Viss ir labi un būs arvien labāk! [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[10. Feb 2020|22:00]
Šodien zālē atklājās, ka esmu sasniedzis savu lielāko svaru, kopš aktīvi trenējos. Skaidrs, ka muskuļu masa pa šo laiku ir uzaudzēta, bet nevar neatzīt, ka tauku procents arī īpaši nemazinās. Ja man labpatiktos domāt, ka sava izskata ziņā es gribētu doties aptuveni kaut kur Frenka Zeina virzienā, tad realitātē var sanākt, ka dodos kaut kur Mārtiņa Līča vai Viktora Ščerbatiha virzienā. Skaidrs, ka ne vienu, ne otru galējību man nav nekādu izredžu sasniegt, bet vismaz virzieni un mērķi ir skaidri.

Ēšana ir mana vājā vieta. Nesaprotu tos tievos cilvēkus, kuri var iztikt neēdot nekādu draņķi. Nesaprotu, vai viņi smēķē, lieto narkotikas vai raksta indīgus komentārus internetos? Vai varbūt viņu sirds ir tīra kā dimanta oliņa? Nav nekādu stresu, ko vajag apēst un arī bez pāris aliņiem vai vīna glāzēm šie ļaudis jūtas pašpietiekami. Varbūt viņiem vienkārši ir slikta apetīte? Nezinu. Īstermiņā, ja man ir skaidrs mērķis un uzdevums, es varu iespringt, neēst draņķi, nomest svaru, trenēties pedantiski, bet ilgtermiņā tas nav īsti reāli. Pēc stingrās disciplīnas nāks atslābums.

Bet kopumā nav slikti. Mierinājumu dod tas, ka mēneša laikā nomest 5 vai pat 10 kg speķa nav nekas nereāls, bet, lai uzaudzētu tikpat daudz kg liesās miesas vajag daudz vairāk laika.

Vēlāk:
Fun fact - bikšu siksna tomēr ir uz tiem pašiem caurumiem. Tā ir laba zīme, tātad svars aug ne uz vēdera rēķina.
Link800|nopel mani

[5. Feb 2020|19:25]
Viens no pēdējā laika interesantākajiem lasām un skatām gabaliem:
https://www.tvnet.lv/term/612927/vingris-iraka-un-sirija

Jāņa Vingra rakstu sērija TVNET ar īsiem video par Irāku un Sīriju. Pamatā aculiecinieka stāsts par kurdiem, jo viņu kontrolētās teritorijas laikam ir vienīgās veselā saprāta saliņas visā tajā ellē. Diez gan skarbs un netaisnīgs liktenis tiem kurdiem. Nezinu, kas viņiem ir jādara, lai tiktu pie savas valsts. Ar spēku nesanāks, te vajag kaut kā viltīgi un diplomātiski nogaidīt īsto brīdi. Varbūt, ka tas kaut kad arī pienāk.

Kopumā radās vēlme aizbraukt paskatīties, kā tie kurdi dzīvo. Šobrīd varbūt ne gluži uz Sīriju vai Irāku, bet mazliet vēlāk, kad viss norimsies, varbūt ir jēga kaut kādu mazo loku pa Turcijas austrumiem uztaisīt.
Link100|nopel mani

Piļsāta pi upes [1. Feb 2020|20:27]
Noskatījos jauno Kairiša filmu. Jūs arī noteikti aizejiet noskatieties un par to samaksājiet naudu. Ne tāpēc, ka filma būtu laba, nē tā ir visai viduvēja, lai neteiktu, ka garlaicīga. Bet latviešu kino jāatbalsta, tad ik pa laikam kāds uztaisīs arī kaut ko vērtīgu. Vispareizāk būtu kopējo kino tirgus pīrāgu nevis palielināt, bet gan vienkārši to mazliet pārdalīt par labu vietējam kino pretstatā importam. Holivudas kārtējā bezsmadzeņu gabala vietā var atbalstīt šo garadarbu.

Bet par pašu filmu nav daudz ko teikt. Tāda tā arī bija. Baumo, ka budžets tai bija lielāks, nekā Dvēseļu putenim. Ja tā ir taisnība, tad var aiziet, paturot prātā ciparus un mēģinot pafilosofēt, kur un kā ir tikusi atmazgāta šī nauda. Kairiša filmā, es domāju. Dvēseļu putenī vismaz ir skaidrs, kur aizgāja piķis.
Link300|nopel mani

[30. Jan 2020|19:09]
Izlasīju rakstu tvnetā par šobrīd aktuālo motociklistu un kvadraciklistu problēmu, kur šie izbraukā svešus īpašumus un kāpu zonas:
https://www.tvnet.lv/6885254/motocikli-meza-jeb-idiotu-sadursme

Raksta autoram nav gluži taisnība, tā nav nekāda idiotu sadursme, kurā vieni idioti cīnās ar otriem idiotiem. Tā ir tāda klasiska manipulācija ar mērķi parādīt, ka diskusija ir nejēdzīga un tajā nav jēga meklēt kādus konstruktīvus risinājumus, var tikai autora vārdiem runājot "dzīvot draudzīgi" vai arī "lēkt Daugavā", ja draudzīgā dzīvošana nav pieņemama.

