| niez rētas... |
[24. Dec 2025|23:26] |
un tad vnk ņem un izrotā olivje salātus ar no burkāna izgrieztām rozītēm. |
|
|
| paralēlās pasaules |
[24. Dec 2025|01:32] |
| [ | Mūzika |
| | https://open.spotify.com/track/3KmNFfvM2EyGdNPwDDJCp7?si=7ba | ] |
man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki? |
|
|
| http://www.nelegalssaturs.lv |
[23. Dec 2025|21:16] |
Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.
Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma. |
|
|
| tev arī tā ir? |
[20. Dec 2025|22:37] |
|
iepērkoties vnm censties izvēlēties pirmo dārzeni, nevis 3 vai 4, jo tā, šim dārzenim, kuru neviens cits neizvēlētos, sniedz attalgojumu par tā dzīvi to apēdot. |
|
|
| nožēla |
[19. Dec 2025|13:35] |
par to, ka iesniedzu savus dažus darbus jaunmarkā. uzliku tiem saprātīgu cenu. taču tas, cik es saņemšu naudiņas pēc visiem atvilkumiem (jaunmarkas un ienākumu nodokļa), manī ieviešs žēlumu.
labāk būtu tos uzdāvinājusi, būtu gandarījums. |
|
|
| apnicis sūdzēties |
[18. Dec 2025|15:56] |
šodien izlēmu dzēst šo sūdzambībeli uz rakstāmgalda, bet, kur tad sūdzēšos, nezaudējot sirdij dārgu senu draudzību? man sen jau bija pietrūcis savs cilvēks, kura priekšā nav jāšķiro, ko drīkst un ko nedrīkst teikt, vai vsp runāt, būt.
kad braucām uz Kauguriem pakaļ mantām, viņa teica, ko es no viņas gaidu situācijā kāda bija? (pārdzīvojums par citas "draudzenes" pārmetumiem, ka esmu pavirša pat medikamentu lietošanā, lol) atbildēju, ka neko. vnk hug emo.
jau pāris dienas, arī naktis, domāju par Jovitu. cik jau pagājis? vairāk par 10 gadiem, kopš viņas nav. un par Renāru es domāju izteikti intensīvāk.
un Feju.
vakar tiktokā redzēju (veselu mūžību nebiju atvērusi šo app), ka usa ir patversmes, kurās suņi izvēlas savu cilvēku. cilvēki vnk neizrādot emocijas sēž, tad zālē, pa vienam, tiek palaisti suņi un izvēlas, kurš būs viņa ģimene.
gribētu līdzīgi. bet vispirms uz Atēnām, Romu un Marakešu. vai var visu? vīrs paliek mājās auklēt suni, kamēr es ar dēlu ceļoju 1x gadā. vislabāk būtu divi suņi lauku mājā un divas kazas. dažas vistas. sakņu dārziņš. mieriņš.
ziemeļīrijā jau visas mājiņas izķertas, palikušas par 1000+. rudenī? nākamgad (jau tagad rezervējot)?
tas tā, plūstošas domas, kad vēlos izlikties par jūtošu cilvēku. gribu uz koncertu, kas tagad būs LV?
un šīs brilles man bojā redzi. |
|
|
| |
[18. Dec 2025|15:46] |
|
Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz. |
|
|
| reiz mežā dzima eglīte... |
[17. Dec 2025|15:34] |
Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt." |
|
|
| |
[14. Dec 2025|10:08] |
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski. |
|
|