus, kaut ko aptueni tādu. Obligāti bez visādām mērcēm u.c. draņķiem. Gandrīz neiespējamā misija. Bet labi, to es kaut kā risinu. Atnākot mājās arī ir jāēd pareizi, bet ēdot pareizi ar laiku rodas vēlme kaut ko dažādot savā ēdienkārtē. Tā nu esmu nonācis līdz... blenderim. Tajā var sablenderēt, piemēram, ļoti garšīgus tematiskos kokteilīšus tiem brīžiem, kamēr nav gatavs īstais ēdiens vai arī vienkārši gribas panašķoties. Vakar uztaisīju vienu tādu. Sastāv no viena saldēta banāna, kādas krūzes piena un mazas proteīna pulvera piedevas, pieliek vēl klāt kanēli un blenderē. Izcili garšīgi. Bet mans supervecais blenderis pēc vakardienas blenderējiena vienkārši nomira. Tagad vajag jaunu. Tā arī ir problēma, jo izvēle ir pārāk liela. Kādu lai pērk? To pa 80 EUR vai to pa 40 EUR? Vai tos 20+ variantus pa vidam? Šķiet, ka blenderē tie visi.

Nu, jā, laikam jāsaka, kā ir - blenderis vairāk ir domāts našķu reizēm, lai neēstu visādus saldumus, bet pagatavotu kaut ko veselīgāku, bet ne mazāk garšīgu. Līdz tam, lai blenderētu dārzeņus un zaļumus vai, pasarg dies, auzu pārslas, vēl neesmu nonācis. Es nojaušu, ka tas ir nākošais līmenis. Tad vēl ir līmenis, kad pusdienas uz darbu nes līdzi plastmasas kastītē. Līdz tam man arī laikam nav tālu. Bet par to citā sērijā.
Link1400|nopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]