Vienā pusē šim konfliktam ir cilvēki, kas sistemātiski un organizēti ar motorizētajiem transportlīdzekļiem bojā kāpu zonas un svešus īpašumus, bet otrā pusē ir likums un valsts vara. Tie atsevišķie gadījumi, kuros kāds pārvilka kādu drāti pāri ceļam vai ir izmētājis kaut kādus sprunguļus ar naglām noteikti nav tik masveidīga parādība kā tie pirmie. Aizejiet un pastaigājiet pa mežu, domāju, ka jūsu izredzes sastapt kādu motociklistu vai kvadraciklistu ir nesalīdzināmi lielākas, nekā sastapt kaut kādas Rembo tipa lamatas uz koplietošanas ceļiem.

Kurš ir vai nav idiots visā šajā interešu sadursmē var paskatīties šajā LR1 raidījumā:
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/kvadraciklu-un-motociklu-vaditaji-izbrauka-mezus-un-aizsargatas-.a125814/

No vienas puses šeit ir motobraucēju pārstāvis, kurš ir nevis kaut kāds nejaušs motobraucējs, bet gan pārstāv kaut kādu atpazīstamu motobraucēju organizāciju, no otras puses ir vairāki vides un meža eksperti. Vienīgais, kurš šajā diskusijā uzvedas kā idiots ir motobraucēju pārstāvis. Pirmkārt, viņš mēģina maldināt klausītājus un diskusijas dalībniekus runājot visādas nepatiesības (kas tiek no pārējiem diskusijas dalībniekiem visai mierīgi atspēkotas), otrkārt visu laiku sēj noskaņojumu, ka šī problēma ir pārspīlēta, ka nav sakārtota likumdošana un, ka neko jau tāpat nevar mainīt. Vai galu galā vienkārši jaucas diskusijā mēģinot to padarīt par farsu. Tā vietā, lai atzītu, ka šī problēma eksistē, nodefinētu savas organizācijas viedokli un varbūt pat piedāvātu kādu risinājumu. Ja šādi uzvedas atpazīstamas organizācijas pārstāvis, kas uzstājas publiski, tad jājautā, kādi ir tie pārējie, kas tur dragā pa kāpām nedēļas nogalēs? Likumdošana ir labi saprotama un sakārtota, vienkārši ir cilvēki, kas to apzināti neievēro. Vājā vieta šeit ir valsts vara, kas resursu vai intereses trūkuma dēļ nevēršas pret šiem likumpārkāpējiem.

Rakstā ir laba atsauce uz Zebras raidījumu:
https://www.tvnet.lv/6875380/zebra-skaidro-kur-drikst-braukt-ar-mototransportu-un-kur-nedrikst

Arī šeit starp tiem, kas aprakstīja likumpārkāpēju nodarījumu sekas es idiotus neredzēju. Mazliet gribētu gan pakomentēt 2 dalībnieku teikto. Pirmkārt, Timrots apgalvo, ka viss esot sācies ar pār ceļu pārvilkto drāti. Pilnīgi noteikti tā nav taisnība. Nekas nesākās ar to drāti, sākās ar to, ka bija cilvēki, kas ar kvadracikliem brauca pa mežu. Nezinu, vai likumīgi vai nelikumīgi, nezinu vai privātīpašumā vai uz koplietošanas ceļa (es labprāt uzzinātu šīs lietas detaļas), bet, acīmredzot, šī trose pār ceļu tika novilkta ar ļoti konkrētu nolūku. Otrkārt, kaitotājs un motobraucējs runā prātīgi līdz brīdim, kad problēmu mēģina novirzīt uz to, ka gan jau vietējo māju iedzīvotāji paši ir saveduši mežā mēslus un labāk vajadzētu runāt par to, nevis par to, ka kāds "parauj ratā" ar moci. Arī klasika - novirzīt diskusiju uz citu tēmu, dodot mājienu, ka tiem, kuriem nepatīk, ka motobraucēji nelikumīgi izbraukā mežu, paši ir kretīni, kas nes uz mežu atkritumus. Diez vai galvenie piesārņotājie ir vietējo māju iedzīvotāji, parasti tos mēslu maisus mežā atstāj iebraukušie atpūtnieki, nevis tie, kuri dzīvo turpat blakus. Un satraukums jau nav par to, ka kāds "parauj ratā".

Kas attiecas uz trošu vilcējiem un naglu sprunguļu izlicējiem, tad arī par tiem ir atrunāts likumdošanā un arī attiecībā uz tiem ir jārīkojas atbilstoši likumdošanai. Taču šie ļautiņi noteikti nav tie, kas pārstāv sabiedrības vairākumu, dabas aizstāvjus vai zemes privātīpašniekus.
Link400|nopel mani

[27. Jan 2020|17:08]
Vēl viena pazīme, ka cilvēkiem mūsdienās ir par daudz naudas - "viedpulksteņi". Sākumā es domāju, ka tie ir sporta pulksteņi. Man arī tāds ir, tiesa gan, ļoti vienkāršs - mēra laiku, pulsu un attālumu. Un attiecīgi visa šī dažādas kombinācijas. Vēl ir šādas tādas teorētiskas fīčas, ko ir ļoti neērti izmantot, bet tās es nelietoju. Tātad, lietoju savu sporta pulksteni skrienot. Arvien vairāk redzu visādus ofisa tušņus, kuriem uz rokas dižojas šādas ierīces. Skaidrs, ka šiem ļaudīm nav nepieciešama praktiski neviena no šīs ierīces funkcijām. Pat pulksteņa funkcija daudziem ir apšaubāma, jo pirms neilga laika uz rokas tev nebija nekā (jo pareizu laiku taču tev rāda mobilais), bet tagad tev tur ir kaut kāds elektronisks brīnums. Paskatījos, cik tādi maksā. Jā, labi dzīvojam. Tā vietā, lai pirktu kvalitatīvu un gaumīgu mehānisko pulksteni, kuru varēs nodot mantojumā bērniem un mazbērniem, tu iegādājies kaut kādu elektronisku sūdu, kas būs morāli un fiziski novecojis jau pēc dažiem gadiem, maksājot par to vairāk.
Link600|nopel mani

[30. Dec 2019|20:33]
Gada nogalei man ir izveidojusies tradīcija svaru zālē pacelt savus maksimālos svarus. Šādu tradīciju gan piekopju tikai otro gadu, bet tas nemaina prieku par progresu. Visos galvenajos vingrinājumos ir manāms progress. Spiežu no krūtīm, no pleciem, tupjos, taisu vilkmi un pievelkos ar piekarinātu atsvaru. Summā par šiem visiem vingrinājumiem gada laikā esmu pielicis 65kg (1x max). Ja tam vēl pieliek manu progresu maratonā, tad sanāk, ka šajā gadā savu fizisko formu esmu uzlabojis būtiski. Tas gan liek uzdot vairākus retoriskus jautājumus. Pirmais - kur gan es tagad tāds satrenēts likšos? Vai arī - kas būs, ja tā turpināšu trenēties vēl gadu, divus... piecus vai desmit? Kas būtu, ja es šādu treniņrežīmu būtu sācis praktizēt jau, piemēram, skolas gados? Vai esmu salicis pareizos uzsvarus savā dzīvē? Jo, ja es pieietu jebkurai lietai tik sistemātiski un nopietni kā saviem pašdarbnieka fizkultūrieša treniņiem, tad es jebkurā lietā dažu gadu laikā sasniegtu būtiskus uzlabojumus. Ņemot vērā, ka jautājumi ir retoriski, tad laikam nekāda atbilde neprasās. Tomēr man ir aizdomas, ka pieauguši cilvēki atbildes uz šiem jautājumiem vienkārši atrod savos pēcnācējos. Proti, tas būtu vest savus bērnus uz kādām sporta nodarbībām un mācīt tos nepieļaut paša dzīvē pieļautās kļūdas. Tad tas, visticamāk, turpinās ar to, ka sīcis galīgi nav ar tādām prioritātēm kā sencītis un varbūt vairāk mīl mūziku vai programmēšanu. Tad nu sanāk aplauziens un nākas vien pašam meklēt atbildes uz saviem neatbildētajiem jautājumiem. Nē, nu var jau būt arī, ka izaug kāds nākamais irbe, ozoliņš vai porziņģis, bet tie jau tikai tādi pozitīvi izņēmumi. Tādas, lūk, man pārdomas uz jaunās desmitgades sliekšņa.
Link100|nopel mani

[15. Nov 2019|21:30]
Šodien darbiņā saēdos visādus sūdus. Pirmssvētku diena, kaut kādi te kliņģerīši, saldumiņi u.c. Pieļāvu kļūdu un apēdu gabaliņu no rīta. Tas rezultējās tajā, ka šobrīd es jūtos kā pussūds. Tikko pēc darba un pirms zāles apmeklējuma jutos kā pilnīgs sūds, tagad jau uz pusi labāk. Protams, ka es neapēdu tikai "gabaliņu no rīta", tas viss, kā jau vienmēr, izvērtās tā, ka ēdu sūdus visu dienu, ja maisam gals vaļā, tad jau nav vairs jēgas skaitīt kaut kādus tur gabaliņus. Nesaprotus tos cilvēkus, kuri spēj apēst "tikai vienu gabaliņu". Es nespēju. Nu, nekas, es toties spēju gandrīz visu dienu neēst vispār un gandrīz katru dienu trenēties. Katram savs. Vismaz ir skaidrs, kas mani sagaida tuvākās dienas un nedēļas.

Es vispār brīnos, ka es tikai tagad esmu sapratis un sajutis saistību starp pareizu, veselīgu ēšanu un labu pašsajūtu. Tiklīdz tu ēd normāli, tu jūties labi, tiklīdz ēd sūdus, jūties kā sūds. Pirmajā brīdī, protams, ir tik forši apēst to kūciņu, končiņu vai piciņu. Jūties lieliski, bet pēc īsa brīža jūties riebīgi un gribi turpināt ēst to pašu. Un sāk velties sniega pika no kalna, kamēr vakarā, kad veic dienišķo vakara skrējienu pēc darbiņa tu fiziski jūti savu vēderu, kas protestē pret visām šitajām mocībām.

Un tagad paskatīsimies uz pozitīvo scenārīju - tu ēd savu lieso gaļu, biezpienu, rupju maizi, olas, dārzenīšus u.c. labumus. Mazliet, protams, gribās iekost kādu draņķi, bet tu savaldies, uzkod kādu auglīti. Ar laiku pierodi. Ēdot vairāk olbaltumvielas mazāk gribas ēst draņķi. Sāc atkal kāpt kalnā, nevis ripot lejā. Skats uz puspliko sevi spogulī tevi iepriecina.

Nevarētu teikt, ka man arī šad tad nav uznācis kaut kāds draņķīgs noskaņojums par dzīvi kopumā vai atsevišķām tās pozīcijām. Tomēr, ja tā mēģina atcerēties, tad tiešām neatceros, ka tādās reizēs esmu bijis lieliskā fiziskā formā. Kaut kā neiet kopā sēras un melanholija ar apēstu biezpienu, liesu gaļu, plakanu vēderu un paceltiem svariem. Nu, kā var justies slikti, ja tu esi dzīves labākajā fiziskajā formā? Nevar. Par šo man arī ir škrobe, ka šo sakarību neesmu atklājis agrāk. Kur tu biji agrāk vistas fileja, biezpien un svaru stieni?!
Link200|nopel mani

[13. Nov 2019|22:27]
Es parasti nesmejos. Bet, kad smejos, tad par tādiem jokiem kā šis:
https://www.youtube.com/watch?v=uAip2O0-k10

Nu, ir taču vēl sastopami asprātīgi cilvēki :)
Link700|nopel mani

[18. Okt 2019|13:04]
Latviešu valodā ir tāds vārds "derdzas". Man dzīvē nav bieži tādas situācijas, kad šo apzīmējumu gribas lietot, tomēr tie glumie radio Skonto dīdžeji ar savu īpaši glumo zvanīšanas akciju man tiešām derdzas. Piezvana tev tāds glumeklis un sāk apzelēt to, kas tev bija jāsaka, lai vinnētu mašīnu. Jo neviens normāls cilvēks jau neatbild uz nezināmiem telefona zvaniem ar kaut kādu stulbeņiem domātu frāzi. Jo kā zināms, loterija ir nodoklis muļķiem (nabagiem?). Un man šādā loterijā piedalīties negribas un arī nevēlos klausīties, kā to mēģina ieskapēt kādiem citiem. Starp citu, arī vārds "ieskapēt" ir dikti labs, ko lietot īpaši izmeklētās situācijās. Tādās, kā šī.

Nē, man neviens nezvanīja. Ļoti gaidu šādu zvanu, lai izstāsītu, kurš ir mans mīļākais radio, kā arī, ko es domāju par šo stulbeņu akciju. Viens otrs kolēga, diemžēl, ir iesprindzis uz šo un klausās šo dīvaiņu radio. Un gaida...

Bet, jā, Skonto dīdžeji ir glumākie no visiem. Tā neīstā laipnība un atņirgtie samākslotie smaidi ēterā, ko var pat dzirdēt caur radio. Tiešām derdzīgi. Kāpēc cilvēki vienkārši nevarētu būt dabiski un neuzspēlēti? Dīdžeja darbs nemaz nešķiet tik sarežģīts, lai to būtu tik vienkārši sačakarēt, vienkārši piesaki dziesmas un pasaki kaut kādu mazu informāciju normālā lietišķi dabiskā stilā. Vai tad tas ir tik grūti? Pat, ja tev darba devējs liek zvanīt kādiem svešiem cilvēkiem, tad to jau arī var darīt lietišķi, nevis salkani un tizli.
Link800|nopel mani

[14. Okt 2019|22:56]
Nesen biju uz savu pirmo jogas nodarbību! Jāteic, ka tik daudz sieviešu pakaļu sen nebiju redzējis. Tas ir arī spilgtākais iespaids. Gāju, galvenokārt, tāpēc, ka nodarbība bija par brīvu. Un arī tāpēc, ka joga tomēr ir veselīga. Līdz šim gan nebiju to mēģinājis un nevarēju saprast, vai tas ir vai nav domāts man. Pēc pirmās nodarbības tā arī netiku skaidrībā. Tāpēc, ka īsti nesapratu kustības, ko trenere rādīja un vairāk bija jākoncentrējas nevis uz izjūtām un pareizu izpildes tehniku, bet galvenokārt jāmēģina kaut aptuveni atkārtot to, ko rāda priekšā. Līdz ar to, neesmu vēl pieņēmis galējo lēmumu, vai man to vajag, vai nē. Īsti nesajutu to jogu.

Skaidrs, ka jogu var un arī vajag darīt vienam pašam mājās, tāpēc nav jāiet lūrēt uz svīstošajām pakaļām kaut kādā pieelpotā zālē. Jūtūbe tev visu parādīs priekšā un trenēties varēsi pats savā tempā. Pozitīvi bija tas, ka sapratu, ka es neapzināti esmu darījis kaut kādas līdzīgas kustības mājās pats savam priekam staipoties. Joga laikam ir tas, ko katrs var atklāt sev arī pats. Tāds kā sava ķermeņa izziņas process. Var pat iztikt bez tā, ka kāds to visu rāda priekšā. Vienkārši staipies, lokies, turi līdzsvaru, vingro, kusties. Šitā katrs ar smadzenēm apveltīts cilvēks pats var izdomāt savu jogu. Bija te arī latviešiem kaut kāda sieviete, kas rīvējās ar dvieli un rāpoja (varbūt tās bija divas dažādas sievietes, neesmu drošs). Vari izdomāt pat savu hruščovkas tušņa jōgu ofisa planktona brīvbrīdim izmanotjot sadzīves priekšmetus. Varbūt nemaz nebūs sliktāk par to, ko tie indieši vai citi zvēri ir izgudrojuši sen pirms tevis citā laikmetā.

Jā, bet bez ironijas, kačāties un skriet ir labi, bet kādreiz pavingrot un izlocīties arī nenāk par skādi. Tas arī pilnīgi noteikti ir mazāk traumatiski.
Link300|nopel mani

[10. Okt 2019|21:29]
Vēl viens apliecinājums tam, ka dzīvojam ļoti labi un pat pārāk labi ir tāds, ka izrādās, man apkārt ir cilvēki, kas par nodarbībām trenažieru zālē mēneša laikā pamanās iztērēt gandrīz tik pat daudz, cik es mēneša laikā iztērēju par pārtiku. Bet ēdu es labi. Dārga trenažieru zāle ar dārgiem apmeklētājiem, gaumīgu muzikālo noformējumu, spīdīgiem trenažieriem, dušiņu, pirtiņu un citiem nevajadzīgiem atribūtiem un kā odziņa uz taukiem un cukura pārbagātās tortes - Personālais Fitnesa Treneris. Agrāk man likās, ka tie, kas šo pērk ir no realitātes atrauti ļaudis - kaut kādas mītiskās blondīnes dārgos, ne par savu naudu pirktos džipos vai tamlīdzīgi tēli. Tagad izrādās, ka šo pērk arī viena otra mana darba kolēģe, kuras ienākumu līmenis, šķiet, neparedz tādu izšķērdību. Kā izrādās, arī parastajiem mirstīgajiem šķiet normāli maksāt par "individuāli sastādītu" treniņprogrammu EUR 20, ar piebildi, ka programma jāmaina ik pēc 6 nedēļām (vai līdzīga termiņa), arī, protams, par maksu. Un obligāti vajag, lai tev stāv klāt cilvēks ar atbilstošu izglītību, kas ņemot vērā tavu īpašo individualitāti raudzīsies, lai tu sev trenējoties nenodari sev pāri. Par maksu, protams.

Kur aitas, tur arī cirpēji.

Manā skatījumā fitnesam un veselībai būtu jābūt par brīvu. Ne tā, ka kāds cits par to maksā kā sociālismā, bet tā, ka neviens par to nemaksā. Lielākais maksājums, ko varētu pieļaut būt lētākās trenažieru zāles apmeklējums, kurā ir pats nepieciešamais minimums rezultātu sasniegšanai. Treniņam būtu jāsastāv no tavām zināšanām un motivācijas kaut ko sasniegt, ja tas būs, tad arī tāds sīkums kā rīki - hanteles, svaru stieņi u.c. arī atradīsies. Bet var iztikt arī bez tiem.

Veiksmīgs treniņš ir nevis kaut kas līdzīgs pirmajam piemēram, bet gan kaut kas vairāk līdzīgs šim:
https://www.youtube.com/watch?v=qKZ1Ra1Ns3s
(1:20 :))

Galvenais ir pieeja, attieksme un... domāšanas veids (tulko gūgle)
Link300|nopel mani

[12. Sep 2019|17:17]
Šodien viena pozitīva ziņa - Dienas Bizness turpina savu nosprāgšanu:
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/eras-beigas-laikraksts-dienas-bizness-pariet-uz-nedelas-formatu.d?id=51455645

Prieks ir tikai par to, ka pēc Šlesera pirmsvēlēšanu aģitācijas par Gobzemu tā mauku avīze iet uz galu. Nav prieks par to, ka ir nogandēts laikraksts, kam tomēr bija vārds un zināma loma deviņdesmitajos, kad tas tiešam bija interesants un noderīgs laikraksts. Šobrīd jau vairs neko, lai mirst, cerams, ka vieta tukša nepaliks un šo nišu aizpildīs kas sakarīgs. Bet domāju, ka Šlesera-Gobzema pirmsvēlēšanu maukošanās iedzinua pāris treknas naglas DB zārkā. Domāju, ka daudzi vīlās un pārstāja lasīt un pirkt šo izstrādājumu tieši ap šo laiku.
Link100|nopel mani

[11. Sep 2019|22:18]
Turpinot būšanu savas dzīves labākajā fiziskajā formā nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka pagājušajā nedēļas nogalē noskrēju savu dzīves ātrāko maratonu. Ar labu atrāvienu no iepriekšējā rekorda. Kas nāca pat kā pārsteigums, jo īpaši pat nebiju pielicis pūles, lai trenētos tieši skriešanai un tieši šai distancei. Tā vienkārši sanāca. Es, protams, zinu, kāpēc tā sanāca, bet es arī mazliet nojaušu, kāds ir potenciāls, ja mērķtiecīgi trenējas, lai sasniegtu konkrētu rezultātu konkrētā disciplīnā. Kamēr esmu uz viļņa, mēģināšu vēl noskriet arī pusi rekordlaikā. Izskatās, ka vairs ne šogad, bet nākošajā gadā, jo šogad vairs īsti nebūs piemērotu sacensību, kurās startēt. Bet tad nākošajam gadam tiešām varētu patrenēties uz rezultātu (cik nu es tam esmu gatavs veltīt laiku un pūles). Vienkārši ir grēks nelabot savus rekordus, ja esi formā. Dzīves Labākajā Formā.

Īsumā - nekā jauna jau nav, ir jāskrien kilometrāža, ir jāskrien intervāli un tempa skrējieni (ko es nedarīju) un smaga svaru cilāšana dod necerēti labu rezultātu arī tādā šķietami pilnīgi nesaistītā izturības sporta veidā. Un, protams, ir jānomet daži kilogrami liekā svara. Drīkst nomest arī nelieko svaru (lieso gaļu). Runā, ka man līdz elites skrējēja dzīvsvara rādītāju sasniegšanai būtu jāatbrīvojas no kādiem 17 kg. Viela pārdomām.

Šonedēļ atļauju sev to, ko nebiju atļāvies ilgi. Ēdu daudz saldumus. Un baisākais ir tas, ka saprotu, ka esmu savā dzīvē nolemts tikai divām galējībām, viena ir tāda, ka visu laiku trenējos un cītīgi kontrolēju savu ēšanu un esmu lieliskā formā, otra ir tāda, ka to nedaru. Un, ja es netrenējos un nekontrolēju savu ēšanu, tad es diemžēl nonāku otrā grāvī - ēdu sūdus, palieku resns un tizls. Vidusceļa man nav, es šobrīd nemāku vidusceļu, neesmu to iemācījies. Šobrīd es, piemēram, jau vairākas dienas esmu tizluma un resnuma fāzē, ko pēc pāris dienām atkal nomainīs skarbā treniņu un ēšanas kontroles fāze. Vidusceļa nav. Mazliet apskaužu tos, kuri var uzturēt savu veselību citā veidā. Es apzinos, ka man ir ļoti grūti kontrolēt savus ēšanas netikumus. Ja apēdu kādu saldumu, tad maisam ir gals vaļā, tad apēdu visus saldumus, kas ir manā tuvumā. Tāpēc labāk ir nesākt. Nav manā dzīvē nekādas būtiskas lomas ne alkoholam, ne cigarētēm, pat ne kafijai, ne arī kādām citām narkotiskas iedarbības vielām, bet cukurs gan mani iznīcina. Trīs dienu laikā esmu apēdis apmēram tik pat daudz tīro saldumu, nekā pēdējos, šķiet, divus mēnešus. Bet ar pirmo treniņu tas viss atkal mainīsies un es būšu atpakaļ savā otrā grāvī, no kura kādu laiku atkal nelīdīšu ārā. Nezinu tikai, ko man darīt ar tiem 12 aliem, kas ir pa šo laiku iekrājušies ledusskapī (ka nesaskābst).

Vēlāk:
Nē, nu, es, protams, zinu, kas jādara ar alu - tas ir jāizdzer. Vienkārši esot sportiskajā fāzē es nedrīkstu to darīt. Ir jāatrod kāds neveselīgais logs, kurā var atrast kompromisu ar savu sirdsapziņu un iedzert. Piemēram, kādi ilgi plānoti svētki. Es jau esmu apskatījies visiem 12 aliem derīguma termiņu un tēmēju uz novembra svētkiem.
Link400|nopel mani

[19. Aug 2019|10:31]
Turpinot iesākto zīmēšanos nevaru neatzīmēt, ka pagājušās nedēļas nogalē atkal pamēģināju uztaisīt Salliju. Šo te:
http://klab.lv/users/veed_logs/317286.html

Un man viss sanāca. Neteikšu, ka bija ļoti viegli, bet arī baigi grūti nebija.
Linknopel mani

[14. Aug 2019|21:38]
Šodien, grūti tam pat noticēt, bet izlaidu treniņu. Man bija brīvs vakars. Gribēju, bet nevarēju, pareizāk sakot, nedrīkstēju. Nopietni trenēties drīkstēšu tikai parīt. Es tiešām nezināju, ko iesākt. Nē, labi, savākt māju, izmazgāt drēbes, izgludināt kreklus, to jā. Bet tomēr, tā dīvaini, ja trenējies pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien un sestdien, bet tad pēkšņi trešdienā ir brīvs. Es vienkārši stundu nostaigāju un apsmadzeņoju šo dīvaino faktu. Tā lūk man iet. Apskaužami labi, apskaužami labi!

Netrenējos tāpēc, ka biju aizgājis pie osteopāta. Ne tā, ka kaut kas traks, bet mazliet vajadzēja savest sevi kārtībā. Ārsts teica, ka labāk izlaist dažas dienas. Tā arī daru. Rīt man būs neliela kultūras programma (kultūrisma programmas vietā). Piektdien gan atkal iedošu iekšā. Sestdien arī.

Šobrīd esmu savas dzīves labākajā fiziskajā formā, un tas ir nenormāli forši.
Link200|nopel mani

[15. Jul 2019|21:14]
Skatos, ka viena otra pamuļķe atkal ir devusies izjādē uz sava jau sen nosprāgušā kroplā neeksistējošās problēmas zirga:
https://www.tvnet.lv/6724923/helsisms-gruti-diagnosticejama-psihiska-slimiba

Rodas sajūta, ka konkrētajai personai kāds maksā algu par šādu jaunu problēmu izdomāšanu. Diemžēl rakstā teiktais un loģika ir lietas, kas nepārklājas un nesavietojas. Reiz jau izteicos par šo tēmu:

http://klab.lv/users/veed_logs/317497.html

... tāpēc atkārtoties laikam nebūtu nekādas vajadzības. Bet man ļoti gribētos noskatīties video, kurā resnie, tizlie un stulbie šī gada pļāpu pasākumā "Lampa" stāsta sabiedrībai par to, kā un kāpēc veselīgums nav veselīgs. Šis te pasākums:
https://www.facebook.com/events/637538916730794/

Raksta autores Andas Ķ.-U. profilā fēcebukā ir apskatāmas arī šo skaistuļu bildes no konkrētā pasākuma. Malači! Ja būtu pieejams video, es pat atrastu popkornu un jautru noskaņojumu, lai pavērotu šos "intelekta gigantus" un nožēlojamos liekuļus. Tas taču ir tik brīnišķīgi, ja tev kāda visai netīkama izskata resna bāba ar acīmredzamām veselības problēmām vai kāds kusls plikpauris stāsta, kā būt veselīgiem vienlaikus nopeļot rūpes par veselību (kā jau teicu, loģiku te meklēt nevajag).

Jā, pie viena, kāds varbūt zina, kur bez maksas var noskatīties filmu "Apgāztā mēness zīmē"? Kaut kā esmu palaidis šo garām. Kino laikam jau vairs sen nerāda bet Shortcut par maksu vēl neesmu psiholoģiski gatavs.
Link300|nopel mani

[14. Jun 2019|21:01]
Sanāca pirms kāda laiciņa pabūt Ukrainā. Nu, ko es jums varu pateikt. Tur bija mazliet citādi, nekā biju iedomājies. Bet vairāk pozitīvā izpratnē. Iespaidu ir daudz, bet spilgtākais iespaids no šīs valsts man ir tāds, ka neviens tur nerunā ar tevi krieviski. Tu ar viņu runā krieviski, bet viņš tev atbild ukrainiski. Ļoti principiāli. Pirms aizbraukšanas man šķita, ka krievu valodas zināšanas ir baigais pluss šajā valstī, bet tas tā īsti viennozīmīgi tomēr nav. Es visas savas uzturēšanās laikā krievu valodu tur dzirdēju gandrīz tik daudz, ka nemaz. Jāatzīmē, ka biju dažādos reģionos, dažādas vietās. Atgriežoties Latvijā es pirmās stundas laikā atklausījos tik daudz mātes valodu, ka tas lika aizdomāties. Pārāk iecietīgi esam, vai pareizāk sakot - jūs esiet pret tiem ļaudīm, kas te jūtas kā mājās, bet nav mājās. Kas attiecas uz mani, es Latvijā runāju latviski. Neskatoties uz to, ka manas krievu valodas zināšanas ir ļoti labas. Kaut kādā ziņā pat labākas kā vienai daļai vietējo russkojazično. Ja agrāk tas man nebija tik principāli, tad pirms dažiem gadiem, šķiet, ap to laiku, kad Krimā un Ukrainas Austrumos norisinājās visi attiecīgie notikumi vai varbūt ap valodas referenduma laiku es pieņēmu lēmumu ieturēt šo pincipiālo nostāju. Es kaut kā mazliet padomāju un sapratu, ka tā vienkārši būs labāk. Tā būs labāk visiem. Tā arī plānoju turpināt.
Link900|nopel mani

[14. Jun 2019|20:48]
Visādi citādi es atkal sāku resnēt. Kad normāli trenējies tad ej kalnā augšā uz virsotnēm. It visā - gan treniņā, gan ēšanā, gan dzīvē kopumā. Tiklīdz sāc atslābināties, tiklīdz netrenējies, tā sāc rīt sūdus un arī visā pārējā sāc slīdēt atpakaļ. Baisi. Tikai pāris nedēļu atslābuma un jau jūtos tizls. Kas, diez, būtu, ja šādi paturpinātu kādu pusgadu? Droši vien pierastu būt tizls. Baisi, baisi.

Starp citu. Lieta, kas kretinē - uz ielām un ceļiem ir parādījušies daudz ļaužu, kas braucot ar personālo transporta līdzekli nerāda pagrieziena rādītājus. Vienkārši nerāda. A nafig rādīt? Kas tev daļas, kur es braucu vai nogriežos?

Kāpēc cilvēki vienkārši nevarētu nebūt pipļuki? Tas laikam ir baigi grūti. Dzīve vispār ir ciešanu un grūtību pilna. Sevišķi cilvēkiem, kas dzīvo krietnā pārticībā, kā, piemēram, ļaudis mūsu valstī. Pārāk labi dzīvojam. Pārāk labi. Mūsu vietā darbu darīt brauc ne tikai visādi mellie, bet jau arī austrumslāvi. Pērkam visādus nevajadzīgus sūdus, dzīvojam uz kredīta, prasības pret citiem aug, pret sevi samazinās. Un tad atnāk zemāka un primitīvāka kultūra un apēd šitādus mīkstos bez sāls. Bēdīgi.
Link300|nopel mani

[14. Jun 2019|20:12]
Jau kādu laiku fanoju par dažiem labiem mūzikas gabaliem. Baigi patīk jaunais Rammstein - Deutschland video. Dziesma arī, protams, bet video ir vienkārši ģeniāls. Ja kāds vēl nav redzējis, tad to nedrīkst palaist garām:
https://www.youtube.com/watch?v=NeQM1c-XCDc

Jāskatās daudz reižu. Un katrā reizē var kaut ko jaunu ieraudzīt. Kaut kas līdzīgs Meistaram un Margaritai vai kādam tamlīdzīgam daudzslāņainam un ar zemtekstiem pilnam garadarbam. Nezinu, kas šo ir radījis, bet visu cieņu, tiešām brīnišķīgi. Smieklīgi arī, ka katrs mūsdienu Rietumu kultūrā audzināts mīkstmiesis var atrast kādu niansi šajā videoklipā, par ko apvainoties. Lai nu veicas! Principā, kad video ir krietni izskatīts var apskatīt arī to cilvēku video jūtūbē, kas skaidro katru klipa epizodi un meklē un atrod zemtekstus. Brīnišķīgi! Bet jau pats klipa pamats par Vāciju, kas ir nēģersieviete tādai grupai kā Rammstein vien ir ko vērts.

Pāris mēnešos praktiski 60M skatījumu jūtūbē. Izskatās, ka sitīs visus grupas rekordus.

Nākošais mūzikas gabals, par ko fanoju ir mazliet dīvains. Tas ir šis:
https://www.youtube.com/watch?v=GOBq25Wbq-Y

Lieliski kvalitatīva POPmūzika radioformātā. Patiess prieks, ka Latvijā var radīt tik labu produktu. Uz visa nodrāztā radiostaciju reperturāra fona ir patīkami redzēt kādu svaigu izpildītāju ar potenciālu. Protams, apakšā ir tie visi ļaudis, kas rada šo dziesmu, ar pliku dziedāšanu vien ir par maz. Bet tomēr, man prieks par šo augstās kvalitātes izstrādājumu. Žēl tikai, ka šāda veida gabalus neviens nesūta uz Eirovīziju. Jo šim dīvainajam pasākumam tomēr ir liela auditorija un, ja tajā var parādīt labu sniegumu, tas tomēr ir labāk, nekā izgāzties. Tīri valsts prestižam. Un nevajag teikt, ka tas neietekmē valsts prestižu. Diemžēl, ietekmē.

Jūtūbē šobrīd 0.6M skatījumu. Ceru, ka ar laiku izbāzīs visus nodrāztos Brainstorma gabalus. Domāju, ka potenciāls ir. Kas, diez, ir skatītākais pašmāju mūzikas gabals jūtūbē?

Turpinājumā izpildes kvalitāte. Spēks tehniskajā izpildījumā:
https://www.youtube.com/watch?v=-SUvnM3nqfU

Ātrums! Brīnišķīgs ātrums. Viss kas vajadzīgs kvalitatīvam aizgājušo laiku pankroka izpildījumam. Liek aizdomāties par to, ko cilvēks spēj sasniegt ar cītīgu darbu.

Jūtūbes skatījumu skaitam nav nozīmes.
Linknopel mani

[19. Maijs 2019|17:56]
[Tags|]

Noskrēju Rīgas maratonu. Nu jau tas man ir desmitais noskrietais oficiālais pilnais maratons. Jubilejas, tātad. Rezultāts ir tāds, ka tas nav nekāds izcilais, bet uz šī nenormālā karstuma fona, manuprāt, ļoti pieņemams. Gāja ļoti grūti, bet tomēr noskrēju, tas arī ir galvenais. Ja būtu vēss laiks, tad būtu pilnīgi cits rezultāts.

Ja neskaita personiskās ciešanas skrējiena laikā, jāatzīst, ka skrējiens bija labi noorganizēts. Dzirdināšanas punkti bija augstā līmenī, cilvēku pietika un dzeramais un ēdamais arī bija gana, paši punkti arī bija pietiekamā daudzumā un pat mazliet vairāk. Ne mazsvarīga lieta - tualetes, bija gan pie dzirdināšanas punktiem, gan arī pirms starta šoreiz darbojās visas būdiņas un rinda gāja ātri uz priekšu. Ne tā, kā pagājušajā gadā, kad liela daļa būdiņu bija vienkārši aizslēgtas. Ļoti laba lieta ir īpašo labumu zona pilnā maratona skrējējiem, tur ir pieejams mazliet ēdamā un dzeramie, kā arī masāža. Masāža bija jāgaida kādas divas stundas, bet bija normāla rindas kārtība, ja ļoti vajadzēja, varēja pastaigāt, atslābināties ar bezmaksas alu un pēc tam tikt izmasēties. Es gan tik ilgi negaidīju, bet iespēja tāda bija. Godīgi sakot, pēc alus iedzeršanas man radās sajūta, ka man viss ir labi un nekāda masāža nav nepieciešama, arī apetīte tika atmodināta. Ēst deva auzu putru, skābu gurķi, buljonu, rupjmaizi, ābolus un banānus. Un bija ēna telts izskatā. Principā ideāli. Visu cieņu. Šī zona līdzsvaro lielo mazo distanču skrējēju baru.

Bet distancē tiešām gāja skarbi. Būtu interesanti redzēt ātrās palīdzības statistiku šogad. Nevarēja nepamanīt pārkarsušos un pārpūlējušos cilvēkus ik pa laikam. Stāvēja, sēdēja, tupēja uz ceļiem, staipījās, vēma, ko nu kurš. Cerams, ka visiem viss ir kārtībā. Labi, ka nebiju viens no viņiem. Bet arī medicīnas darbiniekus nevarēja nepamanīt, tie dežūrēja visas trases garumā.

Vārdu sakot, viss ir labi. Diena nav nodzīvota velti.

Un vēl. Pasākumā esot piedalījušies dalībnieki no 82 valstīm. Fantastisks cipars, manuprāt. Tā ir gandrīz puse no visas Pasaules valstīm. Pat grūti noticēt.
Link900|nopel mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]